Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Šā gada 12.jūnijā nodibinātā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA) uzskata, ka Tiesībsargam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo Tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst, Db.lv informēja Tiesībsarga biroja arodbiedrības priekšsēdētāja Annija Dāce.

Par šo situāciju TBA ir informējusi Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

Savā iesniegumā TBA raksta: «Jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens ir cilvēktiesības. Lai nodrošinātu un veicinātu cilvēktiesību aizsardzību, visā pasaulē tiek veidotas ombuda institūcijas, kuru lēmumi balstās uz neapšaubāmu to autoritāti. Cilvēktiesību nozares stiprināšanai 2007.gadā uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes tika izveidots Tiesībsarga birojs. 2007.gada 1.martā par pirmo Latvijas Republikas Tiesībsargu tika ievēlēts Romāns Apsītis, uz kuru tika liktas lielas cerības institūcijas un tās autoritātes veidošanā un stiprināšanā. Diemžēl, R.Apsītim neizprotot ombudinstitūcijas patieso būtību, Tiesībsarga biroja attīstība un autoritāte ir apdraudēta. Institūcija ir padarīta par neefektīvu un šobrīd pavisam noteikti tiek apdraudēta arī cilvēktiesību ievērošanas uzraudzība Latvijā.

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Tiesībsargs 2009. gada 3.novembrī ir uzteicis darba līgumu trīs juriskonsultiem un vienam klientu konsultantam, tādējādi radot bažas par darbinieku atlaišanas un biroja reorganizācijas nepieciešamību un objektivitāti.

Par to ziņo Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA). Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2009.gada 20. oktobrī, tiekoties ar Tiesībsargu, uzsvēra, ka Tiesībsargam sadarbībā ar TBA ir jāizstrādā skaidri kritēriji, lai nodrošinātu objektīvu un pamatotu darbinieku atlaišanu un nepieļautu izrēķināšanos ar darbiniekiem, kuri pieprasīja Tiesībsarga demisiju. Pateicoties Saeimas deputātu norādījumiem, 2009.gada 28.oktobrī TBA saņēma Tiesībsarga lūgumu izstrādāt un iesniegt Tiesībsargam priekšlikumus Tiesībsarga biroja juriskonsultu novērtēšanas kritēriju izstrādei līdz 2009.gada 4. novembrim. 2009.gada 3.novembrī četriem Tiesībsarga biroja darbiniekiem, aktīviem TBA biedriem, uzteikts darba līgums, pamatojoties uz nepietiekamo Tiesībsarga biroja finansējumu 2009. gadam.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Tiesībsarga konsultācija 4.oktobrī būs pieejama ikvienam liepājniekam, sola Tiesībsarga birojs.

Tiesībsarga birojs ir uzsācis monitoringa vizītes Latvijas pašvaldībās, lai izvērtētu cilvēktiesību un labas pārvaldības principa nodrošinājumu pašvaldībās. Šā gada 4.oktobrī tiesībsargs dosies uz Liepājas pilsētas domi un pašvaldības padotības iestādēm: Liepājas pilsētas domes Sociālo dienestu, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldi, Liepājas pilsētas Bāriņtiesu, Liepājas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu, Pašvaldības policiju un Valsts policijas Liepājas iecirkni.

Monitoringa vizītes noslēgumā Liepājas iedzīvotāji, ja vēlēsies, varēs saņemt tiesībsarga un Tiesībsarga biroja juriskonsultu konsultācijas. Uz konsultācijām ir jāpierakstās iepriekš, zvanot uz Tiesībsarga biroju.

Annija Dāce, kura līdz pat vasaras vidum vadīja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamentu, lūdz policiju sākt kriminālprocesu par tīšu neatļautu piekļūšanu viņas elektroniskajam pastam un informācijas neatļautu izmantošanu.

Viņas vēstules, ne tikai darba, bet iespējams arī privātās, lasījis darba devējs - Tiesībsargs Romāns Apsītis.

Tas noticis pēc tam, kad biroja darbinieku atalgojumu sarakstu Dāce bija nosūtījusi Saeimas deputātiem, lai viņi uzzinātu kā Tiesībsargs izmanto budžeta līdzekļus, ziņo TV 3 raidījums «Nekā personīga».

«Saskaņā ar cilvēktiesību standartiem, darbiniekus ir jābrīdina, ka tiek, lasīti viņu e-pasti. Mūs neviens nebrīdināja. Arī instrukcijas, kas noteiktu tādu kārtību pie mums nebija,» norāda Dāce.

