Pērn Eiropā ievērojami pieaudzis uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits, savukārt Latvijā un Igaunijā bankrotu skaits pērn samazinājies par attiecīgi 4% un 6%, secināts kredītrisku apdrošināšanas sabiedrības Coface SA ikgadējā maksātnespējas pētījumā par Centrāleiropas valstīm.

Eiropā «bankrotu vilnis» sasniedzis arī Poliju, kur 2012. gadā pirmo reizi fiksēts rekordaugsts uzņēmumu maksātnespēju skaits.

Bankrotu pieaugums turpināsies arī šogad un 2014. gadā, paredz jomas eksperti.

Līdzīgi Polijai, pērn bankroti smagi skāruši tādas Eiropas valstis kā Bulgārija, Slovēnija, Horvātija un Čehija. Bulgārijā maksātnespējas procesi 2012. gadā pieauguši trīs reizes, savukārt Čehijā to pieaugums ir par 45%, bet Horvātijā maksātnespējas procesi pieauguši par 174%. Kā norāda Coface SA kredītrisku analītiķi, salīdzinot valstis, jāņem arī vērā valstu atšķirīgās likumdošanas un banku politiku.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Pašlaik vairāk būtu jādomā par ieguldījumiem obligācijās, nevis uzņēmumu akcijās, norāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Viņš atzina, ka, runājot par ieguldījumiem uz termiņu līdz vienam gadam un pieņemot, ka valdošā attīstības tendence finanšu tirgos tomēr būs kritums, jāsaprot, ka ieguldījumi akcijās jebkurā gadījumā nebūs peļņu nesoši un vairāk būtu jādomā par ieguldījumiem obligācijās.

«Akciju cenas tomēr ietekmē ne tikai pašu uzņēmumu darbība, kas varētu būt diezgan veiksmīga pat recesijas apstākļos. Akciju cenas ietekmē arī investoru noskaņojums un gaidas par to, kas notiks. Attiecīgi – ja vairums investoru būs pārliecināti, ka situācija neprognozējami pasliktināsies, tad arī labi strādājošu uzņēmumu akciju cenas kritīsies. Tādēļ es ieteiktu vairāk domāt par ieguldījumiem obligācijās. Piemēram, iepriekšējā krīzes viļņa laikā sevi ļoti labi pierādīja to valdību obligācijas, kurām ir augsts kredītreitings un laba finanšu situācija. Mēs varam runāt par tādām valstīm kā, piemēram, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Kanāda. Kaut kādā mērā var runāt arī par ASV, bet te ir jāsaprot tas – ja liela daļa pasaules ekonomisko problēmu pašlaik nāk tieši no ASV, tad kaut kādā mirklī investori sāks piesardzīgi skatīties arī uz ASV obligācijām. Tādēļ, ja iepriekš uzskatīja, ka ieguldījumiem ASV dolāros etalons ir ASV obligācijas, tad pašlaik par to jau sāk rasties šaubas,» pastāstīja Makijenko.

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Lai ekonomika sāktu atdzīvoties, ir jānoraksta nereālie aktīvi un pasīvi, lai vēl palikušo reālo aktīvu daļu varētu likt atkal apgrozībā un tādējādi atdzīvinātu tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka ekonomists Uldis Osis.

«Lai cik nepatīkami skan, risinājums situācijai, kādā esam nonākuši, ir maksātnespēja daudzām privātpersonām un uzņēmumiem un bankroti. Tas ir vienīgais veids, kā daudzmaz ātri izkļūt no krīzes, un valsts budžets tiešā veidā tur neko daudz nevar palīdzēt,» tā ekonomists. Viņš uzskata, ka, raugoties no kopējās tautsaimniecības ainas skatpunkta, budžeta loma pašlaik tiek pārspīlēta, bet netiek novērtēta citu instrumentu loma un ietekme. «Daudz lielāka nozīme ir parādu aktīviem, neatdotajiem kredītiem. Izsniegtie kredīti kopumā vairākkārt pārsniedz visus budžeta deficīta apjomus. Ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, tieši šīm kredītsaistībām būs daudz lielāka bremzējošā ietekme uz ekonomisko attīstību nekā budžeta deficītam nākamajos gados,» saka U. Osis.

