Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Tāpat kā pelēkā ekonomika, arī pelēkā politika Latvijā ir ļoti stabila, atzīst ekonomists Uldis Osis.

Pēc viņa teiktā, Latvijas politiskā situācija, neskatoties uz valdības izveidošanu, ir nestabila, un tas nenāk par labu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Osis piekrita, ka pēdējie notikumi ap koalīcijas veidošanas procesu bija ļoti problemātiski. Šī politiskā nestabilitāte ir jāvērtē gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. «Īstermiņā ļoti negatīvu iespaidu var atstāt nenoteiktība, kas valda, un nestabilitāte, jo pašlaik pasaulē ir iespējama vēl viena recesija. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja vētras laikā uz kuģa ir sašķēlusies komanda – vieni saka, ka jābrauc pa labi, otri – pa kreisi, trešie – jāizmet enkurs, bet ceturtie mudina kāpt glābšanas laivās. Beigās nekas labs tur nevar sanākt. Tādēļ tagad valdošā nestabilitāte ir vērtējama kā nopietns drauds,» pastāstīja ekonomists un atzina, ka cerēt uz to, ka, iestājoties recesijai, viss risināsies pats no sevis, būtu ļoti naivi. «Tas ir liels izaicinājums arī ļoti pieredzējušai un profesionālai valdībai,» piebilda Osis.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Kustības Par Labu Latviju (PLL) aktīvista Ulda Oša uzņēmums Konsorts no valsts saņems 12 000 latu, lai izpētītu Sēnītes ceļa projekta «ietekmi uz valsts budžetu», kamēr PLL, kuras ekonomisko programmu izstrādā U. Osis, jau publiski paudusi atbalstu šī 130 miljoni latu vērtā projekta ātrākai virzībai.

Tas, ka U. Osis vada partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšvēlēšanu ekonomiskās programmas izstrādi, raisījis jautājumu, cik objektīvs varētu būt Konsorta sniegtais izvērtējums. PLL aktīvi atbalsta privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kas plānots arī Sēnīte-Rīga ceļaposma izbūvē. To savukārt liedz Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Satiksmes ministrijas, kas ir valsts interešu pārstāvis Latvijas Valsts ceļos, valsts sekretārs Anrijs Matīss DB sola, ka ministrijas vadība prasīs no uzņēmuma skaidrojumu par šo noslēgto līgumu. «Mēs noteikti pārbaudīsim šīs bažas par līguma lietderību un nepieciešamību,» solīja A. Matīss. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Valsts ceļi kā kapitālsabiedrība lēmumus par šādu līgumu slēgšanu pieņem neatkarīgi un Satiksmes ministrija nav bijusi informēta par šo konkrēto gadījumu.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Šā gada 3. ceturkšņa datos banku eksperti saskata bezdarba pieauguma tempu samazināšanos. Bezdarba līmenim sasniedzot 20 %, situācijas uzlabošanos eksperti sagaida nākamgad otrajā pusē.

Visstraujāk – par 4 procentpunktiem (pp) īpatsvars pieauga šā gada 1. ceturksnī, 2.ceturksnī — par 2.8 pp, bet 3. ceturksnī par 1.7 pp, kopumā sasniedzot 18.4%, lēsa DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, pieļaujot, ka gada pēdējā ceturksnī tas būs pieaudzis par aptuveni 1 pp, bet vēl lēnākā tempā šis process turpināsies nākamā gada pirmajā pusē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna secināja, ka tostarp septembrī darba meklētāju īpatsvars jau pārsniedza 19% robežu.

