Ekonomika

Tūristu atvešanai jānovāc birokrātiski šķēršļi

Māris Ķirsons,22.02.2022

Jaunākais izdevums

Latvijā noteiktie ierobežojumi tūrisma nozarei teju divu gadu garumā likuši dzīvot bada maizē, tādējādi daudzi vēl juridiski ir dzīvi, bet faktiski ir bankrotējuši. Vienlaikus brīvāki nosacījumi Baltijas kaimiņvalstīs to uzņēmējiem ļāvuši pārņemt to pasākumu organizēšanu, kas Latvijā netiek atļauti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.

Baltijas valstīs, pēc viņa domām, jābūt vienotai pieejai un arī vienādiem ierobežojumiem, pretējā gadījumā konkurenti paņem visu, ko var, bet Latvijas uzņēmējiem tiek tikai tas, kas paliek pāri pēc dzīrēm pie kaimiņiem. Tieši tāpēc nozare atbalsta sertifikātu izmantošanas atcelšanu privātajā sektorā, tajā skaitā pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, jo ir nepieciešams vienāds regulējums visās trīs Baltijas valstīs.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Kāda var būt situācija, ja tūrisma sfērai, tostarp viesnīcām, restorāniem, būtībā Latvijā strādāt nav ļauts un tie arī nestrādā teju vai divus gadus! Daudziem nozares spēlētājiem, tēlaini izsakoties, ir tikai kauli un āda, nav nekāda liesuma, nemaz nerunājot par kaut kādu treknumu, un pat tiem, kuriem pirms pandēmijas bija uzkrāts kaut kāds tauku slānis, tagad tāda sen vairs nav. Faktiski daudzi nozares spēlētāji atrodas kritiskā stāvoklī – tā sakot, starp debesīm un zemi, jo juridiski vēl ir dzīvi, bet realitātē nekādas dzīvības pazīmes neizrāda, tātad bankrotējuši, tikai tas neatspoguļojas papīros.

Ar tūrismu tieši vai netieši saistīto uzņēmumu, kuri ir pārtraukuši savu darbību, bankrotējuši, skaits ir mērāms simtos, tikai Rīgā vien ir slēgtas vairāk nekā 60 viesnīcas. Un kā lai strādātu, ja situācija ir neprognozējama, jo neviena diena šo divu gadu laikā nav bijusi bez kaut kādiem saimniecisko darbību ierobežojošajiem nosacījumiem. Vienlaikus no dažādiem skaļruņiem skan optimistiski paziņojumi par izcilo nodokļu ieņēmumu plāna izpildi, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, eksporta ienākumiem (kaut gan šo rādītāju sasniegšanā lielākais nopelns pienākas visur esošajai inflācijai), un tūrisma, viesnīcu, restorānu nozaru, kuras kumulatīvi ik gadu ģenerēja apmēram viena miljarda eiro lielus ienākumus, iztrūkums pat teju vai nekādu ietekmi ne uz valsts tautsaimniecību, ne nodokļu ieņēmumiem neesot radījis. Tātad viens miljards izkūpēja, un viss ir ļoti labi, bez tā var iztikt?

Jāsaprot, ka ārzemnieki uz Latviju brauca ne tikai, lai pārgulētu pa nakti vai aizietu uz restorānu, bet gan visbiežāk, lai apskatītu Rīgas ievērojamās vietas, jo īpaši Vecrīgu, lai piedalītos kādos starptautiskos pasākumos (konferencēs, kongresos), klātienē – tribīnēs – noskatītos sporta pasākumus, koncertus, apmeklētu izstādes, muzejus u.tml. Tas nozīmē, ka šī joma ir cieši piesaistīta (dod darbu) daudzām citām sfērām, piemēram, dažādu transporta veidu (gaisa, ūdens un sauszemes) pasažieru pārvadātājiem, kuri atved un aizved ārvalstu ciemiņus. Koncertu, sporta pasākumu kontekstā darbs tiek dots vēl daudzām citām sfērām un tajās nodarbinātajiem. Tieši tāpēc kopējie zaudējumi gan darba vietās, gan nodokļos, gan arī uzņēmumu un cilvēku maksātspējā ir milzīgi un jo īpaši uz citu valstu fona, kurās tūrismam un arī visām ar to saistītajām nozarēm bija atļauts, kaut arī ierobežotā veidā, strādāt 2021. gadā.

Visu interviju lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesnīcās martā saņemts ļoti liels rezervāciju atsaukumu skaits šai vasaras sezonai, otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Diemžēl martā mēs saņēmām ārkārtīgi lielu atsaukumu rezervācijām, kas tika veiktas vasaras sezonai, no Rietumvalstīm," teica J.Naglis. Rezervāciju kritums esot gandrīz 80%.

