Ulmaņa tirgus, kura organizētāji cerējuši vienkopus pulcināt vietējos Latvijas ražotājus, iespējams, nemaz netiks atvērts nepietiekamās vietējo uzņēmēju intereses pēc. Pie bijušā Centrex tirdzniecības telpām zīme, kas vēstīja, ka šeit drīzumā tiks atvērts Latvijas ražotāju tirgus, vairs nav atrodams. Vietējo ražotāju pasivitāte skaidrojama galvenokārt ar informācijas un konkrētības trūkumu, bet dažos gadījumos ar neticību šādas idejas ilgtspējai, pauda Db.lv aptaujātie uzņēmēji.

Ulmaņa tirgus pārstāvis Oskars Mazulis norāda, ka paliek cerība, ka, beidzoties gadatirgu laikam, vietējie ražotāji varētu meklēt vietu, kur pārdot savus produktus, un būtu gatavi par šādu vietu atzīt Ulmaņa tirgu.

Tomēr Tadaiķu pagasta uzņēmuma SIA Ābolītis, kas bieži vien redzama dažādos gadatirgos Liepājas pusē, vadītāja Millija Anziķe Db.lv norāda, ka Ulmaņa tirgus ideja varētu būt vairāk paredzēta tiem ražotājiem, kas atrodas tuvāk Rīgai, un piedalīties Ulmaņa tirgū neliedz vien ražas novākšanas laiks. «Ideja jau ir laba, tomēr pašlaik nevar visu preci uz Rīgu aizvest, uzreiz jāskaita klāt transporta izmaksas,» viņa norāda, ka tirgošanās Rīgā SIA Ābolītis nebūtu izdevīga. SIA Ābolītis tirgo dzērvenes, dzērvenes ar cukuru, ābolus, marinētus gurķus u.c. produkciju gadatirgos Liepājas pusē un Maxima un Rimi veikalu tīklos citur Latvijā. Vienlaikus SIA Ābolītis vadītāja piekrīt, ka pašlaik ir ražas novākšanas laiks, kad uzņēmuma darbība fokusējas uz ražas vākšanas darbiem.

Kādreizējā tirdzniecības centra Centrex telpās, kas jau gadiem stāv tukšas, beidzot atgriezīsies dzīvība. Izstāžu Ražots Latvijā un Ražots Baltijā organizētājas SIA Baltic Expo Centre komanda izveidojusi tirdzniecības centru Latvijas ražotājiem – Ulmaņa tirgu, kurā paredz sagaidīt vismaz 2000 – 4000 apmeklētāju dienā, kā arī iegūt tikpat lielu interesi kādu patlaban iemantojis, piemēram, Atpūtas centrs Lido, Db.lv stāsta Ulmaņa tirgus mārketinga speciālists Oskars Mazulis.

Ulmaņa tirgus būs vienīgais centrs Latvijā, kur cilvēki varēs gan klātienē iepazīties ar Latvijas ražotāju produkciju, kā arī uz vietas to iegādāties. «Centra koncepcija ir vienlaikus gan izstāde, gan tirdzniecības vieta, kas būs atvērta cauru gadu,» stāsta O. Mazulis. Ulmaņa tirgū savus produktus piedāvās Latvijas lauksaimnieki, amatnieki, lielražotāji, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji u.c., bet nākotnē paredzams piesaistīt arī restorānus un kafejnīcas, mazākus veikaliņus un pašmāju un ārvalstu vairumpircējus un pārpircējus.

Ulmaņa tirgū, kas nosaukumu guvis no tā atrašanās vietas Kārļa Ulmaņa gatvē, kā arī, lai radītu asociāciju ar īsteni latvisku preci, vietējie ražotāji piedāvās preces par ražotāja cenu, norāda O. Mazulis.

Šonedēļ sākti sagatavošanās darbi Brasas tilta demontāžai Duntes ielas pusē, pārvada vienas puses demontāža aizņems apmēram trīs mēnešus.

Demontāžu plānots sākt nākamnedēļ, kuras laikā paredzēta trīs П veida siju un starp tām uzstādīto plātņu novākšana, kā arī ietves bloku demontāža.

