Google un TechHub paziņo par globālo partnerību, paverot plašākas iespējas 700 ar TechHub saistītiem startup uzņēmumiem visā pasaulē, to skaitā Rīgā, informē TechHub.

Globālā tehnoloģiju uzņēmēju kopiena TechHub jau sadarbojas ar Google Londonā, Madridē un Varšavā. Google atbalsta TechHub darbu, lai palīdzētu simtiem tehnoloģiju uzņēmumiem attīstīt savu biznesu.

Tagad TechHub biedri Rīgā, Bukarestē un Bangalorā pirmo reizi iegūs piekļuvi programmām un atbalstam no Google, kas ietver Google mentorus, Google for Entrepreneurs starptautiskās demo dienas, GFE Exchange un Google Cloud Platform kredītus, atbilstot noteiktiem kritērijiem.

Davids Grunvalds, Google for Entrepreneurs EMEA partnerību vadītājs: «Mēs esam priecīgi paplašināt mūsu darbu ar TechHub, kas sniedzas tālāk kā GFE Campus tīkls, kura ietvaros mēs esam jau veiksmīgi sadarbojušies vairāku gadu gaitā. TechHub vērtības, kas vērstas uz kopienu, un viņu fokuss uz atbalstu startup uzņēmumiem ar izglītības un programmu palīdzību pilnībā sakrīt ar Google for Entrepreneurs mērķiem.»

Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas TechHub Riga pārceļas uz jaunām telpām Vecrīgā, netālu no Laimas pulksteņa. TechHub Riga valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā start-up kustība Latvijā ir «eksplodējusi», liekot paplašināt koprades telpu platību.

TechHub Riga, kas darbojas jau divus gadus, paplašinājies, valdē darbu uzsākot divu TechHub Riga tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem - Annai Andersonei no interneta dizaina platformas Froont un Mārim Daģim no digitālo maksājumu platformas Sellfy.

Db.lv bija iespēja viesoties jaunajās TechHub Riga telpās Kaļķu ielā 15. Iepriekšējās telpas Citadeles ielā tika pamestas, jo tajās kļuva par šauru, Db.lv stāstīja TechHub Riga pārstāvji. Jūs varat aplūkot jauno TechHub Riga telpu galerijā augstāk!

«Citadeles ielā mēs varējām uzaugt, paldies labsirdīgiem namatēviem Džerijam Virtam (Jerry Wirth) un Deividam Derūsam (David DeRousse), kas atvēlēja telpas par mums pieejamu cenu. Bet esam tās izauguši, un pirmās komandas jau drīz būs izaugušas un atradušas pašas savus birojus - tā kā tam jānotiek veiksmes gadījumos,» skaidroja Andris K. Bērziņš, TechHub Rīga līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norāda - «start-up kustība Rīgā un Latvijā ir burtiski eksplodējusi, un pieprasījums pēc telpām mums pārsniedza iespējas».

Sadarbībā ar britu inovatīvo tehnoloģiju «start-up» kompāniju inkubatoru TechHub Rīgā taps īpaša darba un tikšanās vieta jauno tehnoloģiju uzņēmumiem TechHub Riga. Tā ir specifiska kopā strādāšanas vide, balstīta uz pieredzes apmaiņu un koleģiālu izpalīdzēšanu.

TechHub veidotāji Latvijā ir īpaši lepni par šo notikumu, jo šī ir pirmā tā filiāle ārpus Lielbritānijas, apsteidzot līdzīgu filiāļu atklāšanas Ņujorkā, Sanfrancisko un Berlīnē.

TechHub koncepts paredz iespēju jaunajiem uzņēmējiem par simbolisku samaksu īrēt kopīgas telpas ar citiem nozares brāļiem, daloties ne tikai ar izmaksām, bet arī ar idejām. Bezpeļņas organizācija TechHub Riga atradīsies 400 kvadrātmetru telpās Citadeles ielā 12.

«Līdzīgi domājošie ir galvenā pasākuma vērtība,» uzsver Ernests Štāls, «start-up» entuziasts, kurš līdz šim jau bijis aktīvs vairāku citu jauno uzņēmēju atbalsta pasākuma organizators.

