Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās, tomēr atsevišķas specializētās tiesas veidot nav plānots.

Noteikti ir jāturpina tiesnešu specializācija, ietverot arī tādas jomas, kuras pagaidām vēl ir pavisam jaunas un kurās trūkst prakses, norāda tieslietu jomas speciālisti. Arī Tieslietu ministrijā (TM) akcentē: tiesnešu specializācija ir praksē pierādīts instruments, kā nodrošināt augstāku tiesas procesu un nolēmumu efektivitāti, kā arī kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai īpaša apmācība.

Speciālas piekritības tiesu veidošana var sadrumstalot esošo tiesu iekārtu. Jaunu, speciālu tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai, piemēram, darba strīdu, ģimenes lietu, komerclietu u.c. Latvijas apstākļos pieejamā budžeta un lietu skaita, pēc TM domām, vērtējama kritiski, jo atsevišķas tiesu iestādes izveide nav piemērotākais līdzeklis procesuāla rakstura problēmu risināšanai.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

AS Olainfarm produktu realizācija maijā ir sasniegusi 7,11 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 651%, un Nīderlandē, kur tā palielinājusies par 500%. 2015.gada maijā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi maijā bija Krievija, Nīderlande, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada maijā veidoja 1,3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada maijā bija 0,2 miljoni eiro, kas ir par 43% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols maijā produkciju realizēja piecās Eiropas valstīs.

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,741 miljards eiro, kas ir par 14,4 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 353,8 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,401 miljardu eiro, kas ir par 6,1 miljonu eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 322,9 miljoniem eiro jeb 6,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,486 miljardus eiro, kas ir par 72,9 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 915 miljonu eiro apmērā, kas ir par 66,8 miljoniem eiro jeb 7,9% vairāk, nekā plānots.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem.

Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu, kas paredz mēnešalgas pieaugumu valsts iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar šī gada 26.oktobra Satversmes tiesas spriedumu, kurā par pamatlikumam neatbilstošām atzītas normas par tiesnešu atalgojuma noteikšanu. Patlaban rajona tiesas tiesneša mēnešalga noteikta 1966 eiro apmērā, un konstitucionālā tiesa norādījusi, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo neatkarību. Saskaņā ar spriedumu neatbilstošās normas spēku zaudēs nākamā gada 1.janvārī.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Šā gada piecos mēnešos izveidojies konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80 miljoniem eiro šogad, informē Finanšu ministrija.

To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro.

Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi.

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 7,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ievesti 93,447 miljoni litru motorbenzīna un 482,3 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas.

Benzīns šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā importēts 26,77 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, savukārt dīzeļdegviela importēta 184,201 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk benzīnu un dīzeļdegvielu Latvijā ieveda no Lietuvas.

No Lietuvas pirmajos piecos mēnešos Latvijā ieveda 66,197 miljonus litru benzīna, kas ir 70,8% (gadu iepriekš - 62,9%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Somijas - 24,8 miljonus litru jeb 26,5%. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem no Lietuvas ievestā benzīna apmērs ir pieaudzis par 5,7%, savukārt no Somijas ievestā benzīna daudzums ir samazinājies par 27,3%.

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

Tieslietu ministrija (TM) trīs gadu laikā vēlas ieguldīt 40 miljonus eiro tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanā, aģentūru LETA informēja TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

TM ir izvirzījusi tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšanu kā prioritāro starpnozaru pasākumu. 2018.gada tam būtu nepieciešami 597 274 eiro, 2019.gadā jau 12 782 423 eiro, bet 2020.gadā - 27 484 831 eiro.

Šādi izdevumi ir nepieciešami, lai veiktu tiesnešu un prokuroru mēnešalgas noteikšanas sistēmas pārskatīšanu, novērstu atšķirību starp izpildvaras un tiesu varas amatpersonu atalgojumu, kā arī nodrošinātu tiesnešu un prokuroru atalgojuma piesaisti izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā, stāsta Kronbergs.

Komentējot Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) aicinājumu katrai ministrijai iesniegt finansējuma pieprasījumus trim prioritārajiem pasākumiem, Kronbergs sacīja, ka TM jau ir izvirzījusi trīs prioritāros pasākumus.

"Compensa Vienna Insurance Group" sākusi izmantot inovatīvu risinājumu - mājokļa bojājumu attālinātu apskati un zaudējumu novērtēšanu.

Koronavīrusa pandēmija arī apdrošināšanas nozarei likusi rast jaunus un modernus tehnoloģiskos risinājumus, lai papildu drošībā būtu gan klienti, gan darbinieki. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības "Compensa Vienna Insurance Group" eksperti tagad klientu mājokļiem nodarīto zaudējumu novērtēšanu spēj veikt attālināti. Apdrošināšanas uzņēmums šīs jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības jau atzinis par noderīgām un ir pārliecināts, ka mūsdienīgais risinājums, kas ļauj operatīvi novērtēt zaudējumus, būs noderīgs arī turpmāk.

Uzņēmuma ieviestais jaunums Compensa E-xpert ļauj apdrošinātajam objektam radušos zaudējumus novērtēt attālināti, nodrošinot klienta un apdrošināšanas speciālista drošu tikšanos neklātienē. Lai eksperts varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, klientam tiek nosūtīta īsziņa ar saiti uz speciālu tīmekļa vietni, kas nodrošina bezkontakta apskatei nepieciešamos videosakarus, izmantojot interneta pieslēgumu. Seansa laikā vietnei ir jāpiešķir drošs pagaidu pieeja pie mobilā tālruņa mikrofona un videokameras. Tā apdrošināšanas speciālists attālināti var gan sarunāties ar klientu, gan nofotografēt negadījumā bojāto mājokli un tajā esošās mantas.

Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".