Minēto darbu vietā saglabāsies esošā transportlīdzekļu satiksmes organizācija, transporta plūsmu novirzot pār pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi pie Brasas pārvada. Tramvaju satiksme tiks organizēta pa pārceltajiem sliežu ceļiem saglabājamajā pārvada daļā, un maksimālais tramvaju kustības ātrums demontāžas darbu laikā un pēc to pabeigšanas būs 20 km/h. Nepārtraukti tiek veikta pārvada drošības un dinamisko svārstību novērtēšana. Gadījumā, ja demontāžas laikā tiks konstatētas bīstamas svārstības, iespējama pārvada operatīva slēgšana.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājuma nodrošinājums ir noteikts 10 tūkst. Ls, teikts sludinājumā. Tu arī norādīts, ka vienu reizi mēnesī tiks veikta samaksa par padarīto darbu atbilstoši līgumā paredzētajām cenām, ieturot 5%, atlikusī līguma cena (5%) atbilstoši faktiski izpildītos būvdarbu apjomam tiek samaksāta pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līgumā paredzētās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas pasūtītājam. Avanss netiek paredzēts.

DB jau rakstīja, ka šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu.

Rīgā Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi un papildus rotācijas apļa izbūvi Remtes ielā iecerēts pabeigt līdz šī gada 1.oktobrim, aģentūra LETA noskaidrojas Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Savukārt Upesgrīvas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojumu iecerēts izbūvēt līdz 2024.gada beigām.

Projektētāji šodien iepazīstināja komiteja deputātus par projekta attīstību, norādot, ka Lielirbes ielas krustojumā būvdarbi jau notiek. Šajā posmā iecerēts savienojums ar Lielo ielu Mārupē, papildus braukšanas joslas un jauns rotācijas aplis Remtes ielā.

Savukārt Upesgrīvas ielas krustojumā būvdarbus uzsāks šomēnes. Šajā posmā iecerētas papildu braukšanas joslas un jauna luksofora objekta ierīkošana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā tiek pārbūvēts Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam.

"Depo" veikals atradīsies Mārupē, Lielajā ielā 2, netālu no Kārļa Ulmaņa gatves.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Latvijas valsts policijai lūgts pastiprināti kontrolēt situāciju uz Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu Rīgā un sodīt tos autovadītājus, kuri neievēro noteiktos transportlīdzekļu masas un ātruma ierobežojumus, brīdina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Satiksmes departaments saņēmis SIA Inženierbūve speciālista Raita Lāča ziņojumu, kurā, apsekojot Ulmaņa gatves pārvadu pār dzelzceļu, konstatēts, ka transportlīdzekļu vadītāji neievēro noteiktos satiksmes ierobežojumus, radot jaunus transportbūves bojājumus.

Kā iepriekš ziņots, uz Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu jūlijā stājās spēkā ātruma ierobežojums 40 kilometri stundā, kā arī labajā joslā abos braukšanas virzienos kustību atļāva tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

Departaments aicina transportlīdzekļu vadītājus sekot līdzi ceļa zīmēm, ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus, kā arī būt saprotošiem attiecībā pret tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārkārtosies no labās malējās joslas uz kreiso braukšanas joslu.

Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstījusi kopumā vairāk nekā 470 tūkst. Ls piešķiršanu satiksmes pārvada pār Bieķengrāvi un satiksmes pārvada pie Zemitānu stacijas seguma atjaunošanai.

Bieķengrāvja pārvada atjaunošanai orientējoši būs nepieciešami 377 tūkst. Ls, bet Zemitānu pārvada remontam – 93 tūkst. Ls. Summas tiks precizētas iepirkuma procedūras rezultātā, informē Rīgas dome. Savukārt gandrīz 28 tūkst. Ls tiks atvēlēti Baltāsbaznīcas ielas labošanai posmā no Pauguru līdz Augusta Dombrovska ielai. Līdzekļi nepieciešami, lai vienlaicīgi ar Ziemeļblāzmas ielas rekonstrukcijas pabeigšanu varētu veikt remontu minētajā Baltāsbaznīcas ielas posmā, kas ir piebraucamais ceļš kultūras pilij Ziemeļblāzma. Pašvaldība arī norāda, ka satiksmes attīstībā plānots šogad ieguldīt vairāk nekā 25 milj. Ls.