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Par britu tehnoloģiju inkubatora filiāles Rīgā TechHub Riga sponsoriem kļuvuši mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un telekomunikāciju uzņēmums SIA Telia Latvija, šodien TechHub Riga telpu atklāšanas pasākumā informēja tā dibinātāji.

Sponsoru līdzekļi ir viens no TechHub Riga finansējuma avotiem. Otrs ir biedru maksājumi.

Viens no TechHub Riga dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš teica, ka organizācijas budžets ir daži desmiti tūkstošu latu. TechHub Riga vajadzībām tiek īrētas telpas Citadeles ielā 400 kvadrātmetru platībā.

Vaicāts, vai sponsori tiešām ir atsaucīgi ieguldīt naudu šādā pasākumā, Bērziņš norādīja, ka no sponsoru viedokļa tā ir asociēšanās ar ko jaunu un pozitīvu. Ir vispārzināms, ka viena no Latvijas cerībām tālākai attīstībai ir jaunās tehnoloģijas, vērtēja Bērziņš.

Latvijas jauno start-up medībās devies Skandināvijas ietekmīgākais riska kapitāla uzņēmums Creandum, kas gatavs daudzsološākajos Latvijas IT iesācējuzņēmumos ieguldīt tūkstošus un pat miljonus, turklāt par Investīciju padomnieku Baltijas valstīs iecelts Latvijas TechHub Riga vadītājs Andris K. Bērziņš.

Skandināvijas riska kapitāla (venture capital) uzņēmums Creandum ir ieguldījis tādos patlaban pasaulē atpazīstamos uzņēmumos kā Spotify, Wrapp un Videoplaza, un pašlaik kļūs par pirmo Eiropas vai ASV riska kapitāla firmu ar savu pārstāvi tieši Baltijas valstīs. «Mēs gribam tiešāku pieeju Baltijas start-up sabiedrībai,» norādīja Creandum partneris Johans Breners, izvēloties savu pārstāvi Baltijas valstīs. J. Breners norāda, ka TechHub Riga valdes priekšsēdētājs A. K. Bērziņš par Creandum padomnieku izvēlēts, jo viņš ir viena no Latvijas iesācējuzņēmumu sabiedrības galvenajām figūrām. «Turklāt viņam vēl joprojām ir sakari ar Silīcija ieleju, kur viņš absolvēja Stenfordas Biznesa skolu, kā arī vadības pieredze, kas iegūta, strādājot AeroScout un Livebookings,» norādīja J. Breners.

Šodien notiks IT un tehnoloģiju nozares pārstāvju kopā strādāšanas vietas TechHub Riga jauno telpu atklāšana. Iepriekš organizācija atradās Citadeles ielā, vēlāk pārcēlās uz Vecrīgu, bet nu atkal iekārtojusies jaunā vietā – Sporta ielā

Vaicāts, kāpēc TechHub Riga no telpām Vecrīgā pārcēlās uz Sporta ielu 2, TechHub Riga vadītājs Dāvis Suneps skaidro, ka pārcelšanās notikusi, jo organizācija nolēma novirzīt visus iespējamos līdzekļus startup ekosistēmas uzlabošanā, nevis telpu nomā Vecrīgā.

Jaunajās telpās ir 40 vietas pastāvīgiem dalībniekiem un 20 vietas nepilna laika dalībniekiem. Šobrīd jaunajās telpās darbojas 23 startup uzņēmumi un vēl ir brīvas vietas desmit pastāvīgiem dalībniekiem un sešiem nepilna laika dalībniekiem. Pilna laika dalība TechHub Riga maksā 125 eiro mēnesī, bet nepilna laika – 45 eiro mēnesī. «TechHub biedra maksā ir iekļauts viss, ko startup var vēlēties – telpas, optiskais internets, iekšējie pasākumi utt.,» saka D. Suneps.

Šogad jauno tehnoloģiju uzņēmumu kopā strādāšanas telpas TechHub papildinājuši vairāki jauni uzņēmumi, savukārt vecākie un veiksmīgākie savu pirmo «ligzdu» jau ir pametuši, verot vaļā paši savus birojus.

