Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Ēka pieder septiņiem kopīpašniekiem - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām. Ēka atrodas blakus Ministru kabinetam un tās apsaimniekošanu veic SIA NIRA fonds apsaimniekošana.

Kā skaidroja Gailīte, ēkas apsaimniekotājs šī gada februārī ir iesniedzis atzinumu, kurā norādīts, ka ēkas fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas rada apdraudējumu personu drošībai. Līdz ar to nepieciešams veikt bīstamo elementu demontēšanu.

Tāpat nomnieks norādīja, ka ēkas kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt ēkas fasādes atjaunošanu, līdz ar ko Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija nolēma būvi klasificēt kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un piemērot īpašniekiem 3% paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc sava amata pilnvaru termiņa beigām būs pirmais eksprezidents, kuram netiks piešķirts valsts dzīvoklis, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Arnis Salnājs.

Viņš skaidroja, ka šādas izmaiņas būs saskaņā ar Saeimas 2013.gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu».

Valsts dzīvokļa vietā Vējonis un citi turpmākie eksprezidenti saņems palielinātu ikmēneša pensiju 85% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās šo pensiju.

Līdzšinējais ikmēneša pensijas apjoms eksprezidentiem ir un arī paliks 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma. Salnājs uzsvēra, ka jaunās izmaiņas neattieksies uz eksprezidentiem, kuriem jau piešķirts valsts dzīvoklis.

Tāpat Vējonis un pārējie turpmākie eksprezidenti lietošanā saņem vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Turpmāk Latvijas eksprezidentiem vairs netiks nodrošināts valsts apmaksāts dzīvoklis, tāpat tiks noteikti «griesti» valsts apmaksāta auto izmantošanai, taču vienlaikus tiks palielināta eksprezidentu ikmēneša pensija.

Tā paredz Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu», kas paredz mainīt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā.

Jaunā likuma redakcija nosaka, ka valstij bijušie prezidenti vairs nav jānodrošina ar valsts dzīvokli.

Bijušajam prezidentam saglabāta iespēja lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai noteikti cenas „griesti” - tās iegādes vai nomas vērtība nedrīkstēs pārsniegt tādas automašīnas divkāršu vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Šāds nosacījums attieksies arī uz bijušajiem prezidentiem, ja būs nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu.

Bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzīvesbiedre, Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja Ieva Ilvesa, kura uz nepilnu slodzi pilda Latvijas jaunā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieces pienākumus informatīvās telpas politikas jautājumos, pērn saņēmusi 12 854 eiro pensiju no Igaunijas prezidenta biroja.

Kā liecina Ilvesas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu, viņai pagājušā gada izskaņā bijušas parādsaistības 71 000 eiro apmērā. Ilvesa bija deklarējusi arī 10 000 eiro uzkrājumus.

Ilvesa, kura pagājušajā gadā bija bērna kopšanas atvaļinājumā, algā no AM saņēmusi 211 eiro. Tāpat viņa saņēmusi 1600 eiro pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Honorārā no SIA «Žurnāls Santa» Ilvesa saņēmusi 292 eiro, bet no AS «Delfi» - 4549 eiro.

Ilvesai pieder dzīvoklis Kazbegi, Gruzijā, un Limbažos. Tāpat viņai pieder divi zemes gabali un viena ēka Salacgrīvā. Savukārt kopīpašumā Ilvesai pieder zeme un ēka Rīgā. Ilvesai pieder arī divas automašīnas - 1990.gada «VW Golf» un 2006.gada «BMW X5».

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc pilnvaru beigām ikmēneša pensijā, kas viņam pienāksies saskaņā ar likumu, saņems 3613 eiro, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saskaņā ar likumu Vējonis saņems pensiju 85% no Valsts prezidentam noteiktā atalgojuma. Līdz ar to pensijas apmērs būs 4692 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb Vējonim tiks izmaksāti 3613 eiro mēnesī.