Sakarā ar satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas darbiem no 3. jūnija līdz šā gada nogalei uz pārvada tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Kārļa Ulmaņa gatvē rekonstrukcijas laikā satiksme tiks organizēta pa trim braukšanas joslām, no kurām vidējā joslā tiks organizēta maiņvirziena satiksme.

Rīta stundās no plkst. sešiem līdz plkst. vienpadsmitiem Rīgas centra virzienā varēs iebraukt pa divām braukšanas joslām, un pa vienu joslu varēs nokļūt pilsētas robežas virzienā, savukārt pēc plkst. vienpadsmitiem līdz plkst. sešiem - satiksme tiks organizēta pa divām joslām pilsētas robežas virzienā un pa vienu joslu - centra virzienā.

Uz pārvada braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Vidējā braukšanas joslā varēs braukt tikai tie transportlīdzekļi, kuru platums nepārsniedz divus metrus.

Šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu. Par to informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēc tikšanās ar Satiksmes departamenta un SIA Rīgas tilti speciālistiem.

K.Ulmaņa gatves pārvada rekonstrukciju nolemts veikt viena gada laikā, lai gan sākotnēji to bija domāts paveikt divu gadu laikā. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas plānotas 4,4 milj. Ls latu, taču precīza izmaksu summa būs zināma konkursa rezultātā.

Iepirkuma procedūra tiks pabeigta līdz aprīlim, tad uzsāks pārvada rekonstrukcijas darbus, lai tos pabeigtu līdz oktobra beigām. Rekonstrukcijas gaitā veiks tilta siju un balstu remontu, hidroizolācijas un brauktuves seguma izbūvi, kā arī ietvju un prettrokšņu sienu ierīkošanu. Satiksme uz pārvada netiks slēgta: tiks noņemta sadalošā barjera un satiksmi organizēs pa divām joslām vienā tilta pusē.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lai uzlabotu satiksmes drošību, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) tuvākajā laikā plāno izsludināt atklātu iepirkuma konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukciju.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 190 tūkstoši lati, bet ES līdzfinansējums ir vairāk nekā 140 tūkstoši latu.

Pēc rekonstrukcijas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem būs nodrošināta ērtāka piekļuve sabiedriskā transporta pieturvietām un uzlabota satiksmes drošība, raksturoja RDSD direktors Edgars Strods.

Projekta ietvaros pie K.Ulmaņa gatves plānots izbūvēt jaunas gājēju ietves, ierīkot labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī sakārtot gājēju piekļuves maršrutus gājēju tiltiņam. Projekts paredz paplašināt gatves pamatbrauktuves joslas, uzstādīt brauktuves virzienu sadalošās barjeras un triecienu absorbējošos elementus.

Oktobra sākumā tika veikta Sarkandaugavas pārvada slogošana, lai pārbaudītu pārvada faktisko nestspēju un tā gatavību satiksmes atvēršanai. Pārbaudes un analītisko aprēķinu rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm.

Statiskā laiduma konstrukcijas slogošanai tika izmantotas 13 dažādas shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi tika izmantotas sešas kravas automašīnas. Katra automašīna svēra 30 tonnas, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās 180 tonnu liels svars. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka Sarkandaugavas pārvadu pieļaujams ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, kā arī tas var uzņemt papildus slodzes.

FOTO: Testē Sarkandaugavas pārvada nestspēju; darbus plānots pabeigt novembrī 

Rīgā notikuši Sarkandaugavas pārvada slogošanas darbi, kuru laikā pārbaudīta būves faktiskā...

“Pārvada atvēršana satiksmei plānota novembra otrajā pusē. Apvienojumā ar Austrumu maģistrāli tas ir būtisks posms Rīgas pilsētas satiksmes plūsmu sakārtošanā un paredz arī gājēju un velobraucēju pārvietošanās uzlabojumus,” papildina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Sarkandaugavas pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 metri.

