Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc aizdevumiem, liecina eirozonas banku veiktās kreditēšanas 2015. gada septembra apsekojums Latvijas bankās.

Kredītiestādes, kas atviegloja kredītu standartus un nosacījumus, novēroja arī lielāku pieprasījuma kāpumu pēc aizdevumiem. Turpretī kredītiestādes, kas nemainīja kredītu standartus vai nosacījumus, arī nenovēroja un nesagaidīja pieprasījuma pārmaiņas.

Nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc aizdevumiem un kredītlīnijām 2015. gada 3. ceturksnī turpināja augt pusē no aptaujātajām kredītiestādēm: vienas kredītiestādes sniegtā atbilde norādīja uz lielo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un otras – uz mazo un vidējo nefinanšu sabiedrību pieprasījuma pieaugumu pēc īstermiņa aizdevumiem.

Novērotais nefinanšu sabiedrību pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem 2015. gada 3. ceturksnī bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, informē Latvijas Banka.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nodibinājusi Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, kurā darbosies divas apakšpadomes – Pierīgas uzņēmēju apakšpadome un Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadome. Padomes mērķis ir pārstāvēt uzņēmēju intereses konkrētajā reģionā, palīdzot sadarboties ar pašvaldībām risinot dažādus jautājumus, teikts paziņojumā medijiem.

LTRK Rīgas reģionālo padomi veidos divas apakšpadomes, kuru priekšsēdētāji būs arī padomes līdzpriekšsēdētāji. Par Pierīgas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju ievēlēts Miks Balodis, kurš pārstāv Salaspils Uzņēmēju biedrību, bet viņa vietnieks būs Kārlis Bodnieks no Mārupes uzņēmēju biedrības. Savukārt par Rīgas pilsētas uzņēmēju apakšpadomes priekšsēdētāju kļuvusi Edīte Alksne, kura pārstāv Rīgas Uzņēmēju biedrību, bet viņas vietnieks būs Andris Božē no YIT Celtniecība.

«Mūsu viens no galvenajiem mērķiem, veidojot Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālo padomi, ir panākt likumdošanas izmaiņas, kas vērstas uz novadu attīstību, lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbībā un nomaksātie nodokļi atspoguļotu konkrētās vietas izaugsmi nevis līdzekļi aizplūstu prom,» saka Pierīgas un Rīgas uzņēmēju reģionālās padomes līdzpriekšsēdētājs Miks Balodis.

16% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Gandrīz puse jeb 47% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza.

Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela.

Visbiežāk uz lielu ēnu ekonomiku norāda būvniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 33% būvnieku), savukārt vismazāk kā lielu to vērtē pakalpojumu sniedzēji (20%). Tomēr būvnieki ievērojami vairāk nekā citi uzskata, ka viņu nozarē ēnu ekonomika šobrīd samazinās, tā domā 42% būvnieku, kamēr ēnu ekonomikas samazinājumu izjūt 23% ražotāju, 22% pakalpojumu sniedzēju un 19% tirdzniecības uzņēmumu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Pēdējos ceturkšņos uzņēmēju vērtējums par ēnu ekonomiku ir bijis nemainīgs. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmēji saskata ēnu ekonomikas samazinājumu. Pieņemu, ka būvniecībā uzņēmēji izjūt ēnu ekonomikas samazinājumu saistībā ar Eiropas Savienības fondu pieejamību, kas ir labs stimuls, lai apgrozītu lielākus naudas līdzekļus un attīstītu biznesu tīrā veidā.»

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Kā liecina Luminor bankas aptauja, daļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad neplāno paplašināt uzņēmējdarbību, un galvenie iemesli tam ir augošā inflācija – to norāda 45% aptaujāto, kā arī 39% uzņēmumu vadītāju min enerģijas cenas.

Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju Latvijā prognozē, ka uzņēmuma panākumus šogad noteiks ekonomikas stabilitāte. Aptuveni trešdaļa uzskata, ka visvairāk tos ietekmēs ar Covid-19 saistītie notikumi, bet 27 % – piegādes ķēžu nepārtrauktība un stabilitāte. Kā liecina veiktā aptauja, biznesam lielāku ietekmi rada ekonomiskie faktori, bet ģeopolitiskie satricinājumi mazos un vidējos uzņēmumus pagaidām skar mazāk.

