Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd «pārvērtusies par ceļu policiju», tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.

Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi «par vienu lielu ceļu policiju», taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.

Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. «Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet,» uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Jau trešo uzņēmumu Latvijā nodibinājis uzņēmējs Lukass Lucs - Rīgā reģistrēta SIA Luki Trading, liecina informācija Latvijas Vēstnesī.

1997.gadā Kazdangā darbu sāka piena pārstrādes SIA Lukas Lutz, salīdzinoši ātri iekarojot tirgu ar jogurtiem, attīstot uzņēmumu un izstrādājot īpašu iepakojumu bērniem domātiem produktiem. 2002. gadā pret uzņēmumu prasību par maksātnespēju iesniedza SIA Viznis par nelielu summu - 1100 latiem. Tiesa maksātnespēju nepasludināja, taču uzņēmējs Lukass Lucs pēc tam DB norādīja, ka šis fakts ar negatīvo informāciju vien jau radījis uzņēmumam zaudējumus. 2005. gadā uzņēmējs konfliktēja ar AAS Baltikums par vētras nodarīto postījumu atlīdzību. 2007.gadā VID Kurzemes reģionālā nodaļa iesniedza tiesā prasību atzīt SIA Lukas Lutz maksātnespēju, pamatojot ar aptuveni 140 tūkstošiem latu nodokļu parādu. 2009.gadā bankrotējušā piena pārstrādes uzņēmuma SIA Lukas Lutz nekustamo īpašumu pārdeva atkārtotā izsolē ar lejupejošu soli, pirms tam kustamo mantu iegādājās kaimiņos esošais uzņēmums Elpa. Pēc db.lv rīcībā esošās informācijas, šveicietis tobrīd bija sācis jaunu biznesu Lietuvā.

Latvijas referenduma organizētājiem izdevies sasniegt savu mērķi - šķelt Latvijas sabiedrību un uzjundīt senas nevienprātības par vēsturi, raksta The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass.

«Neviens negaidīja, ka referendums par krievu valodas statusa atzīšanu Latvijā būs veiksmīgs, (..) taču, ja organizētāju mērķis bija polarizēt Latvijas sabiedrību, tad viņi referenduma iznākumu var uzskatīt par panākumiem,» teikts rakstā.

«Tas uzjundījis ilggadīgās nevienprātības par vēsturi: vai Latviju 1940.gadā Padomju Savienība okupēja, vai arī anektēja vai vienkārši pievienoja un ar kādu leģitimitātes pakāpi? Vai tā laika krievu migranti ir okupanti? Vai Latvija, kas pasaules kartē atgriezās 1991.gadā, ir bijusi ļoti dāsna, ļaujot viņiem palikt, vai nicināmi skopa, automātiski nepiešķirot viņiem pilsonību,» raksta Lūkass.

Britu nedēļas žurnāla Economist Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass izvērtējis gada spilgtākos varoņus un notikumus Austrumeiropas ekonomikā un politikā, un uzskata, ka par gada politisko izdzīvošanu Hudini balvu pienākas Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim.

Ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieka, kurš kļuva slavens meistarīgi izkļūstot no sarežģītām situācijām, Harija Hudini vārdā nosauktā balva Dombrovskim pienāktos, jo viņam izdevās «īstenot milzīgākos taupības pasākumus, kādi vien redzēti Eiropā pēdējās desmitgadēs», bet saglabāt vēlētāju uzticību. «Ja viņš nogurst no Latvijas politikas, viņu ar atplestām rokām laipni sagaidīs Īrijā,» padomu Latvijas premjeram dod Economist žurnālists.

Savukārt Igaunija atzīta par gada valsti un būtu pelnījusi Zelta darbarūķa balvu, jo no 1.janvāra tā ieviesīs eiro un būs tikai otrā valsts eiro zonā, kura tik tiešām izpilda deficīta un parāda noteikumus - tāda ir vēl tikai Luksemburga, raksta Lūkass.

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

«Tas bija iespaidīgi, ka [Latvijas premjers Valdis Dombrovskis] Dombrovskis atkāpās. Neesmu pārliecināts, vai demisija bija nepieciešama, bet tas noteikti ir nostādījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu starmešu gaismā,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis britu laikraksta The Economist Starptautiskās nodaļas redaktors Edvards Lūkass.

