Jaunākais izdevums

Gatavojas izbeigt Jauno trīs brāļu noslēgto projektēšanas līgumu Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes līgumu.

"Nekāda projektēšana nenotiks un arhitektiem nekas maksāts netiks. Līgums par koncertzāles projektēšanu un būvniecību nevar tikt iedarbināts līdz 2012. gadam," tā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Viņš piebilda, ka nejūtas atbildīgs, ja tāpēc kādam arhitektu birojam draudot maksātnespēja, bet Jauno trīs brāļu aģentūras liktenis būšot līdzīgs kā citām aģentūrām, kurām pēc I. Godmaņa iecerēm draud nesaudzīga apvienošana un līdz ar to štatu īsināšana.

Arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns gatavojas uzdot Kultūras ministrijas Valsts sekretārei Solvitai Zvidriņai sākt sarunas par minētā līguma izbeigšanu. Viņš norādījis, ka atbalstot mūsdienīgas koncertzāles Rīgā nepieciešamību, bet tā kā projektam nav viennozīmīga atbalsta, pašreizējā situācijā nevarētu turpināt tērēt valsts līdzekļus šim mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieki aicina izmantot veto pret ekstrēmo budžeta piedāvājumu

Sandra Dieziņa, 12.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki un EP deputāti cīņā par vienlīdzīgākiem maksājumiem prasa veto likšanu EK budžeta piedāvājumam, kas lauksaimnieku dzīvi vieglāku nepadarīs.

Premjers Valdis Dombrovskis gan ir pretējā uzskatā, norādot, ka veto ir galējais līdzeklis, taču šobrīd jāstrādā konstruktīvi un argumentēti.

Par veto izmantošanu pārliecināti arī zemnieki, kas trešdien Briselē, Rīgā, Viļņā un Tallinā rīko protesta akcijas pret jauno EK piedāvājumu lauksaimniecībā, bet arī Eiropas Parlamenta deputāti un pašmāju ierēdniecība.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka Baltijas valstu premjeriem būtu jāieņem nostāja par veto likšanu uz ekstrēmo Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu Latvijai struktūrfondu un lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) neizrādīs izpratni par Baltijas valstu viedokli un situāciju. Veto likšanai piekrīt arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, sakot, ka Eiropas vēsturē šādi precedenti jau bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTOREPORTĀŽA: Vidzemes kultūras pērle gatava startam

Lāsma Vaivare, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad piedzīvosim jaunu Nacionālo koncertzāli Rīgā?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, pašvaldības aģentūras «Rīgas pilsētas arhitekta birojs» direktors, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES komisārs: ES ir gatava virzīties uz priekšu bez Polijas un Ungārijas

LETA--DPA, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ir gatava virzīties uz priekšu bez Polijas un Ungārijas, ja tās neatcels savu veto ES daudzgadu budžetam, piektdien paziņojis ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiljoni.

Ungārija un Polija ir uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Abas valstis iebilst pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

"Es domāju, ka esam ļoti skaidri darījuši zināmu šīm valstīm, ka virzīsimies uz priekšu bez tām, bet es esmu pārliecināts, ka beigās mēs panāksim vienošanos," sacīna Džentiljoni.

"Protams, mēs nepadosimies šim veto, tam būtu jābūt ļoti skaidram Ungārijai un Polijai, bet es joprojām esmu pārliecināts, ka mēs pārvarēsim šo veto," viņš piebilda.

Avoti ES ceturtdien apstiprināja mediju ziņoto, ka tiek izstrādāti plāni, kas ļautu pārējām 25 ES dalībvalstīm dot zaļo gaismu bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, apejot Varšavas un Budapeštas veto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu, Baltijas valstis nebija vienotas, un Latvija palika viena pati, atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka budžeta sarunās neviena valsts nesasniedza savus mērķus. Pēc sešiem gadiem – 2019. gadā Latvijas zemnieki saņems tikpat, cik tuvākie kaimiņi – Lietuva un Igaunija. Ministre atzina, ka tā ir tirgus kropļošana, kad Latvijas zemniekiem ir neizdevīgāki nosacījumi. «Jā, tā ir tirgus kropļošana, tomēr dzirdēju, kā premjers pirms tam runāja ar Merkeles kundzi. Viņa atrada datus, ka Latvijai ir 130% no iepriekšējā gada summas. Līdz ar to 30% pieaugums, kad citām valstīm samazinās. Viņa teica, «jums ir pieaugums»,» skaidroja L. Straujuma.

