Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pēdējā laikā būtiski pieaugusi sudraba cena, tomēr ar ieguldījumiem tajā jāuzmanās, norāda Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes vadītājs Oskars Briedis.

Ieguldītājiem jāatceras, ka sudraba cena svārstās vairāk nekā zeltam, un tas ir uzskatāms par riskantu ieguldījumu. Kā rāda vēsture, kad krīt zelta cena, sudraba vērtība mēdz samazināties straujāk.

Nesenais sudraba cenas rallijs ir samazinājis šī dārgmetāla cenas pievilcību attiecībā pret zeltu. Mēneša laikā sudraba cena ir pieaugusi vairāk nekā par 12% un tikai nedaudz atpaliek no visu laiku augstākā punkta, kuru sasniedza 2008.gadā izejvielu cenu buma laikā. Zelta vērtība mēneša laikā augusi par 4%. Sudrabs relatīvi pret zeltu ir pietuvojies pēdējo desmit gadu vidējam līmenim, turpmāka cenu konverģence varētu arī nebūt tik spēcīga, uzskata eksperts.

Šodien sudraba cena spēja sasniegt 38,73 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi, kas ir augstākā minētā dārgmetāla vērtība kopš 1980. gada.

Jāpiebilst, ka sudraba cena šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi jau par 22% (turklāt sudraba cena augusi jau 9 ceturkšņus pēc kārtas). Sudraba cenas straujais pieaugums skaidrojams ar to, ka tas investīciju ziņā tiek uzskatīts par alternatīvu zeltam – tikai lētāks, to samērā plaši izmanto arī rūpniecībā un pēc šī metāla gaidāms lielāks pieprasījums no Ķīnas, raksta Reuters. «Mēs esam novērojuši lielu pieprasījumu (pēc sudraba) no Ķīnas un domājam, ka palielinājusies sudraba izmantošana saules enerģijas savākšanas tehnoloģijās. Ķīna arvien vairāk pievērsīsies atjaunojamās enerģijas ražošanai – it sevišķi pēc kodolkatastrofas Japānā. Pieprasījums no Ķīnas pēc minētā metāla vidēja un ilgtermiņa skatījumā tikai pieaugs,» lēš Austrālijas investīciju kompānijas ANZ analītiķi.

Pirmdien pēc pagājušas nedēļas straujajiem cenu kritumiem augstākos līmeņos devās zelta un sudraba vērtības.

Kopumā šobrīd pasaules finanšu tirgos valda pieņēmums, ka sudraba cenas pagājušas nedēļas kritums ir bijis pārāk straujš un pašreiz minēto dārgmetālu var iepirkt ar zināmu atlaidi, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka sudraba «burbuļa» plīsuma formālais pamats bija paziņojumi, ka pasaules lielākajās preču biržās ievērojami palielinātas prasības investoriem, kas vēlas tirgoties ar sudraba nākotnes kontraktiem, kāpinot drošības depozītu minimālos apmērus maržinālās tirdzniecības veikšanai. Jāteic, ka korekcija sudraba cenai brieda, tomēr tās straujums pārsteidza. Valdot šādam fonam, pagājušās nedēļas laikā sudraba cena saruka par aptuveni 30% (pirms šī straujā kritienu sudraba cena šogad bija kāpusi par 57%).

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.

Pēdējā laikā uz neskaidrību fona straujāk palielinājusies ne tikai drošā patvēruma – zelta – cena. Tā palēkusies arī sudrabam, kas dažkārt tiek uztverts kā dzeltenā dārgmetāla lētākā alternatīva.

Augot investoru interesei, tā vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir pakāpusies jau par 16,5% un pārsniegusi 17 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.

Līdzīgi kā tas ir zelta gadījumā, arī sudraba vērtības pieaugumam palīdz centrālo banku politika. Notiekošais liek domāt, ka procentu likmes tiks novestas vēl zemāk un negatīvo likmju ēra vērsīsies plašumā. Šādos brīžos dārgmetāliem vieglāk konkurēt ar tiem finanšu produktiem, kuri nu sola ilgstoši ļoti liesus procentu ienākumus. Tādējādi pievilcīgāki izskatās dārgmetāli, kuru cenas pieaugumu bieži nosaka investoru spekulatīvā interese par tiem.

Tālākam sudraba cenas pieaugumam gan ir arī riski. Ilgstoši šajā tirgū nepārliecinošas tendences bija saistītas ar bažām par vairāku industriju veikumu. Pašlaik izskatās, ka zelta cenas inerce uz augšu spējusi paraut arī sudraba tirgu, bet, ja pasaules ekonomika patiešām nopietnāk sašķobīsies, sudrabam tas varētu nebūt nekas labs, jo zudīs šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. UBS apkopotās aplēses liecina, ka Āzijas reģions ir atbildīgs gandrīz par 60% rūpnieciskā sudraba pieprasījuma.