«TechHub ir pametušas lielākās un vecākās komandas. Datu vizualizācijas lietojumprogrammas uzņēmums Infogr.am ir izveidojis pats savas telpas, savukārt interneta dizaina platforma Froont, digitālo maksājumu platforma Sellfy un palīgs mājaslapas izstrādei Berta CMS ir izveidojuši savu kopdarbības telpu The Mill. Viņu vietā aktivi aicinām jaunus biedrus,» Db.lv stāstīja TechHub komunikāciju speciāliste Inese Mūrniece.

Šoreiz Db.lv piedāvā aplūkot, kādi uzņēmumi nākuši klāt TechHub Riga saimei. Klikšķiniet galerijā augstāk! , lai aplūkotu galeriju augstāk!

TechHub Rīgas birojā šobrīd kļūst diezgan šauri, arvien piesakoties jauniem tehnoloģiju uzņēmumiem, tāpat arī vairākas TechHub jau strādājošo start-up komandas kļūst kuplākas, Db.lv stāstīja IT uzņēmumu organizācijas TechHub vadītāja Alise Lezdiņa.

«Šā brīža tendence ir arī jau esošajiem uzņēmumiem, kas šeit darbojas kopš TechHub pirmsākumiem vai kas ieguvuši papildus finansējumu, paplašināties un pieņemt jaunus darbiniekus, tādēļ arī telpās kļūst mazliet šaurāk, tomēr pozitīvi ir tas, ka ir redzami rezultāti - uzņēmumi aug un attīstās,» pauda A. Lezdiņa.

Lai pieteiktos TechHub, galvenie atlases kritēriji ir tas, lai uzņēmums ir orientēts uz produktu un lai tas orientējas uz pasaules tirgu. Tāpat tiek pievērsta uzmanība tam, lai start-up komanda spētu iejusties TechHub «komūnā», iepriekš jauno uzņēmumu pārstāvjiem skaidrojot, kādi ir TechHub iekšējie pasākumi, ikmēneša tikšanās u.tml., Db.lv skaidroja A. Lezdiņa.

«Tagad ir izdevīgākais brīdis mazām, strādīgām un gudrām komandām iekarot pasaules tirgus, vismaz informācijas tehnoloģiju jomā,» runājot par Latvijas start-up uzņēmumu izredzēm pasaulē, norādīja jauno tehnoloģiju uzņēmumu atbalstošās organizācijas TechHub Riga līdzdibinātājs un riska kapitāla uzņēmuma Creandum investīciju padomnieks Andris K. Bērziņš.

Jauno tehnoloģiju uzņēmēju iespējas veicina «mākoņa» pakalpojumu iespējas un tehnoloģiju globalizācija, viņš uzsver. «Komandām ir svarīgi atrast nišas, kurās tās var izcelties un pierādīt unikālas spējas piedāvāt ko jaunu – atšķirībā no vecā IT biznesa Latvijā, kurā galvenais bija atrast kādu sulīgu valsts pasūtījumu,» norāda A. K. Bērziņš.

Uzņēmēju attīstībai šķēršļus Latvijā var likt tas, ka patlaban agrā stadijā finansējums vēl ir grūti sasniedzams, jo pašlaik ir maz biznesa eņģeļu. Latvijā start-up vide ir maza un agrā attīstības fāzē, skaidroja TechHub Riga līdzdibinātājs, paužot cerību, ka IT jomā jaunās firmas nesīs eksporta ieņēmumus, dos darba vietas un attīstīs Latvijas vietu pasaulē. «Tikai jābūt pacietīgiem un mērķtiecīgiem, lai to sasniegtu,» norāda eksperts.

Britu jaundibināto IT uzņēmumu inkubators TechHub 8.februārī atvērs pirmo Eiropas filiāli – Rīgā. TechHub Riga telpu atklāšanā Rīgā, Citadeles ielā piedalīsies Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrjū Sopers.

Bezpeļņas organizācija TechHub Riga atradīsies 400 kvadrātmetru telpās Citadeles ielā 12. Uzsākot projektu, telpās darbosies seši uzņēmumi, taču optimāli tur būtu vieta 15 – 20 projektiem.

