Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde izsludinājusi iepirkumu pasaulē garākā ziedu paklāja fizisko izmēru noteikšanai, fiksēšanai un apstiprināšanai. Šādu paklāju iecerēts izveidot Ventspils pilsētas svētku laikā un pieteikt to Ginesa rekordam.

Par godu Ventspils pilsētas 720. jubilejai 23. un 24. jūlijā Ostas ielas promenādē iecerēts izveidots 1500 m garu un 1 m platu ziedu paklāju, tajā izmantojot aptuveni 80 tūkstošus podiņu puķu. Izveidotais puķu paklājs būs apskatāms līdz 27.jūlijam, pēc tam puķes izstādīs pie skolām un bērnudārziem, kā arī īpašā, pilsētas jubilejai par godu veidotā lielā puķu dobē.

Piedalīties paklāja veidošanā aicināti visi ventspilnieki un arī pilsētas viesi. Līdzdarboties paklāja veidošanā iespējams, gan audzējot rekordam nepieciešamās puķes, gan arī kļūstot par brīvprātīgo paklāja veidošanā. Brīvprātīgajiem būs uzticēti visdažādākie darbi – puķu kastu izcelšana no automašīnām, nogādāšana līdz likšanas vietai un puķu podiņu rindošana paklājā, informē Ventspils dome.

24.jūlijā Ventspilī Ostas ielas promenādē visas dienas garumā norisināsies Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājums – pasaulē garākā ziedu paklāja veidošana par godu pilsētas 720.gadu jubilejai.

Puķes paklājā varēs ievietot ikviens ventspilnieks vai pilsētas viesis, tādējādi kļūstot par Ginesa rekorda uzstādīšanas dalībnieku. Puķes varēs iegādāties gan Ventspils tirgū, gan speciālā tirdzniecības vietā.

Katrs brīvprātīgais saņems īpašo sertifikātu ar apliecinājumu par piedalīšanos Ginesa rekorda uzstādīšanas mēģinājumā. Sertifikātus saņems arī tie cilvēki, kuri nestrādās brīvprātīgo komandās, bet būs izaudzējuši paši savus ziedus vai iegādājušies tos ziedu tirdzniecības vietās Ostas ielas promenādē. Īpašos sertifikātus saņems tie rekorda dalībnieki, kuri iegādāsies vai novietos vairāk nekā 5 puķu stādus podiņos. Tie rekorda dalībnieki, kuri iegādāsies vai novietos no 5 līdz 10 podiņus ar puķēm, saņems sertifikātu ar apzīmējumu Bronzas sertifikāts, rekorda dalībnieki ar 10 līdz 30 podiņiem ar puķēm saņems Sudraba sertifikātu, savukārt no 30 līdz 56 puķu stādu podiņu īpašnieki saņems Zelta sertifikātu. Pašu lielāko goda zīmi - Platīna sertifikātu saņems tie cilvēki, kuri būs iegādājušies vai paši izaudzējuši vismaz 224 puķu stādus podiņos.

Vai esat domājis, kā vēl uzlabot savu darba vietu, kā klientiem jūsu uzņēmumā justies vēl gaidītākiem? Dizaina paklāji ir viens no lieliskiem veidiem, kā to panākt! Šādi paklāji var palīdzēt daudzējādi – šajā rakstā skaidrosim, kādi ir šie veidi un kāpēc uzgaidāmajās telpās ir nepieciešami ieejas paklāji.

Dizaina paklāji jūsu uzņēmuma telpām – kas tie ir?

Dizaina paklājs ir uz klientu vērsts risinājums telpām, ko veido, balstoties uz konkrētām vēlmēm un specifiskām vajadzībām. Paklāji atšķiras gan pēc krāsas, izmēra, formas, gan izstrādātā dizaina. Lielākoties uzņēmumi dizaina paklājus izmanto, lai novietotu uzgaidāmajās telpās vai pie ieejas, kur tie ir redzami ikvienam apmeklētājam.

Mūsdienās paklāji telpās vairs nav tikai praktisku iemeslu dēļ – visbiežāk tie apvieno dizaina un higiēnas elementa funkcijas. Kāpēc dot priekšroku tieši dizaina paklājiem?

Valdība nākamā gadā budžetā gandrīz 63 miljonus latu ir paredzējusi dotācijās rajonu pašvaldībām, kuras pastāvēs tikai līdz 2009. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tas ir vairāk nekā 58% no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF).