Diemžēl darba meklētāju īpatsvara pieaugums piebremzējies galvenokārt tāpēc, ka aug ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, ceturkšņa laikā tas pieaudzis par 30.2 tūkstošiem, kas ir līdz šim visstraujākais lēciens, atzīmēja P. Strautiņš, to skaidrojot gan ar strādājošo pensionāru aiziešanu no darba tirgus, gan ar to skaita pieaugumu, kas zaudējuši cerības atrast darbu. Nodarbināto skaits sarūk ļoti straujā tempā, krituma temps tikpat kā nav mazinājies. Ja 2. ceturksnī nodarbināto skaits saruka par 47.4 tūkstošiem, tad 3. ceturksnī – par 45.4 tūkstošiem cilvēku. Kopumā 3. ceturksnī neaktīvo iedzīvotāju skaits sasniedzis līdz 34.6% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet no visiem aktīvajiem iedzīvotājiem 3. ceturksnī bija nodarbināti tikai 53.4%.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Pie Latvijas Nacionālās operas ēkas atklāts Latvijas Arhitektūras informācijas centrs (LAIC), kas atradīsies eksperimentālā ēkā OSIS.

OSIS māja pēc arhitektu biroja Arhiidea pasūtījuma izgatavota guļbaļķu ražotnē Dores fabrika.

Mājai ir iecerēta kā dzīvības pilna telpa, kurā plašākai sabiedrībai būs iespēja risināt sarunu par tādām vērtībām kā māja, vide, pilsēta. Tai būtu jākļūst par arhitektūras un dizaina platformu ar mērķi parādīt labākos industrijas piemērus, dalīties zināšanās un pieredzē.

«Jaunā māja ir inovatīvs un eksperimentāls projekts. Tas ir mēģinājums apvienot statņu mājas projektu ar guļbūves elementiem,» sacīja Dores fabrikas valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis. Viņš pieļauj, ka šī māja varētu būt pirmais šāda veida eksperiments koka māju būvniecībā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Lai eksperiments izdotos, bija nepieciešama ļoti cieša sadarbība starp arhitektiem un mājas ražotāju

«Atļaušos būt cinisks un teikt, tas pat ir labi, ka no Latvijas daudzi aizbraukuši, jo daļa no aizbraucējiem - protams, ne jau visi - paliekot Latvijā, tikai būtu papildinājuši mūsu valsts bezdarbnieku rindas, prasījuši valsts un pašvaldību atbalstu, tērējuši valsts finanšu līdzekļus,» intervijā laikrakstam Diena sacījis uzņēmējs un ekonomists Uldis Osis.

«Bezdarbnieku skaits mūsu valstī tad būtu daudz augstāks, un Latvijai būtu vajadzīgs ļoti apjomīgs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, lai sabalansētu ekonomiku,» viņš skaidrojis.

«Cilvēks vienmēr skatās, kur labāk - Latvijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī. Svarīga ir situācija darba tirgū, kā arī sociālās garantijas, pat bezdarbnieka pabalsta lielums un saņemšanas nosacījumi. Nenoliedzami algas ir ļoti svarīgs faktors. Ja algas Latvijā pieaugs radikāli, daļa aizbraukušo tiešām atgriezīsies, bet nevar domāt tā, ka, ja algas divkāršosies, visi aizbraucēji tūlīt kāps lidmašīnās un reemigrēs uz mūsu valsti,» norādījis ekonomists.

Lai ekonomika sāktu atdzīvoties, ir jānoraksta nereālie aktīvi un pasīvi, lai vēl palikušo reālo aktīvu daļu varētu likt atkal apgrozībā un tādējādi atdzīvinātu tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka ekonomists Uldis Osis.

«Lai cik nepatīkami skan, risinājums situācijai, kādā esam nonākuši, ir maksātnespēja daudzām privātpersonām un uzņēmumiem un bankroti. Tas ir vienīgais veids, kā daudzmaz ātri izkļūt no krīzes, un valsts budžets tiešā veidā tur neko daudz nevar palīdzēt,» tā ekonomists. Viņš uzskata, ka, raugoties no kopējās tautsaimniecības ainas skatpunkta, budžeta loma pašlaik tiek pārspīlēta, bet netiek novērtēta citu instrumentu loma un ietekme. «Daudz lielāka nozīme ir parādu aktīviem, neatdotajiem kredītiem. Izsniegtie kredīti kopumā vairākkārt pārsniedz visus budžeta deficīta apjomus. Ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, tieši šīm kredītsaistībām būs daudz lielāka bremzējošā ietekme uz ekonomisko attīstību nekā budžeta deficītam nākamajos gados,» saka U. Osis.