«Nav noslēpums, ka korupcija Rīgas pašvaldībā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki celtniecībā taupa uz kvalitātes rēķina. Neapsūdzu Ušakova kungu pārkāpumos, bet domāju, ka nepieciešama plaša tīrīšana Rīgas administrācijā,» viņš norādījis.

Lūkass par Baltijas jautājumiem interesējas kopš 1990. gada un savulaik ir dzīvojis Tallinā.

Jautāts, kādu redz nākamo Latvijas valdību – vai tajā varētu ietilpt ZZS un Saskaņas centrs, Lūkass Latvijas Avīzei teicis: «Par to jāspriež Latvijas iedzīvotājiem. Kā ārzemju draugs domāju, ka partijai, kura regulāri vēlēšanās un sabiedriskās domas aptaujās iegūst vairāk nekā 30 procentu atbalstu, jābūt iespējai būt pārstāvētai valdībā. Ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte Latvijai ir rūpēties, lai Latvijas krievi justos integrēti politiskajā sistēmā, un tas nozīmētu arī padarīt viņus atbildīgus. Ja SC tur ārpus valdības kā mūžīgo opozīciju, tas rada risku vietējiem krieviem justies, ka viņi ir opozīcijā valstij.»

Aizputē ražošanu atsācis Lūkass Lucs, savulaik pazīstamā zīmola Lukas Lutz izveidotājs.

Vecā koka ēkā Aizputes centrā, bijušās saldējuma kafejnīcas telpās, top vairāki produkti, kas tikai daļēji atgādina par senāk Kazdangā tapušajiem Lukas Lutz zīmola jogurtiem un saldējumu.

Pagaidām vienīgais darbinieks ir pats Lūkass Lucs, un viņš atzīst, ka ambīciju par lielražošanu viņam vairs neesot. «Dzīvē ir vēl daudz citu lietu bez darba. Un nav svarīgi, cik liels ir tavs apgrozījums, svarīgi, cik beigās paliek maciņā,» viņš saka. Ražotnē top vairāki jauni produkti.

#1/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

#2/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

#3/4

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

#4/4

SIA Mājas gardums valdes loceklis Lūkass Lucs.

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

Skatīties pārējos attēlus

Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada budžets, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, kas dod iespēju policistiem palielināt uzturdevas kompensācijas. Rūpējoties par jaunajiem darbiniekiem un cerot samazināt policistu iztrūkumu, vislielākais uzturdevas kompensāciju pieaugums 98,86 eiro apmērā būs kārtībniekiem, informēja Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) budžets 2017.gadā ir palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, un pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, RPP priekšnieks Juris Lūkass izdevis rīkojumu, kas paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra RPP pamatfunkciju veicējiem tiek palielinātas uzturdevas kompensācijas. Līdz ar to no 1.februāra, kad tiks saņemtas algas par janvāri, ikmēneša ienākumu pieaugums RPP kārtībniekiem sasniegs pat 18%.

Uzturdevas kompensācijas iepriekš visiem RPP atestētajiem darbiniekiem bija 71,14 eiro, bet tagad kārtībniekiem un kārtībniekiem – glābējiem, tās būs 170 eiro. Nedaudz mazāks pieaugums būs inspektoriem, inspektoriem – glābējiem un vecākajiem inspektoriem, kuriem uzturdevas kompensācijas turpmāk būs 150 eiro, bet vismazākais pieaugums būs galvenajiem inspektoriem un galvenajiem speciālistiem, kuri turpmāk saņems 100 eiro lielas uzturdevas kompensācijas. Pārējiem RPP darbiniekiem uzturdevas kompensācijas paliks nemainīgas.

«Tajā dominēs ekonomiskie jautājumi, iespējams, lielu lomu spēlēs bezdarbs ekonomiskās krīzes skartajās vietās. Pastāv risks lielam ekonomiskajam kolapsam,» tā uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kādi būs 2012. gada atslēgas vārdi starptautiskajā politikā, atbildējis žurnāla The Economist starptautiskais redaktors Edvards Lūkass.

«Par Krievijas prezidentu atkal ievēlēs Putinu, taču lielais jautājums ir par to, cik ilgi viņš noturēsies pie varas. Viņa popularitāte un tās maģija ir zudusi. Taču jāatceras, ka daudzi bagātnieki no Krievijas vēlēsies saglabāt savu ietekmi, ko viņiem nodrošinājusi pašreizējā vara Krievijā,» norādījis eksperts.

