Lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegto pakalpojumu saņemšanu un atvieglotu PMLP nodaļu atrašanas un izvēles procesu, PMLP veic reorganizāciju teritoriālo nodaļu darbā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Sākot ar 2008. gada 2. maiju, Rīgas teritoriālajām nodaļām tiks mainīti nosaukumi:

Rīgas rajona nodaļa turpmāk būs Rīgas 1. nodaļa, Rīgas Kurzemes rajona nodaļa – Rīgas 2. nodaļa, Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 3. nodaļa, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļa – Rīgas 4. nodaļa, Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļa - Rīgas 5. nodaļa. PMLP aicina doties uz jebkuru no šīm nodaļām, lai tur saņemtu nepieciešamos pakalpojumus.

Izmaiņas gaidāmas arī klientu pieņemšanas laikos. No š. g. 2. maija visas Rīgas nodaļas, kā arī lielākās PMLP nodaļas - Daugavpils pilsētas un rajona nodaļā, Jelgavas pilsētas un rajona nodaļā, Jūrmalas pilsētas nodaļā, Liepājas pilsētas un rajona nodaļā, Rēzeknes pilsētas un rajona nodaļā, Ventspils pilsētas un rajona nodaļā klientus pieņems šādā darba laikā:

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Lai klientiem pakalpojumu saņemšanu padarīt ērtāku, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa (Daugavpils iela 31, Rīga) tiks aprīkota ar jaunām mēbelēm. To uzstādīšana notiks š.g. 20. un 21. septembrī, sakarā ar ko šajās dienās tiks pārtraukta klientu apkalpošana. Nepieciešamos pakalpojumus varēs saņemt citās PMLP Rīgas teritoriālajās nodaļās un Ārzemnieku apkalpošanas departamentā.

Visus pakalpojumus, ko sniedz Latgales priekšpilsētas nodaļa, apmeklētāji varēs saņemt jebkurā PMLP Rīgas teritoriālajā nodaļā:

- PMLP Rīgas Kurzemes rajona nodaļā (Mārtiņa ielā 9, Rīgā)

- PMLP Vidzemes priekšpilsētas nodaļā (Burtnieku ielā 37, Rīgā)

- PMLP Zemgales priekšpilsētas nodaļā (Mazajā nometņu ielā 45/53, Rīgā)

- PMLP Rīgas Ziemeļu rajona nodaļā (Ganību dambī 24a, Rīgā)

Savukārt Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J.Alunāna ielā 1, Rīgā) varēs noformēt ielūgumus un izsaukumus, kā arī kārtot citas ar uzturēšanās atļaujām saistītās procedūras.

Sākot ar 24.septembri, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim - pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes zvanu centra iepirkums rada aizdomas par spēli «vienos vārtos».

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkumā par informācijas tālruņa darbības nodrošināšanu par uzvarētāju ar 16,8 tūkst. Ls vērtu līgumcenu, atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, ir atzīts Lattelecom. Kopumā iepirkumā bez Lattelecom piedāvājumu 13,2 tūkst. Ls apmērā bija iesniedzis Transcom Worldwide Latvia.

Iepirkumā piedalīties gribēja arī CSC Telecom, taču izvirzīto augsto prasību dēļ uzņēmums piedāvājumu neiesniedza. Šī nav vienīgā reize, kad uzņēmumam jācīnās par dalību valsts iepirkumos, jo bieži vien nolikuma prasības ir izvirzītas pārmērīgi augstas, kuras var izpildīt tikai viens tirgus dalībnieks, DB atzīmēja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis, piebilstot, ka attiecīgais PMLP iepirkums izcēlās ar īpašu nekaunību. Proti, PMLP iepirkuma specifikācijā bija definējis konkrētu PMLP informatīvo tālruni 8300, kurš iepirkuma izsludināšanas brīdī PMLP mājas lapā, pēc CSC Telecom rīcībā esošās informācijas, nebija uzrādīts.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Ņemot vērā pārcelšanos uz jaunām telpām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Saldus rajona nodaļa (Saldus, Tūristu ielā 1) šī gada 18. jūlijā uz vienu dienu tiks slēgta. Taču jau nākamajā dienā nodaļa atsāk darbu jaunās telpās Lielā ielā 3.