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Rodas dīvaina situācija – nākamajā gadā rajonu pašvaldībām, kuras atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” veic tikai četras funkcijas, plānots 14% līdzekļu pieaugums, neraugoties uz to, ka tās darbosies tikai pusgadu. Tajā pat laikā lielajām pilsētām, kuras atbilstoši likumam veic 23 funkcijas, bet Rīgai kā galvaspilsētai nāk klāt vēl četras funkcijas, nākamajā gadā ir plānots budžeta pieaugums vidēji ne vairāk kā 7% apjomā.”

Lai nodrošinātu 7.5 miljonu latu pieaugumu rajonu pašvaldībām, pašvaldībām – donoriem tika palielinātas iemaksas PFIF. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas iemaksas no šogad maksātajiem 52.583 miljoniem latu pieaug līdz 68.116 miljoniem latu nākamajā gadā.

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Pasaulē garākā ziedu paklāja veidošanā Ventspils pašvaldība nolēmusi iesaistīt bezdarbniekus, kas strādā ERAF līdzfinansētā projekta Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai ietvaros.

Bezdarbnieku uzdevums būs vīt vītnes no auzām, ar kurām noformēs ziedu paklāja malas. Vītnes uzticēts izgatavot firmai Pantio, kas uzņēmusies to darīt ar speciālu mašīnu palīdzību. Firma sākusi darbu jau nedēļas sākumā, tomēr paklāja noformēšanai nepieciešamais vītņu garums ir liels – 3600 metri jeb 3,6 kilometri, un radušās bažas, vai firma paspēs līdz 24. jūlijam savu darbu paveikt, skaidro pašvaldība.

Db.lv jau vēstīja, ka garākais ziedu paklājs būs gatavs apskatei 24.jūlijā un pēc tam būs apskatāms vēl trīs dienas – līdz 27.jūlijam. Pēc pasākuma no garākā ziedu paklāja veidošanā izmantotajiem ziediem iecerēts izveidot īpašu, pilsētas jubilejai par godu veidotu lielu puķu dobi, kas būs viens no apskates objektiem Ventspils Pilsētas svētkos, kas norisināsies no 5. līdz 8.augustam.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Pagājušās nedēļas sestdienā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera un mēra Nila Ušakova spēkratiem ticis uzlikts tā dēvētais «klamburs», kam sekojusi mēra reakcija: atbildīgo izsaukšana «uz sarkanā paklāja».

Foto: DbRīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova apstiprināja, ka riteņu blokators mēra automašīnai ir bijis uzlikts, jo domes caurlaide mašīnā kaut kur aizkritusi un nav bijusi redzama. Tāpat viņa atzina, ka N.Ušakovs vairākkārt zvanījis un lūdzis, lai bloķējošo ierīci noņem iespējami ātrāk. Kad bloķētājs noņemts, N.Ušakovs caurlaidi uzrādījis. Taču jebkādu «saukšanu uz paklāja» mēra pārstāve neapstiprināja.

Savukārt SIA Rīgas satiksme preses sekretāre Iluta Bērziņa norādīja, ka uzņēmuma darbinieki neidentificē automašīnu īpašniekus, pirms tiek uzliktas bloķēšanas iekārtas. Taču, pēc viņas versijas, vainīgs bijis Rīgas satiksmes darbinieks, nevis mērs vai mēra šoferis. «Pārbaudot konkrēto gadījumu, konstatēts, ka darbinieka pieļautās nolaidības dēļ bloķēšanas iekārta uzlikta, neskatoties uz to, ka automašīnas lietotājam ir bijusi caurlaide,» izteicās I.Bērziņa.

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Lietuvas valdība trešdien nolēma valstī kopš novembra sākuma spēkā esošo karantīnu pagarināt līdz 31.martam, ieskaitot.

No ceturtdienas ārā vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas, ja starp cilvēkiem tiek ievērota divu metru distance. Sabiedriskajās iekštelpās sejas maskas joprojām būs obligātas.

Līdz 15.martam pagarināts aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām. Tomēr būs atļauts pārvietoties starp lielajām pilsētām un rajoniem, ar kuriem tās robežojas, - starp Viļņu un Viļņas rajonu, Kauņu un Kauņas rajonu, Klaipēdu un Klaipēdas rajonu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Šauļiem un Šauļu rajonu, Alītu un Alītas rajonu.

Starp pārējām pašvaldībām joprojām drīkstēs pārvietoties tikai, ja ir būtisks iemesls, kā piemēram, lai dotos uz darbu, saņemtu medicīnisko palīdzību vai apmeklētu bēres.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.

