Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Ir divas būtiski atšķirīgas ekonomikas nozaru grupas. Vienu veido nozares, kas vienmēr ir bijušas plašu tautas masu, tātad vidusmēra ģimenes tradicionālie iztikas avoti – lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mazumtirdzniecība un pakalpojumu sfērā.

Jebkuras ekonomikas attīstībai ir svarīgas divas lietas – pietiekami darbaspēka resursi un maksātspējīgs pieprasījums. No ekonomikas viedokļa nabadzīga tauta ir jebkuras ekonomikas gals, jo tikai turīga tauta veido maksātspējīgu pieprasījumu, un tikai turīgā ģimenē dzimst bērni, kas veido nākamos darbaspēka resursus.

Secinājums var būt tikai viens – nedrīkst atņemt vidusmēra ģimenei tās tradicionālos iztikas avotus, kas balstīti ģimenes privātīpašumā – zemnieku saimniecības, veikalus, kafejnīcas, dažādas pakalpojumu un remontdarbnīcas, maizes ceptuves, siernīcas, pienotavas u.t.t. Tad vilks būs paēdis un kaza dzīva.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā apšauba Rīgas reklamēšanai atvēlētās milzīgās naudas summas godīgu un lietderīgu tērēšanu.

Neparasti lielā summa, konkursa dīvainā norise un tā uzvarētājs reklāmas nozares pārstāvjiem liek izdarīt minējumus, ka Rīgas tēla popularizēšanai atvēlētie līdzekļi faktiski var tikt izmantoti partiju priekšvēlēšanu kampaņai, šodien vēsta Diena.

«Pieņemu, ka patiesā labuma guvējs nav ārvalstu kompānija, kas ir vidēja, reālajā biznesā lokāla Vācijas aģentūra. Nav grūti ieskatīties Latvijas aģentūru sarakstā un atrast to saikni ar Berlīni. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka tas ir zems novērtējums Latvijas reklāmas nozarei, - drīzāk tas ir apliecinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nespējai uzraudzīt politisko reklāmas kampaņu patiesās naudas plūsmas,» portālā nozare.lv citēts LRA prezidents Ģirts Ozols. Viņš norāda, ka 2010.gadā RTAB domes solītie pieci miljoni latu ir 10 procenti no nākamgad paredzamā Latvijas mediju reklāmas tirgus. Arī Rīgas reklamēšanai nekad agrāk tik liela summa nav bijusi atvēlēta. Šīs lietas kūrētāja A.Šlesera viedokli par šādām aizdomām otrdien laikrakstam nav izdevies iegūt.

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.Latvijas galvenā problēma ir tā, ka nav naudas, cilvēkiem nav, kur ņemt naudu. Bet ASV naudu «met no helikopteriem», nauda pa pasauli pārvietojas pēc savienoto trauku principa, un kādreiz tā atnāks arī līdz Latvijai. Vispirms piepildīsies citi tirgi, tagad nauda jau aizgājusi līdz Zviedrijai, Vācijai, ar naudu piepildīsies šie tirgi, un tikai tad arī mums parādīsies benzīns, kurš kustinās ekonomiku.»

«Esmu aktīvs cilvēks, dzīvē esmu izdarījis ļoti daudz. Rēķinos ar to, ka varēšu radīt darba vietas un virzīties uz priekšu,» intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena stāstījis bijušais a/s Parex banka līdzīpašnieks Valērijs Kargins.

Uz jautājumiem: «Uz ielas cilvēki jums kaut ko saka? Lamā? Atbalsta?» V. Kargins atbildējis: «Saka. Brīdī, kad aizgāju, bankai bija 564 000 klientu. Pamatā cilvēki mani atbalsta. Ar sapratni izturas pret to, kas ar mani notika.»

Runājot par Latvijas nākotni, viņš stāstījis: «Viss būs atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kurš būs pie varas. Ir tāds jēdziens: tautasdziesma. Lai gan tauta dziesmu sacerēt nevar, to var kāds konkrēts cilvēks. Tāpat ir biznesā - tauta neizdomās kādu biznesa ideju, vienmēr būs viens, divi, maksimums, trīs cilvēki, kuriem tā ideja būs. Mums jāizvēlas, kuriem cilvēkiem Latvijā noticēt. Un pozitīvu attīstību nesaistu ar tiem, kuri piedalījušies ārdošos procesos.

