Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Būvtehnikas nomas uzņēmums SIA BG NOMA piedāvā iznomāt un iegādāties fasādes sastatnes un alumīnija torņus - pirmajā darbības gadā uzņēmums sasniedzis 35 000 eiro peļņu. Uzņēmumu izveidojuši divi Biznesa augstskolas Turība 4. kursa studenti – Krists Blaževics un Viesturs Gailītis, kuri savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra ar Biznesa inkubatora atbalstu.

K.Blaževics dalās pieredzē par to, uz ko jākoncentrējas jaunajiem uzņēmējiem.

Bizness jāveido jomā, kuru pats arī izproti

Uzņēmums dibināts 2013. gada oktobrī - ideja piedāvāt klientiem alumīnija torņu un fasādes sastatņu nomu radās, jo mans tēvs strādāja arhitektu birojā, kur bija cieša sadarbība ar celtniecības uzņēmumiem, kuri norādīja, ka trūkst sastatņu. Sapratu, ka šī varētu būt brīva niša uzņēmējdarbībai. Līdz tam jau biju iemēģinājis spēkus biznesā, atverot interneta veikalu, taču neveiksmīgi, galvenokārt tāpēc, ka man pašam nav IT izglītības. Tā bija mācība, ka bizness jāveido lauciņā, kuru pats arī izproti. Neveido tādu biznesu, kura problēmas pats nespēsi atrisināt! Biju tikko pabeidzis 1. kursu, darbojos Biznesa inkubatorā, kad sāku meklēt piegādātājus un iegādājos pirmo alumīnija torni, kas uzreiz arī tika izīrēts.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

No 2023.gada līdz 2027.gadam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem paredzēts novirzīt 55,1 miljonu eiro, ko piešķirs gan tiešo maksājumu, gan lauku attīstības atbalsta pasākumu veidā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Atbalstu paredz Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns (KLP SP) 2023.-2027.gadam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka tā kā turpina palielināties Latvijas lauku saimniecību vadītāju vidējais vecums un samazinās gados jaunu vadītāju īpatsvars "turpmākai Latvijas lauku attīstībai svarīgi ir radīt priekšnoteikumus, lai motivētu jaunus, uzņēmīgus un darbspējīgus iedzīvotājus dzīvot un veidot ģimenes, attīstīt savu uzņēmējdarbību un radīt darbavietas Latvijas reģionos".

"Sagaidāms, ka piecu gadu laikā, vairāk nekā 2000 jaunajiem lauksaimniekiem būs iespēja pārņemt vai izveidot savas saimniecības," paredz Gerhards.

Sākot ar 8. augustu, jaunajiem uzņēmējiem būs pieejams biznesa ideju testēšanas instruments - Modes un izklaides centrā Rīga Plaza darbosies Inovāciju stends, kurā jaunie uzņēmēji piedāvās centra apmeklētāju - savu potenciālu klientu - vērtēšanai savas biznesa idejas, aicinot tās komentēt, sniegt ieteikumus uzlabošanai, kā arī nopirkt pirmos produktus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Stendu izveidoja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības (LU EVF) Biznesa inkubators sadarbībā ar Modes un izklaides centru Rīga Plaza un ar ASV vēstniecības atbalstu.

Strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, esam pamanījuši, ka viņi attīsta biznesa idejas, galvenokārt balstoties uz saviem un tuvinieku pieņēmumiem, nevis objektīvām potenciālo pircēju atsauksmēm. Tāpēc bieži, palaižot produktu tirgū, izrādās, ka nav izvēlēta īstā mērķauditorija vai produkta īpašību kopums neatbilst klienta vēlmēm; vai arī produkts savā būtībā nevienam nav vajadzīgs, stāsta LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Inovāciju stenda mērķis ir palīdzēt jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem novērtēt reālu pieprasījumu pēc produkta un atrast idejas konceptu, kas būs klienta vajadzībām piemērots, balstoties uz 15 000 potenciālo klientu atsauksmēm, pirms oficiāli palaist to tirgū.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Līdz šim Erasmus projektos galvenokārt piedalījās studenti, šobrīd RISEBA piedāvā ārvalstīs skoloties arī jaunajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstskola RISEBA ir veiksmīgi startējusi projektu konkursā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem ar projektu Business opportunities for European Young Entrepreneurs (Biz4EYE), kā rezultātā divu gadu garumā Latvijas topošajiem uzņēmējiem būs iespēja mācīties pie pieredzējušiem uzņēmumu vadītājiem ES valstīs un iegūt nepieciešamās zināšanas sava biznesa izveidei un attīstībai. Līdzīgu programmu Latvijā pirms vairākiem gadiem ir īstenojusi vien Biznesa augstskola Turība.

Piecas valstis

Lai īstenotu projekta programmu Erasmus Jaunajiem uzņēmējiem no 2015. līdz 2017. gadam, 2015. gadā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 10 projektu pieteikumus 6,5 miljonu eiro apjomā. Projektā Biz4EYE, kuru īstenos RISEBA, ir iesaistītas piecas valstis – Itāliju pārstāv uzņēmējdarbības attīstības organizācija Value Services, Portugāli – radošo industriju aģentūra Addict, Poliju – nodibinājums Mobile Open Society Through Wireless Technology, Somiju – augstskola AALTO University, bet Latviju – augstskola RISEBA. Kopējais Biz4EYE programmas finansējums ir aptuveni 0,5 miljoni eiro, no tiem 90% finansē Eiropas Komisija, bet 10% ir katras valsts līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2017. gada janvārim, un tā ietvaros paredzēts pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm nosūtīt aptuveni 20 jauno uzņēmēju, kuru mobilitātei tiks piešķirti aptuveni 60 tūkstoši eiro, pārējie līdzekļi paredzēti projekta administrēšanai, informē RISEBA Projektu daļas vadītājs Reinis Budriķis. Projekta iet- varos jauno uzņēmēju mobilitāte paredzēta no viena līdz sešiem mēnešiem, bet viesošanās pie ārvalstu partneriem ir iespējama arī ar pārtraukumiem, stāsta R. Budriķis.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness izsludina pieteikšanos projektam Biznesa eskalators, kas šogad norisināsies otro gadu.