Jau vēstīts, ka sadarbībā ar britu inovatīvo tehnoloģiju «start-up» kompāniju inkubatoru TechHub Rīgā taps īpaša darba un tikšanās vieta jauno tehnoloģiju uzņēmumiem.

Bezpeļņas fonds, kas Rīgā strādās ar TechHub izdotu franšīzes licenci, tika nodibināts, vienojoties vairākiem līdzīgi domājošiem jauniem uzņēmumiem: Amooz, MightyFingers, QMinder, Reach.ly, RentMama un SunyRide. Redzamākās organizācijas sejas Rīgā būs Amooz direktors un dibinātājs Andris Bērziņš, RentMama direktors Gunārs Grundštoks, kā ari Reach.ly vadītājs Ernests Štāls un Real Sound Lab direktors Viesturs Sosārs.

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill.

Vēl pirms oficiālās The Mill telpu atklāšanas dienas 20. jūnijā Db.lv piedāvā saviem lasītājiem ielūkoties nesen izveidotajā koprades telpā.

«TechHub Riga, Startup Latvia un Innovation Cafe vairāk paredzēts tieši tehnoloģiju start-up komandām. Mūsu mērķis ir apvienot dizainerus ar programmētājiem un parādīt dizaineriem, ka start-up vide ir interesanta un tajā ir daudz iespēju,» The Mill konceptu skaidroja viena no koprades telpas izveidotājām Anna Andersone. Viņa uzskata, ka Latvijā dizaineri bieži redz savu vietu tikai pakalpojumu uzņēmumos un A. Andersone un viņas komanda to vēlas mainīt. The Mill dibinātāji ir A. Andersone un dizaineri Sandijs Ruļuks un Māris Daģis.

Turpinoties septembrim kā oficiālajam stārtapu mēnesim Latvijā, ikvienam interesentam tiek piedāvāts bezmaksas pasākumu klāsts, kas ļauj tuvāk iepazīties ar Latvijas stārtapu kultūru un radošajām industrijām. #StartUpTheSeason iniciatīvas autori koprades telpas TechHub Riga un The Mill un biznesa akselerators Eegloo aicina uz mītapiem un piču sesijām, kuru centrā ir sievietes tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, animācija un finanšu tehnoloģijas, informē TechHub Riga pārstāve Inese Mūrniece.

Start Up The Season iniciatīva aizsākās 24. augustā, pasludinot septembri par oficiālo stārtapu mēnesi Latvijā un sniedzot plašāku ieskatu Latvijas tehnoloģiju vidē. Iniciatīvas laikā ikvienam līdz pat 29. septembrim ir iespēja apmeklēt bezmaksas pasākumus, padziļināt zināšanas, kā arī iepazīties ar cilvēkiem, kas interesējas par tehnoloģijām un rada pasaulē konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Viens no centrālajiem iniciatīvas pasākumiem ir TechHub Riga ikmēneša mītaps, kas 10. septembrī pulcēs Latvijas stārtapu kopienu vienuviet. Mītapa centrālā tēma šoreiz ir sievietes, kas darbojas tehnoloģiju biznesā – savā stāstā dalīsies Elena Donetsa, StarTau Telavivas Universitātes Uzņēmējdarbības centra vadītāja un We Dream uzņēmējdarbības programmas sievietēm dibinātāja. Tostarp savu pieredzi, darbojoties tehnoloģiju uzņēmējdarbībā, atklās arī Rūta Jakovļeva (Furnny), Maija Anna Ludbārža (Funderful) un Alise Semjonova (Infogr.am). Mītapa beigās tradicionāli tiks piedāvāti ideju piči un tīklošanās iespēja. Mītapu atbalsta TechHub Riga stratēģiskais partneris Lattelecom, Altum un Izraēlas vēstniecība.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Mobilo aplikāciju vilnis pasaulē ir tikai sācies, jo arvien vairāk galda datora un klēpjdatora funkciju spēj izpildīt viedtālruņi un citas mobilās ierīces, tādēļ ir saprotams, ka arī Latvijas jaundibinātie uzņēmumi darbojas šajā nozarē, teica informācijas tehnoloģiju (IT) jaundibināto uzņēmumu kopdarbības organizācijas TechHub Riga vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņs atzina, ka, no malas skatoties, var likties - IT jauniesācēji aizraujas ar mobilo aplikāciju ražošanu tirgū, kur to ir jau desmitiem tūkstošu, taču tas nenozīmē, ka saražotais atbilst tirgus pieprasījumam.

