Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Eiropas Komisija (EK) no atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Latvijai izmaksājusi 120 miljonus eiro, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Finanšu ministrijā (FM) apliecināja, ka otrdien Latvija saņēma pirmo aizdevuma daļu 120 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumenta SURE.

Pēc ministrijas skaidrotā, SURE instrumenta finansējumu ir iespējams ieguldīt, lai nodrošinātu iespējas iedzīvotājiem saglabāt darbavietas un darba devējiem noturēt darbā savus profesionāļus.

Latvijai kopumā piešķirts aizdevums 192,7 miljonu eiro apmērā, lai finansētu dīkstāves pabalstu shēmu darba ņēmējiem, dīkstāves palīdzības pabalstu, piemaksu darba ņēmējiem par bērniem, algu subsīdiju shēmu tūrisma un eksporta nozarēm, algu atbalsta maksājumus medicīnas speciālistiem un kultūras nozarē nodarbinātiem darbiniekiem, ar veselības aizsardzību saistītus izdevumus par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar Covid-19 saistītos slimības pabalstus.

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Pielāgojoties patērētāju gaidām un pieprasījumam un redzot lielo nākotnes nenoteiktību, ražotāji vairāk orientējas tieši uz akcijām, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure skaidroja, ka iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos pārtikas ražotāji Latvijā izjūt ļoti krasi un asi, turklāt Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā citās valstīs. Zemākajai cenai ir ļoti liela nozīme un pat vēl lielāka nekā līdz šim, tādēļ pārtikas ražotāji lielāko uzsvaru liek tieši uz ekonomisko segmentu un pārstrukturē klāstu, lai pielāgotos pirktspējai, norādīja Šure.

Viņa stāstīja, ka, tā kā nākotnes neskaidrības dēļ ir ļoti riskanti uzreiz dot cenas samazinājumu kopumā, Latvijas pārtikas ražotāji ļoti daudz produktu grupās piedāvā akciju cenas. "Ceram, ka mazumtirgotāji arī atspoguļo šīs akcijas cenas veikalu plauktos," piebilda Šure.

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem lielākos izaicinājumus sagādā apgrozāmo līdzekļu pieejamība, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Visi piegādātāji prasa priekšapmaksu, bet vienlaikus tirgotāji norēķinās ar pēcapmaksu. Attiecīgi jautājums, ko darīt vidējam posmam - ražotājiem? Uzņēmumiem jāmaksā ne tikai par izejvielām, kas tiek ievestas no citām valstīm, bet arī vietējiem zemniekiem, primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Tad galaproduktu ražotāji paliek bedrē, kurā naudas apgrozāmajiem līdzekļiem nav," skaidroja Šure norādot, ka diemžēl daļai ražotāju šis varētu būt izdzīvošanas gads.

Šure stāstīja, ka pārtikas ražošanas nozarē situācija ir sarežģīta un izaicinoša, bet nozare strādā un pielāgojas saspringtajiem ārējiem faktoriem, tiek turpināts ražot, eksportēt un piepildīt vietējo veikalu plauktus.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

"2021. gada kontekstā ir svarīgs jautājums, kā uzvedīsies tirgotāji un jaunās ķēdes. Tirgū ienākot jaunam spēlētājam, varam sagaidīt kādas pārmaiņas. Ir skaidrs, ka vietējie ražotāji spēs nodrošināt Latvijā ražoto pārtikas produkciju, taču daudz kas būs atkarīgs no tirgotājiem un viņu izvēlētās politikas".

Tā, prognozējot 2021.gadu pārtikas nozarē, žurnālam Dienas Bizness norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Ja fokuss patērētāju piesaistei būs tikai un vienīgi zemākā cena, tā būtu bīstama tendence pārtikas nozarei un mūsu tautsaimniecībai. Cenas ziņā mūsu ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto importu un citu valstu ražotājiem, kuru vietējais tirgus ir mērāms miljonos. Konkurence būs sīva, lietuvieši ir agresīvi, Lidl vēlēsies iekarot savu vietu tirgū. Šādos apstākļos Latvijas pārtikas ražotājiem būs svarīga ne vien patērētāju, bet arī tirgotāju lojalitāte. Un patērētāji ir tie, kas var ietekmēt, kādas preces veikali izliek savos plauktos. No ražotāju puses varu teikt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi, ražosim kvalitatīvus produktus, bet sagaidām valdības atbalstu, lai citu valstu ražotājiem nav papildu priekšrocību," norāda I.Šure.

Cīņa par vietējiem darbiniekiem pārtikas nozarē Latvijā kļūst arvien sīvāka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa teica, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē vietējos pārtikas ražotājus, ir darbaspēka trūkums.

Ļoti daudzi iedzīvotāji ir aizbraukuši darbā uz ārzemēm un cīņa par vietējiem darbiniekiem kļūst arvien sīvāka, kas rada nākamo izaicinājumu - atalgojuma kāpumu atbilstoši darba efektivitātei, sacīja Šure.

LPUF padomes priekšsēdētāja piebilda, ka izaicinājums ir arī pārtikas izejvielu sadārdzināšanās pasaules tirgū. Latvijas pārtikas ražotāji nav atrauti no ārpasaules un daudzas izejvielas, kas nav pieejamas Latvijā vai kam ir izteikta sezonalitāte, importē. Tas, protams, rada spiedienu uz produktu gala cenu, tādēļ uzņēmumiem nākas rūpīgi pārdomāt sava cenu politiku, jo strauji paaugstināt cenas ir riskanti, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, sacīja Šure.

Patērētāji ir un būs tie, kuri ar savu pirkumu izdara izvēli par labu pašmāju vai importētās pārtikas iegādei, vienlaikus straujas inflācijas apstākļos pircēji bieži vien izvēlas produktus, kuriem ir zemāka cena, ko spēj piedāvāt bieži vien ārvalstu ražotāji.

Kā iespējams būtisks tirgus pārdales brīdis tiek uzskatīts laiks, kurā strauji aug inflācija, un tāda liela pārtikas ražotāja valsts kā Polija ir īstenojusi pasākumus, kuri uzlabo šīs valsts ražotāju, tostarp pārtikas produktu ražotāju, konkurētspēju.

Plānāki maciņi balso par lētāko

“Ja maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, tad piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem. Arī gaļas tirgū konkurence ir asa, jo jākonkurē arī ar importa produkciju,” situāciju vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Latvijas alus tirgus deviņos mēnešos samazinājies par gandrīz 11% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Līdz gada beigām sagaidāms vēl straujāks tirgus kritums, informē AS Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Latvijas iedzīvotājam tendence pusdienot vai vakariņot mājās vienmēr bijusi tipiska, bet pašreizējos ekonomikas apstākļos tā izpaužas vēl spilgtāk – mucu alus tirdzniecības apjomi izklaides vietās, restorānos un bāros šogad deviņos mēnešos samazinājušies ievērojami – pat par 30%, norāda I.Šure.

«Šogad alus tirgū īpaši spilgti izpaužas sīvā konkurence, ko var pamanīt tirdzniecības vietās milzīgo un dažādo atlaižu veidā. Alus darītāji gatavi pat ziedot ieņēmumus, lai iekarotu papildus tirgus daļu vai nosargātu esošo. Ekonomikas lejupslīde likusi sarosīties arī nelegālā alkohola tirgotājiem, kuri gatavi iekarot alus tirgu ar daudz lētāku kontrabandas alu no Latvijas tuvējām kaimiņvalstīm. Par savām bažām esam informējuši arī tiesībsargājošās instances,» norāda Aldaris valdes priekšsēdētāja.

Latvijas pārtikas nozare mēneša laikā var zaudēt eksporta apjomus vismaz 30 miljonu eiro apmērā, ja nekavējoties netiks atrisināta ārkārtas situācija ar Polijas autopārvadātāju uzsākto Ukrainas ekonomikas blokādi, uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Polijas autopārvadātāju īstenotā Ukrainas ekonomikas blokāde ar aktivitātēm uz Ukrainas un Polijas robežas, kas pasliktina situāciju arī uz citu tuvējo valstu robežām, ir būtiski ietekmējusi arī Latvijas pārtikas nozares darbību.

"Ukraina mūsu pārtikas nozarei ir svarīgs partneris gan eksportā, gan izejvielu piegādēs. Situācija uz Ukrainas un Polijas robežas un līdz ar to piegādes uz un no Ukrainu pašlaik ir neprognozējamas, pārvadājumu grafiki ir dramatiski nobīdījušies no divām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Daudzas transporta vienības ir paralizētas, stāvot uz robežas Polijā un Ukrainā, ietekmējot arī citu eksporta līgumu izpildi. Rezultātā eksports uz Ukrainu ir būtiski kavēts, pārtikas ražotāji ir neziņā par izejvielu piegādēm, tas ietekmē ražošanu un draud ar soda sankcijām par neizpildītiem līgumiem. Tikai viena mēneša kavēšanās pārtikas nozarei var radīt vismaz 30 miljonu eiro eksporta apgrozījuma zaudējumu, kas būtu jūtams sitiens arī valsts maciņam negūto nodokļu ieņēmumu veidā," brīdina Ināra Šure.