Likumā noteikts, ka personām, kuras ieņem Valsts prezidenta amatu pēc 2011.gada 7.jūlija, Valsts prezidenta kanceleja nodrošina sociālās un citas garantijas - ikmēneša pensiju, sekretāru un dienesta automašīnu. Vējonim netiks nodrošināts valsts dzīvoklis, norāda prezidenta kancelejā.

Vējoņa sekretāres pienākumus pēc viņa pilnvaru beigām pašlaik pildīs Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Lēmums par to, vai un kā Vējonim pēc prezidentūras tiks nodrošināts autotransports, tiks pieņemts tuvākajā laikā un par to tiks informēta sabiedrība, norāda prezidenta kancelejā.

Eksprezidents Andris Bērziņš pēc amata termiņa beigām saņems valsts nodrošinātu apsardzi, kā arī ikmēneša pensiju 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, informē prezidenta Preses dienestā. Atšķirībā no saviem amata priekštečiem, dzīvoklis A.Bērziņam netiks nodrošināts.

Valsts prezidenta vidējā mēnešalga ir 3142 eiro, liecina informācija prezidenta mājaslapā.

A. Bērziņam tiks nodrošināta arī sekretāre lietvedības kārtošanai.

Atgādinām, ka pēc A.Bērziņa iniciatīvas tika veiktas izmaiņas likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Saskaņā ar tām, valstij bijušie prezidenti vairs nav jānodrošina ar valsts dzīvokli.

2013.gada nogalē pieņemtie grozījumi bijušajiem prezidentiem saglabā iespēju lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tadā gadījumā tai noteiks cenas griestus. Bijušie prezidenti pilnībā vai daļēji no paredzētajām sociālajām garantijām varēs atteikties.

Lai nodrošinātu jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsardzi, šodien Ogres novada domes sēdē deputāti lēma par dzīvokļa Nogāzes 2B-60, Ogrē nodošanu bezatlīdzības lietošanā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārajai policijai (MP), vēsta reģionālaos portāls daugavasbalss.lv.

MP Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu un citu pietuvinātu personu aizsardzību.

Dzīvoklis šobrīd ir tukšs un to uz Raimonda Vējoņa pilnvaru laiku izmantos prezidenta apsardzes darbinieki.

Bijušā prezidenta Valda Zatlera ģimenei iegādātais dzīvoklis Elizabetes ielā 17 izremontēts par 77,6 tūkstošiem latu, kas ir par 3000 latu mazāk nekā iepriekš paredzēts, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina pauda Diena.lv.

Dzīvoklī tika pārplānotas telpas, piemēram, virtuve un vannas istaba ierīkotas citās telpās, tāpat arī renovēta apkures sistēma un uzstādīts jauns apkures katls, signalizācijas sistēma, elektroinstalācija, ūdensvads, kanalizācija un santehnika, izvairoties no jebkādu īpašu ekstru ieviešanas, uzsvērusi VNĪ pārstāve. Tāpat dzīvoklī restaurētas divas vēsturiskās krāsnis, griestu karnīzes un rozetes, kā arī viesistabas parkets.

Darbu sarežģīja arī atklātie iepriekš neparedzētie defekti, piemēram, demontējot padomju laikā izbūvēto kamīnu, atklājās nonoturīgs sienas fragments, ko bija jāpastiprina.

Šā gada martā sabiedrības uzmanību izpelnījās ziņas par V. Zatlera ģimenei paredzētā dzīvokļa remonta izmaksām, kas tika lēstas 80 tūkst. Ls apjomā.

2022. gada pavasarī runāt par kapitāla saglabāšanu šķiet neiederīgi. Ir sajūta, ka laikā, kad Ukraina pašaizliedzīgi cīnās pret Krievijas agresiju, par naudas lietām runāt vispār nav jēgas. Ir saprotams, ka daudzi ikdienišķi jautājumi šodien ir palikuši ēnā, taču savu nozīmi tie nav zaudējuši.

Tie notiek neatkarīgi no tā, vai par tām domājam, vai nē. Piemēram, tas, ka Latvija strauji tuvojas divciparu inflācijas līmenim, nozīmē, ka mums ir jāparūpējas par saviem noguldījumiem un ieguldījumiem. Un tas jādara nevis “pēc kāda laika”, bet tieši tagad.