«Šī projekta ietvaros mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem praktiski novērtēt savas idejas, sava produkta dzīvotspēju reālā vidē, vienlaikus saņemot konsultācijas no dažādu nozaru ekspertiem. Jau iepriekšējais gads ir pierādījis, ka bieži vien jaunajiem uzņēmējiem izšķirošs ir bijis tieši šis aspekts, kas ir pavēris arvien jaunus un citādus biznesa virzienus,» teic Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Pērn projektā roku tirdzniecībā izmēģināja vairāki uzņēmumi, piemēram, koka skrejriteņi DipDap, galda spēle Oligo, gaismas virtenes Cherry Picking, gleznas ar Swarovski kristāliem Latvian Art, Yuta apģērbi, kafejnīca Burbuļnīca, zīmola Biksēm stilizētās Lielvārdes jostas u.c.

Jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017. gadā min augstu nodokļu slogu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

“Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām.

Naftas un citu izejvielu cenu krišanos daudzi jaunie tirgi izjūt kā lielu spiedienu, taču, neraugoties uz to, dāņu tiešsaistes investīciju uzņēmums Saxo Bank lielākās cerības saista tieši ar jaunajiem tirgiem.

Tā kā globālās izaugsmes samazināšanās riski pieaug, šīm tautsaimniecībām vairs nav tik svarīgi, kad tiek pieņemts lēmums mainīt ASV procentu likmes, bet tieši šī cenu nestabilitāte rada jaunas tirdzniecības iespējas.

Uz jaunajiem tirgiem graujošu ietekmi atstāja parādu izraisītie daudzie negatīvie apstākļi, neskaidrības ar ASV dolāru un sarūkošās izejvielu cenas. Tomēr Sxo Bank ada pēdējā ceturkšņa ceļvedī Essential Trades pausta cerība un norādīts uz investīciju iespējām, lai arī pastāv simulēšanas un termiņu pagarināšanas atteikumu loks.

Saxo Bank galvenais ekonomists Stēns Jakobsens (Steen Jakobsen) uzsver: «Stimulēšanas un termiņu pagarināšanas» politika izraisīja negatīvu apburto loku, tādēļ jaunajiem tirgiem dolāros izsniegtie kredīti tika konvertēti vietējās valūtās. Turklāt dolāra vērtībai palielinoties, pieauga parādu slogs un samazinājās cenas tām izejvielām, kas daudziem jaunajiem tirgiem ir galvenā eksporta prece. Tas savukārt jaunajiem tirgiem nozīmēja mazāku pieprasījumu un lēnāku izaugsmi. Šie procesi norisinājās pasaules ekonomikā, balstoties uz papīra naudu (ar zeltu nenodrošinātu), dolāra rezervēm, dolāros izteiktām izejvielām, dolāros izteiktu parādu un augošu ASV dolāra vērtību. Nav jābrīnās, ka pasaules ekonomiskā izaugsme dramatiski samazinās; neizpratni izraisa vienīgi tas, kāpēc augsta ranga politiķi izskatās pārsteigti,» piebilda S. Jakobsens.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Šodien, kad pasaules ekonomiskā un finanšu krīze ir skārusi virkni valstu, Azerbaidžāna paliek to nedaudzo valstu starpā, kura saglabā salīdzinoši stabilus ekonomikas izaugsmes tempus. Tiesa, tie vairs nevar līdzināties vēl pāris gadu atpakaļ demonstrētajiem sasniegumiem, kad IKP pieaugums sasniedza līdz pat 22-25% gadā, kas ir bijis pasaules rekords ekonomikas attīstības tempu ziņā. Taču uz vispārīgā pasaules valstu ekonomiku lejupslīdes fona Azerbaidžāna joprojām ieņem līdera pozīcijas. Pēc starptautisko ekspertu prognozēm 2009.gadā Azerbaidžānas IKP pieaugums varētu būt 2.7% apmērā.

Lielu daļu ekonomikas stabilitātes dod Azerbaidžānas valdības iepriekšējos gados uzkrātās kopējās naudas rezerves ap 18 miljardu USD apmērā, valstī joprojām ieplūst no naftas un gāzes pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi, kas kopumā ļauj turpināt finansēt sociālo sfēru, ekonomikas konkurētspējas stimulējošās programmas un infrastruktūras projektu attīstību.

Ekonomikas ne-naftassektoru attīstību Azerbaidžānas vadība izvirza par vienu no savām galvenajām prioritātēm. Š.g. aprīlī tika apstiprināta Reģionu sociālā un ekonomikas attīstības programma, kas izstrādāta realizācijai līdz 2014. gadam un kuras uzdevums ir stabilizēt Azerbaidžānas ekonomiku, mazinot tās atkarību no naftas sektora. Programma paredz rūpniecības un lauksaimniecības sektoru uzņēmumu veidošanu reģionos, meliorācijas, irigācijas un ūdensapgādes uzlabošanu, enerģētikas un siltuma piegādes tīklu attīstību, ceļu un sakaru sistēmu rekonstrukciju utt.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija:www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija:www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.