Šobrīd visiem politiķiem – gan tiem, kas ir pie vadības, gan tiem, kas cer tikt pie vadības, ir aktīvi jāstrādā un, ņemot vērā referenduma rezultātus, ir reāli jāizmanto situācija, norāda bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka tauta ir vēlējusies paust un ir paudusi savu viedokli, kas šajā gadījumā esot lielākais sasniegums. Vienīgi atlaistajai Saeimas komandai jādomā, kāpēc tauta nobalsoja tādā vienprātībā.

Pēc viņa domām, pašreizējā situācijā visiem Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt – kandidēt vai nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats G.Ulmanis pieņēmis lēmumu nekandidēt. Tas esot personīgas dabas lēmums, jo šī neesot labākā iespēja, kā izmantot savas zināšanas.

Runājot par Saeimu kopumā, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzsauciens bijis saistīts arī ar to, kā Saeima vadīja savu procesu. Lai gan tai pašā laikā saprotams, ka šī Saeima nebija nedz labāka , nedz sliktāka kā iepriekšējās. Un tikai tas, ka tautā bija emocionāli uzkrājies negatīvais lādiņš saistībā ar ekonomiskajām izmaiņām, jostu ciešāku savilkšanu, ņemot vērā to, ka valdības vadītājs esot tik cilvēciski pozitīvs, tauta kautrējusies runāt par valdības neizdarībām, uzskata G.Ulmanis.

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanos, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau šobrīd uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl - ārpus savas dzimtenes... Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Latvijas Ārstu biedrība lūdz ekonomikas ministram Artim Kamparam turpmāk atturēties no virspusēja viedokļa paušanas par veselību, jo tas rada iespaidu, ka viņš vēlas novērts sabiedrības uzmanību no Latvenergo skandāla.

Šādu vēlmi biedrība rakstiski izteikusi arī ministru prezidentam. Biedrība ir nemierā ar A. Kampara izteikumiem portālā Tvnet, kur ministrs paudis vairākas tēzes par veselības aprūpi un personisko pieredzi.

«Es pats esmu vairakkārt gājis ar tādu vieglu vainu. Teiksim, man uzraksta piecas receptes, bet es tās izmetu miskastē, jo zinu, ka, visticamāk, no tā nebūs labuma nevienam,» norādīja A. Kampars.

«Tā ir strukturāla problēma, ar kuru saskaras visā pasaulē vienmēr. Farmācijas bizness ir ļoti liels un spēcīgs. Visā pasaulē tas spēj lobēt. Daudz ko esam dzirdējuši, piemēram, pat cūku gripa esot izdomāta kā PR [sabiedrisko attiecību] pasākums. Tomēr Latvijā mēs līdz šim neesam spējuši atrisināt šo problēmu,» turpinot stāstījis ministrs.

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Saeima šodien izpildījusi pēdējo no Valsts prezidenta uzdevumiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu.

No pieņemtajiem likuma grozījumiem izriet, ka referendumu par Saeimas atlaišanu varēs rosināt 1/10 no vēlētāju skaita. Nobalsojot referendumā vismaz 2/3 par Saeimas atlaišanu, parlaments skaitās atlaists. Taču vēlētāji nevarēs atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus. Saeimu nevarēs atlaist gada laikā pēc tās ievēlēšanas un vienu gadu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, kā arī 6 mēnešu laikā pirms un pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.

Jaunu referendumu par Saeimas atlaišanu nevarēs rosināt ātrāk kā vismaz 6 mēnešus pēc pēdējā šāda referenduma. Ja pēc referenduma Saeima tiek atlaista, tā saglabā savas pilnvaras līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai, kam jānotiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šajā laikā Saeimu uz sēdēm var sasaukt Valsts prezidents, nosakot sēdes darba kārtību.

Viņu dzīvē virzījuši divi sapņi – kļūt par pasaules klases futbolistu un restorāna īpašnieku. Jaunībā atvadījies no lielā futbola, Elmārs pārcēlās uz tēva zemi. Kamēr daudzi joprojām skatās Īrijas virzienā, viņš pamatīgi, tā sakot, stingri uz abām kājām nostiprinājies Latvijā.