2010. gada budžetam vajadzētu iezīmēt Latvijas ilgtermiņa mērķus, taču tas nav noticis un budžeta kontekstā pieņemtie lēmumi nerada priekšstatu par to, kurā virzienā ies Latvija, secina Db iztaujātie eksperti.

«Labi jāsaprot - šis nav optimāls budžeta variants, jo krīzes laikā paaugstināt nodokļus nav prāta darbs. Diemžēl vasarā strukturālām reformām laiks netika izmantots. Tāpēc valdībai atlika ķerties pie «ātrajiem» risinājumiem,» norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Zemo naftas cenu dēļ Ziemeļamerikā turpina samazināties jaunu urbumu skaits naftas un gāzes atradnēs, un, kā liecina Baker Hughes nozares apskats, marta otrajā pusē, salīdzinot ar marta vidu, jaunu naftas urbumu skaits ASV bija krities par 41 (līdz 825 jeb 51,2% no vēsturiskā vienas nedēļas maksimuma pagājušajā gadā – 1609 urbumiem). Šāds kritums ir procentuāli lielākais ASV kopš 1986. gada, un skaidrs signāls, ka slānekļa naftas un gāzes ieguves nozare, kuras produktivitāte atkarīga no jauniem urbumiem, nepiedzīvo labākās dienas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Par pierastu notikumu kļuvuši enerģētikas kompāniju bankroti ASV – pēdējais zināmākais maksātnespējas procesu uzsākušais uzņēmums ir Quicksilver Resources, kurš šādu soli spēra pēc tam, kad tā saistības divas reizes pārsniedza aktīvus – attiecīgi 2,4 un 1,2 miljardus ASV dolāru (attiecīgi 2,12 miljardi eiro un 1,11 miljardi eiro). Vēršas plašumā arī darbinieku atlaišana enerģētikas sektorā. ASV naftas un gāzes nozarē februārī darba vietu skaits tika samazināts par 8,5 tūkstošiem, turklāt tradicionāli tiek uzskatīts, ka līdz ar vienu nozarē strādājošo darbu zaudē arī vismaz 2–3 ar naftas un gāzes ieguvi saistīti cilvēki. Pēc dažām aplēsēm, kopējais zemo naftas cenu dēļ ASV darbu zaudējošo strādājošo skaits jau tuvojas 100 tūkstošiem cilvēku enerģētikas nozarē un 300 tūkstošiem cilvēku ar to saistītajos uzņēmumos un līgumstrādnieku vidū.

Šodien uzņēmējdarbības attīstībā būtisku lomu ieņem situācija tirgū, kā arī uzņēmēju spēja konkurēt un pielāgoties mainīgajai videi.

Modernās tehnoloģijas un tirgus spēki ir veicinājuši strauju sadarbības ekonomikas attīstību, ar to saprotot inovatīvu uzņēmējdarbības modeli preču un pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē. Šāda biznesa pieeja gan sniedz virkni priekšrocību, gan nes jaunus izaicinājumus likumdevējiem un tradicionālajiem uzņēmējiem.

Francijā spiediens uz taksometru un viesnīcu biznesiem

Sadarbības ekonomika (an.val. collaborative economics) veicina patērētāju uzticību ar ērtākiem pakalpojumiem, zemākām cenām un procesa caurspīdīgumu. Eiropā viena no līdervalstīm sadarbības ekonomikas attīstībā ir Francija, kur šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

• Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

• Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

• Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

• Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

• Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

• Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Nākamgad lauksaimniekus sagaida vairākas nodokļu izmaiņas, ziņo Dienas bizness. Daļa no tām izraisījusi uzņēmēju neapmierinātību.