Nākamajā apkures sezonā sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" (RS) siltumenerģijas tarifi vēl augs, intervijā TV3 pirmdien teica RS valdes loceklis Uģis Osis.

Viņš atgādināja, ka 15.augustā stāsies spēkā jaunākais RS tarifs, kurā maksa par siltumenerģiju pieaugs par aptuveni 15%. Tomēr uzņēmuma pārstāvis atzina, ka ar šo tarifu pieaugums varētu neapstāties un sagaidāms vēl krietni lielāks kāpums pēc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būs izvērtējusi "Latvenergo" iesniegto tarifu projektu, kas savukārt tālāk ietekmēs RS tarifus.

U.Osis mudināja gan individuālā, gan māju līmenī veikt siltumenerģijas taupīšanas pasākumus, kurus vēl nav nokavēts īstenot.

Rēķinoties, ka nākamajā apkures sezonā tomēr augs patērētāju parādi par siltumu, tiek sludināti arī konkursi par RS kreditēšanu, lai nodrošinātu finanšu pietiekamību, piebilda U.Osis.

Potenciālie Jelgavas novada attīstības scenāriji līdz 2032. gadam paredz uzbūvēt atomelektrostaciju un novadā nodrošināt galvenokārt tikai pamatizglītību, kā arī citus visais neparastus risinājumus.

Par to liecina izstrādātā Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam.

«Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,» paredz scenārijs, kas stratēģijā nodēvēts par Silikona līdzenumu. Jau vēstīts, ka acīmredzot šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

«Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,» paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to «ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki».

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Pēc «zvaigznīšu vērtējuma» dārgākais ir ambiciozais jeb zaļās enerģijas scenārijs, kamēr lētākais ir sabalansētais jeb «zelta vidusceļa» scenārijs.

To forumā, kas bija sarīkots, lai apspriestu Ekonomikas ministrijas sagatavoto Enerģētikas stratēģiju 2030. gadam sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Stratēģiju izmaksas speciāli norādītas zvaigznītēs, jo, ja tie būtu konkrēti skaitļi, tad tie uzreiz parādītos visu mediju pirmajās lapās, atzina ministrs.

Pie Enerģētikas stratēģijas Ekonomikas ministrija sāka strādāt jau iepriekšējā ministra Arta Kampara laikā, taču tikai nesen izstrādāti trīs stratēģijas varianti: konservatīvais, kas piepildītos, ja esošajā politikā īpašu izmaiņu nebūtu. Tas ir salīdzinoši liela īpatsvara fosilās un importētās enerģijas scenārijs, kuram lielāko risku veido nezināmās fosilo energoresursu cenas, kuras Latvijai nav nekādas iespējas ietekmēt. Ir arī Ambiciozais scenārijs, kas nosacīti saucams arī par «zaļo» scenāriju, kurā ir paredzēts 60% liels atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdzšinējo 40% vietā. Šis scenārijs no ministrijas puses novērtēts kā visdārgākais jauno tehnoloģiju dēļ, kas daļēji vēl ir tikai eksperimentālā vai izstrādes stadijā.