Inflācijas kāpums aizsākās pandēmijas seku dēļ – “mājsēdes” sākumā, pieprasījumam samazinoties, cenas visās pasaulē kritās, bet tiklīdz parādījās pirmās pazīmes par kovida pārvarēšanu, cenas sāka strauji augt. Tam bija vairāki iemesli, bet trīs galvenie: energoresursu cenu kāpums, kas vienmēr “parauj līdzi” visas pārējās nozares; būtiski pārrāvumi piegāžu ķēdēs, kas notika dēļ milzīgā pieprasījuma; uzņēmumu veidotie papildu krājumi, lai nepieļautu materiālu trūkumu (sīkāk par inflācijas cēloņiem lasiet LB prezidenta Mārtiņa Kazāka rakstā šeit).

Šodien notikušajā a/s Latvijas Valsts meži (LVM) akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums samazināt valdes priekšsēdētāja un prezidenta Roberta Strīpnieka mēnešalgu, kā arī noteikti jauni mēnešalgas apmēri valdes locekļiem, informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

LVM akcionāru sapulce nolēmusi noteikt mēnešalgu valdes priekšsēdētājam R. Strīpniekam par prezidenta amata pienākumu izpildi atbilstoši amata aprakstam 4640 latu apmērā, no kā Strīpnieks kā valdes priekšsēdētājs saņems 2784 latus, bet kā prezidents - 1856 latus.

Valdes loceklim Gintam Bumbierim par finanšu viceprezidenta amata pienākumu izpildi alga turpmāk būs 4084 latu apmērā, valdes loceklim Arnim Melnim par direktora amata pienākumu izpildi - 4176 latu apmērā bet valdes loceklis Edvīns Zakovics kā direktora vietnieks saņems 3991 latu.

R. Strīpnieks nevēlējās komentēt akcionāru sapulces lēmumu.

Kā ziņots, LVM akcionāru sapulce 2012. gada 21. decembrī akceptēja, ka valdes locekļiem tiek palielināts atalgojums, līdz ar to Strīpnieka alga 2800 latu vietā tika paaugstināta līdz 8800 latiem mēnesī. Tikmēr pēc saceltās ažiotāžas zemkopības ministre Laimdota Straujuma 7. janvārī izdeva rīkojumu sasaukt atkārtotu akcionāru sanāksmi, kurā atalgojums tiktu pārvērtēts.

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) ienākumi pilsētas Domē pērn bijuši 30 636,59 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācijas dati Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Tas ir par 1218 eiro vairāk nekā 2012. gadā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Deklarācijas dati liecina, ka pērn A.Rāviņš ar mēra amatu spējis savienot Hercoga Jēkaba kluba prezidenta pienākumus, bijis Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Latvijas Volejbola federācijas viceprezidents, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedrs, Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājs, ZZS valdes loceklis, kā arī vairāku komisiju priekšsēdētājs Jelgavas Domē.

A.Rāviņam arvien pieder dzīvoklis Jelgavā, kā arī māja, saimniecības ēka un zeme Jelgavas novada Sesavas pagastā. Viņa īpašumā ir 2002. gada izlaiduma «Volvo S60» un 2007. gada ražojuma «Volvo S80», kas pirms tam bija viņa dienesta mašīna pilsētas Domē. Tāpat Jelgavas mēram pieder 1991. gada izlaiduma «VAZ 2105» un 1984. gadā ražots kravas transporta furgons «UAZ 452», informāciju apkopojis laikraksts.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, otrdien nolēma Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons.

Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai.

Džeimsa ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.

Trampa advokāti bija lūguši tiesnesi izbeigt šo lietu pirms prāvas, pieņemot viņam labvēlīgu spriedumu. Džeimsa bija lūgusi tiesnesi pirms prāvas pieņemt spriedumu, kas atzītu Trampa atbildību, un tiesnesis izpildīja ģenerālprokurores lūgumu.