«Pasaulē jau dažus gadus ir miljoniem iPhone telefonu, un varētu domāt, ka tiem ir pienācīga adrešu un kontaktu aplikācija. Taču izrādās, ka nav, tādēļ ir veicies Cobook, kas aizpildīja šo trūkumu. Redzam arī attīstību mobilo e-pasta risinājumu jomā. Tas, ka pieaug cilvēku skaits ar viedtālruņiem, kas faktiski ir datori viņu rokās, mainīs visu, un esam tikai šo pārmaiņu sākumā,» Bērziņš teica.

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Vēl 5 dienas tehnoloģiju jaunuzņēmumi var pieteikties TechHub Riga stārtapu akadēmijai, kas norisināsies 6.novembrī un kur Silīcija ielejas eksperti sniegs padomus biznesa pilnveidošanā. Labākās akadēmijas komandas pēcāk prezentēs savu ideju uz Silicon Valley Comes to the Baltics konferences skatuves 7.novembrī.

Pieteikšanās atvērta līdz 26.oktobrim.

TechHub Riga akadēmija savās rindās uzņems 10 perspektīvākos Skandināvijas, Baltijas un Austrumeiropas stārtapus, kas veido IT produktu vai pakalpojumu (mobilās lietotnes, e-komercijas platformas, sociālos tīklus u.c.), un sniegs bezmaksas apmācības biznesa attīstībā un pičošanā. Akadēmijas noslēgumā mentori izvēlēsies 5 komandas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, dodot tām iespēju prezentēt savu ideju stārtapu konferencē Silicon Valley Comes to the Baltics, kas dienu vēlāk, 7.novembrī, pulcēs vairāk nekā 650 Baltijas tehnoloģiju vides uzņēmējus un investorus.

TechHub Riga akadēmija notiks jau ceturto reizi, un kā norāda Mārtiņš Bērziņš, Monea vadītājs un Rietumu FinTech Challenge by TechHub Academy dalībnieks, akadēmijas spēcīgākās puses ir tās prasme piesaistīt ‘dažāda spektra profesionāļu dalību, kas ir perfekti, lai īsā laikā varētu testēst savas hipotēzes un dzirdēt atsauksmes par pašu izdomātiem produktiem vai pakalpojumiem.’ Šoreiz starp mentoriem ir tādi uzņēmējdarbības eksperti kā Šons Persivals, ‘500 startups’ partneris un Oslo inkubatora vadītājs, Jevgēņijs Djugajevs, Rietumu bankas valdes loceklis, un citi.

TechHub Riga tehnoloģiju koprades telpa sadarbībā ar Rietumu Banku atklāj jaunuzņēmumu pieteikšanos Rietumu FinTech Challenge 2016 by TechHub Riga Academy, kas norisināsies 21. aprīlī. Izaicinājumam aicināti pieteikties jaunuzņēmumi, kuri izstrādā tehnoloģiju risinājumus un produktus tieši finanšu nozarē. Labākās komandas iegūs iespēju piedalīties vienas dienas meistarklasē, saņemot ekspertu konsultācijas biznesa attīstībā un sacenšoties par naudas balvu no sponsora Rietumu Bankas.

«Finanšu pakalpojumi ir milzīga daļa no pasaules ekonomikas, ik gadus apgrozot miljardus, tāpēc arī tehnoloģiju potenciāls šajā nozarē ir ļoti augsts. Tomēr tā ir arī tradicionāli konservatīva vide, kas dod iespēju jauniem uzņēmumiem ar zināšanām par tehnoloģijām nākt ar svaigām idejām, kas var atvieglot cilvēku ikdienu, ietaupa laiku un naudu. Nozares potenciālu novērtē arī investori - pagājušā gada laikā FinTech risinājumos Eiropā investēts pusotrs miljards eiro,» stāsta TechHub Riga vadītāja Egita Poļanska.