Nostiprinoties pieņēmumam, ka pasaules ekonomika būs vājāka, šogad zemāk ceļo vairāku izejvielu cena. Viena no šādām izejvielām ir sudrabs, kura vērtība Ņujorkas preču biržā kopš janvāra sarukusi gandrīz par 7% līdz 14,83 ASV dolāriem par Trojas unci.

Šajā pašā laikā palielinājusies zelta cena, kas līdz ļoti augstam līmenim novedis zelta/sudraba attiecības rādītāju.

Šobrīd vienas unces zelta vērtība pielīdzināma aptuveni 90 uncēm sudraba, kas ir visvairāk 26 gadu laikā, liecina Dow Jones Market dati. Iepriekšējo reizi zelta un sudraba attiecība virs 80 atradās 2016. gada sākumā, kad eskalējās bažas par straujāku Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Toreiz tas nozīmēja spēju (lai gan neilgu) akciju izpārdošanu faktiski visos lielākajos pasaules akciju tirgos. Tāpat zelta/sudraba attiecība šo līmeni pārsniedza neilgi pirms bēdīgi slavenā Lehman Brothers bankrota 2008. gadā.

Šāda situācija, pēc atsevišķu tirgus pētnieku domām, arī šobrīd var būt vēstnese sarežģītākiem laikiem visam kopējam finanšu tirgum. Jau ziņots, ka minētās attiecības palielināšanās bieži tiek uztverta kā negatīva parādība, jo tas liecina, ka līdzekļu pārvaldnieki priekšroku dod drošajam patvērumam zeltam, jo ir bažas, ka finanšu tirgū nosacījumi vairs nav tik labvēlīgi. Šajā pašā laikā tiek atmesti ieguldījumi sudrabā, jo valda pārliecība, ka būs aktuāla krietni lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, kas nozīmēs mazāku šī dārgmetāla industriālo patēriņu.

Varbūtējā gadījumā akciju tirgos investori meklēs iespējas pelnīt citur, turklāt izvēloties tādus finanšu aktīvus, kuriem ir tā dēvētās «naudas aizsardzības» funkcijas. Kā viens no šādiem aktīviem ir dārgmatāli, to vidū arī sudrabs, kura cena Londonas metālu biržā kopš pēdējā lokālā maksimuma sasniegšanas janvāra trešajā dekādē ir samazinājusies apmēram par desmit procentiem.

Tādējādi apsvēršanas vērts varētu būt solis, kas vērsts uz sava ieguldījuma portfeļa papildinašānu ar finanšu aktīviem, kuri korolē ar sudraba cenas izmaiņām. To vidū ir arī specializēti investīciju fondi, piemēram, iShares Silver Trust, kas cieši seko sudraba cenu izmaiņām, bet ļauj tirgū piedalīties ar mazākām summām un mazākiem riskiem salīdzinājumā ar kontraktiem preču biržās.

«Lai gan gads iesācies negaidīti grūti, fundamentālie faktori, kas runā par labu sudraba cenas pieaugumam, joprojām nav mainījušies. Drīzāk jāsaka, ka tie - tieši otrādi - ir vairojušies. «Valūtu kari» pasaulē rit pilnā sparā, šobrīd kopumā vairāk nekā 30 centrālās bankas veic sava veida monetāro stimulēšanu, un Japāna ir cieši apņēmusies izraisīt inflāciju, lai izķepurotos no pēdējo divdesmit gadu ekonomiskās dīkstāves. Līdz ar to ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sudraba cena varētu turpināt pieaugumu,» secina M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris.

Šogad sudraba cenas jau ir samazinājušās par vairāk nekā 20%, līdz 23,65 ASV dolāriem par unci, ko veicina izaugsme akciju tirgos. Lejupslīde vērojama, jo investoriem ir zudusi ticība šim investīciju veidam kā tuvākajā laikā peļņu nesošam, tādēļ daļa investoru iegulda citur.

Tiesa gan, jāatzīst, ka ne visi investori patlaban mēģina ātri atbrīvoties no sudraba, jo tiek plānots, ka centrālās bankas turpinās savus monetāros pasākumus, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās arī pieprasījumu pēc sudraba, ko izmanto ne tikai juvelierizstrādājumos, bet ražošanā.