PMLP sniegtos pakalpojumus šajā dienā Saldus iedzīvotāji varēs saņemt ikvienā citā teritoriālā nodaļā. Tuvākās atrodas Dobelē, Kuldīgā un Tukumā, Db.lv informē PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas p.i. Anita Āboliņa.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Pirmdienās no plkst. 10.00-18.00

Otrdienās no plkst. 9.00-17.00

Trešdienās no plkst. 9.00-17.00

Ceturtdienās no plkst. 10.00-18.00

Piektdienās no plkst. 8.00-15.00

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra. Detalizētāku informāciju par PMLP darbību var iegūt PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Piektdien, 17.jūlijā, nestrādās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 4.nodaļa Daugavpils ielā 31, kā arī nodaļas Bauskā un Valkā.

Budžeta līdzekļu taupības nolūkā šo nodaļu darbinieki dosies bezalgas atvaļinājumā, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Karnīte.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji 17.jūlijā varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Rīgā PMLP pakalpojumus piektdien varēs saņemt Rīgas 1.nodaļā Čiekurkalna 1. līnijā 1, Rīgas 2.nodaļā Alunāna ielā 1 un Rīgas 3.nodaļā Mazajā Nometņu ielā 47. Savukārt Bauskai tuvākās nodaļas atrodas Rīgā un Jelgavā, bet Valkas iedzīvotāji var doties uz Valmieru.

Savukārt nākampiektdien, 24.jūlijā, PMLP būs slēgta pilnībā un Pārvaldes pakalpojumus nebūs iespējams saņemt.

Saistībā ar pārcelšanos uz jaunām telpām, piektdien, 19.decembrī uz vienu dienu būs slēgta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Daugavpils pilsētas un rajona nodaļa (Daugavpils, Saules ielā 15).

Jau pirmdien, 22.decembrī nodaļa atsāks darbu jaunās telpās Daugavpilī, 18.novembra ielā 105.

PMLP sniegtos pakalpojumus šajā dienā Daugavpils iedzīvotāji varēs saņemt ikvienā citā teritoriālā nodaļā. Tuvākās nodaļas atrodas Krāslavā, Preiļos un Rēzeknē.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma:

Pirmdienās 11:00 - 19:00

Otrdienās 9:00 - 16:00

Trešdienās 9:00 - 16:00

Ceturtdienās 9:00 - 16:00

Piektdienās 8:30 - 14:30

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra. Detalizētāku informāciju par PMLP darbību var iegūt PMLP mājas lapā.

VAS Latvijas Pasts Mārupes pasta nodaļa mainījusi savu adresi un izskatu - tagad tā atrodas RIMI hipermārketa telpās, Daugavas ielā 31, Mārupē. Jaunā pasta nodaļa savas durvis apmeklētājiem vērs 10.jūlijā, informē uzņēmuma pārstāve Eva Puriņa.

Mārupes pasta nodaļas telpas veidotas atbilstoši Latvijas Pasta izstrādātajai mūsdienīgas pasta pakalpojumu sniegšanas vietas koncepcijai: moderna vide, pārskatāms pakalpojumu un preču izvietojums, aktuālākajām apkalpošanas prasībām atbilstoša klientu plūsmas vadības sistēma un tieši konkrētajā pasta nodaļā pieprasīto preču pieejamība. Jaunajā pasta nodaļā paredzētas trīs darba vietas. Pasta nodaļa ir viegli pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem.

Klientu kustību Mārupes pasta nodaļā regulēs daudzfunkcionāla Qminder sistēmas rindu mašīna, kas ļauj kārtas numuru paņemt attālināti, izmantojot arī viedtālrunī vai planšetdatorā lejuplādētu mobilo aplikāciju un tādējādi jau iepriekš uzzinot, kāds varētu būt aptuvenais gaidīšanas laiks, kādā ātrumā virzās rinda un tālrunī saņemot informāciju brīdī, kad pienākusi rinda klientiem divus numurus iepriekš.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Tiek rīkota projekta Administratīvās rīcībspējas stiprināšana vīzu izsniegšanas, imigrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SISII) noslēguma konference, Db.lv informē Brigita Vaivode, PMLP Preses un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Ceturtdien, 26. jūnijā tiek organizēta preses konference, ar kuru noslēgsies Eiropas Savienības (ES) Pārejas līdzekļu programmas mērķsadarbības projekts SISII. Šis projekts tika ieviests sadarbībā ar Nīderlandes Tieslietu ministrijas Imigrācijas un naturalizācijas dienestu (IND) un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kuras telpās norisināsies minētā konference.

ES šim projektam ir piešķīrusi finansējumu 343 078 EUR, nacionālais līdzfinansējums ir 40 361 EUR. Projekta ieviešanas laiks bija 12 mēneši: tas sākās 2007. gada jūlijā un beigsies tieši pēc gada - 2008.gada jūlijā.

