Finanses

Tverijons: bankas absorbē teju visas krīzes negatīvās sekas

Miks Lūsis, Db, 26.07.2009

Jaunākais izdevums

«Bankas šodien Latvijā spējīgas uzņemt un absorbēt visas negatīvās sekas, ko šodien mūsu banku klientam rada ekonomiskā krīze,» pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

T. Tverijons uzskaitījis virkni negatīvo seku: «Naudas plūsmas samazināšanās, sarukuši ienākumi, cilvēki pazaudējuši darbu un nenomaksātie kredīti, kas šodien veido aptuveni 7% no visa kredītportfeļa – vairāk nekā miljards latu ir parāds, ko bankām ir parādā gan uzņēmēji, gan fiziskās personas. Tomēr bankas spēj šos potenciālos zaudējumus uztvert, neatstājot nekādas īpaši negatīvas sekas uz banku darbību. Vienīgās negatīvās sekas banku darbībai, kas ir saredzamas un labi jūtamas, ir kreditēšanas apjomu samazināšanās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tverijons: Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi

LETA, 18.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu kreditēšanas jautājumā, saka Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela. Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos, nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī,» klāstīja sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš atzīmēja, ka šos dzīvokļus varētu pārdot, saņemot 10% vai 20% no reālām izmaksām. «To var mēģināt darīt. Bet vēl viens jautājums šajā kontekstā ir - vai šodien būtu, kas tik daudz par šādām cenām tos dzīvokļus pērk?,» teica T. Tverijons.

Komercbanku asociācijas prezidents atzina, ka pašlaik bankas piedāvā ļoti izdevīgas procentu likmes gan latos, gan eiro un kreditēšanas nosacījumi būtībā ir pat izdevīgāki nekā pirms pieciem gadiem, taču daudzi potenciālie kredītņēmēji nav pārliecināti par savu nākotni.

«Tas, lai šī situācija mainītos, ir atkarīgs, pirmkārt, no valsts sektora - kas turpmāk notiks ar valsts budžetu izdevumiem, par cik un kādā veidā tie tiks samazināti. Ja šodien nav pārliecības par savu darbu vietu, ņemt kredītu būtu vienkārši neprāts. Otrkārt, kas attiecas uz privātsektoru - ir vērojama atkopšanās, bet pārliecības, ka tas ir uz ilgu laiku, arī nav,» teica Tverijons un piebilda, ka tāpēc arī pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem šobrīd ir ārkārtīgi zems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es gribētu redzēt kaut vienu izsvērtu pierādījumu, ka šīs zāles, ko sauc par devalvāciju, dotu kādu labumu krīzes ārstēšanā Latvijai,» intervijā Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Devalvācija kā instruments tiešām esot zāles un daudz kur pasaulē tiekot pielietots, taču Latvijai šis instruments neder, norādīja T. Tverijons. Komentējot publikācijas zviedru presē par lata devalvāciju, T.Tverijons pauda, ka šie izteikumi, viņaprāt, ir izrauti no konteksta un viņam nav skaidrs, kā cilvēkiem neapnīk tā nelaimīgā runāšana par lata devalvāciju. «Ja jau tik viegli varētu risināt problēmas, vai tad premjers un Latvijas Bankas vadītājs būtu tik stulbi un to nebūtu jau izdarījuši?» vaicāja T. Tverijons.

Pēc viņa teiktā, jebkādas runas par lata devalvāciju ir jāuztver mierīgi. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents ir pārliecināts: ja Latvija iegūtu no nacionālās valūtas devalvācijas, tad tas jau sen būtu izdarīts. «Valsts nekad nebankrotēs, tās ir pārspīlētas bažas. Vai zināt pasaulē kādu valsti, kas ir bankrotējusi. Kam nav ko darīt, var runāt, bet labāk stāstīt anekdotes par ko var pasmieties, nevis tādas bēdīgas muļķības,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tverijons: Starptautiskais aizdevums varētu būt nepieciešams valsts bankām

, 23.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties pasliktināties ekonomiskajai situācijai nav izslēgts, ka kādai bankai vajadzēs starptautisko aizdevēju rezervētos līdzekļus finansiālās stabilitātes nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija norādījis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš gan atzīst, ka palīdzību nevajadzēs Skandināvijas meitas bankām Latvijā, bet, iespējams, palīdzība būs jāsniedz valsts bankām, kā arī bankām, kuras nespēs atrast iespējas papildināt kapitālu pašu spēkiem.

T. Tverijons skaidro, ka līdz šim vienīgā Latvijas banka, kas saņēmusi starptautiskā aizdevuma naudu ir Parex banka. Nauda bankai bija nepieciešama sindicētā aizdevuma atdošanai. Pārējie līdzekļi lielākoties tiek novirzīti Latvijas valsts parāda pārfinansēšanai.