Pieteikties Rietumu FinTech Challenge var jebkurš jaunuzņēmums, kas izstrādā idejas, saistītas ar finanšu nozari. Īpaši aicinātas tiek komandas no Baltijas, Ziemeļeiropas un NVS valstīm, pašā sākuma un vidējā attīstības posmā, kad mentoru padoms var sniegt būtisku ieguldījumu biznesa stratēģijas veidošanā. Jāņem vērā, ka meistarklase norisināsies angļu valodā.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

TechHub Riga sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izsludina pieteikšanos otrajai jaunuzņēmumu meistarklasei Mērķauditorijas noteikšanas procesi produkta agrīnā stadijā, kas norisināsies ceturtdien, 8. jūnijā. Meistarklases ietvaros tiks apskatīti dažādi mērķauditorijas noteikšanas instrumenti un veikti praktiski uzdevumi par klientu un tirgus izpēti, produkta iespēju novērtēšanu, ātro prototipēšanu un jaunu produktu attīstīšanu.

Meistarklases eksperts Rostislavs Raznoščiks (Rostislav Roznoshchik, ASV), uzsver, ka «attīstot jaunu biznesu vai produktu, svarīgākais ir ātri un lēti gūt iespējami daudz informācijas par produkta mērķauditoriju un tirgu. Meistarklases dalībnieki tiks iepazīstināti ar metodēm, kā attīstīt sava produkta klientu auditoriju, veikt tirgus izpēti un kā gūto ieskatu «pārtulkot» un izmantot turpmākajā produkta attīstīšanā».

TechHub Riga izpilddirektors Dāvis Suneps skaidro: «Uzsākot jaunu biznesu, nākas saprast, ka klientu loks ir ierobežots un jaunais produkts nav nepieciešams visiem. Ir jāatrod sava mērķauditorija, netērējot daudz laika un līdzekļu, mēģinot pārdot produktu cilvēkiem, kam par to nav nekādas intereses.»

Jaunuzņēmumu kopiena "TechHub Riga" atstās darba telpas Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, jo Kultūras ministrija tās iecerējusi nodot mākslas augstskolu izmantošanai, apliecināja "TechHub Riga" valdes locekle Alise Gurenko.

Viņa norādīja, ka ēkā, kur agrāk atradās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, ir ieguldīts nopietns darbs, lai stratēģiski virzītu ēkas attīstību un tā kļūtu par mājām jaunuzņēmumiem un ar tiem saistītajām organizācijām, gūstot atbalstu gan no Latvijas Universitātes, gan Valsts prezidenta kancelejas, gan Ekonomikas ministrijas.

"Nonākot līdz lēmuma virzīšanai valdībā, saņēmām veto no kultūras ministra, pamatojoties uz ieceri ēku nodot mākslas augstskolu izmantošanai. Pie šādas notikumu attīstības nesaredzam jēgpilnu un ilgtspējīgu darbības turpināšanu esošajās telpās," sacīja Gurenko.

Viņa sacīja, ka "TechHub Riga" pašreiz cieši sadarbojas ar Rīgas pilsētas pašvaldību un citiem jaunuzņēmumu ekosistēmas partneriem, meklējot ēkas, kas varētu būt piemērotas jaunuzņēmumu kopienai, taču tas ir sarežģīts un ilgstošs process.

TechHub Riga žūrija šodien izziņojusi desmit tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandas, kas piedalīsies TechHub Academy 10. februārī.

Žūrijas darbs nebija viegls, jo dalībai TechHub Academy šoreiz tika saņemti vairāk nekā 50 spēcīgi un profesionāli tehnoloģiju iesācējuzņēmumu komandu pieteikumi no 10 valstīm, to skaitā ASV, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas.

10 izvēlētās komandas konsultēs pieredzējuši starptautiski mentori, investori un komunikācijas eksperti, kuri vērtēs un palīdzēs uzņēmumiem attīstīt savu biznesa stratēģiju. Piecas labākās komandas piedalīsies Pitch Battle ideju sacensībās konferences TechChill Baltics 2016 ietvaros, prezentējot savu ideju vairāk nekā 400 dalībnieku auditorijai un cīnoties par galveno balvu.

TechHub Academy finālisti ir:

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.