Galvenais projekta uzdevums bija panākt Latvijas tiesību normu atbilstību Šengenas un ES acquis prasībām vīzu izsniegšanas, migrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) jomās, kas ietilpst PMLP kompetencē. Galvenais izaicinājums projekta partneriem bija izvērtēt, un, ja nepieciešams, uzlabot esošo likumdošanu, administratīvās procedūras un apmācību PMLP.

16.janvārī svinīgi atklāta jaunā Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle.

Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2.955 miljonus latu. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts. Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

„Šis ir brīdis, kad vecais satiekas ar jauno,” uzrunā teica Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, raksturojot īpašo sajūtu, kas pārņēma, atrodoties jaunuzceltajā skolas korpusā, kas tagad savieno jauno sporta zāli ar daudzus gadu desmitus godam kalpojušo Valsts ģimnāzijas ēku. Gadiem ilgi Talsu Valsts ģimnāzijas (senāk – Talsu ģimnāzija un Talsu 1.vidusskola) fizkultūras stundas notika skolas aktu zālē vai ārā, vai pat skolas gaiteņos. Skolēni arī devās cauri visai pilsētai uz sporta stundām Talsu sporta namā. Dažus gadus 70-to gadu sākumā skolā esot bijusi piepūšamā sporta zāle – tas arī ir vienīgais laiks skolas vēsturē, kad skolai bijusi sava sporta zāle.

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) septembrī apkopotā informācija, Latvijā ir 3225 personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta. Tai skaitā Rīgā bez derīgas pases dzīvo - 819, bet Rīgas rajonā - 209 jaunieši.

PMLP atgādina, ka personas pienākums ir saņemt pasi no 15 gadu vecuma. Ja personas rīcībā ir derīga pase, kas izsniegta pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas kā bērna ceļošanas dokuments, un tās derīguma termiņš nav beidzies, tā ir derīga līdz pasē norādītā derīguma termiņa beigām.

Pasi izsniedz PMLP teritoriālajās nodaļās, atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai. Papildus informāciju var uzzināt PMLP mājas lapā http://www.pmlp.gov.lv vai pa bezmaksas informatīvo tālruni 800 PMLP jeb 800 7657.

03.09.2007 -09.09.2007 vārda dienas svin:

Datums Vārds Skaits No tiem Rīgā un Rīgas rajonā Neskaitot Rīgu un Rīgas raj., visvairāk vārda dienu svinētāju ir

03/09/2007 Berta 249 74; 16 Jēkabpils raj. - 16

03/09/2007 Bella 184 121; 8 Jūrmala - 9

04/09/2007 Dzintra 5956 1423; 499 Valmieras raj. - 283

04/09/2007 Dzintara 12 8; 0 Jēkabpils raj. - 2

04/09/2007 Dzintars 4017 692; 334 Cēsu raj. - 207

05/09/2007 Klaudija 554 224; 31 Jēkabpils raj. - 36

05/09/2007 Persijs 25 15; 0 Jelgavas raj. - 3

05/09/2007 Vaida 78 17; 4 Saldus raj. - 9

06/09/2007 Maigonis 424 48; 29 Talsu raj. - 28

06/09/2007 Magnuss 61 17; 3 Liepāja - 8

06/09/2007 Mariuss 40 11; 5 Talsu raj. - 9

07/09/2007 Regīna 5333 1558; 327 Daugavpils - 760

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 8.novembrī pasludinājusi spriedumu lietā Perijs pret Latviju, informēja Ārlietu ministrija.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 9.pantu (tiesības uz reliģijas brīvību), Roberts Perijs (iesniedzējs) sūdzējās par iejaukšanos viņa tiesībās brīvi paust savu reliģiju, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu, kas nebija pieejams iesniedzējam, izsniedzot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, liedza viņam darboties kā mācītājam Latvijā laikā no 2000.gada jūlija līdz 2004.gada martam. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 14.pantu (diskriminācijas aizliegums), iesniedzējs uzskatīja, ka ir cietis no diskriminācijas, kas balstīta uz pilsonību, jo teoloģiskās izglītības nosacījums ārvalstu misionāriem Latvijā netiek attiecināts uz Latvijas pilsoņiem.

Patlaban strauji pieaug masu mediju interese par imigrācijas jomu un viesstrādniekiem Latvijā, tai skaitā arī par statistikas datiem viesstrādnieku nodarbinātības kontekstā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvji ir secinājuši, ka dažkārt medijos tiek sajaukti abu iestāžu statistikas dati un kompetences. Tādēļ vēršam žurnālistu uzmanību, ka PMLP un NVA apkopo būtiski atšķirīgu informāciju.