Pārvada būvniecības sadārdzinājums sasniedzis nepilnus 1,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē. Kopumā pārvada būvniecība izmaksās 37,8 miljonus bez pievienotās vērtības nodokļa jeb 45,8 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Sākotnējā vienošanās paredzēja, ka pārvada būvniecība izmaksās 42,5 miljonus eiro, līdz ar to Krievijas izraisītā kara seku dēļ sadārdzinājums ir 1 289 130 eiro.

Pārvadu veido septiņas atsevišķas laidumu konstrukcijas abos virzienos un divi pieslēgumi - pie Viestura prospekta un pie Tvaika ielas. Slogošanas laikā eksperti veica pārvada izlieču mērīšanu un to salīdzināšanu ar teorētisko aprēķinu. Tāpat tika veikta pārvada laiduma konstrukcijas vispārējā inspekcija. Sarkandaugavas pārvada pārbaudi ar slodzi veica SIA “Inženierbūve” speciālistu grupa.

Pārvada “Rīga – Skulte” izbūvi Sarkandaugavā veic pilnsabiedrība “Personu apvienība “OTC””, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un AS “Latvijas tilti”.

Šodien Rīgā atklāts gājēju pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi pie Kalnciema ielas.

Objekta pasūtītājs bija Rīgas domes Satiksmes departaments. Līgums par būvprojekta izstrādi ar SIA Inženierbūve noslēgts par 29,8 tūkst. latu (ar PVN). Savukārt tiesības veikt gājēju tiltiņa būvniecības darbus konkursā ieguva SIA Tilts, piedāvājot zemāko cenu. Pretendentu vidū bija arī SIA Viadukts, SIA Rīgas tilti un a/s Latvijas tilti. Līgums noslēgts par 427,97 tūkst. latu (ar PVN). Objekts tiek būvēts izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Gājēju pārvadam ir jāuzlabo gājēju un transportlīdzekļu satiksmes drošību. K. Ulmaņa gatve ir valsts autoceļa ievads Rīgas pilsētā. Satiksmes intensitāte uz tā sasniedz līdz 40 tūkstošiem automašīnu diennaktī. Attīstoties apbūvei gar K. Ulmaņa gatvi Rīgas pierobežā un Mārupes pagastā pie Kalnciema ielas, ir palielinājies arī iedzīvotāju skaits tā apkārtnē un ir nepieciešams nodrošināt drošas maģistrāles šķērsošanas iespējas gājējiem. Iepriekš tuvākās regulējamās gājēju pārejas atradās vairāku kilometru attālumā. Rīgas pilsētas un Rīgas rajona plānojums paredz arī turpmāku dzīvojamo masīvu, tirdzniecības kompleksu apbūves attīstību un transporta satiksmes intensitātes palielināšanos šajā apkaimē.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Atjaunota satiksme uz tilta pār Mīlgrāvi, nākamie rekonstrukcijas darbi gaidāmi uz K. Ulmaņa gatves pārvada, informē Rīgas dome.

(Papildināts viss teksts.)

No piektdienas, 14. septembra, ir atcelti satiksmes ierobežojumi uz tilta pār Mīlgrāvi, jo beigušies tā rekonstrukcijas darbi.

Divu mēnešu laikā tiltam pār Mīlgrāvi veikta iepriekšējos gados periodiski remontēto, savu ekspluatācijas termiņu nokalpojušo deformācijas šuvju nomaiņa. Vienlaicīgi tika remontētas tilta laidumu betona konstrukcijas, labojot bojātos siju galus, kā arī atjaunojot tilta laidumu hidroizolāciju. Tilta remonts izmaksāja 75,4 tūkstošus latu.

Remontdarbu garantijas laiks ir trīs gadi.

Nākamā gada pavasarī rekonstrukcijas darbi tiks sākti uz Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu. Šovasar speciālisti konstatējuši, ka pārvada pārseguma plātnēm ir samazinājusies nestspēja un tas var radīt draudus satiksmes drošībai. Tādēļ nepieciešams nekavējoties veikt rekonstrukcijas darbus.

Rīgā plānots pārbūvēt K.Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa šķērsojumu, kā arī rekonstruēt luksoforus. Abu projektu izmaksas būs aptuveni 3,8 milj. Ls.