«Jautājums, ko varēja izdarīt? Premjeram bija otra iespēja – uzlikt veto. Noraut 27 valstu budžetu,» sacīja ministre. Viņa skaidroja, ka veto uzlikšanas gadījumā ES būtu jādzīvo ar ikgadēju budžetu, kur vairs atsevišķām valstīm nav veto tiesību un paliek 2013. gada budžets – t.i. 95 eiro uz hektāru. «Mēs rēķinājām, kā izskatās, ja premjers liek veto. Premjers tam bija ļoti tuvu,» sacīja L. Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dzintars: Neņemot valdībā VL!-TB/LNNK, Vienotība pieļāvusi valstisku kļūdu

Guna Gleizde, 25.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolemjot neiesaistīt jaunajā valdībā Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, premjera pārstāvētā apvienība Vienotība ir pieļāvusi valstisku kļūdu.Tā, komentējot apvienības Vienotību veidojošās partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) izmantotās veto tiesības, noraidot VL-TB/LNNK iekļaušanu koalīcijā, sacījis Visu Latvijai! priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

«No valstiskā viedokļa Vienotība ir pieļāvusi kļūdu,» aģentūrai BNS sacīja R.Dzintars, vērtējot vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka lēmumu valdību veidot tikai ar Zaļo un zemnieku savienību.

Db.lv jau ziņoja, ka nākamo valdību tomēr veidos tikai Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība, jo koalīcijā aicinātā nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un brīvībai/LNNK varētu apgrūtināt valdības darbu un apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju.

R.Dzintars domā, ka tādējādi Vienotība mēģina saglabāt sev atpakaļceļu nākotnē koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru. Tagadējie argumenti ir tikai iegansta meklēšana, un tiem nav pamata, norādīja VL! līderis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, Londona atteiksies no sava veto jautājumā par jauno Eiropas finanšu disciplīnas līgumu, prognozē Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs. Pašreizējā valsts pozīcija esot tikai «īslaicīga», tomēr Briselei nevajadzētu pārlieku aizrauties ar reformām.

«Mēs to [Lielbritānijas veto] pašlaik redzam kā īslaicīgu risinājumu, nevis kā tādu, kas radīs ilgtermiņa šķelšanos Eiropas Savienības (ES) kodolā,» sacīja Lielbritānijas vicepremjers, vēsta Euobserver.

Tomēr N. Klegs uzsvēra, ka jaunajam līgumam ir jābūt saistītam tikai ar fiskālajām reformām un nav jāietver nekādas vienotā tirgus izmaiņas. «Mēs neuzskatām, ka līgumā jāiekļauj ekonomiskā pārvaldība. Tā būtu kļūda, ja tiek meklēti veidi, kā pārveidot, dublēt vai atteikties no vienotā tirgus,» sacīja Lielbritānijas politiķis.

N. Klega komentāri izsaukuši Lielbritānijas valdošās koalīcijas politiķu kritiku. «Tas ir tipisks veids kā strādā eiropas birokrāti – kad līgums, vai vienalga kas, ko tie vēlas, saskaras ar pretestību – viņi to vienkārši ignorē un meklē ceļus kā to uzspiest. [Deividam] Kameronam ir skaidri jāpasaka, ka veto nozīmē veto,» norāda Konservatīvo partijas biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija, slēdzot līgumus par Gaismas pils celtniecību vai koncertzāles projektēšanu, iespējams, varēja noslēgt izdevīgākus līgumus.

