Cilvēki, kuri portālos ievieto sludinājumus, ka vēlas nopirkt grāmatas, ne vienmēr iedomājas, ka tās tiks nozagtas. No bibliotēkām, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Veikalos vairs nenopērkamas grāmatas iegādājos vai mainījos grāmatmīļu portālos, bet nesen ievietoju sludinājumu ss.lv. Pēc pāris dienām telefonā saņēmu īsziņu ar piedāvājumu. Tobrīd nebija laika tikties, domāju – pagaidīšu vēl kādu piedāvājumu, bet grāmatas pārdevējs ik pēc dienas atgādināja par sevi. Visbeidzot norunājām tikties. Atnāca jauns puisis, iedeva grāmatu, es viņam – naudu, un šķīrāmies. Nedaudz vēlāk, pārlapojot grāmatu, ievēroju bibliotēkas spiedogus. Piezvanīju uz bibliotēku cerībā, ka grāmata ir norakstīta, jo man prātā neienāca, ka kāds varētu zagt. Protams, grāmata bija nozagta, man pateica arī, kurā no Rīgas bibliotēkām. Ar «atpakaļejošu» skatu tagad domāju – varēju uzreiz pārbaudīt atzīmes grāmatā, vajadzēja just aizdomas, ka pārāk neatlaidīgs bija grāmatas piedāvātājs, bet ko nu vairs. Turpmāk vairs nebūšu tik labticīga,» stāsta rīdziniece, kura savā īpašumā vēlējās iegūt Venedikta Jerofejeva poēmu Maskava-Gailīši.

Nopirkto grāmatu viņa aiznesa uz bibliotēku un atdeva, jo «man zagtu mantu nevajag». Bibliotēkā viņa teju pierunāta likties mierā un nedoties uz policiju, jo rezultāta nebūšot un pierādīt neko nevarēšot, informē laikraksts.

Grāmatu draugu portālā iBook.lv kāds lietotājs vai lietotāja nav kautrējies paņirgāties: «Jāteic, ka joprojām grāmatu draugi pārsvarā ir labticīgi un nemeklē zīmogus. Nesen pat pārdevu grāmatu, kas izskatījās nevainojami, bet tieši tādās, dārgajās un skaistajās, jau mēdz būt tie zīmogi... Gribējās pat kundzei ieteikt ielūkoties grāmatā, kuru viņa nopirka neskatoties. Jācer, ka mana sevišķi godīgā izskata dēļ!»

Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzintra Šmite saka – bibliotēkās eksistē aizsardzības sistēma un pastāv vairākas metodes, kā cīnīties pret grāmatu izzagšanu. Taču pilnībā to novērst nevarot ne Latvijā, ne citās valstīs.