Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs (S) gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.

Ušakovs sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā pauž nostāju, ka Pūces lēmums ir politisks. «Rīgas domes vēlēšanās 2017 gadā esošais ministrs Pūce saņēma ap 5000 rīdzinieku balsu. Es saņēmu 105 000. 10 gadu laikā uzvarēt mani godīgā, atklātā un demokrātiskā cīņā viņiem ne reizi neizdevās. Taču tagad ir citi laiki - «tiesiskuma bez robežām» laiki,» ironizējis Ušakovs.

«Saskaņas» politiķa skatījumā, Pūces lēmums esot «absolūti prettiesisks». «Viņa saraksts ar pārkāpumiem ir mēģinājums atrasts nebūtiskus procedūras pārkāpumus. Tajā skaitā arī pārmetums par to, ka atbilde ministram tika nosūtīta pa parasto pastu, nevis elektroniski. Tas viss, protams, tiks apstrīdēts tiesā,» uzsvēris Ušakovs.

Neviens no Rīgas mēra biroja darbiniekiem netiks atlaists un arī no amata atstādinātais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) turpinās darbu savā pašreizējā kabinetā.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Kā šodien žurnālistiem sacīja Ušakovs, viņa biroja darbinieki turpinās strādāt pašvaldībā un nākamnedēļ tiks spriests par darba organizācijas izmaiņām, lai biroja pārstāvji varētu palīdzēt darbā Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam (GKR) un vicemēram Vadimam Baraņņikam. Vienlaikus Ušakovs sacīja, ka neplāno atstāt mēra kabinetu un turpinās tajā strādāt.

Tāpat viņš norādīja, ka visas izmaksas, kas būs saistītas ar izdotā rīkojuma pārsūdzēšanu tiesu instancēs, segs viņš pats.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi, ka SIA «Rīgas satiksme» (RS) pamatkapitālā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien sprieda par VARAM veiktās audita analīzes rezultātiem RS un Rīgas domes darbu pašreizējā sasaukuma laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pastāstīja, ka šī gada laikā ar Rīgas domi ir notikusi ļoti intensīva sarakste ne tikai par RS, bet arī citiem domes darbības jautājumiem. Sarakste bijusi vismaz 6000 lappušu gara un, izvērtējot saņemto informāciju, VARAM konstatējusi vairākus iespējamos pārkāpumus Rīgas domes darbībā.

Piemēram, ministrija konstatējusi, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā RS kapitāla daļu turētāja pārstāvis nav nodrošinājis RS pamatkapitāla palielināšanu un kopumā tajā nav ieguldīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atstādināšana no amata bija pamatota, jo satiksmes joma viņam nerūpēja, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Ušakovs tika pelnīti atstādināts,» viņš pauda.

Linkaits norādīja, ka, viņaprāt, Ušakovam satiksmes joma nav rūpējusi un viņam nav bijusi izpratne par Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumiem un problēmām šajā jomā. Satiksmes ministrijai par Rīgas infrastruktūru bija lielāka ieinteresētība nekā pašai Rīgas domei.

Satiksmes ministrs arī piebilda, ka bija grūti sarunāt tikšanos ar Rīgas mēru.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir veikuši procesuālās darbības, detalizētāk par to es stāstīt nevaru,vienīgais, varu uzteikt profesionalitāti un varu pateikt, ka mana sirdsapziņa ir tīra, žurnālistiem sacīja Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs.

«Pašlaik man nav piemērots nekāds statuss. Es ar prieku jums izstāstītu visu, ko varētu, bet es nevaru komentēt nekāda veida procesuālas darbības, sacīja Ušakovs.

«Es gribētu atrast cilvēku pasaulē, kuram kratīšana nebūtu pārsteigums. KNAB darbinieki ir rīkojušies augstākā mērā profesionāli, bet komentēt detalizētāk viņu darbu, no manas puses būtu nekorekti. Patreiz neredzu pamatu atkāpties, bet vienmēr esmu gatavs dažādiem izaicinājumiem,» viņš sacīja.

«Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldības funkcionēšanu,» viņš uzsvēra.

Runājot par tālāku komentāru sniegšanu, Ušakovs skaidroja, ka diez vai pēc stundas viņam būs plašāka informācija, ko sniegt medijiem, taču tad, kad tāda būs, tā tiks sniegta.

Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, žurnālistiem pastāstīja politiķis.

Ušakovs kritizēja apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.

Ušakovs atzīmēja, ka likumprojektā norādīts, ka domes atlaišanas gadījumā pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš. Ušakovs uzsvēra, ka Draudiņš ir izbijis Rīgas domes deputāts un viņa vārds vairākkārt esot bijis saistīts ar korupcijas skandāliem. «Nedomāju, ka šāda cilvēka iecelšana amatā būtu atbilstoša. Es pēc būtības aicinu ministru [Gerhardu] atgriezties pie tā, ko viņš teica [VL-TB/LNNK] kongresā - ka domes atlaišanai nav tiesiska pamata, jo tas tā tiešām ir,» sacīja mērs.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Rīgas pilsētas pašvaldība un uzņēmums «Škoda Transportation» turpinās pārrunas, lai atrastu «pieņemamu tiesisku risinājumu piegādes jautājumos» sabiedriskā transporta iepirkumos, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) otrdien tikās ar Čehijas vēstnieku Latvijā Miroslavu Koseku, «Škoda Transportation» pārdošanas viceprezidentu Zdeneku Majeru un valdes locekli un sabiedrisko attiecību viceprezidentu Staņislavu Staneku.

Kā teikts pašvaldības paziņojumā, tikšanās laikā dalībnieki uzsvēruši, ka informācija saistībā ar iespējamiem likumpārkāpumiem pēdējo iepirkumu organizēšanā «bija šoks Rīgas domei un uzņēmumu grupai »Škoda Transportation«». Ušakovs un uzņēmumu grupas jaunās vadības pārstāvji apliecinājuši ieinteresētību, lai pilnībā tiktu izmeklēti visi jautājumi, kas saistīti ar pēdējiem trolejbusu un zemās grīdas tramvaju iepirkumiem.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.