Latvijas praksē izmantojami FIDIC līgumi, kas tiek izmantoti uzsākot būvniecības, projektēšanas vai konsultāciju projektus, pārsvarā netiek īpaši pētīti, bet slēgti tikai balstoties uz labās prakses piemēriem. Noslēgtie līgumi ir ļoti sabalansēti, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā bijusi iespēja slēgt vienkāršāku, tomēr saprotamāku un, iespējams, valstij un nodokļu maksātājiem izdevīgāku līgumu, neizmantojot FIDIC. FIDIC līgumi ir Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas tipveida līgumi, kas parasti tiek piemēroti liela apjoma (vairāku miljonu latu) pasūtījumos un to izmantošanai ir nepieciešamas gan speciālas zināšanas, gan ievērojami resursi līguma administrēšanai, norāda juridisko konsultāciju firmas Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ja koncertzālē Rīga atslēgs elektrību, Millers ir gatavs izmantot ģeneratorus

LETA, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšana draud ieilgt, un pat pie noteikuma, ka Ungārija un Polija šonedēļ atsauc uzlikto veto ES daudzgadu budžetam un Atveseļošanās fonda veidošanai, agrākais tā pieņemšanas termiņš ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Lai valstis normāli sagatavotos, tam bija jābūt gatavam jau oktobrī.

Pat pie veiksmīgākā vienošanās scenārija Eiropas Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta trīspusējās sarunās budžeta aprises kļūs zināmas tikai līdz ar jaunā gada pirmo dienu, kas neapšaubāmi radīs problēmas un aizkavēšanos iecerēto projektu realizēšanai. Lielāka kavēšanās, piemēram, budžetu pieņemot tikai 2021. gada janvārī vai februārī, kam seko arī Atveseļošanās fonda apstiprināšana, faktiski nozīmē neatliekamas palīdzības kavēšanos Covid-19 seku novēršanai.

Veto ES budžetam Ungārija un Polija veto ES budžetam un atveseļošanās paketei uzlika šā gada 16. novembrī, tā protestējot pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvēto likuma varas ievērošanu. Jau novembrī bija ieplānots, ka Briselē tiks apstiprināts kompromiss par 1,1 triljona eiro vērto ES budžetu un 750 miljardu lielo Atveseļošanās fondu, kuru bija iecerēts veidot kā aizņēmumu, kuru garantē visas Eiropas Savienības valstis ar ES budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānija varētu uzlikt veto ES budžetam

Jānis Rancāns, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

ZRP, Vienotība un nacionālā apvienība vienojas par koalīcijas veidošanu; SC neredz tai nākotni

LETA, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerons: referendums ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem izteikties par ES

Jānis Rancāns, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas referendums par attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) ir «vienkāršākais un kārtīgākais» veids, kādā britiem iespējams paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes pozīcijām Eiropā, pavēstījis britu premjers Deivids Kamerons.

«Eiropa mainās un eirozona ciešāk integrēsies. Es domāju, ka tas viņiem ir pareizi. Tas ir nepieciešams, lai izglābtu Eiropas vienoto valūtu, un es domāju, ka tas arī ļaus Lielbritānijai panākt labāku vienošanos ar Briseli,» sarunā ar BBC Radio 4 klāstīja D. Kamerons, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Britu premjers uzsvēra, ka viņu neapmierina pašreizējai stāvoklis Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) attiecībās, tomēr viņš arī nevēlas, lai Apvienotā Karaliste pamet savienību. «Es vienmēr esmu teicis, ka tad, kad mēs noslēgsim jaunu vienošanos par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropas Savienību, tam vajadzēs sabiedrības apstiprinājumu. Referendums ir vienkāršākais un kārtīgākais veids, kādā to izdarīt,» sacīja D. Kamerons.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: ES visas valstis vienlīdzīgas, 
bet Latvija - pati nevienlīdzīgākā

Dienas Bizness, 13.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(315).jpg

Jau kopš brīža, kad Latvija ir kļuvusi pat pilntiesīgu ES dalībvalsti, izrādījās, ka ir tomēr tādas jomas, kurās vairākas citas šīs savienības valstis tomēr ir pilntiesīgākas. Savukārt, ja runājam par lauksaimniecību, ļoti konkrēti var teikt, ka mēs esam paši nepilntiesīgākie visā plašajā ES valstu saimē.