J.Nagļa ieskatā Latvijai tūristu piesaistē šobrīd būtu jāstrādā ar tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Skandināviju: "Tie būs pirmie, kas pie mums parādīsies".

Negatīvs signāls, kas parādot noskaņojumu Skandināvijā, esot lēmums neatjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.

Isabelle šogad neatsāks reisus; kuģi izmantos kā pagaidu mītni bēgļiem 

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir...

Viesmīlības nozarē rēķinās, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Latvijas viesnīcās šogad nebūs viesu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Asociācija lēš, ka Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu pavadīto nakšu skaits šajā gadā Latvijas viesnīcās būs kopumā par apmēram 800 000 mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā.

J.Naglis gan uzsvēra, ka tūrisma jomā Latvija šobrīd Rietumvalstīs ir jāpozicionē kā droša valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv,31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ir risks, ka jaunajā tūrisma sezonā vairākas vadošās viesnīcas netiks atvērtas

Db.lv,13.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošie ierobežojumi un mērķtiecīga atbalsta neesamība rada kritisku ietekmi uz naktsmītņu segmentu, informē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

LVRA norāda, ka jau vairākkārt publiski ir norādījusi, ka no Latvijas tautsaimniecības aspekta ir svarīgi, lai viesmīlības pakalpojumu nozare pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2019. gada rādītājus, kad kopējais pienesums Latvijas valsts budžetā bija vairāk nekā miljards eiro.

"Diemžēl, gandrīz jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi, arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas un skaidrs, tikai uz naktsmītnēm mērķēts atbalsta trūkums, novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita, īpaši reģionos, pieauguma. Savukārt noteikta servisa līmeņa naktsmītņu trūkums var radīt situāciju, ka Latvija nevar pretendēt uz starptautisku augsta līmeņa un sporta pasākumu organizēšanu. LVRA 2021. gada 8. novembrī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu par nepieciešamību atjaunot atbalstu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem operacionālo izmaksu segšanai 15eur/m2, taču joprojām nav rasts risinājums šī atbalsta izveidē," norāda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīves dārdzības ietekmē Latvijā pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Ņemot vērā cenu kāpumu, pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, jo patērētāju, kuriem ir lieki naudas līdzekļi, [lai apmeklētu augstākas klases restorānus], samazinās," sacīja asociācijas prezidents.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tūrisma nozarei 2021.gads bija veiksmīgs un ar optimismu piepildīts, tostarp šo gadu sekmīgāk aizvadīja tie tirgus dalībnieki, kuri strādā ārvalstu tirgos, jo Latvijas iedzīvotāji pēc diviem pandēmijas gadiem bija noilgojušies pēc ceļojumiem.

Tāpat Naglis minēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijā vienu trešdaļu no nozares ieņēmumiem nodrošināja vietējie ceļotāji, bet divas trešdaļas veidoja ārvalstu tūristi, taču arī šajā gadā ārvalstu tūristu devums pārsniedza vietējo iedzīvotāju pienesumu. "Šajā gadā vietējo tūristu devumu tomēr pārspēja ārzemnieki, tāpēc zināmā mērā esam uzlabojuši situāciju," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās - koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kāds ir pamatojums turēt badā mūsu lauku uzņēmējus?

Db.lv,15.02.2022

Arī laukos, kur apkures un elektrības augsto tarifu dēļ ir vairākkārtīgi pieaugušas izmaksas telpu uzturēšanai, joprojām spēkā ir aizliegums rīkot privātus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 10 cilvēki. Piedaloties tik nelielam personu skaitam nav iespējams nosegt izmaksas muižās, pilīs un viesu mājās, laikā, kad privāti pasākumi ir vienīgais pieprasījums lauku tūrismā, norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB,22.02.2022

Dalies ar šo rakstu

Tūristu atvešanai Latvijā nepietiek ar skaļiem paziņojumiem. Ir jānovāc birokrātiski šķēršļi. Tā intervijā saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentus Jānis Naglis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. februāra numurā:

  • Pandēmija iznīcina uzņēmējdarbību Vecrīgā
  • *Valdes locekļu atbildība – caur tiesu
  • Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas
  • Nemierīgos laikos pieprasījums būs pēc lielgabaliem
  • Dārgā nafta var apstādināt ekonomiku
  • Uzņēmēja portrets
  • Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.
  • Transports un loģistika risina vienādojumus ar daudziem nezināmajiem.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Komentāri

Pievienot komentāru