Konlflikts Tiesībsarga birojā radās pēc tam, kad vadībai un daļai darbinieku bija atšķirīgs redzējums par biroja struktūru nākotnē. Līdz Saeimas deputātiem nonāca štatu un algu saraksts, ko nebija iesniegusi vadība, bet gan kāds anonīms sūtītājs. Tiesībsargā sākās izmeklēšana. Divus darbiniekus atstādināja no amata. Viena no viņām Annija Dāce tagad zina, ka darba devējs skatījis viņas e pastus. Viņa vērsusies policijā, lai tā izmeklē, cik tas ir likumīgi, jo privātās korespondences neaizskaramību sargā Satversme.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām desmit saņemtas par AS SEB banka darbību, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Deviņas sūdzības PTAC bija saņēmis par AS Citadele Banka un AS Swedbank. Kopumā par kredītiestāžu darbību PTAC saņēma 68 sūdzības, no tām par netaisnīgiem līguma noteikumiem cilvēki ir sūdzējušies 23 gadījumos, bet par negodīgu komercpraksi saņemtas piecas sūdzības.

Tikmēr par apdrošinātāju darbību kopumā saņemtas desmit sūdzības, no tām visvairāk - trīs - sūdzību iesniegts par AAS Baltikums darbību. Divas sūdzības saņemtas arī par apdrošinātājiem AAS ERGO Latvija un BTA Insurance Company SE, tostarp par netaisnīgiem līguma noteikumiem sūdzība iesniegta vienā gadījumā.

Kā skaidroja PTAC, par negodīgu komercpraksi sūdzības nav saņemtas, toties par citām problēmām - apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, apdrošināšanas atlīdzības lietas izskatīšanas novilcināšanu - bija iesniegtas deviņas sūdzības.

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Kopš savas pastāvēšanas sākuma līdz šim brīdim Tiesībsarga birojs Latvijā ir nācis klajā ar savu pirmo kaut cik ievērības cienīgo atzinumu, ķeroties klāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībai.

Skan, protams - gana skaļi - VID piespiedu kārtā iekasējis iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), nokavējuma un soda naudas no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu, lai gan spēkā esošais likums par IIN to nemaz neparedzēja. Teju vai lieki piebilst, ka pats VID tam adresētās sava veida apsūdzības ir noraidījis, uzskatot, ka Tiesībsargs uz šo jautājumu ir paskatījies pārāk šauri, un vispār - šāda veida jautājumi jārisina tiesā.

Acīmredzot tuvākajās dienās, nedēļās, mēnešos mums būs iespēja redzēt, kā šis jautājums pavirzīsies, vai gluži pretēji - nepavirzīsies uz priekšu. Līdz šim attiecībā uz dažādu lietu virzību ir bijuši vērojami trīs veidu scenāriji. Pirmais - ja lēmumu pieņem, piemēram, Satversmes tiesa, tas tiek izpildīts, un ar to konkrētais jautājums principā ir izsmelts. Otrs - pie noteikta secinājuma nonākot KNAB, attiecīgā lieta uz ilgu laiku iestrēgst prokuratūras un tiesas gaiteņos ar cerību, ka varbūt kādreiz būs arī spriedums. Trešais - Valsts kontrole pauž atzinumu, ka ministrija X šķērdē naudu, tad pieceļas ministrs, paziņo, ka kontrolieri paši ne velna nav sapratuši, un beigta balle!

Tiesībsarga atzinums par elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesu ir nepilnīgs un kļūdains, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tiesā par nomelnošanu nevērsīsies, šodien preses konferencē norādīja SPRK pārstāvji.

SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs akcentēja, ka tiesībsarga atzinums ir nesagatavots un nepārdomāts dokuments, kurā izmantoti bieži politiskajām partijām raksturīgi lozungi. Viņš izteica cerību, ka sadarbībā starp valsts institūcijām tādi netiks izmantoti.

«Nē, tiesā par nomelnošanu nevērsīsimies, jo esam atklāti diskusijai, dosim izskaidrojumu, kāda ir likumība tarifu noteikšanas procesā,» uzsvēra padomes priekšsēdētājs. Viņš arī izteica cerību, ka tiesībsarga kļūdainais atzinums ir nejaušība, nevis likumsakarība.