Jautāts: «Kāds, jūsuprāt, starptautiskajā politikā bija aizgājušais gads?», Lūkass sacījis: «Tas bijis dramatisks vairākās pasaules vietās. Tas bija interesants žurnālistiem, bet ne ierindas pilsoņiem.

Pasaules ekonomikā turpinājās viens no lielākajiem kritieniem kopš ASV Lielās depresijas, kas ir ļoti satraucoši. Ķīna un Brazīlija turpināja stiprināt savu ekonomisko spēku. Gads bija zīmīgs arī ar ASV karaspēka izvešanu no Irākas, Krievijas domes vēlēšanām un «Arābu pavasari». Vēsmas arābu pasaulē turpinās arī pašlaik ar notikumiem Sīrijā.»

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas darbiniekiem īsi pēc plkst. 8 izdevies pierunāt cilvēku, kurš šorīt rāpās Vanšu tilta vantīs, iekāpt pacēlāja grozā, pēc kā viņš nogādāts drošībā. Personas šai rīcībai motivāciju skaidrosim izmeklēšanā.

Kā ziņots, trešdienas rītā ap plkst.7 kāds cilvēks rāpjas Vanšu tilta vantīs, vēsta aculiecinieki. Notikuma vietā ieradusies policija. Kā ziņoja Rīta Panorāma, vēl ap plkst .7:50 nebija zināms, kādēļ cilvēks rāpjas vantis.

Kā informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, uz tilta bija ierobežota satiksme abos kustības virzienos. Pēc Sadovska teiktā, katrā virzienā satiksme tiek nodrošināta pa vienu satiksmes joslu.

Aculiecinieki stāsta, ka uz Vanšu tilta un tā apkārtnē ir sākuši veidoties sastrēgumi.

Ap plkst.7.15 pārgalvis bija ticis aptuveni ceturdaļā no vanšu garuma.

Vanšu tilta apsaimniekošanu veic SIA Rīgas tilti, kas 2012. gada vasarā vantis apjoza ar dzelkšņu stieplēm, lai apgrūtinātu kāpšanu. Rīgas tiltu valdes priekšsēdētājs Albīns Jasaitis norādīja, ka tilta vanšu drošība jau kopš pagājušā gada nodota policijai, kas uzstādījusi videonovērošanas kameras. «Jautājums, kāpēc policija šo cilvēku nepamanīja,» piebilda A. Jasaitis.

Līdz šim pieņemtie lēmumi ir bijuši sabiedrībai sāpīgi, taču arī pareizi, tostarp lēmums nedevalvēt latu, uz ko aicināja daudzi pašmāju un ārvalstu eksperti. «Es tās drīzāk nosauktu par ārkārtas operācijām, un es vēlreiz atgādināšu - ja iepriekšējās valdības būtu darījušas savu darbu, šis sāpīgais process nebūtu nepieciešams,» intervijā Latvijas Radio šorīt norādīja ietekmīgā izdevuma The Economist galvenā redaktora vietnieks Edvards Lūkass.

Viņš uzskata, ka Latvijas ekonomikai grūtākais posms ir aiz muguras, palielinās eksports, pieaug rūpnieciskā ražošana, nedaudz samazinājies oficiālais bezdarbs, bet par situācijas strauju uzlabošanos vēl nav pamata runāt.

«Ir lietderīgi salīdzināt Latvijas sabiedriskos dienestus ar šīm pašām sfērām Igaunijā, Zviedrijā vai citās valstīs un noskaidrot, kuras ir tās jomas, kurās mūsu izmaksas ir pārāk lielas, neefektīvas vai sliktas. Manuprāt, līdz šim veiktajās reformās par maz uzmanības ir pievērsts klientiem, pilsoņiem, bet pārāk daudz ražotājiem. Medicīnas aprūpe patiesībā nav domāta ārstiem, izglītība - skolotājiem. Galvenais uzdevums ir nodrošināt labu izglītību bērniem un medicīnisko aprūpi pacientiem. Tādai būtu jābūt nākamajai sabiedriskā sektora reformas fāzei,» stāstīja E. Lūkass.