Proti, līdz šim tieši Latvija ir saņēmusi pašus mazākos tiešmaksājumus par katru apsaimniekoto hektāru. Nav runa par to, ka vairāk par mums saņem tādi smagsvari kā Vācija, Francija vai Spānija, bet pat kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas zemniekiem dzīve ir salīdzinoši labāka. Tā ir bijis līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

ES līderi panākuši kompromisu jautājumā par ES fondu saistīšanu ar likuma varu

LETA--AFP/DPA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministram netiks piešķirtas veto tiesības, kas viņam dotu iespēju apturēt valdības lēmumu ar fiskālu ietekmi virzību.

To šodien pēc iepazīšanās ar Tieslietu un Finanšu ministrijas ziņojumu nolēma valdība.

Ziņojumā uzsvērts, ka Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kuras darbība daudzējādā ziņā ir atkarīga no ministru vienprātības un valdības vienotas politikas īstenošanas.

Koleģialitātes nodrošināšanai valdības ministri parasti pakļaujas kādas citas personas autoritātei, kas Latvijā ir Ministru prezidents, jo viņš vada Ministru kabineta sēdes, kā arī viņam pieder izšķirošā balss lēmumu pieņemšanā, pausts ziņojumā.

Turklāt, izvērtējot likuma «Par budžetu un finanšu vadību» normas secināts, ka ar 2008. gadā un 2009. gadā veiktajiem grozījumiem minētajā likumā finanšu ministram ir piešķirtas tiesības ietekmēt vairāku lēmumu ar fiskālu ietekmi tālāku virzību. Līdz ar to finanšu ministrs jau šobrīd var ietekmēt Ministru kabineta lēmumu ar fiskālu ietekmi sagatavošanu un virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir koleģiāla institūcija, un tai kopīgi ir jāpieņem visi lēmumi, kas saistīti ar fiskālu ietekmi, un šajā sakarā nebūtu paredzamas īpašas veto tiesības vienam cilvēkam, proti, finanšu ministram. Par to ir vienojušies ministri, taču šis nu reiz ir viens no tiem jautājumiem, kas nav vērtējams viennozīmīgi.

No vienas puses, šķiet, vairs nevienam nav noslēpums, ka daudzu gadu finanšu piešķiršanas sistēma Latvijā ir bijusi vienkārši izšķērdīga, turklāt paši politiķi atzīst, ka nereti lielākas summas ir dabūjuši nevis tie, kam to tiešām vairāk vajag, bet gan tie, kuru ministrs ir bijis labāks savas nozares vēlmju lobētājs valdībā un koalīcijas padomē. Vēl šo sistēmu mēdz saukt par deķīša raustīšanu katram uz savu pusi. Raugoties no šā aspekta, būtu tikai normāli, ja finanšu minstrs kā cilvēks, kurš faktiski tur valsts maku, spētu pateikt — nē, attiecīgajam projektam naudas vienkārši nav, un viss! Respektīvi, runa ir par noteiktu finanšu disciplīnu, kas būtu nepieciešama kaut vai tādēļ, lai, piemēram, kārtējā gada beigās neizrādītos, ka dažādām vajadzībām ir pārtērēti miljoni, un nav bijis naviena, kas to novērstu, un tādējādi arī neviena, kas par to reāli atbildētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīnas investori atsauc piedāvājumu Vācijas mašīnbūves uzņēmuma Leifeld pārņemšanai

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mašīnbūves uzņēmums «Leifeld» trešdien paziņoja, ka Ķīnas investori atsaukuši piedāvājumu iegādāties šo stratēģiski svarīgo kompāniju, lai izvairītos no tā, ka Vācijas valdība īsteno veto tiesības attiecībā uz šo darījumu.

Piedāvājums atsaukts vien dažas stundas pirms tam, kad Vācijas valdība gatavojās paziņot savu lēmumu.

Kāds Vācijas Ekonomikas ministrijai tuvu esošs informācijas avots pavēstīja, ka valdība patiesi plānoja izmantot savas veto tiesības, lai drošības apsvērumu dēļ apturētu darījumu, kurā Ķīnas «Yantai Taihai Corporation» bija paredzējis iegādāties «Leifeld».

Taču «Yantai Taihai» lēmums atsaukt piedāvājumu nozīmē, ka valdības iesaistīšanās vairs nav nepieciešama, skaidro informācijas avots.