SPRK pārstāvji skaidroja, ka Latvenergo pats ir piedāvājis ar daļu savas peļņas kompensēt tarifu pārejas modeli. To, kā uzņēmums izmanto peļņu, SPRK neregulējot. Vienlaikus zemākais tarifs nenodrošinot nepieciešamo uzņēmuma rentabilitāti, lai tas varētu normāli darboties.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Valsts prezidents Valsts Zatlers piektdien nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parlamentā pieņemtos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas bija nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Zartlers lūdz Saeimu likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.

Preses dienestā norādīja – lai arī Satversmes tiesa deva likumdevējam sešu mēnešu termiņu normatīvā regulējuma trūkumu novēršanai, likumprojekta izskatīšana Saeimā notika tikai šogad maijā. Tādējādi Saeimai bija atvēlēts salīdzinoši maz laika likumprojekta saskaņošanai ar konstitucionālajām institūcijām un tiesībsargu, nesagaidot Tieslietu padomes viedokli.

Valsts prezidents saņēma Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumus pret likuma saturu, kuros pausts, ka 26.maijā pieņemtais likums nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī tiesībsargs un Satversmes tiesas pārstāve.

Šī gada sākumā informējām, ka OCTA nozare pērn strādājusi ar 4,5 miljonu EUR zaudējumiem, turklāt negatīva bilance vērojama jau piekto gadu pēc kārtas. Asā konkurence apdrošināšanas sabiedrību starpā, salīdzinoši ierobežotais tirgus un citi faktori spiež apdrošinātājus OCTA segmentā strādāt ar zaudējumiem. Tomēr jau sesto gadu novērojama arī kāda visnotaļ pozitīva tendence, kas liek domāt, ka OCTA nozarē, par spīti neiepriecinošajai finanšu situācijai, notiek tirgus sakārtošanās un tās dalībnieki aizvien vairāk rūpējas par savu personisko, kā arī nozares reputāciju kopumā.

Runa ir par sūdzībām, kas skar apdrošinātāju pieņemtos lēmumus, un kuras Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) izskata, sniedzot atbildi un savu vērtējumu par situāciju. LTAB atzinumam ir rekomendējošs raksturs, taču apdrošināšanas sabiedrības vairākumā gadījumu ņem vērā LTAB viedokli!

Ja aplūkojam statistiku par pēdējiem 10 gadiem, tad varam redzēt, ka 2014.gadā sūdzību procents pret visiem apdrošināšanas gadījumiem ir bijis 0,65% (32419 apdrošināšanas gadījumi; 211 sūdzības). Pirmo reizi kopš 2008.gada šis īpatsvars ir samazinājies zem 0,7%, turklāt jāatzīmē, ka tas ir arī zemāks par pēdējo desmit gadu vidējo sūdzību īpatsvaru pret apdrošināšanas gadījumiem (0,74%). Interesanti, ka arī kopējais sūdzību skaits (211) pērn ir bijis zemākais kopš 2006.gada. Kopējais saņemto sūdzību skaits, salīdzinot ar 2013.gada 12 mēnešiem, ir samazinājies par 17,6% (2013.gada 12 mēnešos tika saņemtas 256 sūdzības). Tai skaitā par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem tika saņemtas 103 sūdzības, kas ir par 34,0% mazāk nekā 2013.gada 12 mēnešos (2013.gada 12 mēnešos – 156 sūdzības).

Tiesībsarga birojs pagājušajā gadā no vairākām personām saņēmis sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iestāžu darbībām, piespiedu kārtā iekasējot ienākuma nodokli, nokavējuma un soda naudas no ienākuma par nekustamo īpašumu atsavināšanu.

Tas ticis darīts, neskatoties uz to, uz tanī brīdī likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli to neparedzēja.

Tiesībsargs Romāns Apsītis ierosināja pārbaudes lietu par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu VID iestāžu darbībās un patvaļu, rīkojoties pretēji likumam, liecina informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Pieprasot maksāt nodokli par jau pagājušu periodu pretēji likumā noteiktajam izņēmumam un pašas iepriekš noteiktajam, VID pārkāp arī iesniedzēju pamattiesības. Jo Satversme paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Gulbenes rajona tiesa kādu civillietu pirmajā instancē izskata jau vairāk nekā 12 gadus, informēja Tiesībsarga birojā.

Kā liecina dati Tiesu informatīvajā sistēmā, konkrētajā lietā prasītāji lūguši konstatēt juridisku faktu saistībā ar pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Tiesā šī lieta saņemta 2000.gada 24.augustā un joprojām nav izskatīta pēc būtības.