Lauksaimniekiem, piemēram, jārēķinās ar to, ka neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme nākamgad tiks palielināta no pašreiz esošā 1 % līdz 3 % no kadastrālās vērtības. Nākamgad plānots ieviest arī minimālo NĪN 5 Ls apmērā, par ko lauku uzņēmēji jau pauduši satraukumu, jo tādējādi pašreizējā likme daudzkārt pieaugs.

Lielu zemnieku neapmierinātību izraisa iecerētā valsts un ES atbalsta aplikšana ar IIN. Komentējot šo ieceri, z/s Galiņi līdzīpašniece Edīte Strazdiņa norāda, ka tādējādi nākamgad būtiski tiks kavēta ražojošo lauku uzņēmumu attīstība. «Tas ir ļoti riskants pasākums, aplikt ar 23 % nodokli ES un valsts atbalstu. Kāda jēga bija rakstīt projektus un biznesa plānus, ja valsts grib paturēt 23 %, kas būtībā tai nepienākas? Paredzu, ka jau februārī attīstība apstāsies un var sekot daudzu saimniecību bankroti,» tā E. Strazdiņa.

Nākamgad lauksaimniekiem jārēķinās ar mazāku atbalstu. Lauku uzņēmēji uzskata, ka valsts subsīdiju apcirpšana mazinās lauksaimniecības nozaru konkurētspēju.

Paredzēts, ka kopējais nacionālo subsīdiju apjoms nākamajam gadam būs 10.04 miljoni Ls, taču pārejošo maksājumu dēļ reālā summa būs mazāka –6.48 miljoni Ls, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais subsīdiju projekts. Tas ir ievērojami mazāk, nekā šogad, kad nacionālo subsīdiju kopapjoms bija 28 miljoni Ls.

«Ceru uz politiķu godaprātu, ka subsīdijas tik traki nesamazinās. Ja tā notiks, var sekot bankroti un daudzi zemnieki kritīs,» atzīmē z/s Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Varbūtība tam, vai nākamgad piepildīsies valdības prognozētais Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs, ir 50:50, Db pauda ekonomists Uldis Osis. Viņš uzskata, ka Latvijai 2010. gads būs tikpat smags, cik šis. «Ir zīmes, ka varētu īstenoties B jeb šoka scenārijs,» U. Osis šodien teica Latvijas biznesa vadības ekspertu kongresā.

Scenārijs A ir tas, ko īstermiņā prognozē pašreizējā valdība: ārējā vide turpina uzlaboties; notiek iekšējā devalvācija; ir pozitīva tirdzniecības bilance; tiek turpinātas programmas ar starptautiskajiem donoriem; 2010.-2011. gadā ekonomika stabilizējas un 2012. gadā sākas IKP pieaugums; notiek lēna parādu absorbcija.

Runājot par turpmāko ekonomikas attīstību pasaulē, U. Osis teica, ka saskaņā ar Kondratjeva «garo viļņu» teoriju ekonomikas krīze pasaulē ir aizsākusies jau 1970-os gados un 2008.-2010. gads varētu būt tās zemākais punkts. «Nākamajos 20-30 gados vajadzētu sekot izaugsmei. Tas būs radikāli jauns etaps gan ekonomikā, gan sabiedrībā kopumā.»

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Kaut arī pagaidām izziņota divu veikalu atklāšana, Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai Hennes and Mauritz (H&M) tāda izmēra pilsētā kā Rīga trīs veikali būtu minimums.

To šodien Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajā diskusijā par zīmola ienākšanu Rīgā atzina asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, BPT Asset Management vadītājs Andžejs Neguliners un Retail Baltic eksperts Zulfukars Tosuns.