«Igaunijas iekšzemes kopprodukts pērn ir palielinājiies par 8%, tādējādi šī Baltijas valsts ir uzrādījusi labākos rādītājus no visām Eiropas valstīm,» The European Voice norādīja The Economist starptautiskais redaktors un Centrālās un Austrumeiropas žurnālists Edvards Lūkass (Edward Lucas).

Kā vēl vienu Igaunijas sasniegumu žurnālists min to, ka tās ministru prezidents Andruss Ansips ir viens no «ilglaicīgākajiem» Eiropas valstu premjerministriem, un, pēc viņa domām, 2012. gadā Igauniju negaida nopietnas problēmas.

Žurnālits E. Lūkass otru gadu pēc kārtas Igaunijai piešķir The Economist grupas nedēļas izdevuma European Voice Zelta Darba (Golden Swot) balvu, kas ik gadu tiek piešķirta kādai no Austurmeiropas valstīm. Apburtās Princeses (Sleeping Beauty) balva šogad tiek piešķirta Krievijai, kuras iedzīvotāji decembrī «modušies», lai dotos ielās un protestētu pret Valsts Domes vēlēšanu rezultātiem, politiķu korumpētību un nekompetneci.

Aizvadīto 20 gadu laikā Latvija no valsts ar izteikti negatīvu tēlu ir būtiski mainījusies pozitīvā virzienā, kas labvēlīgi ietekmē arī investoru piesaisti, britu uzņēmējiem veltītā forumā par Latviju norādīja žurnāla The Economist redaktors Edvards Lukass (Edward Lucas).

Šāda atziņa tika pausta Londonā notiekošajā biznesa forumā, kurā britu uzņēmējiem tika stāstīts par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm un valsts investīciju vidi.

The Economist redaktors, stāstot par Latvijas konkurētspēju, norādīja, ka to veido vairāki unikāli faktori, tai skaitā zemās izmaksas, kas ir par trešdaļu vai pat uz pusi mazākas nekā citviet atkarībā no biznesa sektora.

Stāstot par britu investoru redzējumu attiecībā uz Latviju, valsts vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais pauda, ka «britu investoru uzticība ir iegūta, bet svarīgi ir to saglabāt,» sacīja. Viņš uzsvēra, ka investoriem ir svarīgi zināt un prognozēt, kas biznesa vidē pēc pieciem desmit gadiem.

Par Igaunijas pirmo e-iedzīvotāju kļūs Economist apskatnieks, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass, ceturtdien valdības preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess e-dzīvesvietas identifikācijas (ID) karti Lūkasam pasniegs 1.decembrī plkst.16.

Lūkass ir veicinājis Igaunijas publicitāti pasaulē, un viņš saņems Igaunijas e-dzīvesvietas statusu bez pieteikuma iesniegšanas.

Nākamajā nedēļā Tallina uzsāks iecerēto starptautisko plānu, kura ietvaros visi Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu pilsoņi, kuri nav Igaunijas rezidenti, varēs pieteikties e-dzīvesvietas ID kartei, kas ļaus izmantot valsts daudzās e-pakalpojumu sistēmas.

E-iedzīvotājs ir ārzemnieks, kuram Igaunija izveidos digitālu identitāti, kas balstīta uz personas pilsonības valsti, un izdos digitālu ID karti. E-iedzīvotājiem būs pieeja Igaunijas e-pakalpojumiem, kas ļaus, piemēram, vienas dienas laikā izveidot uzņēmumu vai bankas kontu. Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Tāvi Kotka uzsvēris, ka e-dzīvesvietas galvenā loma ir attīstīt biznesa iespējas.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Holivudas bagātākais magnāts ir filmu Star Wars radītājs Džordžs Lūkass, liecina jaunākie Wealth-X dati.

Pēc kompānijas aplēsēm, Dž. Lūkasa bagātība sasniedz 5,4 miljardus ASV dolāru, no kuras lielākā daļa visdrīzāk iegūta, pārdodot savu kompāniju Lucasfilm uzņēmumam Disney 2012. gadā. Tāpat Dž. Lūkass ieņēmumus guvis, producējot sešas Star War filmas.

Dž. Lūkasam seko Izraēlas producents Arnons Milhans, kurš uzņēmis filmas Reiz ASV un Jaukā sieviete.