Pēc divu mēnešu deflācijas jūlijā Latvijā atkal ir atgriezusies neliela inflācija, un salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas jūlijā Latvijā ir augušas par 0,2%, kas ir diezgan netipiski, jo jūlijā sezonālo faktoru ietekmē parasti samazinās apģērbu un pārtikas cenas. Inflācijas pieaugums jūlijā ir kārtējais signāls par salīdzinoši strauju Latvijas un arī globālās ekonomikas atkopšanos no COVID-19 šoka.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī jūlijā vislielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija degvielas un pārtikas cenu svārstībām. Līdz ar naftas ieguves apjomu samazinājumu un ekonomiskās aktivitātes kāpumu naftas cenas pasaulē ir pakāpušās līdz aptuveni 40-45 ASV dolāriem par barelu no aptuveni 20 dolāriem aprīļa otrajā pusē. Šis cenu kāpums redzams arī Latvijas benzīntankos, kur jūlijā cenas pieauga par 3,5%.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Baltijas valstīm draud jauna ekonomiskā krīze, ja vien to valdības nepiekops adekvātus taupības pasākumus. Tā šonedēļ ir paziņojusi Eiropas centrālā banka (ECB), un tā vien izskatās, ka šis scenārijs pat varētu piepildīties. Jau pirms dažiem mēnešiem atzīti banku analītiķi prognozēja, ka, kopumā ņemot, beidzoties pasaulē šai krīzei, ekonomika varētu atkopties, taču jau drīz vien tai var sekot vēl viena. Šai prognozei sekoja kāds «bet»…

Taču par šo tēmu gausties ir par vēlu. Grūti iedomāties, kā tagad varētu «atsaistīt» latu no eiro, pagaidīt, lai kurss kļūst mums izdevīgāks, un tad vēlreiz piesaistīt tam. Visticamāk, tas ir pat neiespējami. Tādējādi ir jāatgriežas pie jautājuma par adekvātiem taupības pasākumiem. Droši vien jārēķinās, ka vēl jauni taupības pasākumi mums vēl būs, ņemot vērā kaut vai finanšu ministra Einara Repšes (JL) paziņojumu, ka, visdrīzāk, valsts budžets par pusmiljardu latu būs jāmazina ne tikai 2010., bet arī 2011. gadā. Taču ar adekvātumu šajā jomā mūsu valstī ir visai draņķīgi. Ja ir jāmazina līdzekļi daudzās nozarēs strādājošo algām, kā arī investīciju projektiem, tad problēmu it kā nav — apgriezt izdevumus mūsu likumdevējs ir spējis. Vienīgi tur tā īsti vairs nav ko griezt. Ja persiks jau ir apgriezts līdz kauliņam, no tā kaut ko mēģināt izspiest ir naivi. Savukārt valsts aparāts mums ir ēzelīša lomā. Tiesa, nevis tikpat daudz nes, bet gan ir tikpat spītīgs. Strukturālās reformas latvju gaumē nereti izpaužas kā darbinieku rokāde no viena krēsla otrā un institūciju nosaukumu maiņa, bet Saeimas deputāti vispār ir skaidri pateikuši, ka savus ienākumu negraizīs, jo tāpat jau jūtas pliki un nabagi esam.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Latvijas lielākie uzņēmēji atzīst, ka strādnieki masveidā un uzstājīgi sāk pieprasīt maksāt algu aploksnēs, sarunā ar db.lv pavēstīja ekonomists Uldis Osis.

Uzņēmēji domā, ka, ja strādnieki algu nesaņems kaut daļēji aploksnēs, tie pametīs Latviju, skaidro U. Osis. Latvijas tautsaimniecībai sekas var būt dramatiskas. Tas nozīmēs tālāku darba vietu zaudēšanu, līdz zināmajām ekonomiskajām un sociālajām konsekvencēm - samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts un sociālajā budžetā.

Strādnieki nespēj ar oficiāli saņemto algu nosegt savus ikdienas tēriņus un apmaksāt komunālos rēķinus un kredītus. Tie ir zaudējuši ticību valsts sociālajai sistēmai t. sk., ka saņems normālas un adekvātas pensijas, kuras daļēji jau ir samazinātas (iemaksas 2. līmeņa pensiju sistēmā), turklāt pastāv draudi tās arī tālāk samazināt. Strādniekiem ir arī vispārēja neticība valstij kopumā.