2016. gada 1. ceturksnī tekošais konts jau otro ceturksni pēc kārtas veidoja pārpalikumu 101 miljonu eiro vērtībā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.
Pārpalikuma veidošanos galvenokārt ietekmēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes sākotnējo ienākumu kontā, kā arī preču konta dinamika, kuru turpina raksturot importa samazināšanās, ko ietekmē gan izejvielu cenu kritums, gan kapitālpreču samazinājums.
1. ceturksnī preču bilances deficīts bija 460.9 milj. eiro (8.4% no IKP). Latvijas preču eksports un imports 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzrādīja kritumu attiecīgi par 6.3% un 7.3%. Preču importa straujāks kritums par preču eksporta kritumu ietekmēja preču bilances uzlabošanos. Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kritums, ir mehānismi un mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, minerālprodukti un tekstilmateriāli, kā arī to izstrādājumi. Savukārt importa kritumu turpina ietekmēt minerālproduktu cenu kritums, kā arī kapitālpreču imports saistībā ar vājo investīciju vidi.
Pakalpojumu pozitīvais saldo 427.9 milj. eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās un sasniedza 7.8% no IKP, taču tā uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. To sekmēja to ārvalstu viesu nodrošinātie ienākumi, kuri galvenokārt iebraukuši saistībā ar atpūtu, izglītības un veselības pakalpojumu izmantošanu.
Vērtējot ar veselību saistīto pakalpojumu izmantošanu, lielākais iebraucēju skaita pieaugums bija no Īrijas, Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Singapūras. Valstis, no kurām bijis lielākais izglītības pakalpojumu izmantotāju skaits, bija Vācija, Uzbekistāna, Zviedrija un Norvēģija. Savukārt ar atpūtu saistīto iebraucēju skaita lielākais pieaugums bijis no Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Zviedrijas, Ukrainas un Apvienotās Karalistes. Pozitīvu devumu pakalpojumu eksporta pieaugumā veicināja arī telesakaru un IT pakalpojumi. Transporta pakalpojumu eksports turpināja samazināties, ko galvenokārt ietekmēja jūras un dzelzceļa transporta pakalpojumu eksporta samazināšanās. To, savukārt, nav spējis kompensēt pieaugums autotransporta un gaisa transporta pakalpojumu eksportā.
2016. gada 1. ceturksnī ES fondu līdzekļu ieplūdes dēļ sākotnējo ienākumu konts salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva pozitīvs (117.9 milj. eiro jeb 2.2% no IKP), kā arī tas pieauga par 52.8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Otrreizējo ienākumu pārpalikums 2016. gada 1. ceturksnī samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija 16.2 milj. eiro jeb 0.3% no IKP. ES fondu līdzekļu ieplūde saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī, savukārt ikgadējās iemaksas ES budžetā par pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma ES pašu resursiem ietekmēja otrreizējo ienākumu pārpalikuma saldo samazinājumu.
Kapitāla konta pozitīvais saldo 2016. gada 1. ceturksnī saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī (107.3 milj. eiro jeb 1.96% no IKP), kas attiecināms arī uz ES fondu līdzekļu ieplūdi.
2016. gada 1. ceturksnī ārvalstīs noguldītie finanšu aktīvi pieauga nedaudz straujāk (1.83 mljrd. eiro) nekā finanšu ieplūde Latvijā (1.76 mljrd. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu kontā bija centrālās bankas ieguldījumi parāda vērtspapīros (1.1 mljrd. eiro). Aktīvu kāpumu ārvalstīs veicināja arī kredītiestāžu starpbanku noguldījumi (609 milj. eiro). Būtiskākie darījumi finanšu konta pasīvu pusē bija valdības parāda vērtspapīru saistību pret nerezidentiem samazinājums (26 milj. eiro), naudas plūsmas TARGET2 maksājumu sistēmas ietvaros (2.5 mljrd. eiro), nerezidentu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums (508 milj. eiro), Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa kredītu no ārvalstīm samazinājums (206 milj. eiro), un privātā sektora saņemto tirdzniecības kredītu pieaugums (142 milj. eiro).
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 1. ceturksnī samazinājās par 87.5 milj. eiro. Investīcijas pašu kapitālā un parāda instrumentu veidā pieauga par 91.6 milj. eiro, un šo pieaugumu negatīvā virzienā kompensēja reinvestētie zaudējumi 179.1 milj. eiro apmērā, kas radās galvenokārt dividenžu izmaksu dēļ.