Briselē notikušajā Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē dalībvalstu ministri apsprieda direktīvas priekšlikumu par kompleksiem ceļojumiem un atbalstītiem ceļojumu pakalpojumiem, informē Ekonomijas ministrijas (EM) pārstāvji.

Kompleksais ceļojums ir vismaz divu dažāda veida ceļojuma pakalpojumu apvienojums viena un tā paša ceļojuma nolūkā. Piemēram, iegādājoties pie mazumtirgotāja ceļojuma komplektu, kurā ietilpst avio pārlidojums un atbilstoša viesnīca konkrētā laika periodā vai arī viesnīca konkrētā laika periodā ar transportēšanu līdz tai (daļēji vai pilnībā nokomplektēts ceļojums). Savukārt atbalstīts ceļojums ir tāds pats ceļojuma komplekts, kuru iegādājas ar interneta starpniecību.

Būtiskākie regulējuma jaunievedumi ir vērsti par labu patērētājiem, nosakot, ka gan mazumtirgotājam, gan arī operatoram, kas piedāvās kompleksos vai atbalstītos ceļojumus būs jāveic obligātais nodrošinājums (līdzīgi kā apdrošināšana) ar mērķi, lai uzņēmuma maksātnespējas gadījumā patērētājam 100% tiktu atmaksāta iemaksātā nauda par konkrēto ceļojumu. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka obligāto garantiju iemaksu veic tikai organizators. Tomēr praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek iegādāta ceļojuma pakete, bet līdz ceļojumam mazumtirgotājs iesniedz maksātnespēju, līdz ar to ceļotājs zaudē visu iemaksāto naudu.

Kopumā Latvija un citas dalībvalstis atbalsta direktīvas projektu, jo tas paredz uzlabot iekšējā tirgus darbību un sasniegt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tuvinot noteikumus par kompleksiem ceļojumiem un citām tūrisma pakalpojumu kombinācijām.

Vērtējot atsevišķas direktīvas projektā noteiktās prasības, Latvija piesardzīgi vērtē regulējumu par valsts pienākumu nodrošināt ceļotāju iemaksātās naudas atmaksāšanu ceļojuma pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas gadījumā, norāda EM.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka ne tikai organizatoram jābūt atbildīgam par pakalpojuma izpildi atbilstoši līguma noteikumiem. Atsevišķos gadījumos būtu nepieciešams risināt jautājumu arī par mazumtirgotāja atbildību un nepieciešamību uzņemties kādas finanšu garantijas.

Tāpat Latvijas pārstāvji uzskata, ka direktīvas aptvērums un definīcijas jāpadara skaidrākas un nepārprotamas, lai patērētājiem un uzņēmumiem nodrošinātu skaidrību par to tiesībām un pienākumiem atšķirīgu pakalpojumu gadījumos.