Ierosinājums svētdienās pircējiem slēgt lielveikalu durvis, tādējādi pabalstot vietējos ražotājus un mazos veikalus, izskanēja pagājušajā nedēļā. Vismaz pašlaik par ieceres virzību nekas neliecina – Ekonomikas ministrijā uz galda nav gūlis neviens iesniegums ar šādu saturu – taču tā jau paguvusi sacelt šūmēšanos veikalnieku vidū, vēsta laikraksts Neatkarīgā.
Atsevišķiem tirgotājiem brīvdienas nesot pat pusi no apgrozījuma, un viņi brīdinājuši, ka, svētdienās norimstot dzīvībai zem lielveikalu jumtiem, valsts makam garām ietu nodokļu ieņēmumi, arī bezdarbnieku rindas kļūtu blīvākas.
No kopumā 15 SIA Baltika Latvija (zīmoli Ivo Nikkolo, Baltman, Monton un Mosaic) veikaliem 14 atrodas tirdzniecības centros, un pusi no apgrozījuma uzņēmums gūst brīvdienās. «Slēdzot šos veikalus svētdienās, noteikti saruks preču apgrozījums, no kura mēs valstij maksājam PVN. Samazinoties apgrozījumam un darba stundu skaitam, bezdarbnieku rindas varētu papildināt tirdzniecībā atbrīvotie darbinieki,» brīdinājusi SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Turpretī darba laika saīsināšanu svētdienās uzņēmums atbalstītu. «Tas varētu būt arī līdz 18.00 – pircējs no tā neciestu un mūsu apgrozījums arī ne,» viņa norādījusi, piebilstot: «Jau sen cenšamies panākt vienošanos ar tirdzniecības centriem par darba laiku saīsināšanu, jo vakaros līdz 22.00 nodarbinām cilvēkus bez pārdošanas rezultāta.»
Aptaujas rāda, ka Rīgā iedzīvotāji brīvo laiku ar ģimeni izvēlas pavadīt tieši lielveikalā, skaidrojusi sociālantropoloģe Aivita Putniņa. «Priekšrocības šāda veida izklaidei: gan telpa, gan laiks ir sakārtots, proti, ir tikai jāaizbrauc un var patērēt, kamēr, braucot ekskursijā, pašiem ir jāmeklē informācija, jāplāno maršruts, izklaides,» viņa stāstījusi, norādot arī uz citu problēmu: mazumtirdzniecībā strādājošie ne brīvdienās, ne svētku dienās nevar būt kopā ar ģimeni. Tāpēc lielveikalu durvju slēgšana vismaz svētku dienās būtu tikai atbalstāma, taču – maz ticama.
Tirdzniecības centra Domina mārketinga menedžere Guntra Lipska uzskata - ja ir plāns ko šādu ieviest arī Latvijā, tam jānotiek pakāpeniski, ļaujot iedzīvotājiem pierast pie šīm pārmaiņām. Tāpat šāds modelis būtu jāievieš tikai vienlaikus ar iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos – pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā viennozīmīgi neesot piemērots laiks šādām pārmaiņām.