"Uzņēmējdarbības vide jau iepriekš pandēmijas ietekmē un Ukrainā notiekošā kara dēļ izjūt lielus izaicinājumus. Mūsu veiktā aptauja pierāda, ka uzņēmēji turpina piedzīvot trauksmainu periodu un šobrīd īsteno nogaidīšanas stratēģiju, rūpīgi izvērtējot savas iespējas un tuvākajā laikā neplāno strauju attīstību. Mazāk nekā piektā daļa mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida lielākus pārdošanas apjomus, vienlaikus vairāk nekā trešdaļa cer, ka izdosies saglabāt uzņēmuma stabilitāti. Arī šajā sarežģītajā laikā mēs turpināsim atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot finansējumu uzņēmumu stabilitātei un attīstībai," saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Mazo uzņēmēju aptaujā no izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis MUN 2.0, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt eiro), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē EM.

Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.

Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Mazie lauksaimnieki no 2015. gada varēs saņemt ikgadēju maksājumu par saimniecību 500 eiro apmērā, neatkarīgi no tā, cik hektāru zemes būs saimniecībā.

Tāds lēmums pieņemts, vienojoties Zemkopības ministrijai un Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei.

Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas ieviešanas mērķis ir saglabāt dzīvotspējīgus laukus un samazināt administratīvo slogu gan mazajiem lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm. Lauksaimniekiem 2015. gadā būs izvēles iespējas - saņemt atbalstu standarta tiešo maksājumu shēmās (vienotais platības maksājums vai pamata maksājuma shēma, zaļināšanas maksājums, saistītais atbalsts) vai saņemt atbalstu mazo lauksaimnieku shēmā.

Paredzams, ka izšķirošais faktors izvēlei par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai būs atbalsta summa. «Ja lauksaimniekam šķitīs saistošs 500 eiro atbalsta maksājums par saimniecību, tad lauksaimnieks pievienosies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, savukārt, ja lielāku atbalstu būs iespējams saņemt no standarta tiešajiem maksājumiem, tad lauksaimnieks noteikti attieksies no dalības mazo lauksaimnieku shēmā,» skaidro ministrijas pārstāvji.

Latvijā optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits sarucis par 14% - no 59% martā līdz 45% septembrī, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Lietuvas uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk – 53% sagaida, ka biznesa vide būs labvēlīga, kas varētu būt saistāms ar pozitīvajām iekšzemes patēriņa tendencēm. Taču Lietuvā viskrasāk (no 3% līdz 14%) palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kas nākotnē raugās ar bažām.

Septembrī 41% Baltijas lielo uzņēmumu biznesa vidi nākamajiem sešiem mēnešiem vērtējuši kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu. Vēl šī gada martā šādu viedokli pauda vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielāko uzņēmumu pārstāvju. Savukārt 15% uzņēmēju šobrīd uzskata, ka nākamajā pusgadā biznesa vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga, kamēr 44% aptaujas dalībnieku pauduši neitrālu viedokli.

«Ekonomikas ministrija (EM) turpina aktīvu darbu pie jauna nodokļu modeļa izstrādes mazajiem uzņēmumiem un jau martā plānota tā aprobācija, kad jaunais modelis pirms virzīšanas apstiprināšanai tiks prezentēts mazajiem uzņēmējiem,» šodien izplatītā paziņojumā vēsta Ekonomikas ministrija.

Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs. Savukārt ekspertu grupā strādās gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no uzņēmēju organizācijām un akadēmiskajām aprindām.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir definējis, ka šajā un sekojošajos gados EM prioritātes vērstas uz to, lai vidējā termiņā Latvijā veicinātu virzību uz inovatīvas ekonomikas modeli. «Secīgi arī šim regulējumam jābūt vērstam uz lielo mērķi. Tāpēc EM maina pieeju un šo regulējumu radīs atbilstoši uzņēmēju vajadzībām – īpašu nodokļu modeli uzņēmējiem darbības uzsākšanas periodā, kā arī mazajiem uzņēmējiem, kurus raksturo zemi ieņēmumi,» saka EM valsts sekretārs Juris Stinka.