Sociālais uzņēmums Lude, kas nodarbina seniorus, radījis jaunu produktu līniju Lude Lumini. Tie ir paklāji, kas apdrukāti ar luminiscējošu zīmējumu, kas iezaigojas, kad izslēgtas gaismas, informē uzņēmumā.

Lude Lumini no iepriekšējo līniju izstrādājumiem atšķir sietspiedes tehnikā iestrādāta luminiscējošās krāsas apdruka. Dienasgaismas vai mākslīgā apgaismojuma iedarbībā šī krāsa «uzlādējas», bet, gaismai nodziestot, uz paklāja iezaigojas uzdrukātais zīmējums. Lude Lumini paklāji tāpat kā pārējie Ludes paklāji tapuši videi draudzīgā veidā, jo austi no lietotiem trikotāžas apģērbiem. Vidēji viena paklāja tapšanai nepieciešami 15 līdz 20 t-krekli, kas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Jaunā produktu līnija varētu šķist īpaši saistoši bērniem vai cilvēkiem, kam bail no tumsas. Kad biju maza meitene, naktī baidījos izkāpt no gultas, jo likās, ka tumsā zem tās dzīvo milzu krabis, kas grib saķert manu kāju. Nu jau šo bērnības iedomu atminos ar smaidu, bet tā kalpoja par iedvesmu idejai radīt paklājus, kas tumsā spīd. Izsverot dažādus variantus gaismas efekta radīšanai par atbilstošāko izmaksu un izskata ziņā atzinām luminiscējošu apdruku,» stāsta Ludes līdzdibinātāja Zane Bojāre.

Pagājušajā nedēļā Kannās notika gadskārtējais nekustamā īpašuma sarkanā paklāja pasākums. Par pasniegtajiem «palmas zariem» Dienas Bizness jau informēja.

Pēc šādiem pasākumiem parasti ir ilgstoša gandarījuma sajūta par paveikto, par saņemto atzinību, par saplānoto gaišajai nākotnei. Nu, kaut kā tā.

Droši vien lielākā daļa Latvijas dalībnieku, kas pasākumā piedalījās ar kādu nopietnu mērķi, tā arī jutās – nedrošība un neziņa bija pazudusi no dienaskārtības, daudz tika runāts par konkrētiem projektiem, to pircējiem, nomniekiem un adresātiem. «Lielā nauda» gan joprojām centās palikt nepamanīta, taču bija turpat klāt – vai nu bez tās tik daudz par infrastruktūras projektiem runātu pilsētas, reģioni un veselas valstis.

Savukārt viens no mulsinošākajiem un nesaprotamākajiem pasākumiem bija Rīgas pilsētas stends. Dizainiski tas bija loti pievilcīgs, stendā strādājošie cilvēki bija izcili, bija arī tikai Rīgai un Latvijai raksturīgi obligātie stenda našķi – balzams, sulas un žāvēti augļi. Forma bija perfekta un sagatavošanā iesaistīto cilvēku ieguldījums – milzīgs. Ja MIPIM būtu tūrisma galamērķu gadatirgus, Rīga būtu līderu vidū ar pamatīgu handikapu.

Zviedrijas apģērbu mazumtirgotājs H&M debitējis ASV Kinoakadēmijas Oscar balvu pasniegšanas ceremonijā - amerikāņu aktrise Helēna Hanta uz sarkanā paklāja ieradusies zilā H&M kleitā, ziņo thelocal.se.

Tomēr šī nav pirmā reize, kad H&M debitējis uz sarkanā paklāja. Pagājušā gada februārī Mišela Viljamsa H&M tērpā ieradās Lielbritānijas prestižās britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvu pasniegšanas ceremonijā.

Hantas kleita tapusi sadarbībā ar pašu aktrisi un viņas stilistu. Veikalos šāds tērps nav pieejams.

Hanta izvēlējusies papildināt vienkāršo kleitu ar juvelierizstrādājumiem, kuru vērtība bijusi vairāk nekā 700 tūkstoši ASV dolāru.

Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis dizainere Olga Krūze šā gada novembra vidū Londonā, Čelsijas rajonā atvērusi bērnu apģērbu un aksesuāru veikalu Kids Emporium, apvienojot vairākus zīmolus vienuviet, tostarp arī Lazy Francis darinājumus.