Bankām ir nepieciešams palielināt kapitālu un tas arī ir tiek darīts, taču neviena banka nevērsīsies pie valdības «ar lūgumu iepludināt līdzekļus tās kapitālā, jo tas faktiski nozīmētu šīs bankas nacionalizāciju,» skaidro asociācijas prezidents.Teodors Tverijons (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tverijons aicina paļauties uz Nomuras izstrādāto Parex bankas restrukturizācijas plānu

LETA, 26.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā situācijā vajadzētu pilnībā paļauties uz ekspertu darbu un ieteikto AS Parex banka restrukturizācijas modeli kā optimālāko variantu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tverijons turpinās pārstāvēt banku asociāciju LDDK

Ieva Mārtiņa, 31.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kuru amatā šogad 1. maijā nomainīs Mārtiņš Bičevksis, vismaz līdz 2012. gada martam turpinās pārstāvēt asociāciju Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē.

T. Tverijons Db.lv atzina, ka Konfederācijas padomē uz trīs gadiem tiek ievēlēts konkrēts cilvēks no biedriem, starp kuriem ir arī banku asociācija. «Es tiku ievēlēts par viceprezidentu no asociācijas. Tas, ka mainu amatu, praktiski nozīmē, ka es varu palikt kā asociācijas pārstāvis, bet tik pat labi mani varētu atcelt, bet šajā gadījumā padomes vieta paliktu tukša, jo automātiski M. Bičevkis nevar to aizvietot. Tas tāpēc, ka asociācija ievēl konkrētu cilvēku, nevis amatu,» skaidroja T.Tverijons. Viņš Latvijas darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstulē apliecinās, ka turpinās asociāciju pārstāvēt konfederācijas padomē līdz LDDK padomes pārvēlēšanām 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tverijons: maldās tie, kas banku šā gada zaudējumus neuzskata par reāliem

, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldās tie, kuri banku šā gada zaudējumus, ko radījuši izdevumi uzkrājumiem sliktiem kredītiem, raksturo kā negūto peļņu vai kā neīstus zaudējumus.

Tie ir reāli zaudējumi, kurus bankas vienkārši neizdzēsīs jo, pirmkārt, tie parādīsies banku bilancēs, otrkārt, šo zaudējumu segšanai banku akcionāri spiesti palielināt kapitālu un tā jau ir reāla nauda, uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, norādot, ka banku kapitālos zaudējumu segšanai šobrīd iepludināta reāla nauda vairāk nekā 700 milj. Ls apjomā, tostarp virs 500 miljoniem latu pamatkapitālā, virs 200 miljoniem latu subordinētajā kapitālā.

«Jā, zaudējumi ir grāmatvediski, bet viņu esamība spiež veikt reālus finanšu darbības,» tā viņš.

No šogad uzrādītajiem banku zaudējumiem daļa būs vienkārši jānoraksta, bet neviens nezina, cik liela daļa tā būs. Šobrīd problemātiskie kredīti, kuriem izveidoti uzkrājumi, pēc 2 -3 gadiem kļūs par normāliem kredītiem (standarta kredīti), un šiem kredītiem izveidotie uzkrājumi grāmatvediski tiks pārvērsti par ārkārtas ieņēmumiem, kas nebūs reāli iemaksāta nauda, tomēr palielinās operacionālo peļņu. Ja nākamo gadu bankas tā rezultātā varētu noslēgt ar peļņu, tad diemžēl šī peļņa tiks izmantota, lai segtu iepriekšējo gadu zaudējumus, uzskata T. Tverijons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Teodors Tverijons vairs nevēlas vadīt Latvijas komercbanku asociāciju

Ieva Mārtiņa, 16.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komercbanku asociācijas pirmais un līdz šim vienīgais prezidents Teodors Tverijons ceturto reizi nekandidēs uz asociācijas vadītāja amatu.

«Tik ilgi nostrādāts, un man, goda vārds, ienāca prātā, ka laiks aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk,» vaļsirdīgi atzina T. Tverijons (attēlā), kurš 1992. gadā izveidoto asociāciju vada 18 gadus.

Kā interesantu faktu T. Tverijons atklāja asociācijas dibināšanas iemeslu – 1992. gada valsts budžeta apstiprināšanas laikā viena deputāta ierosinājums, ko toreiz Augstākā padome arī apstiprināja – palielināt līdz 35% bankām paaugstinātu peļņas nodokli. Tāpēc toreiz tika nolemts veidot profesionālu nozares asociāciju, kas varētu aizstāvēt nozares intereses.

Jāatgādina, ka arī šobrīd valdība budžeta konsolidācijas ietvaros lemj par tā saucamās finanšu stabilitātes nodevas, kas pēc rakstura vairāk līdzīga banku nodoklim, dubultošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algu saņēmējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības, trešdien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā norādīja LDDK vicperezidents un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Algu ņemšana aploksnēs ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tādās situācijās pārkāpējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības. «Jautājums ir par to, cik lietu ekonomikas policija ir novedusi līdz tiesai?» jautāja Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka arī darba devējiem jāpiemēro lielāks sods. «Darba devējs redz, ka viņam nekas nedraud un nevienā normatīvā aktā nav minēta atbildība pret darba devēju,» sacīja Tverijons un piebilda, ka gan darba ņēmējs, gan darba devējs ir līdzvainīgi pārkāpumā.

