Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Biznesa augstskola Turība saņēmusi licenci doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība īstenošanai.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija 26. maijā izsniedza licenci par tiesībām Biznesa augstskolai Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē īstenot doktora studiju programmu Uzņēmējdarbības vadība, Db.lv informē Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Licences derīguma termiņš ir 2011. gada 15. maijs. Šī ir trešā doktora studiju programma, kas tiek realizēta Biznesa augstskolā Turība - doktora studiju programma Komunikāciju vadība licenci saņēma 2007. gada 24. maijā, bet Juridiskā zinātne – 2007. gada 2. oktobrī.

Doktora studiju programmas Uzņēmējdarbības vadība realizācija ir saskaņā gan ar Biznesa augstskolas Turība stratēģisko attīstības plānu, kas paredz visu līmeņu studiju programmu nodrošinājumu Turībā, gan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007 - 2013 gadam, kas paredz augstākās kvalifikācijas speciālistu skaita palielināšanu valstī.

Ir noticis dabisks process – Latvijas labklājības straujais pieaugums uz dažādu kredītu, tostarp patēriņa kredīta rēķina, ir apstājies. Tie, kuru kredītsaistības pārsniedz viņu reālo nodrošinājumu, nonākuši neapskaužamā situācijā.

Kā viens no risinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsmei tiek minēta pievienotās vērtības radīšana un tās eksporta veicināšana. Par to šobrīd daudz runā arī mūsu cienītā valdība. Bet kā tas izskatās praktiski?

Rietumos izglītības eksports ir labi iekopta joma, kur vidēji katrs desmitais students ir no ārvalstīm. Latvijā ir otrais lielākais studentu skaits pasaulē pēc Kanādas , tomēr izglītības kā eksporta potenciāls ir pilnīgi neizmantots, un tā rezultātā negūto ieņēmumu aprēķins sanāk visnotaļ iespaidīgs:

-Latvijā šobrīd ir aptuveni 130 000 studentu;

-Pieņemam, ka šim skaitam pievienotos aptuveni 14400 ārzemju studentu (veidojot 10% no kopējā studentu skaita), kuri par studijām un dzīvošanu Latvijā maksātu gadā aptuveni 7000 Ls;

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Lielākajās universitātēs, kā arī vairākās mācību iestādēs reģionos vērojams studējošo skaita pieaugums. Privātajās augstskolās, kas fokusējās uz studijām krievu valodā, studentu skaits saruks.

Latvijas Universitātē (LU) bakalaura studijās pēc pamatuzņemšanas līgumu noslēguši 2842 reflektanti, kas ir par 15% vairāk nekā pērn, bet Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) pamatstudiju programmās jau noslēgti 1486 līgumi. Vasaras uzņemšana RSU noslēdzās ar rekordlielu studētgribētāju aktivitāti - pamatstudiju programmās tika saņemti 7099 pieteikumi no 2273 personām, kas bija par 20% vairāk nekā pērn. Ne tik labi rezultāti ir studētgribēšanai maģistantūrā, piemēram, LU maģistra studijām pieteikušies 1093 reflektanti, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Uzņemšana dažāda līmeņa studijām daudzās augstskolās vēl turpinās. Joprojām ir daudz brīvu budžeta vietu.

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Janvāra sākumā, sākoties jaunajam studiju gadam, tika sasaukta Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulces ārkārtas sēde, kuras laikā notika rektora vēlēšanas. Rektora amatā 20 Satversmes sapulces pārstāvji vienbalsīgi ievēlēja pašreizējo Biznesa augstskolas Turība rektora vietas izpildītāju, inženierzinātņu doktoru, profesoru Antonu Kiščenko, Db.lv informēja Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Blaune.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegti dokumenti tālākai virzībai Antona Kiščenko apstiprināšanai rektora amatā.

Jaunievēlētajam rektoram ir bagātīga darba pieredze akadēmiskajā vidē, viņš ir daudzu zinātnisko rakstu, mācību grāmatu un citu publikāciju autors un laika gaitā savas zināšanas papildinājis izglītības iestādēs ārzemēs.

Antons Kiščenko ir ilggadējs Biznesa augstskolas Turība darbinieks – savu darbību augstskolā uzsācis 1997. gadā. Līdz šim augstskolā ieņēmis tādus amatus kā Informātikas katedras vadītājs, profesors Informāciju tehnoloģiju katedrā, prorektors akadēmiskajā un zinātniskajā darbā.

Turības rektora pienākumus A. Kiščenko pārņēma 2006. gada augustā pēc rektora Jāņa Āboltiņa pēkšņās nāves.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Latvijas Universitātē notiek studentu uzņemšana 2007./2008.gada pavasara semestrim vairākās programmās Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kā arī politikas zinātnes maģistra studiju programmā Sociālo zinātņu fakultātē, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

Savukārt janvāra trešajā nedēļā notiks pieteikumu pieņemšana tiesību zinātnes profesionālā maģistra studiju programmā. Visas studiju programmas, kurās notiek uzņemšana, paredzētas reflektantiem, kuriem ir iepriekš iegūta augstākā izglītība.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē notiek uzņemšana šādās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās: sociālo zinību skolotājs, sociālais pedagogs, mājsaimniecības un mājturības skolotājs, vizuālās mākslas skolotājs, pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājs, pamatizglītības skolotājs (1.–4. klase) un speciālās izglītības skolotājs. Pieteikumu iesniegšana notiek no 4. līdz 22.janvārim, darba dienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, 12.janvārī (sestdien) no 10:00 līdz 14:00. Pieteikumus pieņem Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Jūrmalas gatvē 74/76 204A. telpā (vecajā korpusā).

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Šī gada oktobrī Biznesa augstskola Turība saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas pilna laika akreditāciju uz sešiem gadiem divām studiju programmām: profesionālā maģistra programmai Publiskā pārvalde un profesionālā bakalaura programmai Mārketinga un tirdzniecības vadība.

"Lai veicinātu valsts stabilitāti un attīstību, tai nepieciešami profesionāli vadītāji, kuri izprot un spēj nodrošināt publiskās pārvaldes darbā tik nepieciešamo caurskatāmību un efektivitāti," komentē Jānis Načisčionis, Juridiskās fakultātes dekāns, kā arī programmas direktors.

Būtiska jaunās programmas sastāvdaļa ir prakses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī komercsabiedrībās. Publiskās pārvaldes studiju programmas saturs ir strukturēts trīs moduļos. Pirmais no tiem dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas publiskās pārvaldes tiesiskajā regulējumā Latvijā un Eiropas Savienībā. Otrajā modulī jāapgūst prasmes, kā veidot organizāciju struktūru un tās pārvaldīt," stāsta dekāns. Savukārt trešajā modulī studentiem jāapgūst publiskās pārvaldes darba ētika, sabiedriskās attiecības un prasmes, kā veidot uz klientu orientētu publiskās pārvaldes organizāciju.

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Biznesa augstskola Turība nolēmusi nopietni pievērsties Latvijas izglītības eksportam. Jau nākamajā mēnesī uz mācībām privātajā augstskolā ieradīsies pirmā lielākā studentu grupa no Ķīnas.

Augstskolas rektors Antons Kiščenko Db.lv pastāstīja, ka jau šobrīd augstskolā studējot desmit ķīnieši, taču viņu angļu valodas zināšanas ierodoties Latvijā bijušas ārkārtēji zemā līmenī. Tādēļ augstskola izvēlējusies citādāku turpmākā izglītības eksporta modeli.

Februārī Rīgā ieradīšoties 50 Turībā studēt griboši ķīnieši, kuriem sākumā tiks mācīta angļu valoda. Beidzoties svešvalodas kursam, studējošie tiks eksaminēti un tie, kas būs sasnieguši studijām nepieciešamo valodas prasmes līmeni, studijas Turībā varēs turpināt.

Turībai studētgribētāju uzņemšana no Ķīnas, salīdzinot ar mūsu pašu reflektantiem, būs aptuveni 800 latu izdevīgāka. A. Kiščenko pastāstīja, ka viņa vadītajā augstskolā studiju gads pieprasītākajās programmās maksājot 1270 latu, bet no ķīniešiem tikšot prasīti 3000 eiro jeb aptuveni 2100 lati.

Uzzinot par gaidāmo valsts finansējuma samazinājumu, valsts augstskolas paziņoja, ka tas nozīmēšot izglītības sistēmas sabrukumu. Savukārt privāto augstskolu pārstāvji uzskata, ka līdz šim saimniekots neefektīvi un sistēma jāmaina.

Arī Latvijas Kristīgās akadēmijas, kas ir viena no privātajām augstskolām, rektore Skaidrīte Gūtmane uzskata, ka valsts finansējums bijis pārlieku dāsns. "Tas vienmēr ir izbrīnījis, kā ar tik milzīgām naudas summām viņi netiek galā," teica rektore. Viņa arī atklāja, ka mācību maksu akadēmija palielinājusi tikai nesen un tagad tā sasniedz 700 līdz 1000 latus par mācību gadu un izglītības iestādei nepieciešamo papildu naudu akadēmija pelnot ar zinātnisko darbu.

Arī Db aprēķini liecina, ka viens students valsts augstskolām izmaksā vairāk nekā privātajās augstskolās

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Sākoties jaunajam gadam, durvis ver Biznesa augstskolas Turība labiekārtotā studentu viesnīca - Turība Hostel Comfort. Jaunatnes tūrisma mītnes pirmajā stāvā atvērtas jaunas istabiņas ar interjera dizaineres Aijas Raibas veidotu dizainu, kurās ir viss nepieciešamais – gultas, skapji, plaukti, iekārtotas darba vietas, kas pielāgotas atbilstoši istabiņā dzīvojošo cilvēku skaitam.

«Turība Hostel Comfort ir paredzētas vietas 23 iemītniekiem. Ir gan vienvietīgie, gan divvietīgie un trīsvietīgie numuriņi, kā arī savienota tipa numuriņi, kuros var apmesties pieci iemītnieki. Katrs numuriņš jeb istabiņa ir aprīkota ar dušu un tualeti. Gaiteņa galā atrodas aprīkota virtuve, kurā ir viss nepieciešamais maltītes pagatavošanai – plīts, cepeškrāsns, tējkanna, mikroviļņu krāsns u.c. Tāpat, nepieciešamības gadījumā, viesiem būs iespēja saņemt traukus,» stāsta Biznesa augstskolas Turība studentu viesnīcas vadītāja Iluta Ernstsone.

Studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums, attiecīgi studenti var mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā.

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

Sestdien, 10.janvārī Biznesa augstskolā Turība (BAT), jaunās rotaļu istabas sarkano lentu svinīgi pārgrieza Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns Andris Pētersons, Swedbank valdes locekle Oksana Sivokobiļska, SIA Anvol mārketinga menedžeris Edžus Jasenovičs un Asketic dizaineris Miķelis Baštiks.

"No bērniem nekad nevajag baidīties", iedrošināja Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. "Šis projekts mums pierāda, ka tad, kad mums ir bērni, dzīve nevis paliek sliktāka, bet gan iet uz augšu. Deviņdesmito gadu sākumā, kad biju ārzemēs daudzviet pārsteidza, ka pasākumos un vietās tika teikts - "tiek nodrošināta bērnu pieskatīšana". Turība arī būs viena no tām nedaudzajām augstskolām, kur šāds pakalpojums ir pieejams. Novēlu studentiem nebaidīties no bērniem."

Trešdien Biznesa augstskolā Turība tika pasniegtas tradicionālās Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) balvas labākajiem jaunajiem žurnālistiem. Laikraksta Dienas Bizness žurnāliste Sanita Igaune uzvarējusi nominācijā «Žurnālistikas cerība izglītības jomā 2011. gadā».

Balvu saņemšanas galvenie kritēriji bija tematikas aktualitāte, formas un stila meistarība, valodas prasme, izvēlēto informācijas avotu daudzveidīgums.

Par uzvarētājiem citās kategorijās atzīti - Jānis Geste (De facto, LTV 1), Zane Stankeviča (LETA), Inna Akopova (Telegraf), Laura Cibule un Māra Rozenberga (BNS), Gaļina Kudrjavceva (Zemgales Ziņas), Irina Perepeļica (Rīgas viļņi žurnāli), Aleksejs Stetjuha (PBK TV).

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā pasniedza arī īpašu balvu – apmaksātu braucienu uz Briseli. Šo balvu saņēma ziņu aģentūras LETA fotožurnālists Edijs Pālens, savukārt kā gada Mentors jauno žurnālistu vidū tika izcelts Jurijs Rodins (PBK TV).

Latvijas deviņdesmitgades pasākumu ietvaros tiks rīkota aptauja par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju.

Aigars Rostovskis (Turība, no kreisās), Elīna Egle (LDDK), Dace Andersone (Dienas bizness) un Gastons Neimanis (Dienas bizness) aicina sabiedrību balsot par Latvijas patriotiskāko darba devēju.To organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, SIA, augstskolu Turība un Latvijas Republikas proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju. Balsot par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju ikvienam iespējams, sākot ar šodienu, portālā www.latvijaspatrioti.lv. Portālā jau ir izvietots pretendentu saraksts, kas veidots, balstoties uz laikraksta Dienas bizness TOP 500 un pētot LDDK biedru darbus, tomēr ikviens ir aicināts izvirzīt arī savu pretendentu. Par Latvijas patriotiskākā uzņēmēja titulu var cīnīties personība, ar kuru lepojas ne tikai darbinieki un partneri, bet arī sabiedrība kopumā. Tāpat pretendentam ir jābūt sabiedriski aktīvam, viņam jāiedvesmo, jābūt ar vīziju par nozares, reģiona un valsts attīstības perspektīvām. Balsošana noslēgsies novembra vidū, un titula ieguvējs tiks nosaukts svinīgā pasākuma laikā 20. novembrī.

Biznesa augstskola Turība atklājusi jauna koncepta mācību biznesa inkubatoru, kā arī iepazīstinājusi ar augstskolas jauno vizuālo identitāti.

«Augstskolas logo attēlots kā jauns ķīmiskais elements – «Tu», šādi akcentējot, ka arī biznesā, lai gūtu panākumus, nepieciešama «pareizā ķīmija», kuras vissvarīgākais elements esi Tu pats,» skaidro Turības Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Jaunais logo raksturojot augstskolas pieeju un iespējas, ko saviem studentiem šobrīd, 20 gadus pēc dibināšanas, piedāvā Turība.

Zīmola atklāšanas pasākums notika ar Swedbank atbalstu veidotā Turības Biznesa inkubatora telpās. Paplašinātais un modernizētais biznesa inkubators ir vieta, kurā studenti var reģistrēt ne tikai sava uzņēmumu juridisko adresi, tajā strādāt, organizēt tikšanās un glabāt dokumentus, bet arī pilnveidot sava uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus, ciešāk sasaistīt uzņēmējdarbību ar studiju procesu un attīstīt mārketinga un publicitātes aktivitātes.

Populārākā studiju programma RTU ir «Uzņēmējdarbība un vadīšana», kurā saņemti 503 pieteikumi studijām, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jauno studentu uzņemšanas statistika studiju programmu griezumā.

Otra populārākā RTU pamatstudiju programma ir «Telekomunikācijas» (446 pieteikumi), trešā – «Informācijas tehnoloģija» (421 pieteikums), ceturtā – «Datorsistēmas» (368 pieteikumi), piektā – «Enerģētika un elektrotehnika» (364 pieteikumi), sestā – «Būvniecība» (311 pieteikumi).

Salīdzinoši – pagājušajā gadā (t.i., 2008./2009. akadēmiskā gada uzņemšanā) pēc pirmās dokumentu pieņemšanas nedēļas trīs populārākās studiju programmas RTU bija: «Uzņēmējdarbība un vadīšana» (714 pieteikumi), «Būvniecība» (482 pieteikumi), «Muitas un nodokļu administrēšana» (430 pieteikumi).

Studentu uzņemšanas statistika fakultāšu griezumā šobrīd liecina par to, ka populārākās reflektantu vidū ir Inženierekonomikas un vadības fakultāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte. Popularitātes svaru kauss pamazām, taču nosveras uz inženiertehnisko studiju programmu pusi – populārāko programmu augšgalā ir arī tādas programmas kā «Telekomunikācijas» un «Enerģētika un elektrotehnika», kā arī savu pozīciju, neraugoties uz nozares lejupslīdi, saglabā programma «Būvniecība».