Patlaban sudraba un vara cenu negatīvi ietekmē arī ziņas no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākais abu metālu patērētājs. Valstī novērota lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā iepriekš paredzējušas dažāda prognozes.

Līdz ar sudraba cenas samazināšanos, ievērojami krīt arī šī dārgmetāla pārstrādes kompāniju, tostarp Polijas uzņēmuma KGHM Polska Miedz SA, kurā pavisam nesen paviesojies aģentūras Reuters fotogrāfs, akciju cena. Kopš šā gada februāra, kad kompānijas akcijas cena Varšavas biržā bija šogad augstākajos līmeņos, tā ir sarukusi aptuveni 11%.

Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka 1. novembrī laidīs apgrozībā jubilejas monētu Sudraba pieclatnieks, kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929. gada formas.

Kā informēja centrālās bankas pārstāvji, monētas mākslinieks ir Rihards Zariņš (1869–1939).

Jāatzīmē sakritība, ka šī būs 90. lata jubilejas un piemiņas monēta – tās kaltas tikai atjaunotās valsts laikā. LB jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvji, pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas turpinājās brīvības cīņas, un tikai pēc valstiskuma iekšējas un ārējas nostiprināšanas un diskusijām par tautsaimniecības un finanšu sistēmas veidošanas principiem bija pienācis laiks valsts emisijas bankai un pilnvērtīgai nacionālajai valūtai.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 20 latu jubilejas monētu – sudrabā kaltu lasi, informēja centrālās bankas pārstāvji.

Sudraba laša grafisko dizainu veidojis apgrozības vienlatnieka autors Gunārs Lūsis, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas monētu kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

«Lasis parasti dzīvo desmit gadus, bet mūsējais, vesels un nedevalvējies, ir sasniedzis cienījamus divdesmit. Šis sudraba izdevums tad ir arī mans sveiciens jubilāram,» stāsta G. Lūsis.

Martā atjaunotajam latam ir apaļa gadskārta, un šajā reizē LB nokalusi viena lata apgrozības monētas repliku – sudrabā kaltu svētku laidienu ar jubilejai simboliski atbilstošu 20 reizes palielinātu nominālvērtību.

Zelta cena celsies arī nākamgad, jo investori turpinās iegādāties zeltu kā nodrošinājumu pret neskaidrībām attiecībā uz pasaules ekonomiku, liecina Reuters 55 tirgus analītiķu jūlija aptauja.

Aptaujātie eksperti sagaida, ka vidējā zelta cena šogad un nākamgad būs attiecīgi 1197 un 1228 ASV dolāri par Trojas unci (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka šā gada sākumā līdzīgā aptaujā vidējā zelta cena šim un nākamajam gadam tika pareģota pie attiecīgi 1150,5 un 1150 ASV dolāriem par unci.

Trešdien Ņujorkas biržā zelta cena atradās pie 1195 ASV dolāru par unci atzīmes. Kopumā šogad zelta cenas pakāpušās jau par gandrīz 9% un ja zelta cena šādos līmeņos noturēsies, minētā dārgmetāla vērtība izteikta ASV dolāros būs augusi jau 10 gadus pēc kārtas.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķu norādījuši arī uz augstāku sudraba cenu. Tiek prognozēts, ka šogad un nākamgad vidēja sudraba cena būs attiecīgi 18 un 19 ASV dolāri par unci (šā gada janvārī šiem termiņiem vidējo sudraba cenu prognozēja pie attiecīgi 18,5 un 18,14 ASV dolāriem par unci).

Pirmdien sudraba cena nokritās par 7% līdz 20,69 ASV dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada septembra.

Tādējādi sudraba cena šajā gadā nokritusi jau par 30%, kas ir vissliktākais rezultāts starp dārgakmeņiem šogad. Cenu uz leju dzen tirgus dalībnieku bažas, ka rūpniecības pieprasījums nav pietiekami liels, lai segtu mazo pieprasījumu pēc sudraba kā droša patvēruma investoru naudai. Biržās tirgoto produktu ieguldījumi sudrabā saruka līdz četru mēnešu mazākajam līmenim, savukārt hedžfondi palielināja prognozes par sudraba cenu kritumu.

«Sudrabs iet to pašu ceļu, kādu iet zelts,» aģentūrai Bloomberg norāda brokeru kompānijas Galaxy Futures eksperti, uzsverot, ka investīciju pieprasījums lēni samazinās, un pastāv bažas arī par ražošanas pieprasījumu, kas ir galvenais dzinulis.

Sudraba cena šonedēļ strauji pieaugusi, sasniedzot augstālo atzīmi septiņu gadu laikā, liecina biržas dati.