Veikals tapis sešu nedēļu laikā intensīva remonta rezultātā, lai paspētu iegūt britu uzmanību īsi pirms Ziemassvētku dāvanu sagādāšanas perioda. Divu gadu laikā Londonā plānots atvērt vēl divus šāda tipa multibrendu koncepta veikalus, veicinot Latvijas zīmolu attīstību un atpazīstamību.

Otro reizi Latvijas bērnu apģērba modes zīmola Lazy Francis radīto kleitu Holivudas kinoaktrise izvēlējusies iznācienam uz sarkanā paklāja - šoreiz filmas Skaistums tev līdzās (Collateral Beauty) pirmizrādes ceremonijā Ņujorkā, informēja uzņēmumā.

Kleitu šoreiz iegādājusies vienpadsmit gadus vecā amerikāņu aktrise Kailija Rodžersa (Kylie Rogers) no Teksasas, kura dienu pirms svinīgā notikuma saviem faniem vietnē Twitter paziņojusi, ka ir pateicīga zīmolam Lazy Francis par tērpu plānotajam pasākumam.

Laikā no 31. jūlija līdz 3. augustam Ventspilī notiks pilsētas svētki 700+18, kuru ietvaros Ostas ielas promenādē divu dienu garumā, no 1. līdz 2. augustam, jau astoto reizi norisināsies Baltijas Ziedu paklāju festivāls.

Šogad tam dots nosaukums Olimpiskās ziedu spēles. Pirmo reizi Ventspils iedzīvotāji un viesi tiks aicināti ne tikai vērot dalībnieku izveidotos ziedu mākslas darbus, bet izmantot unikālu iespēju pašiem piedalīties kopīga ziedu paklāja veidošanā.

2.augustā jau no 10.00 rītā visi interesenti ir laipni aicināti pulcēties pie svētku centrālās skatuves, līdzi ņemot savus ziedus un materiālus, un vienoties kopīga ziedu paklāja izveidei. Lai noskaidrotu šī gada ziedu festivāla uzvarētāju, skatītājiem būs iespēja nobalsot par savu mīļāko ziedu paklāju ar telefonbalsojuma palīdzību. Arī ar Lattelekom ir noslēgts līgums par telefonbalsojumu no plkst. 10:00 līdz 14:00. Katra dalībnieka telefona numurs būs zināms un paziņots sestdienas rītā. Festivāla noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana paredzēta plkst. 16:00.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Pilsētvides uzturētājs SIA "Vizii Urban" šogad investēs 2,9 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Lielāko daļu šogad plānoto investīciju novirzīs tehnikas un aprīkojuma modernizācijai.

Kā minēja Purvinskis, 2023.gadā "Vizii Urban" investējis aptuveni 1,5 miljonus eiro uzņēmuma attīstībā, tostarp pērn iegādātas 14 jaunas tehnikas vienības, kas atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem un ar ko tiek veikti gan ziemas darbi, piemēram, sniega tīrīšana un pretslīdes materiālu kaisīšana, gan pavasara un vasaras darbi, piemēram, zāles pļaušana un ceļu un ietvju tīrīšana.

Taujāts par to, kā šogad veicies ar ielu uzturēšanu Rīgā, "Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums Rīgā ielu uzturēšanas jomā ir jaunpienācējs, jo rudenī, kad "Ceļu pārvalde" maksātnespējas procesa dēļ vairs nevarēja pildīt savas saistības, Daugavas labā un kreisā krasta uzturētāji uzrunājuši "Vizii Urban". Iepriekš "Vizii Urban" strādāja Latvijas reģionos, piemēram, Liepājā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

PKN Orlen tuvāko nedēļu laikā sola atklāt konkrētus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā.

Veicot Latvijas tirgus izpēti, PKN Orlen veikusi pārrunas ar vairākiem Latvijas degvielas tirgotājiem, visticamāk, apspriežot to iespējamo iegādi, uzzināja Db. "Mēs arvien vēl esam ieinteresēti Latvijas tirgū, taču detalizētāka informācija tiks publiskota dažu nedēļu laikā," Db paskaidroja PKN Orlen preses pārstāvis Davids Pekažs (Dawid Piekarz). Savukārt vairāki Latvijas degvielas tirgus dalībnieki pieļauj, ka Orlen uz Latviju nenāks.