Bagātāko producentu desmitniekā nav iekļuvusi neviena sieviete, un lielākajai daļai vecums pārsniedz 50 gadus. Jaunākā persona sarakstā ir Rians Kavanohs, kura kompānija Relativity Media ir filmējusi filmas Amerikāņu gangsteris un citas.

Igaunijas parlamenta Kultūras lietu komisija apstiprināja kultūras ministres Heidi Purgas ierosinājumu Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR televīzijas jaunās ēkas būvniecību finansēt kā nacionālas nozīmes kultūras ēku.

Komisijas priekšsēdētāja Heljo Pikhofa teica, ka starptautisku publiskā iepirkuma konkursu varēs izsludināt, kad Kultūras fonds apstiprinās lēmumu finansēt jaunās televīzijas ēkas būvniecību.

Komisijas vicepriekšsēdētājs Teniss Lukass atgādināja, ka pašreizējā ERR televīzijas ēka ir ļoti sliktā stāvoklī, apdraud cilvēkus un nolietojuma dēļ arī rada milzu slogu ERR budžetam. Lukass uzsvēra, ka jauno ēku vajadzētu pabeigt 2027.gadā.

15.maijā ministre prezentēs finansējuma projektu Kultūras fonda padomei.

2021.gadā Igaunijas parlaments apstiprināja nacionālas nozīmes kultūras būvju rangu, kurā ir piecas ēkas. Šogad martā pieņemts likums paredz finansēt citas nacionālas nozīmes kultūras ēkas būvniecību, ja tas neietekmē rangā jau iekļauto objektu pabeigšanu.

Rīgas dome otrdien, 12. novembrī, Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka amatā apstiprināja līdzšinējo priekšnieka pienākumu izpildītāju Juri Lūkasu.

Jaunais RPP priekšnieks par vienu no galvenajām prioritātēm, esot jaunajā amatā, nosauca iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitātes celšanu un policijas darba operativitātes kāpināšanu, izveidojot jaunas patruļvienības, ieviešot vienotu RPP tālruni un plašāk pielietojot tehnisko līdzekļus.

«Visai drīz sāksim pastiprināto patrulēšanu Pārdaugavā. Izveidojot jaunu nodaļu, pastiprināsim cīņu ar tā sauktajām legālajām narkotikām. Liela uzmanība tiks veltīta darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai – gan teorētisko zināšanu jomā, gan taktiskajā sagatavotībā, gan šaušanā un speciālo cīņas paņēmienu pielietošanā. Tāpat tiks izstrādāta darbinieku vērtību sistēma. Darbinieki tiks motivēti izmantot mācību atvaļinājumus, iegūstot profesijai nepieciešamo augstāko izglītību. Notiks pārvaldes funkciju decentralizācija – kārtējās atestācijas pieņemšana būs attiecīgās struktūrvienības vadītāja pienākums,» sola J. Lūkass.

Divi vīrieši Zviedrijas ziemeļos, kuri vietējā lielveikalā iegādājušies bio olas, tikuši jau pie vairākiem cāļiem, vēsta thelocal.se.

Lukass un Larss Lundi vietējā Coop lielveikalā nopirkuši 24 olu iepakojumu.

«Tas mums tiešām ir ļoti aizraujoši. Tas viss sākās kā hobijs. Kad es internetā izlasīju, ka no bio olām var sanākt cāļi, es zināju, ka man jāiegādājas inkubators,» stāstījis Lukass Lunds.

«Es veikalā nopirku svaigākās olas, uzreiz nācu mājās un ievietoju tās inkubatorā,» skaidrojis vīrietis.

Nākošajā piektdienā Rīgā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomists Anders Aslunds prezntēs kopīgi sarakstīto grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» («How Latvia Came through the Financial Crises»).

Grāmatā analizēti apstākļi un lēmumi, kas izraisīja maksātspējas krīzi Latvijā 2008. gada nogalē, un to, kā tā tika pārvarēta – kā Latvijas valdība rīkojās finansiālās krīzes ietekmē, kā tika pieņemti lēmumi, kas valsti atveda atpakaļ uz izaugsmes ceļa.

Starptautiski pazīstami ekonomisti un eksperti atzinuši Latviju kā paraugu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, uzskata V. Dombrovskis. Valdība īsā laikā periodā ir īstenojusi būtisku budžeta konsolidāciju un strukturālās reformas, lai panāktu pakāpenisku, stabilu un ilgtspējīgu valsts attīstību. «Savu pieredzi vēlamies nodot Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai, atjaunojot Latvija labo vārdu pasaulē», skaidroja Ministru prezidents.

