VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

#Bieži vien negodīgie auto tirgoņi sludinājumā norāda nepareizu šasijas numuru, lai auto nevar pārbaudīt.

Aptuveni 40% no Latvijā pārdošanā esošajiem lietotajiem auto ir nepilnīgi vai izmanīti to vēsturiskie dati, piemēram, samazināts spēkrata nobraukums, to, pārbaudot sludinājumus, secinājuši auto vēstures eksperti, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Tikmēr atbildīgajās iestādēs norāda, ka tām ir pārāk maz zināšanu un pilnvaru, lai veiksmīgi apkarotu krāpnieciskos pārdevējus.

«Vidēji odometru notin par 100 000, 150 000 [kilometriem], tas ir vidēji. Ja nāk no Skandināvijas ar lielu noskrējienu, tad 400 000 vai 500 000 [kilometriem], bet Latvijā jau notin uz 200 000 [kilometru],» saka auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs. Speciālists piebilst, ka bieži vien negodīgie auto tirgoņi sludinājumā norāda nepareizu šasijas numuru, lai auto nevar pārbaudīt. Tādos gadījumos jābūt īpaši piesardzīgiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Valsts pārvaldes kontrolējošās iestādes ieviesīs principu «konsultē vispirms», tādējādi cerot kardināli mainīt līdzšinējo attieksmi pret uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta vicepremjers un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka pašlaik ir izstrādātas vadlīnijas par minētā principa piemērošanu valsts iestāžu darbībā, tās gatavojas ieviest kopumā 22 kontrolējošas valsts pārvaldes iestādes.

Fragments no intervijas:

Vai tas neradīs situāciju, ka tādējādi «var atslābt», jo sodīs tikai pēc tam?

Protams, var jau ignorēt prasības, tomēr principā «konsultē vispirms» ieviešana jau neatceļ sodu sistēmu kā tādu. Situācijās, kad uzņēmējs vai cilvēks būs ticis informēts par to, kas un kā viņam jāizdara, bet nebūs prasīto pildījis, inspektoriem tiesības uzlikt soda naudu par norādītajiem trūkumiem paliek. Protams, sodam ir jābūt samērīgam. Nenoliedzami, ka būs situācijas, kad smagu pārkāpumu gadījumā sods būs bez brīdināšanas, piemēram, par nelegālu nodarbināšanu, aplokšņu algu maksāšanu. Tas, ka tiek plānots ieviest savdabīgu iecietības laiku un īpašu piedāvājumu jaunajiem uzņēmumiem, nebūt nenozīmē prasību atcelšanu. Mērķis ir veicināt abu pušu – uzņēmēju un kontrolētāju – sadarbību, lai sasniegtu rezultātu – prasības tiek ievērotas, izpildītas, nevis ieviestas soda sankcijas.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

#Svara kontrole ir plaukstoša industrija, lai gan «diēta» ir sliktais vārds; sevišķa loma ir mārketingam.

Globāli pazīstamā svara kontroles kompānija Weight Watchers International (WTW) pērn ir piedzīvojusi sevišķi strauju tirgus vērtības izaugsmi, un, atsākoties vērtspapīru tirdzniecībai, šī tendence pat ar uzrāvienu ir vērojama arī šogad, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

WTW akcijas cena pērn ir augusi par gandrīz 350%, un jaunajā gadā akcijas līkne iezīmē vēl straujāku augšupeju. Tas gan nenozīmē, ka sevišķi amerikāņi, kas veido WTW klientūras un biznesa lauvas tiesu, pēc gada nogales gastronomiskajām pārmērībām jaunajā gadā būtu masveidā notariāli apstiprinājuši apņemšanos turpmāk ēst tikai veselīgi un piekopt aktīvu dzīvesveidu.

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Latvijas Saeima, izdomājot likumprojektus, grasās pārspēt britu komēdijseriāla Little Britain veidotājus - komiķus Deividu Viljamu (David Walliams) un Metu Lukasu (Matt Lucas).

Runa ir par ainu, kurā briti smejas par klientu savdabīgu apkalpošanas šķautni. Proti, pieņemot klientu, servisa darbiniece rūpīgi uzklausa klienta vajadzību, tad ilgstoši skatās datorā un paziņo: «Dators saka - nē!» Pēc šī paziņojuma klients uzsāk sarunas - vai vēl ko nevarētu iesākt, bet apkalpotāja atsaucas uz datoru un atvadoties klientam nicīgi uzklepo tieši sejā.

Dienas Biznesā jau aprakstījām Saeimas ieceri sodīt automātiski Latvijas iedzīvotājus, kuri nav laikus deklarējuši savus ienākumus, uzticot procedūru datorprogrammai. Raugi, rodas vairāki labumi – nav jānodarbina Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, nav jāsatraucas, ka kāds būs vainīgs pie kļūmēm, jo datoram nav sirdsapziņas. Runa ir gan par juridiskām personām, kurām jāiesniedz mēneša un ceturkšņa atskaites, gan fiziskām personām. Tā kā viss vēl ir likumprojektu līmenī, var cerēt, ka datorizētā sodīšana tomēr netiks ieviesta.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Cīņa starp latvieti Mairi Briedi un Oleksandru Usiku no Ukrainas bija vēsturē labākā pirmā smagā svara kategorijā, savā slejā portālā «worldboxingnews.net» izteicies Pasaules Boksa padomes (WBC) prezidents Maurisio Suleimans.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Briedis sestdien pēc skaistas 12 raundu cīņas «Arēnā Rīga» Pasaules Boksa supersērijas pusfinālā pēc punktiem piekāpās Usikam, kurš tādējādi sasniedza turnīra finālu un ieguva arī iepriekš latvietim piederošo WBC čempiona jostu. Līdz ar to ukrainis kļuvis par čempionu divās versijās, jo viņam iepriekš bija arī Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta.