PMLP dati ietver visas nodarbināto ārzemnieku kategorijas, tai skaitā tās, kurām nodarbinātībai nav nepieciešams NVA apstiprināts darba izsaukums (jo viņu pārstāvētā darba joma ļauj strādāt Latvijas Republikā bez papildus dokumentu kārtošanas vai viņu nodarbinātībai nav nepieciešama darba atļauja). Savukārt, NVA sniedz datus tikai par apstiprinātajiem darba izsaukumiem ārzemniekiem no trešajām valstīm, kuri vēl tikai vēlas saņemt uzturēšanās atļauju un darba atļauju.

PMLP informē, ka bez darba atļaujas Latvijā var strādāt Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Bez tam, saskaņā ar 2004.gada 20.janvāra Ministru Kabineta noteikumu Nr.44 "Par darba atļaujām ārzemniekiem" 29. un 30. pantiem darba atļaujas bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA tiek izsniegtas sekojošām trešo valstu pilsoņu, kuri ierodas Latvijā sakarā ar nodarbinātību, kategorijām:

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad 1. pusgadā par dažādiem pakalpojumiem iekasējusi 2.5 miljonus latu, informē (PMLP).

Vislielāko pienesumu valsts budžetā devusi nodeva par pasu izsniegšanu, kas iekasēta 1.68 miljonu latu apjomā. Nodevās par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem PMLP iekasējusi 586 tūkstošus latu, bet nodevās par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra – 518.3 tūkstošus latu.

2008. gadā PMLP, kuras šā gada budžets ir 7.4 miljoni latu, nodevās iekasēja kopumā 7.9 miljonus latu.

Pārvaldes iekasētās nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā PMLP apkalpojusi 348.5 tūkstošus klientu, no kuriem 80.2 % vērsušies PMLP saistībā ar pasu izsniegšanu. Otrs pieprasītākais PMLP pakalpojums 2009. gadā bijis ielūgumu un izsaukumu apstiprināšana, ko izmantojuši 28 tūkstoši iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieprasījums pēc šī pakalpojuma sarucis par 38 %.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā piektdien, 23.janvārī, nestrādās vairākas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļas Latgalē un Vidzemē – Alūksnē, Balvos, Krāslavā un Preiļos. Šo nodaļu darbinieki šajā dienā dosies bezalgas atvaļinājumā.

PMLP sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji piektdien varēs saņemt jebkurā citā PMLP teritoriālajā iestādē. Tuvākās atrodas Valkā, Madonā, Gulbenē, Daugavpilī, Rēzeknē un Ludzā.

PMLP jau iepriekš brīdināja, ka, lai nevajadzētu atlaist darbiniekus vai samazināt to algu vairāk par jau samazinātajiem 20% un lai līdzekļu pietiktu atalgojuma izmaksai visam 2009.gadam, Pārvalde būs spiesta lūgt darbiniekus 2009.gadā doties piecu dienu bezalgas atvaļinājumā.

Lai efektīvāk organizētu darbu, nolemts, ka šīs piecas bezalgas atvaļinājuma dienas izmantos visi atsevišķu struktūrvienību darbinieki vienlaikus kādā no šā gada janvāra, februāra, marta, aprīļa, maija, septembra, oktobra vai novembra piektdienām.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

20.08.2007 -26.08.2007 vārda dienas svin:

Datums Vārds Skaits No tiem Rīgā un Rīgas rajonā Neskaitot Rīgu un Rīgas raj., visvairāk vārda dienu svinētāju ir

20/08/2007 Bernhards 55 27; 5 Madonas raj. - 7

20/08/2007 Boriss 3838 1987; 214 Daugavpils - 278

21/08/2007 Janīna 4590 1019; 213 Daugavpils - 612

21/08/2007 Linda 7175 1946; 676 Ogres raj. - 352

22/08/2007 Rudīte 1610 325; 150 Valmieras raj. - 113

22/08/2007 Everts 54 30; 6 Ogres raj. - 8

23/08/2007 Vitālijs 8911 3109; 539 Daugavpils - 936

23/08/2007 Ralfs 1765 565; 231 Valmieras raj. - 127

23/08/2007 Valgudis 1 0; 0 Kuldīgas raj. - 1

24/08/2007 Bērtulis 10 3; 0 Talsu raj. - 4

24/08/2007 Boļeslavs 294 71; 21 Daugavpils - 24

25/08/2007 Ludvigs 305 81; 29 Kuldīgas raj. - 22