Starptautiskā viesnīcu kompānija Hilton Worldwide Holdings sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) laikā piesaistījusi 2,35 miljardus ASV dolāru, raksta nytimes.com.

Tādējādi tas ir lielākais IPO vēsturē, ko veicis viesnīcas pakalpojumu sniedzējs. Hilton ir pārspējis viesnīcu kompānijas Hyatt IPO, kas notika 2009. gada novembrī un kura laikā tā piesaistīja 1,09 miljardus dolāru, kļūstot par lielāko viesnīcu operatora IPO.

Hilton akcijas cenu noteikusi 20 dolāru līmenī. Iepriekš uzņēmums ziņoja, ka cena tiks noteikta diapazonā starp 18 un 21 dolāru.

Kopumā investoriem tika piedāvāti 117,64 miljoni akciju, un to skaits piedāvājuma laikā tika palielināts augstā pieprasījuma dēļ. Sākotnēji tika plānots piedāvāt 112,8 miljonus akciju. Kopumā pieprasījums piedāvāto apjomu pārsniedza vairāk nekā deviņas reizes.

Baltijas SPA centriem, konkurējot gan par vietējo, gan ārvalstu klientu piesaisti, nozīmīga ir cena un pakalpojuma pieejamība

«Lietuvai ir plašāks piedāvājums. Latvijā šobrīd ir viena Jūrmala, ko var dēvēt par SPA kūrortu, savukārt Lietuvā vairāku gadu laikā ir izveidojušies pieci seši šādi kūrorti. Arī tad, ja jārunā par lielām viesnīcām, kas piedāvā plašus SPA pakalpojumus, Lietuvā ir vairāk nekā 20 šādi centri, bet Latvijā – ievērojami mazāk. Tādējādi tikai likumsakarīgi ir tas, ka Lietuva šajā jomā ir krietni vien priekšā Latvijai,» DB apgalvo Lietuvas Nacionālās SPA asociācijas prezidents Lukass Mackevičs (Lukas Mackevičius).

«Ja runājam par konkurenci starp Baltijas valstīm SPA jomā, tā ir jāiedala divās daļās. Viena no tām ir konkurence par tūristu no Krievijas. Var teikt, ka šajā jomā nekādas īpašās konkurences nav, jo lielā mērā krieviem ir diezgan vienalga, kurp doties atpūsties pie Baltijas jūras. Viņi vienu gadu dodas uz Igauniju, otru – uz Latviju, trešo – uz Lietuvu. Tādējādi var teikt, ka Krievijas tūristi ir sadalījušies trīs daļās, un konkurences cīņa par šo segmentu faktiski nenotiek. Cita runa ir par Latvijas klientu. Pēdējos pāris gados ģeopolitisku notikumu rezultātā esam zaudējuši diezgan daudz krievu tūristu, un šo Krievijas atpūtnieku skaita kritumu lielā mērā kompensē tieši tūristi no Latvijas. Protams, esam priecīgi, ka latviešiem šeit patīk un viņi te brauc, bet joprojām neesam tā īsti izpratuši, kāpēc tā ir. Iespējams, tas tāpēc, ka Igaunijā SPA pakalpojumi ir lētāki nekā Latvijā. Tāpat pieļaujam, ka pēdējā laikā latviešiem naudas ir vairāk, nekā iepriekš, un nav noslēpums, ka cilvēkiem no Latvijas vienmēr ir paticis apmeklēt Igauniju – tagad tas tiek apvienots ar SPA apmeklējumu. Tāpat pieļaujam, ka sava loma ir arī apstāklim, ka Igaunijas SPA asociācija ir pārstāvēta Latvijā. Visvairāk iebraucēju šobrīd mums ir tieši no Latvijas, taču pēdējā laikā pamazām sāk atgriezties arī Krievijas tūristi,» savukārt spriež Igaunijas SPA asociācijas menedžere Aire Tofera (Aire Toffer). Statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusē par 11% pieaudzis Latvijas tūristu skaits Igaunijā. Somijas un Krievijas tūristu, lai gan ievērojami vairāk par latviešiem, tomēr bijis mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.