Atklās kārtis

Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes kompleksa Mažeiķu nafta īpašnieks PKN Orlen savus plānus par ienākšanu Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā līdz šim nav slēpis, bet nav arī konkretizējis. Grupas stratēģijā 2007. - 2012. gadam minēts, ka līdz 2012. gadam paredzēts sasniegt vismaz 20% līdzdalību Baltijas valstu tirgos. PKN Orlen vadītāja vietnieks Voicehs Heidels (Wojciech Heydel) iepriekš (Db, 10.09.2007.) aģentūrai Reuters norādīja, ka Lietuvas un Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū plāno iegūt 10 - 15%. Nedz Latvijas tirgus iekarošanai atvēlēto naudas summu, nedz Latvijā plānoto DUS skaitu D. Pekažs joprojām atklāt nevēlējās, norādot, ka uz šiem un citiem jautājumiem atbildes taps zināmas šā gada novembra sākumā, kad paredzēts publiskot visas PKN Orlen stratēģijas detaļas, tostarp arī plānus attiecībā uz Baltijas valstīm. "Pašlaik mēs gatavojamies aktualizēt mūsu stratēģiju saskaņā ar atsevišķu tirgus segmentu," atzīmēja D. Pekažs.

Arī pēc ilgi un smagi nākušās administratīvi teritoriālās reformas Latvijas karte joprojām ir pārāk sadrumstalota un nākotnē, visticamāk, līdzināsies kādreizējai rajonu kartei.

Politiski pagaidām diskusijas par tālāku pašvaldību apvienošanu rit vien kā potenciāla iespējamība. Valdība pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvi teritoriālās reformas izvērtējuma atbalstījusi mehānisma izstrādāšanu pašvaldību brīvprātīgai apvienošanai.

Tiesa gan, VARAM sagatavotais informatīvais materiāls, ko tā kā iespējamu attīstības virzienu demonstrē diskusijās, rāda Latvijas karti ar 30 pašvaldībām – deviņām republikas novadu pilsētām un 21 novadu. Lielā mērā šī karte sakrīt ar bijušo rajonu robežām.

VARAM vēlmi pašvaldību skaitu no 119 esošajām samazināt līdz 30 pašas pašvaldības uztver sāpīgi, tomēr ministrija par labu lielākiem novadiem valdībā skatītajā ziņojumā min labāku pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, mazākas administratīvās izmaksas, lielāku ES fondu apguves un investīciju piesaistes kapacitāti.

Devīto gadu pēc kārtas ASV tehnoloģiju gigants Apple ieguvis inovatīvākās kompānijas titulu, liecina Boston Consulting Group (BCG) jaunākā aptauja.

BCG aptaujā kompāniju izpilddirektorus jau kopš 2005. gada, lai noskaidrotu uzņēmumu inovāciju līmeni. Šā gada pētījumā aptaujāti 1,5 tūkstoši augstākā līmeņa vadītāju. Aptaujās tiek noskaidroti vadītāju uzskati par nepieciešamajām inovācijām, viedokļi par konkurentiem u. c. rādītāji. Organizācija norāda, ka 2013. gada pētījumā piektā daļa aptaujāto kompāniju norādījusi, ka to darbība vērtējama kā spēcīga. Tik pat daudz kompāniju bija pretējās domās. Savukārt 60% savu darbību vērtējuši kā neitrālu.

BCG savā pētījumā apskatījusi piecus faktorus – vadības pārliecību par savām darbībām, spējas izmantot un aizstāvēt intelektuālo īpašumu, uzmanības pievēršanu patērētājiem, inovāciju portfeļa pārvaldīšanu un kompānijas vadīšanu.

Pašvaldības ir uzsākušas izmantot tām doto iespēju ierakstīt Kadastra reģistrā tās būves, kuru īpašnieki nav to izdarījuši un tādējādi pašvaldība nevar šīm būvēm aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.

Jūlijā Kadastra reģistrā uz pašvaldības iesniegtās deklarācijas pamata ierakstītas 14 būves. Jelgavas novada pašvaldība jūlijā iesniegusi deklarācijas par kopumā desmit būvēm, kas pagaidām ir visvairāk. Sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā arī citas pašvaldības sāks apzināt un reģistrēt savā teritorijā esošus īpašumus, par kuriem īpašnieki nemaksā nekustamā īpašuma nodokli.

Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē vairums klātesošo pauduši gatavību nekavējoties organizēt savas pašvaldības teritoriju apsekošanu, lai visi būvju īpašnieki būtu vienlīdzīgā situācijā un nekustamā īpašuma nodoklis tiktu iekasēts par visām būvēm, norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietniece Maija Bērziņa, kura par izmaiņām būvju reģistrācijā informēja pašvaldību izpilddirektorus.