«Esmu Rīgā, Latvijā, un joprojām izjūtu gandarījumu par sestdienas nakts pasākumu «Arēnā Rīga», kur Oleksandrs Usiks gāza no troņa vietējo varoni Mairi Briedi,» raksta Suleimans. «Tā bez šaubām bija labākā titula cīņa šīs svara kategorijas vēsturē.»

Suleimans raksta, ka pasaules klases arēna bija pilna, kas radīja elektrisku atmosfēru 12 raundu garumā. «Šī bija viena no skaļākajām publikām, ko jebkad esmu piedzīvojis.»

ASV prezidents Donalds Tramps pēdējos gados ir pieņēmies svarā par dažiem kilogramiem un tagad oficiāli ir uzskatāms par aptaukojušos, liecina viņa medicīniskās pārbaudes rezultāti.

Baltais nams ceturtdien publicēja Trampa jaunākās medicīniskās pārbaudes rezultātus, saskaņā ar kuriem viņa ķermeņa masas indekss tagad ir 30,4. Tramps ir sešas pēdas un trīs collas (1,905 metrus) garš, bet viņa svars ir pieaudzis no 236 mārciņām (107,05 kilogramiem) 2016.gada septembrī līdz 243 mārciņām (110,22 kilogramiem) tagad.

Ķermeņa masas indekss tiek aprēķināts kā ķermeņa svara un auguma garuma attiecība. Ja indekss ir 30 vai lielāks, tas nozīmē aptaukošanos. Apmēram 40% amerikāņu ir aptaukojušies, un tas palielina viņu risku saslimt ar sirds slimībām, diabētu un dažām vēža formām.

Tramps nelieto alkoholu un nesmēķē, tomēr viņš maz nododas fiziskiem vingrinājumiem. Trampa iecienītākais fiziskās aktivitātes veids ir golfs, un viņš ir izteicies, ka pietiekami daudz staigā pa Baltā nama kompleksu.

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien vēl nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja 49 deputāti, bet nepieciešamas vismaz 50 balsis.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka uz sēdi nav ieradusies Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV). Tāpat par steidzamības noteikšanu nenobalsoja Augusts Brigmanis (ZZS).

Pašlaik izsludināts 30 minūšu pārtraukums.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja par 10% muitas tarifa noteikšanu alumīnijam no Kanādas, un šis lēmums tiek uzskatīts par atbildi uz alumīnija importa apjoma palielināšanos no Kanādas.

Tramps 2018.gadā bija noteicis palielinātus tarifus Kanādas tēraudam un alumīnijam, bet pērn tos atcēla. Tramps paziņoja par plānotā tarifa noteikšanu, sakot runu kādā fabrikā Ohaio štatā. Viņš šajā runā arī apgalvoja, ka Kanāda "izmanto" ASV.

ASV Tirdzniecības pārstāvja biroja paziņojumā teikts, ka alumīnija imports no Kanādas "pieaudzis virs vēsturiskiem līmeņiem" un tas attaisno tarifa noteikšanu, kas tikusi apsvērta kopš jūnija.

Pirms piecām nedēļām stājās spēkā jauna Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanās, kas nosaukta par USMCA, starp ASV, Meksiku un Kanādu.

Tramps bija centies panākt tās pieņemšanu, lai nomainītu iepriekšējo vienošanos NAFTA, kas bija pieņemta 1994.gadā un kuru viņš uzskatīja par neizdevīgu ASV.

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Neišateles kantons var turpināt plānu ieviest minimālo algu, lēmusi Šveices augstākā tiesa, ziņo thelocal.ch.

Neišateles kantona iedzīvotāji par minimālās algas noteikšanu nobalsoja jau 2011. gadā, un tika pieņemts lēmums to noteikt 20 Šveices franku apmērā.

Tomēr plāna ieviešana tika apturēta, jo vairākas profesionālās organizācijas un privātpersonas to apstrīdēja tiesā. Tagad tiesa lēmusi, ka ierosinātā minimālā alga 20 franku apmērā «atbilst konstitucionālajam ekonomiskās brīvības principam un federālajiem likumiem». Kantonam ir tiesības ieviest sociālās politikas pasākumus, un minimālās algas noteikšanu daļēji motivē sociālie mērķi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minimālā alga neietekmē ekonomisko brīvību, tā jānosaka salīdzinoši zemā līmenī, kas atbilst šim gadījumam.

Pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu esošajā redakcijā, varētu ievērojami pieaugt degvielas cena.

Pašreizējā redakcija paredz, ka par galvenajiem atbildīgajiem atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpildē transporta sektorā kļūs degvielas tirgotāji, DB skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%. O. Karčevskis uzskata, – ja mērķis tiks sasniegts, slogu uzliekot uz uzņēmēju pleciem, par degvielu nāksies maksāt krietni vairāk. Atsevišķi nozares pārstāvji likumprojekta mērķi veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā gan vērtē atzinīgi, norādot, ka transporta nozarē ir nepieciešams palielināt AER īpatsvaru.