Ēst gatavošanu dažreiz salīdzina ar mūzikas radīšanu – vai tu arī tā domā? Vai tev patīk sarežģīti ēdieni?

Zini, kā tas ir? Kas vienam ir sarežģīti, otram būs vienkārši. Šodien saprast, kas ir sarežģīti, gandrīz nav iespējams. Tas atkarīgs no auditorijas. Bet man patīk gatavot kā mājās, lai cilvēks saprastu, ko viņš bāž mutē, un būtu garšīgi paēdis, nevis ieknābājis kaut ko ļoti smalku – nezinu, vai ikdienā pie galda ir vajadzīga dārga izsmalcinātība. Protams, ir forši dažreiz aiziet uz kādu šiku restorānu, bet es dodu priekšroku vienkāršākām lietām. Ja man, piemēram, būtu jāēd steiks par 90 latiem, man to būtu ļoti grūti sagremot, jo es meklētu, kur tā lielā vērtība. Tiklīdz tev pie galda kaut kas jāmeklē, tā zūd patiesā bauda. Cita lieta, ja cilvēks ir ļoti turīgs un viņam tie deviņdesmit lati ir kā deviņi. Bet man nekad nav paticis no ēdiena gaidīt dārgus brīnumus un, izgaršojot katru kumosiņu, meklēt augstās cenas iemeslus. Nesaskatu šādā procesā ne prieku, ne jēgu. Varbūt tāpēc esmu tāds demokrāts.

Daugavpils pilsētas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē aizklātā balsošanā ar astoņām balsīm par domes priekšsēdētāju ievēlēts kādreizējais pilsētas mērs Rihards Eigims (LSDSP).

Savukārt par Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieci ar 8 balsīm par ievēlēta Līvija Jankovska (LSDSP). Par pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekiem ar 8 balsīm par ievēlēti Anžela Aļohno (Latgales tauta) un Grigorijs Ņemcovs (Latgales tauta).

No LPP/LC saraksta ievelēti Rita Strode, Žanna Kulakova, Ivars Šķiņčs, Viktors Butāns un Jānis Lāčplēsis.

No Saskaņas centra Daugavpils domē ievēlēti Vjačeslavs Širjakovs, Vitālijs Azarevičs un Vladimirs Nadeždins, bet no partijas Latgales tauta Grigorijs Ņemcovs un Anžela Aļohno.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Radaru izvietošana tiek asi kritizēta, tie tiek demolēti, iedzīvotāji savas zemes īpašumtiesības izmanto, lai stātos pretī radaru uzstādīšanai, autovadītāji viens otru visādos veidos brīdina par uzstādītajiem radariem. Tādēļ laikraksts Diena mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tauta tā nīst fotoradarus.

Autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam sacījis, ka nemiera cēloņus saskata tieši radaru ieviešanas procesā: «Valsts attieksme šajā jautājumā ir bijusi sabiedrībai uzspļaujoša, uzstādot radarus dīvainās vietās un līdz galam nepaskaidrojot, kādēļ radaram jābūt tieši tur. Nav brīnums, ka sabiedrība spļauj pretī, piemēram, ja uz man piederošas zemes kāds to radaru gribētu uzstādīt, arī es viņu pasūtītu.»

Arī sociologs Aigars Freimanis norādījis uz necaurskatāmo radaru ieviešanas procesu un komunikācijas kļūmēm, kas radījušas iespaidu, ka policija šajā jautājumā aizstāv privātuzņēmuma, nevis plašākas sabiedrības intereses. Tomēr viņš aicina palūkoties dziļāk, jo pašos pamatos, noslēdzot ar privātfirmu līgumu par radaru ieviešanu, tajā esot iekļauts «ētiski kropls» pieņēmums, kas daudzos radījis dziļa aizvainojuma sajūtu. «Absurdi ir ielikt līgumā ideju, ka firma dzīvo no tā, ka ir pārkāpēji. Tas nozīmē, ka firma nemaz nevar būt ieinteresēta tajā, lai autovadītāji būtu godīgāki, jo tādā gadījumā firma būtu pagalam, un policija, kam būtu jābūt godīguma balstam, noslēdzot šo līgumu, ir pateikusi, ka firmu atbalsta,» viņš skaidrojis.