Projekts «K.Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa (P133) šķērsojuma rekonstrukcija» paredz 2013. un 2014. gadā izbūvēt atsevišķas brauktuves joslas Kārļa Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz Šampētera ielai un no Grenču ielas līdz Gramzdas ielai, informē Satiksmes Ministrijas pārstāvji.

Ministrija informē, ka K. Ulmaņa gatves posma rekonstrukcija paredz izbūvēt vietējās joslas, samazinot tiešu pieslēgumu skaitu ātrgaitas ielai un uzlabojot ielas sasaisti ar vietējām ielām, izbūvēt gājēju un velosipēdu celiņus visā posma garumā, aprīkot rekonstruējamo posmu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem - ceļa zīmēm, drošības barjerām, ierīkojot energoefektīvo apgaismojumu, izbūvēt sabiedriskā transporta pieturvietu un pārbūvēt pazemes komunikācijas un sabiedriskā transporta pakalpojumu infrastruktūru, nemainot to tehniskos parametrus - ūdensvada, elektroenerģijas un sakaru komunikāciju.

Pabeigta Rail Baltica Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada dienvidu daļas nesošo konstrukciju izbūve. Sākot ar 4.septembri, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai zem jaunā pārvada, plānots uzsākt ielas asfaltēšanas darbus.

Savukārt no pirmdienas, 11.septembra, Dzirnavu ielā šajā posmā tiek plānots atjaunot visa veida transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību.

Kopš būvniecības darbu uzsākšanas jūlija beigās, sešu nedēļu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX ir izbūvējis jaunā dzelzceļa pārvada nesošās konstrukcijas, tai skaitā nepieciešamajā apjomā pabeigta veco pārvada pamatu un palīgkonstrukciju (rievsienu u.c.) demontāža, dzelzceļa pārvada 39 siju montāža, inženierkomunikāciju rekonstrukcija un ierīkošana abās ielas pusēs, paliekošo veidņu montāža, veikta daļēja ceļa seguma konstrukcijas izbūve un citi darbi.

Sākotnēji bija plānots Dzirnavu ielu atvērt satiksmei 31.augustā. Tomēr sakarā ar palielināto nokrišņu daudzumu augustā ceļas segas konstrukcijas ar saistvielām nesaistītais konstruktīvās kārtas materiāls tika pārmitrināts, kā rezultātā nebija iespējams sasniegt tehnoloģiski nepieciešamos kvalitātes rādītājus. Stabilizējoties laikapstākļiem, būvnieks BERERIX mobilizēs darba brigādes, lai iespējas gadījumā Dzirnavu iela tiktu atvērta pēc iespējas ātrāk, par ko būvnieks informēs sabiedrību atsevišķi.

K.Ulmaņa gatves satiksmes pārvada remonts izmaksās 2 063 907 latus, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija par iepirkuma konkursa rezultātiem.

Projektam plānots piesaistīt Eiropas reģionālais attīstības fonda līdzekļus no darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātes Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā.

Iepriekš tika prognozēts, ka remonta izmaksas varētu sasniegt pat 4,5 miljonus latu.

Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkuma konkursā saņemti seši pieteikumi, no kuriem par izdevīgāko atzīts SIA Tilts piedāvājums. Aptuveni 18% no kopējā darbu apjoma uzņēmums uzticēs apakšuzņēmējiem.

Plānots, ka būvdarbi būs jāsāk 15.aprīlī un tilta remonts jāpabeidz līdz šā gada 29.novembrim.

Kā ziņots, jau šopavasar remonta laikā satiksme uz tilta tiks daļēji slēgta - noņemot sadalošo barjeru, satiksme tiks organizēta pa divām joslām vienā no tilta pusēm.

Neskatoties uz to, ka šodien Rīgā, pie Augusta Deglava ielas pārvada, viens pēc otra notiek divi atsevišķi Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas (EM) rīkoti pasākumi ar mērķi pārrunāt Deglava tilta remonta problēmas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) jau izdevis rīkojumu par visu formalitāšu kārtošanu, lai tilts ceturtdien, 25.aprīlī satiksmei tiktu slēgts.

Šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka uzdevis Valsts policijai ceturtdien jau no rīta slēgt tiltu jebkāda veida satiksmei.