«Yantai Taihai» Ķīnas civilajam kodolenerģētikas tirgum nodrošina tādus pakalpojumus kā metālapstrāde un kausēšana. Savukārt «Leifeld» ražo augstas stingrības detaļas autorūpniecībai un aviācijai, kurām ir pielietojums arī kodolenerģētikas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē paredzētās Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru tikšanās laikā Vācija gatavojas izteikt veto Rumānijas un Bulgārijas pieteikumam iestāties Šengenas zonā. Savu lēmumu Berlīne skaidro ar progresa trūkumu cīņā pret korupciju abās valstīs. Tikmēr Rumānija brīdinājusi pret šādu rīcību.

«Ja Rumānija un Bulgārija uzstāj uz balsošanu [par abu valstu iestāšanos Šengenas zonā], viņu mērķis lemts neveiksmei Vācijas veto dēļ. Ideja par pakāpenisku pievienošanos – vispirms atverot gaisa un jūras robežas – arī nav apspriežama,» Vācijas iekšlietu ministra Hansa Pētera Frīdriha teikto laikrakstam Der Spiegel citē Euobserver.

Rumānija un Bulgārija ES iestājās 2007. gadā. Abas valstis Šengenas zonai centās pievienoties jau 2011. gadā, taču saskārās ar Francijas un Vācijas veto. Vēlāk gan Francija, gan Vācija piekrita Rumānijas un Bulgārijas robežu pakāpeniskai atvēršanai – samazinot kontroli uz jūras un lidostās. Pret to tomēr iebilda Nīderlande un sarunas apstājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Iela Jūrmalā, kuras nosaukumu daļa nezina

Andrejs Vaivars, 16.08.2013

Dzintaru koncertzāle šobrīd piedzīvo pārmaiņas, un ir plānots, ka nākotnē dažādi šomeņi tur varētu uzstāties ne tikai vasaras sezonā, bet arī pārējās.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk, rastos virkne problēmu. Pirmkārt, Turaidas iela Jūrmalā ir diezgan gara, otrkārt, būsim godīgi – liela daļa no mums nemaz nezina, kur tā ir. Toties, pasakot «laukumiņā pie Dzintaru koncertzāles», principā uzreiz viss ir skaidrs.

Vēl pirms koncertzāles jau pa gabalu vēd uzraksts, kas liecina, ka tur var nopirkt Baskin Robbins saldējumu. Tā kā Turaidas ielas sākumgala apmeklējumam izvēlēto dienu par saulainu nosaukt ir grūti, pie saldējuma vitrīnām satiekam acīm redzami nosalušu un arī garlaicības māktu meiteni, kura teic, ka viņu sauc Karolīna un mēs tiešām neesot atnākuši īstajā dienā – ne spīd saule pie debesīm, ne līdzās esošajā koncertzālē notiek kāds pasākums. Pēc viņas teiktā, principā visu tirdzniecību šeit var iedalīt divās kategorijās – kad notiek Jaunais vilnis un kad tā nav. Beidzoties šim festivālam, rodoties sajūta, ka visi cilvēki no Jūrmalas ir aizbraukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales vēstniecība Gors vēlas piesaistīt apmeklētājus no Lietuvas un Igaunijas.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latgales vēstniecības Gors Mākslinieciskās nodaļas vadītāja Ilona Rupaine, pašlaik pasākumus koncertzālē apmeklē cilvēki aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rēzekni. Tā kā tie, kuri šajā rādiusā dzīvo, lielākoties jau pabijuši koncertzālē, tās vadība vēlas paplašināt apmeklētāju skaitu no kaimiņvalstīm.

Pašlaik tiekot domāts par Lietuvas un Igaunijas pierobežas ciemu un pilsētu piesaistīšanu koncertzālei, veidojot sakarus un izplatot informāciju šajās vietās par norisēm Gorā. Pēc Rupaines teiktā, Lietuvā ar koncertzāļu pieejamību ir sliktāk nekā Latvijā, tāpēc, viņasprāt, kaimiņvalsts iedzīvotāji varētu būt ieinteresēti par Rēzekni, ņemot vērā to, ka tā nav tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru