Puse no Igaunijas kompānijām un trīs ceturtdaļas mazo un vidējo kompāniju Lietuvā un Igaunijā šajā gadā neplāno uzlabot savu biznesu, liecina SEB bankas pētījums.
Šādu lēmumu arī ietekmē eksporta tirgus vājināšanās, norāda SEB bankas eksperti.
Latvijā attīstībā plāno investēt tikai trešdaļa kompāniju, un kopējais skaits, kas plāno investēt, ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Tas liecina, ka kompānijas satrauc nākotnes izaugsme, un tām ir mazāka riska apetīte, kompānijas ir piesardzīgākas. Var gaidīt, ka otrajā pusgadā investīciju noskaņojums pieaugs, uzskata analītiķi.
Virs 30 tūkstošiem eiro plāno investēt 27% Latvijas uzņēmumu, savukārt zem 30 tūkstošiem eiro – 10%.
Vislielākais īpatsvars kompāniju starp Baltijas valstīm, kuras plāno investēt virs 30 tūkstošiem eiro, ir Igaunijā – 41%, savukārt zem 30 tūkstošiem eiro – 20%.
Lietuvā virs 30 tūkstošiem eiro lielas investīcijas plāno veikt 22% kompāniju, bet zem 30 tūkstošiem eiro – 12%. 35% kompāniju nav investīciju plānu.
5% ekonomikas pieaugums patlaban ir labs līmenis, tomēr uzņēmēji pie šāda pieauguma vēl nav gatavi investēt un katrs brīdis, kurā viņi neiegulda, ir stāvēšana uz vietas, saka SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. 2012.gadā daudzi ieguldīja, jo nācās mainīt transportlīdzekļus, jo bija tik novecojis, ka bija jāmaina, arī ražošanas iekārtas bija jāmaina. Tagad ir izvēle - uzņēmējs var nogaidīt vai arī uzņemties nedaudz risku un inovēt.
Kā iemeslus, kādēļ uzņēmumi neveic ieguldījumus, var minēt daudzus, norāda SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis, uzsverot, ka uzņēmējiem nebija skaidra elektroenerģētikas politika, OIK attīstība. Liela daļa uzņēmējdarbības saistīta ar politisko konjunktūru, kas kavē.
Bankas, izsniedzot aizdevumus, skatās uz sadarbību uz uzņēmējiem –ja viņš bijis godīgs un atklāts, tad gandrīz vienmēr abas puses atrod savstarpēju risinājumu, kā arī būtiska ir paša uzņēmēja līdzdalība finansējumā, jo bieži uzņēmēji meklē veidus, kā finansēt projektus tikai ar bankas palīdzību, stāsta SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Viņa min, ka ieguldījums PVN vai trīs gadu laikā nav arguments, lai izsniegtu aizdevumu, jo, banka, ieguldot naudu, kļūst par sava veida akcionāru, un vēlas, lai arī citi akcionāri iegulda.
Atklātība un godīgums ir citā līmenī pārējās Baltijas valstīs, kas arī rada atšķirības investīciju vidū. Svarīga ir spēja atrisināt konfliktus. Ja jāiesaista tiesa, tas ļoti ievelkas, un prasa lielu laika periodu. Līdz ar to, ja nav pārliecības, ka konfliktu nevar ātri atrisināt, tas arī ietekmē banku kreditēšanas aktivitāti, saka bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.