Gaujienas pagasta Lazdiņās jau daudzus gadus bioloģiski saimnieko Maija Granta, audzējot veselīgos cigoriņus un vācot ārstniecības augus. Lai gan tikko nosvinēta 70 gadu jubileja, M.Granta atzīst, ka bez šīs darbošanās nevarētu – tas viņai stiprina veselību un nedaudz papildina ienākumus.
«Cik es varu, tik daru. Un esmu vismaz pati sev vajadzīga un neesmu nevienam par apgrūtinājumu. Visu, ko citi met nezālēs, es lieku krūzē un taisu biznesu!» viņa smaidot saka.
M. Granta atzīst, ka cigoriņu audzēšana prasa daudz darba, tādēļ tam pievēršas retais, lai gan šī vērtīgā auga sakne ir pieprasīta. «Ir, kas iesāk, bet, tā kā šī nodarbe prasa darbu, tad ātri atmet ar roku, lai gan bizness ir labs un izdevīgs. Arī mēs ar vīru pirms daudziem gadiem iesākām ar domu, ka nodosim cigoriņus zaļus, uzreiz pēc novākšanas, kaltēšanai uz Ādažiem, bet finālā sākām kaltēt paši, jo bija pieprasījums pēc kaltētiem cigoriņiem. Vīrs pats uzmeistaroja speciālu arklu - ar rokām cigoriņš nav novācams, jo tam ir ļoti dziļa sakne,» stāsta M. Granta.
Šobrīd viņa cigoriņus audzē tik daudz, cik tos pieprasa dakteris Artūrs Tereško. Viņa pati cigoriņus pavasarī iesēj no pašas ievāktām sēklām, ravē un audzē, rudenī novāc, kaltē un tad nodod A. Tereško. «Es vairs iesētos cigoriņus neretinu - agrāk gan retinaju, kad audzējām, lai kaltētu un nodotu Tukumā kafijai. Šopavasar iesēšu savas 20 īsās vadziņas cigoriņu un plāns būs izpildīts. Cigoriņš aug ilgi, to novāc tikai oktobrī. Cigoriņam patīk smilšaina augsne, nepatīk pārlieku daudz mitruma. Es sējas laikā vienmēr ievēroju laika zīmes, lai raža būtu laba. Ja pie kaltēšanas ir pareizā temperatūra, aptuveni 60 līdz 70 grādi, tad cigoriņi izžūst ātri - diennakts laikā,» saka M. Granta.