«Manuprāt, Rīgas domes institūcijas neņem vērā ekspertu atzinumus, kā arī ilgstoši kavē ar atkārtotas ekspertīzes veikšanu, tādējādi neievēro pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku drošību. Ir pietiekami daudz faktoru, kas liecina, ka tilts apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc pieņēmu lēmumu par tilta slēgšanu jau no ceturtdienas,» sacīja ministrs.

Ģirģens LTV raidījumam «Rīta Panorāma» stāstīja, ka Rīgas domes Satiksmes departamentam ir laiks līdz ceturtdienai, lai tā pati veiktu visus priekšdarbus satiksmes pārplānošanai. Gadījumā, ja līdz ceturtdienai tas netiks izdarīts, tad Valsts policijai ir uzdots slēgt satiksmi pāri tiltam.

Operatīvajā sanāksmē, kas tika sasaukta Rīgas domē par kritisko situāciju un izveidojušajām bedrēm uz Salu tilta un citām Rīgas ielām, pieņemts lēmums pavasarī uzsākt vairākus remontdarbus.

Savukārt šobrīd, lai novērstu satiksmes drošības apdraudējumus, tiltu un ielu uzturētāji strādā diennakts avārijas režīmā un visas bedres aizlāpa. Līdz pavasarim tas ir vienīgais iespējamais risinājums. «Ja darbi netiks pienācīgi veikti, tad «ripos galvas»,» pēc sanāksmes uzsvēra Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Viskritiskākā situācija izveidojusies uz Salu tiltam blakus esošā Bieķensalas viadukta. Mazākas problēmas ir arī Deglava tilta un Zemitānu tilta sabiedriskā transporta joslās. Tāpēc pavasarī tiks mainīts asfalta segums uz Bieķensalas viadukta un Zemitānu tilta, sāksies Deglava tilta remonts un tiks rekonstruēts Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvads pār dzelzceļu. Jāmin gan, ka lēmums par Ulmaņa gatves pārvada remontu pieņemts jau iepriekš. Naudu seguma nomaiņai plānots piešķirt pavasara budžeta grozījumu ietvaros.

Rīgas domes Satiksmes departaments plāno trīs gadu laikā par 60,3 miljoniem eiro izbūvēt Jāņa Čakstes gatves posmu no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un piecu gadu laikā par 32,5 miljoniem eiro posmu no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Satiksmes departamenta investīciju plānu otrdien, 2.maijā, sēdē izskatīs Rīgas domes Satiksmes un trasnporta lietu komiteja.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 1.kārtai - Čakstes gatves izbūvei no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai - paredzēts izlietot 60,3 miljonus eiro, tai skaitā 36,3 miljonus eiro no pašvaldības budžeta, bet 24 miljonus eiro piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Projektu sākts realizēt jau šogad.

Savukārt par 32,5 miljoniem eiro piecu gadu laikā paredzēts realizēt Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla 2.kārtu - Čakstes gatves izbūvi no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Arī šo projektu sākts realizēt šogad.

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Apstiprināta četru nekustamo īpašumu iegāde, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai - Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta "Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai" īstenošanai, informē Rīgas dome.

Pašvaldība iegādāsies nekustamo īpašumu - zemesgabalu daļas Mežkalna ielā 14, Mežkalna ielā 5A, Vienības gatvē 196 un Rītausmas ielā bez numura. Rīgas domes Īpašuma departaments būs atbildīgā iestāde pirkuma procesa nodrošināšanai.

Iegādājamie zemes gabali Jāņa Čakstes gatves izbūvei ir dažāda izmēra - gan ļoti mazi kā zemes gabala Mežkalna ielā 14 daļa, kas ir tikai 14 m², gan lieli kā zemes gabala Vienības gatvē 196 daļa 6528 m² platībā. Tāpat tiks iegādāta nekustamā īpašuma Mežkalna ielā 5A daļa 2679 m² platībā un nekustamā īpašuma Rītausmas ielā daļa 2814 m² platībā.

Šobrīd Rīgas domes Satiksmes departaments ir pabeidzis Dienvidu tilta ceturtās kārtas projektēšanu. To veido divas būvniecības kārtas.