Viņš atzina, ka vajadzētu paredzēt lielāku atbildību pret pārkāpējiem, lai varētu sodīt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Valdība nolemj nesniegt atbalstu kredītņēmējiem

Guna Gleizde, 12.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien noraidīja Finanšu ministrijas izstrādāto valsts galvojumu programmu, kas sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.

Neatbalstīt programmu aicināja arī finanšu ministrs Einars Repše (JL). Viņš norādīja, ka šī ir labākā programma, ko iespējams piedāvāt gan līdzekļu pieejamības, gan citu aspektu dēļ. Tādēļ, ja bankas nav gatavas piedalīties programmā, tad finanšu ministrija nepiedāvās citu tās variantu.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons informēja ministrus, ka neviena banka negrasoties piedalīties programmā tādā, kāda tā ir tagad. Kredītiestādes pašas saviem spēkiem kopā ar kredītņēmējiem restrukturizē kredītus un turpinās to darīt. Un, ja valsts galvojuma saņemšanai, būs jānoraksta 20% kredīta pamatsummas, neviena banka tam nepieteiksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tverijons: naudu «atmazgājuši» arī lieli un pazīstami Latvijas uzņēmumi

Ritvars Bīders, 24.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties izmeklēšanai «naudas atmazgātāju» lietās, Latvijas iedzīvotāji uzzinās, kuri uzņēmumi ir bijuši šo «naudas atmazgātāju» pakalpojumu ņēmēji. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā Bnn.lv norāda, ka to vidū ir arī lieli un pazīstami Latvijas uzņēmumi.

T. Tverijons norāda, ka pērn un arī šogad finanšu policija ir atklājusi vismaz 20 naudas apmazgāšanas grupējumus, kuri nodarbojās ar savdabīgu noziedzīgo biznesu, ko sauc par «naudas atmazgāšanu», kas ir pakalpojums, no kura šīs kompānijas dzīvoja.

«Es domāju, ka vistuvākā laikā sāks parādīties interesanta informācija par Latvijas uzņēmumiem,» sacījis asociācijas prezidents, piebilstot: «Sabiedrība būs ļoti pārsteigta, bet es nebūt ne, kad izrādīsies, ka starp šāda noziedzīgā pakalpojuma izmantotājiem bija ļoti daudz lielu un pazīstamu Latvijas uzņēmumu.»

T. Tverijons arī skaidro, ka pelēkās ekonomikas cienītājiem un uzņēmumiem, kuri kaut kādā veidā iesaistīti pelēkās ekonomikas darbībās, būs daudz lielākas problēmas ar finansējuma saņemšanu bankās. «Reputācijas jautājums arī būs ļoti svarīgs tai pašai kreditēšanai. Uzņēmumi ar apšaubāmu reputāciju saskarsies ar lielām problēmām kreditēšanas jautājumos,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Ieva Mārtiņa; Leta, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bermudu trīsstūris Latvijā - nespējot atgūt aizdoto, bankas naudu neaizdos

Māris Ķirsons, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bērziņš: nebija ne mazāko aizdomu par Parex bankai īpaši neizdevīgiem līgumiem

Ieva Mārtiņa, 17.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas bijušajam padomes loceklim Andrim Bērziņam nebija ne mazāko aizdomu par to, ka bankas bijušie līdzīpašnieki un arī valdes locekļi Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis būtu slēguši bankai neizdevīgus līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tverijons: zviedru bankas Latviju nepametīs

Valdis Vikmanis, 02.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru bankas Latvijas tirgu nepametīs, intervijā laikrakstā Latvijas Avīze uzsvēra Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Swedbank ir slēgusi biznesu Krievijā un Ukrainā, lai izvairītos no vēl lielākiem zaudējumiem nekā jau piedzīvotie, un uz jautājumu, vai zviedru bankas neizšķirsies doties prom arī no Latvijas tirgus, T. Tverijons atbild: «Nē, prom neviens neies. Divu momentu dēļ. Viens, ka šeit bankas jau pārāk dziļi iesakņojušās. Otrs, ka zaudējumu izmērs Latvijā tik lielām mātes bankām ārzemēs ir samērā viegli panesams, samērojams un nav nāvējošs. Visbeidzot, iepriekšējos gados ārzemju bankas šeit gūto peļņu neveda projām un nemaksāja dividendēs akcionāriem.»

Viņš arī uzsver, ka miljoni nogūlās Latvijas bankās kā nesadalīta peļņa, kas bija viens no glābšanas riņķiem pērn, kad ar vairāk nekā 700 miljoniem nesadalītās peļņas varēja segt parādījušos zaudējumus. «Citiem vārdiem sakot, banku bizness vienā gadā nesākas, vienā gada nebeidzas, un bankas visu, ko nopelnīja iepriekš, pērn pazaudēja. Plus mīnus pārdesmit miljoni, bet apmēram tāda ir bilance,» uzsver T. Tverijons.

Komentāri

Pievienot komentāru