Neguliners uzsvēra, ka Rīgā vēsturiski izveidojušies trīs lielākie tirdzniecības centri - Galerija Centrs, kas tendēta uz galvaspilsētas tūristu plūsmu, Alfa un Spice, ko iecienījuši attiecīgi abu Daugavas pušu iedzīvotāji.

«Veikala atvēršana Spicē būtu nākamais loģiskais solis,» sacīja Tosuns.

Neguliners uzskata, ka H&M ienākšanas dēļ konkurentu bankroti nav gaidāmi, jo Rīga uzskatāma par miljonu pilsētu, taču, visticamāk, tiktu samazināta atsevišķu veikalu klientu plūsma, piemēram, Vecrīgā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Latvijas IT jomu ietekmēs gan zemestrīce Japānā, gan ekonomiskā situācija eirozonas valstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā ekonomiskās krīzes laikā pamatīgu triecienu piedzīvoja informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirdzniecības segments. Kā tirgus «bedres apakšu» IT vairumtirgotāja ALSO Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ducens DB iekrāso 2009. gadu, bet pērn, pēc viņa novērojumiem, tirgus atdzīvojās. «Kopumā Latvijas IT nozares rādītāji par pagājušo gadu ir labi: izaugsmi 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir uzrādījuši visi Latvijas vairumtirgotāji. Mērenu apgrozījuma pieaugumu industrija kopumā ir sasniegusi arī visā Baltijā,» DB novērojumos dalās IT vairumtirgotāja ELKO Grupas prezidents Egons Mednis.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.

Krīze nav garām, ir iestājies mānīgs «pamiers», uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Interbaltija valdes priekšsēdētājs Ainārs Škapars. «Pašlaik nav zināms, ko darīs lielās bankas, kas ir pārņēmušas monopoltiesības tirgū. Droši vien 70% īpašumu ir nonākuši to rokās. Tādējādi tās spēs diktēt cenas un citus nosacījumus,» viņš saka.

Tomēr arī bankām ir problēmas – tās cīnīsies ar savām kļūdām. «50% īpašumu, kas «atnākuši» atpakaļ, ir sliktā kvalitātē un sliktā vietā. Vienīgā investīcija būtu «buldozers». Ja tas tiks izdarīts, tās pacels vērtību pārējam īpašumam, būs vieta jauniem, kvalitatīviem īpašumiem,» viņš turpina.

Vaicāts, kāda ir Interbaltijas vieta tirgū, viņš teic, ka vienmēr varot atrast nišu. Ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu jau sen kompānija nenodarbojas, bet koncentrējas uz nekustamā īpašuma projektu attīstību, apsaimnieko tos, iznomā. Paralēls bizness ir nekustamā īpašuma vērtēšana. «Līdz ar to pārzinām, kas notiek blakus, aiz žoga. Zināmā mērā turam roku uz pulsa,» saka A. Škapars.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Baltkrievijas elektrotransporta ražotājs startēs tramvaju piegādes konkursos Rīgai un Daugavpilij.

Uzņēmums gaida attiecīgo konkursu izsludināšanu, lai iesniegtu savus priekšlikumus.«Uzņēmuma izstrādājumus piegādājam ne tikai NVS pilsētām, bet arī Latīņamerikas un plānojam piegādāt arī Rietumeiropas valstīm, tāpēc startēsim tramvaju piegādes konkursos Daugavpilij un Liepājai,» apliecina Belkommunmasch galvenais inženieris Georgijs Nazarovs.

Enerģētika

Mainot elektrības pārdevēju, kļūst par ķīlnieku

Latvijā paredzēts garākais termiņš Baltijas valstīs, lai sagatavotos elektrības piegādātāja maiņai. Uzņēmēji sūkstas, ka tāda kārtība veicina Latvenergo monopola noturēšanu. «Klients kļūst par ķīlnieku, ar kuru tiek veiktas visādas bērnišķīgas spēles, piemēram, nedodot cenu piedāvājumu,» uzskata Enefit valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane.