Šveices centrālā banka satricina valūtu tirgu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas. Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2011. gada vasarā Šveices franks ar eiro gandrīz sasniedza paritāti, ar milzīgām intervencēm valūtu tirgū franka cenas koriģēšanas nolūkos iesaistījās šīs valsts centrālā banka. Banka paziņoja, ka darīs visu, lai nepieļautu franka pārlieku stiprināšanos un aizsargātu valsts eksportētājus, cīnītos ar deflāciju (arī spekulatīvo naudas plūsmu) un palīdzētu ekonomikas izaugsmei. Pamatā banka norādīja, ka franks ir pārāk dārgs un nekādā gadījumā nepieļaus eiro vērtības kritumu zem 1,2 franku atzīmes. Toreiz minētā iestāde pauda gatavību par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pirkt ārvalstu valūtas (pamatā eiro). Tādējādi arī Šveice īstenoja savu monetāro eksperimentu.

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Kopš brīža, kad Šveices Nacionālā banka janvārī šokēja tirgu un atcēla franka un eiro kursa robežu 1,2 frankus par eiro, šīs valūtas vērtība ir ievērojami augusi un raisījusi bažas par uz eksporta vērstās ekonomikas turpmāko stāvokli.

Pēc robežas atcelšanas franka vērtība pret eiro pieauga līdz rekordaugstam līmenim, bet 14. maijā saruka līdz zemākajai atzīmei kopš robežas atcelšanas. Tirgus dalībnieku izteiktās bažas par franka vērtības izmaiņu ietekmi uz Šveices ekonomiku ir bijušas pamatotas un jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī valsts tautsaimniecība pirmo reizi 4,5 gadu laikā ir piedzīvojusi kritumu. To galvenokārt veicināja spēcīgais franks, kas ir iedragājis ārvalstu pieprasījumu pēc valsts farmācijas un mehānismu ražošanas produkcijas. Šveices ekonomika pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir sarukusi par 0,2%, liecina jaunākie dati. Tiesa gan, gada laikā ekonomika aizvien ir piedzīvojusi pieaugumu – par 1,1%. Pirmajā ceturksnī Šveices eksporta apjomi saruka par 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Šveices franka kurss pret eiro tuvojas spēcīgākajam līmenim gandrīz 21 mēneša laikā, raksta Bloomberg.

Tādējādi Šveices Nacionālajai bankai varētu nākties iejaukties pirmo reizi divu gadu laikā, lai aizsargātu 1,2 franku robežu, norāda ekonomisti.

Pieprasījums pēc franka palielinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka ECB var nākties iejaukties, lai apkarotu zemo inflāciju. Tāpat pieprasījumu pēc valūtas audzē arī konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Šomēnes franka vērtība pret eiro ir augusi par 0,8%, sasniedzot 1,206 frankus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2012. gada decembra. Savukārt pret dolāru franka vērtība samazinājās līdz 91,85 centiem, kas ir vājākais līmenis kopš 2013. gada novembra.

Zīmola Rolex pulksteņi un citu Šveices luksusa pulksteņu zīmolu preces Singapūrā tiek izpirkti pēc tam, kad Šveices franka kurss krasi pieauga attiecībā pret citām valūtām, otrdien paziņoja mazumtirgotāji.

Entuziasti un investori iegulda kvalitatīvos pulksteņos, pirms mazumtirgotāji pielāgo cenas spēcīgajam franka kursam.

Franka vērtība attiecībā pret eiro un ASV dolāru ir pieaugusi par 20% kopš ceturtdienas, kad Šveices centrālā banka pārsteidza pasaules tirgus ar lēmumu atcelt minimālo franka kursa likmi pret eiro 1,2 franku par eiro līmenī.

Singapūras luksusa pulksteņu mazumtirgotāja The Hour Glass pārdevēji stāstīja, ka ir pieaudzis Šveices zīmolu pārdošanas apmērs, jo īpaši Rolex pārdošanā.

Lielākā daļa mazumtirgotāju Singapūras galvenajā iepirkšanās rajonā sestdien un svētdien pārdeva 25-30 Rolex pulksteņus dienā, lai gan ierasti dienā tiek pārdoti četri vai pieci pulksteņi.

Šveices nacionālās bankas vadītājs nokļuvis interešu konflikta ēnā, jo viņa sieva Kašia Hildebranda savā īpašumā ieguva aptuveni 500 tūkstošus ASV dolāru par zemu cenu, bet vēlāk, kad Šveices banka mainīja minimālo franka apmaiņas kursu pret eiro, lai mazinātu franka vērtības celšanos, mazinātu deflāciju un palīdzētu eksportētājiem, viņa dolārus izdevīgi pārdeva, nopelnot 80 tūkstošus ASV dolāru, vēsta The Finacial Times.

Šveices bankas vadītāja sieva veica pirmo darījumu – iegādājās 500 ASV dolārus - augusta beigās, kad Šveices banka sprieda par franka vērtības maiņu, bet otru darījumu – augustā pirkto dolāru pārdošanu – viņa veica pērnā gada septembrī, pēc tam, kad banka mazināja franka vērtību pret dolāru.

Darījumu rezultātā viņa nopelnīja ap 80,5 tūkstošiem dolāru.

Žurnāla Weltwoche redaktors Filips Guts raksta, ka šis ir klasisks valūtas kursa maiņas spekulācijas gadījums, kurā izmantota centrālās bankas rīcībā esošā konfidenciālā informācija. Tādējādi Šveices nacionālās bankas vadītājs ir nonācis interešu konfliktā. Bankas vadītājs Filips Hildebrands apgalvo, ka par sievas.darījumu neko neesot zinājis.

Pēc Šveices centrālās bankas lēmuma par atteikšanos franka kursu noteikt izmantojot biržas mehānismus un piesaistīt to eiro, pieaugusi investoru interese par Norvēģijas kronu.

Tirdzniecības laikā 7. septembrī, eiro vērtība samazinājusies līdz 7,4884 kronām par eiro. Tādējādi saskaņā ar The Wall Street Journal rakstīto krona bija sasniegusi augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo astoņu gadu laikā.

Eiropas vienotā valūtas vērtība tikai divas reizes savā pastāvēšanas laikā esot nokritusi zemāk nekā 7,5 eiro par vienu kronu – tas noticis 2000. un 2002. gadā. Septembra sākumā eiro maksāja 7,7 kronas, bet ceturtdienas pusdienlaikā eiro maksā 7,59 Norvēģijas kronas.

Investoru interesi par Norvēģijas kronu izraisījis Šveices lēmums noteikt frankam cietu apmaiņas kursu, norāda medijs. Db.lv jau rakstīja, ka turpmāk viens eiro maksās 1,2 Šveices frankus, kas ir zemākā robeža, saskaņā ar kuru notiks valūtas maiņas darījumi, pavēstījusi valsts Nacionālā banka. Banka arī uzsvērusi, ka šī likme var tikt vēl vairāk samazināta, ja būs tāda nepieciešamība.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Šveices franks tuvāko mēnešu laikā var turpināt savu vērtības kāpumu pret eiro līdz arvien jauniem rekordiem, raksta Reuters.

Eiro cena tuvāko mēnešu laikā var noslīdēt līdz pat 1,25 Šveices franku līmenim, norādījuši analītiķi. Jāatgādina, ka vēl pagājušonedēļ eiro cena saruka līdz 1,2848 franku līmenim, kas ir zemākā minētā kursa attiecība vēsturē. Šobrīd eiro cena svārstās ap 1,305 franku atzīmi.

Kopumā šogad Šveices franka vērtība pret eiro ir palielinājusies jau par vairāk nekā 10%. tiesa. Turklāt Šveices Centrālā banka vairakkārt veica valūtu intervences tirgū, lai bremzētu strauju (un Šveices ekonomikai nepatīkamu) franka vērtības kāpumu. Eksperti norāda, ka pastāv liels risks, ka Šveices CB mēģinās apstādināt arī neseno franka vērtības kāpumu.

Piektdien dolāra vērtība pret eiro tuvojās 11 gadu augstākajam līmenim, jo ceturtdienas negaidītais Šveices Bankas lēmums veicina tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem, raksta Bloomberg.

Dolāra kurss pret eiro sasniedza 1,1644 dolārus par eiro. Ceturtdien dolārs sasniedza spēcīgāko līmeni kopš 2003. gada, tā vērtībai pieaugot līdz 1,1568 dolāriem par eiro.

«Tādi aktīvi kā dolārs un zelts būs iecienītākie produkti, kuros ieplūdīs investoru līdzekļi, meklējot drošu patvērumu,» saka Australia & New Zealand Banking Group Ltd eksperts Ričards Jetsenga. Viņš paredz, ka pašreizējās tirgus tendences turpināsies.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas.

Trešdien Šveices franka vērtība pret eiro pavājinājās līdz mēneša zemākajai atzīmei, reaģējot uz eirozonas ekonomikas datiem, kas liecina par reģiona atveseļošanās sākumu.

Atgūstoties eirozonas ekonomikai, sarūk pieprasījums pēc Šveices valūtas kā droša patvēruma.

Franka vērtība saruka pret visām 16 svarīgākajām valūtām pēc tam, kad dati liecināja, ka Vācijas un Francijas IKP izaugsme ir pārsniegusi prognozēto.

Savukārt mārciņas cena pret eiro jau ceturto dienu auga, ko veicināja dati par bezdarbnieku pieteikuma kritumu jūlijā Lielbritānijā.

Eiro vērtība pret dolāru saruka par 0,1% līdz 1,3256 dolāru atzīmei.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Šveices franks investoru vidū kļūst aizvien populārāks kā viena no uzticamākajām valūtam. Īpaši tas pamanāms eirozonas parādu krīzes un tuvojošās ASV maksātnespējas kontekstā, raksta The Wall Street Journal. Izdevums uzskata, ka Šveices franks ir kļuvis par investoru patvērumu.

Šveices franka vērtība pret dolāru pēdējā gada laikā ir augusi par 30%, bet 2011. gada jūlijā par 5%, savukārt pret eiro franka vērtība ir palielinājusies par 15%,

«Cilvēki meklē sava veida paradīzi valūtu pasaulē,» saka Alens Ruskins, Deutsche Bank valūtas speciālists. «Šveices franks pagaidām ir galvenā šāda veida paradīze.»

Laikā, kad investori ir uztraukušies un meklē drošību, to galvenās bažas ir par to – vai tie spēs atgūt ieguldīto naudu. Vēsturiski ASV tika uzskatīta par drošāko, tāpēc nauda sekoja ASV dolāram. Tomēr ASV nepatikšanas finanšu jomā to var mainīt.

Vāji ASV dati, vāji eiro zonas dati, notikumi Ukrainā ir galvenie iemesli tirgus dalībnieku interesei iegādāties frankus, norāda SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Rezultātā eiro cena šonedēļ atkal atkāpusies pie 1,22 franku atzīmes.

Franks patlaban ir joprojām dārgs, pat neskatoties uz trešdien publicētajiem Šveices ekonomikas noskaņojuma ZEW indeksiem, kas liecina, ka februārī noskaņojums ir pasliktinājies.

Vājāki rādītāji tiek attaisnoti ar Šveices masveida imigrācijas apturēšanas referenduma efektu un tiek gaidīta negatīva ietekme uz darba tirgu, investīcijām un vispārējo Šveices pievilcību biznesa vides acīs.

Šajā gadā pieprasījums pēc Šveices franka ir audzis, ņemot vērā jaunattīstības valstu akciju tirgu un valūtu vērtību kritumu. Tomēr eksperti paredz, ka drīz droša patvēruma statuss samazināsies un franka vērtība saruks, raksta Financial Times.

Šveices referenduma rezultāts vienlaikus būs indikators turīgās sabiedrības attieksmei pret valdošo naudas politiku, var arī viest korekcijas attiecībā uz tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū.

Vēlme pēc kaut kā «taustāma» vispārējā virtuālās naudas laikmetā – acīmredzami tā varētu raksturot šveiciešu 30. novembrī paredzēto referendumu par centrālās bankas zelta rezervju apjomu palielināšanu līdz 20% no kopējiem aktīviem salīdzinājumā ar 7,8% mēnesi iepriekš. Dažādas tautas nobalsošanas pat par šķietami sīkiem jautājumiem Šveicē ir ļoti populāras, un, lai arī katra sīkuma iztirzāšana ar vēlētāju palīdzību varētu šķist apgrūtinoša dinamiskai attīstībai, gala rezultāts ir sakārtota valsts un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanās. Šajā gadījumā referendums ir īpašs, jo tā rezultāts var vienlaikus būt indikators turīgas sabiedrības attieksmei pret pasaulē valdošo naudas politiku, kā arī viest zināmas korekcijas attiecībā uz pēdējos divos gados vērojamām tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū. Tās zināmā mērā ir uzskatāmas par trekno gadu uzdzīves sekām, kuru ietvaros dzīve uz nemitīga parādu pieauguma rēķina ir novedusi pie šobrīd vērojamā ekonomiskā paguruma un nemitīgas cīņas ar deflācijas draudiem par spīti tam, ka naudas drukājamās mašīnas ir strādājušas ar pilnu jaudu. Nav ekonomiskā pieauguma, nav inflācijas, līdz ar to arī vairs nav vajadzības pēc zelta kā stabilizējoša faktora, kas rodas, naudai zaudējot pirktspēju brīdī, kad patēriņa cenu indeksam ir vēlme piedzīvot izaugsmi.

Par investoru patvērumu nosauktais Šveices franks turpmāk varētu zaudēt savu popularitāti investoru vidū, jo valsts centrālā banka ir atteikusies no franka kursa noteikšanas izmantojot biržas mehānismus, piesaistot franku eiro.

Turpmāk viens eiro maksās 1,2 Šveices frankus, kas ir zemākā robeža, saskaņā ar kuru notiks valūtas maiņas darījumi, pavēstījusi valsts Nacionālā banka. Banka arī uzsvērusi, ka šī likme var tikt vēl vairāk samazināta, ja būs tāda nepieciešamība.

Pēc Šveices bankas paziņojuma kritumu piedzīvoja zelta cenas, kas samazinājās līdz 1 892 ASV dolāriem par Trojas unci.

Pēdējo gadu laikā, Šveices franks pasaules tirgos tika uzskatīts par vienu no visdrošākajām valūtām, tāpēc investori tajā veica ieguldījumus. Tā rezultātā Šveices franka vērtība ievērojami pieauga gan attiecībā pret dolāru, gan arī pret eiro.

Poļi par franku kredītiem atbildību var likt uzņemties komercbankām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Šveices franka cenas revolūcijas janvāra vidū šīs valūtas attiecībās ar eiro ir iestājies nosacīts pamiers. Pašlaik eiro un franks turpina uzturēties paritātes rajonā (1 eiro = 1 franks), lai gan vēl nesen pasaule faktiski par kaut ko neizkustināmu uzskatīja gandrīz konstantu eiro cenas atrašanos pie 1,2 franku atzīmes. Protams, straujais franka vērtības kritums par labu nenāks Šveices eksportētājiem. Tāpat apdraudēts ir Šveices privātbanku sektors, kuram liela daļa ieņēmumu ir ārvalstu valūtās, bet izdevumu – frankos (visticamāk, sagaidīsim ziņas par darbinieku skaita apciršanu no Šveices banku puses). Tiesa gan, interesanti ir arī tas, ka straujais Šveices valūtas cenas pieaugums nestabilitāti var raisīt vairākās Austrumeiropas valstīs, kur populāri bijis ņemt kredītus šajā valūtā.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Politiskajam satricinājumam Ukrainā ir ietekme ne tikai uz Krievijas un Ukrainas tirgiem, bet tas padara investorus uzmanīgus visā pasaulē, veicinot ieguldījumus drošās valūtās, raksta Bloomberg.

Pēc paziņojumiem, ka Krievijas armija iebraukusi Krimas lidostā, turpināja sarukt gan Krievijas rubļa, gan Ukrainas grivnas vērtība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings piektdien apstiprināja Ukrainas kredītreitingu CCC līmenī, jo jaunā valdība meklē starptautisko palīdzību, lai izvairītos no defolta.

Ukrainas grivnas vērtība piektdien gan spēja nedaudz atgūties, un maksāja 10,5 grivnas par dolāru. Ceturtdien tās vērtība nokritās līdz rekordzemam līmenim.

Savukārt Krievijas rubļa vērtība samazinājās par 0,4% līdz 42,2206 rubļiem pret dolāra/eiro grozu, sasniedzot piecu gadu zemāko līmeni.

Piektdien ASV valsts parādzīmju ienesīgums sasniedza trīs nedēļu zemāko līmeni, jo politiskie satricinājumi Ukrainā veicināja tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem.

Pirmdien eiro kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā trīs nedēļu laikā, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi izteikumiem, ka eiro vērtības pieaugums turpmāk varētu veicināt papildus monetāro stimulēšanas pasākumu ieviešanu, raksta Bloomberg.

Rezultātā eiro vērtība saruka pret 14 no 16 lielākajām valūtām. Eiro kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 1,3824 dolāriem, kas ir lielākais kritums kopš 19. marta. Pret Japānas jenu tā vērtība samazinājās par 0,3% līdz 140,67 jenām.

Pēdējo 12 mēnešu laikā eiro vērtība ir pakāpusies par 6,6%, kas ir trešais labākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām, atpaliekot tikai no Lielbritānijas mārciņas un Šveices franka. Dolāra vērtība augusi par 0,6%, bet Japānas jenas vērtība vājinājusies par 3,2%.

«Esmu vienmēr teicis, ka valūtas kurss nav politikas mērķis, taču tas ir būtisks cenu stabilitātei un izaugsmei,» M. Dragi sacīja sestdien tikšanās laikā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pārstāvjiem. «Un tas, kas notiek pēdējo mēnešu laikā, kļūst aizvien svarīgāks cenu stabilitātei nākotnē,» viņš uzsvēris.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Neskatoties uz vienošanos par ASV parāda griestu palielināšanu, ziņas par ASV ražošanas apjomu samazināšanos pirmdien likušas krist ASV biržu indeksiem. Otrdienas rītā turpinās arī naftas cenu samazināšanās, bet zelta cena sasniegusi jaunu rekordu. Tomēr vienošanās par ASV parāda griestiem palīdzējusi stiprināt dolāra attiecību pret eiro un Japānas jenu.

Otrdienas rītā Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājies par 0.68% līdz 6906.99 punktiem, Londonas FTSE 100 kritis par 0.18% līdz 5764,20 punktiem un Parīzes CAC 40 sarucis par 0.29% līdz 3577,60 punktiem.

ASV biržu indekss Dow Jones industrial average pirmdien kritis par 0,09%, Standard & Poor's 500 par 0.41%, bet Nasdaq Composite par 0,43%.

Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojuma par vienošanās panākšanu valsts parāda griestu jautājumā, pirmdien pieauga dolāra vērtība pret eiro. Otrdienas rītā viens eiro maksāja 1,4186 ASV dolārus.

Japānas jenas vērtība kritusies līdz 77,2100 jenām par vienu dolāru. Tomēr dolārs joprojām turpina samazināties attiecībā pret Šveices franku, otrdienas rītā viena Šveices franka cenai sasniedzot 0,7805 dolārus.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

ASV ir lielākā ekonomika pasaulē, lielākais ES tirdzniecības partneris (kopējā preču tirdzniecība pagājušā gadā bija 619,6 miljardi eiro) un būtisks investīciju avots ES, kā arī ASV dolārs ir dominējošā globālā rezervju valūta, portālam db.lv komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Līdz ar to ASV notiekošais būtiski ietekmē Eiropā, un pastarpināti arī Latvijā, notiekošo, pat ja tiešie ekonomiskie sakari – tirdzniecība un finanšu plūsmas starp ASV un Latviju – ir salīdzinoši nelieli.

ASV vēlēšanu iznākums gan lielākajai daļai analītiķu, gan finanšu tirgiem bija pārsteigums. Tāpēc šorīt finanšu tirgos vērojami būtiski satricinājumi - S&P akciju indekss nokrita par 5%, daudzu attīstības valstu valūtas vērtība samazinās (visvairāk Meksikas peso - par 12%), kamēr t.s. drošo valūtu (Japānas jenas, Šveices franka) vērtība un zelta cena pieaug.