Tiesībsarga 2012.gada ziņojumā teikts, ka lietu iztiesāšana saprātīgos termiņos ir ilgstoša problēma, uz kuru pēdējā nākas norādīt bieži. Galvenokārt iesniegumi tiek saņemti par kriminālprocesu ilgstošu izskatīšanu, bet šāda tendence vērojama arī civillietu un administratīvo lietu izskatīšanas procesā.

Piemēram, konkrētajā civillietā, kuru Gulbenes rajona tiesa izskata teju 13 gadus, kopējais lietas izskatīšanas termiņš potenciāli var pagarināties vēl nenoteiktu laika posmu, ja lieta tiks virzīta izskatīšanai apelācijas un kasācijas kārtībā.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Brīdī, kad kādai valsts iestādei ir jāizvirza vadītāja amata kandidāts, tas nereti ir saistīts ar lielāku vai mazāku ažiotāžu. Parasti jau katra no varas partijām vēlas noteiktā amatā iebīdīt savu cilvēku, nodrošināt tādējādi lielākas ietekmes iespējas, sagādāt darbiņu kādam bez amata vai deputāta krēsla palikušam partijas draugam utt.

Nedaudz cita situācija ir izveidojusies ar tiesībsarga amatu. Jau kopš šāda posteņa izveides Latvijā faktiski bija skaidrs, ka minēto institūciju Latvijas politiskajā sistēmā nevienam tā īsti nevajag, un tagad tas izpaužas vēl spilgtāk.

Ir skaidrs, ka šādā amatā ir jāstrādā cilvēkam, kurš ir ar augstu izglītības un pieredzes līmeni, kurš ļoti labi orientējas likumdošanā, un galvenais - kurš ir autoritāte gan sabiedrībā, gan arī politiskajās aprindās. Piemēram, teju ideāls kandidāts šim amatam būtu kādreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Vai kāds cits ar līdzīga līmeņa pieredzi un autoritāti sabiedrībā. Diemžēl izskatās, ka šādas vēlmes ir stipri vien naivas, piemēram, redzot, ka publiskajā telpā atlika vien pieminēt bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētaja Andra Guļāna vārdu, lai viena no koalīcijas partijām uzreiz sāktu nīdēt šādu ideju pašā saknē. Toties ievērojami izdevīgāk politiskajai elitei ir virzīt tiesībsarga amatam cilvēkus, kuru vārdi, godīgi sakot, neizsaka neko - Rīgas slimokases likvidatoru Juri Jansonu un Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Anitu Kovaļevsku.

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā.

J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā.

Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Lai gan Saskaņas centra izvirzītais Tiesībsarga amata kandidāts Juris Jansons jau ir saņēmis apvienības Zaļo un zemnieku savienība atbalstu, Valsts kontrole konstatējusi, ka Jansons iepriekšējās darbavietās ir pieļāvis vairākus pārkāpumus, kas liek apšaubīt kandidāta reputāciju.

Starp vairākiem Valsts Kontroles konstatētiem J. Jansona pārkāpumiem minēta nelietderīga valsts budžeta izmantošana. Laikaposmā, kad Jansons vadījis Juridiskās palīdzības administrāciju, par 2773 latiem slēgti līgumi ar komercsabiedrībām par pakalpojumiem, kas bija jāpilda pašiem administrācijas darbiniekiem. Laikā, kad Jansons vadījis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, darbiniekiem pretlikumīgi prēmijās esot izmaksāti 49 863 lati. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Jansonam piemērojusi disciplinārsodu par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu. Valsts kontrole uzskata, ka tas nav savienojams ar kandidēšanu uz Tiesībsarga amatu.

Pēc plašām debatēm ceturtdien Saeima tiesībsarga amatā apstiprināja Juri Jansonu.

Aizklātā balsojumā «par» J. Jansonu bija 53 deputāti, bet «par» juristi Anitu Kovaļevsku - 39 . Saskaņas centra izvirzīto kandidātu iepriekš atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Jāatgādina, ka tiesībsarga amatam tika izvirzīta arī Vienotības kandidāte Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes pasniedzēja Anita Kovaļevska.

Jurim Jansonam ir augstākā profesionālā juridiskā izglītība, kā arī sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā un viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes doktorants studiju programmā Tiesību socioloģija. Bijis Juridiskās palīdzības administrācijas direktors, vēlāk apdrošināšanas sabiedrības RSK apdrošināšanas AS vadītājs, 2010.gadā sakarā ar uzņēmuma likvidāciju atbrīvots no valdes priekšsēdētāja amata un iecelts par uzņēmuma likvidatoru.