Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

«Ar paziņojumiem vien, neviena valdība nav kritusi. Tautas partija (TP) ir kā sunītis pie sētas, kas skaļi rej, bet sunītis ne kož, ne sargā māju. Viņš rej un visus kaitina,» tā par pirmdienas nesaskaņām valdībā intervijā LNT izteikusies Solvita Āboltiņa (JL).

Db.lv jau vēstīja, ka tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota.

Būtiskākā problēma Mārupes novada pašvaldībā skar iepirkumu jomu, jo pašvaldība daudzos gadījumos nav ievērojusi likuma prasības un nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci, konstatēts Valsts kontroles revīzijā.

Revīzijā netika gūti pierādījumi, ka 331 tūkstoši eiro budžeta līdzekļu ir izlietoti efektīvi. Lielāko summu veido skolēnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana. Pašvaldība noslēgusi trīs līgumus ar SIA par telpu nomu, bet nav piemērojusi iepirkuma procedūru par skolēnu ēdināšanu.

Tādējādi, pēc Valsts kontroles, domām, apņemšanās katru pašvaldību pārbaudīt ne retāk kā reizi 3 gados ir pamatota un ļoti nepieciešama, un to apliecina nupat pabeigtā revīzija Mārupes novada pašvaldībā un AS Mārupes komunālie pakalpojumi.

Revidentu ieskatā, Izvairoties no iepirkumu procedūras, pašvaldība arī nodevusi savai kapitālsabiedrībai – AS Mārupes komunālie pakalpojumi tādas funkcijas, kuras varētu veikt pati vai uzticēt citiem tirgus dalībniekiem. AS šo uzdevumu izpildi (par kuriem pašvaldība samaksājusi 192,6 tūkstošus eiro) savukārt nodevusi ārpakalpojuma sniedzējiem, samaksājot 184 tūkstošus eiro. Viegli izrēķināt, ka AS peļņa, faktiski neko nedarot, bijusi vairāk nekā 8 tūkstoši eiro, uzsver VK.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Uz laiku atlikta Valsts kontroles veiktās revīzijas rezultātu publiskošana, jo Jūrmalas pilsētas dome Valsts kontroles padomei iesniegusi sūdzību.

Sūdzība iesniegta saistībā ar lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu. Tāpēc informācija par revīziju Jūrmalas pašvaldībā tiks publiskota pēc sūdzības izskatīšanas Valsts kontroles padomes sēdē, DB informēja Valsts kontroles pārstāve Egita Diure. DB jau rakstīja, ka revīzijas rezultātus Valsts kontrole bija plānojusi publiskot 10.februārī. Kā arī saistībā ar veiktajām pārbaudēm Jūrmalas pašvaldībā, Valsts kontrole plānoja nosūtīt vēstuli arī Ģenerālprokuratūrai.

Tomēr jau janvārī aģentūras LETA rīcībā bija nonākusi informācija, kas liecināja, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība, iespējams, nelietderīgi izlietojusi pašvaldības un kapitālsabiedrību līdzekļus vismaz 1,21 milj. Ls apmērā.

Saeima šodien ārkārtas sēdē apstiprināja Ministru prezidenta amatam atkārtoti izvirzītās Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību.

Par jauno valdību nobalsoja 61 deputāts, bet pret - 39 deputāti.

Šī būs otrā Straujumas vadītā valdība, un Vienotību tajā pārstāves pati Straujuma, finanšu ministrs Jānis Reirs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministre līdzšinējā Iespējamās misijas vadītāja Mārīte Seile.

Zaļo un zemnieku savienību jaunajā valdībā pārstāvēs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī Guntis Belēvičs veselības ministra amatā.

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015. gada 1. janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī.

«Svarīgi norādīt, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu,» uzsver FM.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(322).jpg

Kaut kādā mērā var teikt, ka Valsts prezidenta lēmuma nr.2 sekas nu ir novērstas - pēc vairāku mēnešu nepārtrauktiem politķīviņiem, mēģinājumiem vienam otru vienkārši izsmērēt un varas sadales rezultātā tikt labākajā vietā pie siles Latvijai atkal ir valdība. Citiem vārdiem sakot, mums ir jauna valdība.

Tas vieš cerību, ka nu mums atkal ir noteikts skaits ministru, kuri ir gatavi domāt ne tikai par sevi, bet arī par tautsaimniecībai svarīgiem jautājumiem. Vismaz kādu brīdi, ņemot vērā dažādu ekspertu prognozes, ka Valda Dombrovska (Vienotība) trešo valdību var nodēvēt par tādu kā budžeta Ministru kabinetu, proti, jau pēc 2012. gada valsts budžeta pieņemšanas tam ir pamats sākt būtiski šķobīties. Novēlēsim, protams, lai tā neizrādītos taisnība un šis kabinets nostrādātu visus trīs tam paredzētos gadus! Nenoliedzami tuvākais būtiskākais Dombrovska valdības darbs tiešām ir budžeta pieņemšana un, strādājot gan ar šo dokumentu, gan arī pieņemot turpmākos lēmumus, tai vajadzētu atcerēties, ka valsts ekonomiskā izaugsme ir tieši tik spēcīga, cik lielas ir iespējas attīstīties tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Un ko tad šajā situācijā vēlas bizness? Protams, tiek sagaidīts, ka atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz tiks turēts daudzu politiķu dotais vārds un negausīga nodokļu sloga palielināšana vairs neatkārtosies. Tāpat uzņēmēji gaida, kad ministrijas, to darbinieki attaisnos savu eksistenci, reāli aizstāvot Latvijas intereses saistībā ar nākamo ES fondu līdzekļu apguves periodu. Nav taču noslēpums, ka faktiski visos starpvalstu attiecību līmeņos šobrīd notiek daudz skarbākas cīņas par katrā konkrētajā valstī strādājošo uzņēmumu izdevīgumu, nekā pavisam citā frontē notika attiecību skaidrošana savulaik slavenā aukstā kara laikā. Tāpēc frāzes par to, kā mums ir jārespektē Latvijas biznesam nelabvēlīgi lēmumi, ir totāli nevietā.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.