Šajā nedēļā vien sudraba cena palielinājās par 18%, sasniedzot 23,24 dolārus par unci. Kopš gada sākuma tā cena pieaugusi par 28%.

Sudraba cenas pieaugumu veicina investoru vēlme meklēt drošākus patvērumus saviem ieguldījumiem satricinājumu laikos, turklāt ASV dolāra vērtība sarūk un tirgū procentu likmes ir zemas. Jāņem vērā, ka, samazinoties dolāra vērtībai, ārvalstu investori var iegādāties lielākus zelta un sudraba apjomus.

Sudrabs tiek izmantots rūpniecībā, turklāt cenai spiedienu rada tā izmantošana atjaunojamās enerģijas risinājumos, raksta "CNN Business". Aptuveni pusi no sudraba pieprasījuma veido tieši industriālie pircēji.

Eksperti prognozē turpmāku cenas pieaugumu, taču tas visdrīzāk nebūs lēcienveidā.

Šodien zelta cena spēja pakāpties līdz 1283,25 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir jauna minētā dārgmetāla augstākā cena vēsturē.

Zelta cenas turpina balstīt bažās par lēno pasaules atveseļošanos. Vēl šo piektdien ASV dati atklāja, ka ASV patērētāji septembra sākumā bijuši sliktākajā omā pēdējā gada laikā. Jāpiebilst, ka jau rīt notiks ASV Federālo rezervju sistēmas sanāksme, kuras laikā tiks gaidīti mājieni par to, vai ASV CB drīzumā negrasās paziņot par apjomīgām dolāru drukāšanas programmām. Zelta cenas šogad sava «drošā patvēruma» statusa dēļ ir pieaugušas jau par aptuveni 16%.

Savukārt sudraba cena šodien turpināja dzīvoties savas pēdējo 30 gadu augstākās atzīmes tuvumā (mazliet zem 21 ASV dolāra par unci). Jāpiebilst, ka sudraba cenas pēdējo piecu nedēļu laikā vien ir palielinājušās jau par 17%. Pašlaik sudrabs ir kā lētāka alternatīva zeltam investoriem, kuri meklē tradicionāli drošāka patvēruma aktīvus. Jaunu sudraba izmantojuma veidu pieaugums, visticamāk, veicinās ražošanas pieprasījumu, savukārt investīciju pieprasījums pēc sudraba turpinās iegūt no zelta cenas kāpuma, raksta Reuters. «Man ir aizdomas, ka sudraba cenu lejupslīdei ir pienācis gals, un mēs varam gaidīt, ka nākamo 5 līdz 10 gadu laikā tā kāpums pārspēs zeltu (procentuālā izteiksmē),» paredz American Precious Metals Advisors pārvaldnieks Džefs Nikols.

Investoriem aizvien patīk ieguldījumi sudrabā, kā rezultātā ASV Naudas kaltuvē beigušās monētas Amerikas Sudraba Ērglis, raksta MarketWatch.

Kaltuve paziņojusi, ka tā uz laiku pārtrauc monētu tirdzniecību, un ražotne turpina darbu, taču pārdošana varētu tikt atsākta divu nedēļu laikā.

Pieprasījumu pēc sudraba monētām veicināja sudraba cenas kritums. Otrdien tā cena samazinājās par 5% līdz 14,969 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2009. gada. Trešdien cenas nedaudz pakāpās, taču kopš gada sākuma tā zaudējusi aptuveni 3%.

«Pieprasījums pēc sudraba tiešām pēdējo divu nedēļu laikā ir atgriezies, cenai paslīdot zem 16 dolāriem par unci,» norāda BullionVault eksperts Adrians Ešs.

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Šodien investoru interesi par zeltu izraisīja starptautisko reitingu aģentūru rīcība. Fitch samazināja Grieķijas kredītreitingu, savukārt Standard & Poor's samazinājusi Itālijas kredītreitinga nākotnes perspektīvas.

Valdot šādam fonam, investoru vidū palielinājās interese par drošā patvēruma investīcijām, pie kurām tradicionāli ir pieskaitāms zelts. Rezultātā minētā dārgmetāla cena pieauga līdz 1518 ASV dolāriem par Trojas unci.

«Domāju, ka ir novērojams labs zelta cenas atbalsts, lai tā atrastos virs 1500 ASV dolāru par unci atzīmes. Ja eirozonas parādu krīze sāks ietvers jaunas valstis, redzēsim jaunu zelta cenas rekordu. Savukārt sudraba cena mēģina rast atbalstu pēc tās nesenā ļoti straujā krituma. Ja redzēim jaunu cenas rekordu no zelta, tad arī sudraba vērtība kāps,» uzskata Phillip Futures analītiķis Ongs Ji Lings.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Šodien sudraba cena pieauga līdz 20,65 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir jauna augstākā sudraba cena pēdējo divarpus gadu laikā.

Jāpiebilst, ka kopumā šogad sudraba cena pieaugusi jau par 22%, tādējādi pārspējot arī zelta cenu izaugsmi, kuras šogad kāpušas par 16%.

Atsevišķi tirgus dalībnieki norādījuši, ka pēdējā laikā pieaudzis pieprasījums pēc sudraba, jo investori meklē lētāku veidu kā iegādāties kāda drošā patvēruma aktīvu (piemēram, zelts šobrīd maksā ap 1270 ASV dolāriem par unci). Tiesa, sudrabam piemīt arī rūpnieciskas īpašības un tam var sniegt atbalstu arī ekonomikas atveseļošanās, norāda VTB Captial analītiķi.

Šodien zelta cena pasaulē palielinājās līdz 1282,7 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir jauna vēsturiski augstākā minētā dārgmetāla cena.

Pēdējo dienu laikā zelta cenai atbalstu sniegusi ASV dolāra vājināšanas pret lielu daļu pasaulē tirgotajām valūtām, jo tirgū arvien vairāk spekulē, ka ASV Federālo rezervju sistēma nakamnedēļ varētu ieviest papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumus (runa iet par kvantitatīvo mīkstināšanu jeb ASV dolāru sadrukāšanu). Zelta cenu atbalsta arī festivālu sezonas sākums pasaules lielākajā zelta patērētājā – Indijā. Jāpiebilst, ka zelta cenas kopš šā gada augusta sākuma ir palielinājušas jau par vairāk nekā 100 ASV dolāriem (jeb 8%).

Šodien līdz pēdējo 30 gadu augstākajai cenai virs 21 ASV dolāra par unci tuvojās arī sudraba cena, kura pakāpās līdz 20,87 ASV dolāriem par unci. Kopumā sudraba cenas kopš šā gada augusta ir palielinājušas jau par 18%.

Šogad sudraba cena palēkusies jau gandrīz uz pusi, un ASV preču biržā tā pietuvojusies 30 ASV dolāru atzīmei par unci.

Sudrabs ir lētāka dārgmetālu tirgus karaļa – zelta – alternatīva, un veids kā nu, šķiet, pietiekami daudzi pasaules iedzīvotāji gatavi likt likmi uz palielākas nestabilitātes – pat esošās monetārās un finanšu sistēmas sabrukuma - iespējamību. Savukārt zelta cena kopš šā gada sākuma ASV preču biržā palēkusies par 23%, kur tā uz brīdi (augusta sākuma) atzīmējās pat virs 2 tūkst ASV dolāru atzīmes par Trojas unci.

"Es jau kopš 2002. gada gaidu neizbēgamu šīs monetārās sistēmas norietu. Jau 20 gadus kalna galā vicinu šādu karogu, un pēkšņi daudzi sākuši uz mani skatīties un teikt – šis vīrs ir ģēnijs," "Bloomberg" teic, piemēram, "Merian Gold and Silver Fund" vadītājs Neds Neilors-Leilands.

Aktuāla sudraba cenas depresija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējie mēneši neveiksmīgi izvērtušies faktiski visiem dārgmetāliem, lai gan sudrabs nonācis pastiprinātā investoru nežēlastībā. Šī metāla vērtība kopš saviem maija vidū sasniegtajiem līmeņiem ir sarukusi jau par 18% un šo ceturtdien atradās pie 14,55 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Savukārt 12 mēnešu skatījumā sudraba cena ir sarukusi jau gandrīz par trešo daļu.

Pašlaik sudrabam par sliktu spēlē faktiski visi minēto dārgmetāla cenu ietekmējošie faktori. Rietumvalstīs ir zema inflācija, kas nozīmē, ka daudziem investoriem zudusi jēga iegādāties dārgmetālus, lai šādā veidā mēģinātu nosargāt savu ieguldījumu vērtību. Tāpat sudraba cena pēdējo gadu laikā svārstījusies ļoti strauji, kas apšauba jebkādus pieņēmumus, ka šis dārgmetāls būtu kāda veida drošais patvērums. Analītiķi arī vērš uzmanību uz mazāku rūpniecisko pieprasījumu pēc sudraba, kas esot saistīts ar Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempu bremzēšanos (izejvielu ražotāji, šķiet, bija pieņēmuši, ka ļoti straujš Ķīnas pieaugums turpināsies bezgalīgi).