Banku augstskolas Satversmes sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu par Banku augstskolas rektoru uz nākamajiem pieciem gadiem atkārtoti ievēlējusi asociēto profesoru, vadībzinātņu doktoru Andri Sarnoviču, informē augstskolas pārstāvji.

Konkurss uz Banku augstskolas rektora amatu tika izsludināts 2015. gada 26. augustā. Augstskolas Senāts rektora amatam izvirzīja līdzšinējā rektora A.Sarnoviča kandidatūru, kura atbilstību izvērtēja un apstiprināja Rektora vēlēšanu komisija. A.Sarnovičs bija vienīgais kandidāts uz augstskolas rektora amatu. 2015. gada 3. novembrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē notikušajās rektora vēlēšanās par A.Sarnoviču tika atdota 31 balss, pret – viena.

Banku augstskolas vadības un attīstības programmā, kuru nākamajam rektora pilnvaru periodam no 2016. līdz 2020. gadam vēlēšanās piedāvāja A.Sarnovičs, kā nozīmīgākie mērķi ir izvirzīti augstskolas misijas īstenošana un izaugsmes veicināšana. Banku augstskola īsteno kopskaitā 15 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Vārdos valsts iestādes atbalsta ārzemju studentu apmācību Latvijā, bet darbos – sanāk tā, kā sanāk

To intervijā DB stāsta Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš gan, neraugoties uz vasaras beigās Ministru kabinetā saņemto «kurvīti» studiju virziena Mākslas atvēršanai, kas paredzēta ārvalstu studentu piesaistei, nemet plinti krūmos un cer, ka ar nākamā gada septembri piesaistīs arvien jaunus un maksātspējīgus studentus, kas visai Latvijai nesīs labumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15.novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik svarīgi ir ārvalstu studenti Latvijai?

Tie ir būtiski ne tikai, lai noslogotu Latvijā esošās augstākās mācību iestādes ar studentiem, bet arī būtībā «atved» naudu, jo ārvalstu studenti maksā ne tikai mācību maksu, bet arī izdevumus par dzīvošanu šeit, Latvijā, atnesot Latvijas ekonomikai būtiskus ienākumus, radot darba vietas, kā to pierāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Salīdzinājumam - pirms desmit gadiem Latvijā bija 130 tūkstoši studējošo, savukārt pašlaik nepilni 90 tūkstoši, turklāt no tiem aptuveni 10 tūkstoši jauniešu ir no ārzemēm, kuri šeit iegūst izglītību. Diemžēl demogrāfiskā bedre Latvijā rada situāciju, kad studējošo skats ir sarucis par vairāk nekā 30%, arī tikpat lielam daudzumam pasniedzēju ir «pazudis» darbs, un būtībā viņiem jādodas strādāt uz ārzemēm vai arī jāpārkvalificējas. Tāpēc vienīgais risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā, bet gan tikai viena no aptuveni 50 valstīm, uz kurieni doties studēt, un šajā segmentā ir nežēlīga konkurence vismaz 3000 augstāko mācību iestāžu vidū. Šis ir būtisks tirgus, kurā vietas pietiek visām Latvijas augstskolām un vēl paliek pāri. Tajā paša laikā bez Turības ārvalstu studentu piesaistē ļoti aktīvi strādā un labus rezultātus uzrāda Rīgas Stradiņa Universitāte, ārvalstu studenti ir arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Turībā pašlaik studē 40 valstu studenti no trijiem kontinentiem – Eiropas, Āzijas un Āfrikas, turklāt šie studenti ir vislabākā reklāma Latvijai. Līdz ar viņiem pieaug iespēja, ka citi šo valstu jaunieši dosies uz Latviju, lai iegūtu augstāko izglītību.

Liepājas Universitātes (LiepU) studenti un vadība ārkārtas kopsapulcē nolemuši izteikt neuzticību un pieprasīt ministra Roberta Ķīļa demisiju.

Kopsapulcē piedalījās augstskolas studenti, akadēmisko kursu vecākie, kā arī LiepU Studentu padome, paužot neizpratni par LiepU nepamatoti zemajiem reitingiem ministrijas publiskotajā vērtējumā. LiepU vadība, kuru sēdē pārstāvēja rektors Jānis Rimšāns, zinātnes prorektore Ieva Ozola, Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Māra Zeltiņa un Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes prodekāne Linda Pavītola, atzina, ka uz vairākiem studentu jautājumiem viņi nespēj atbildēt, jo šobrīd tiek gaidīta IZM ministra Roberta Ķīļa atbilde uz LiepU Senāta atklāto vēstuli, kurā ministram jāskaidro, kas veidoja un piedalījās augstskolu novērtēšanā un pēc kādiem kritērijiem tika veikts novērtējums. Tāpat tiek gaidīts ministra viedoklis par reģionālajām augstskolām un to stratēģisko attīstību.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.

Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.

Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.

“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.

Dažu gadu laikā studentu skaits Latvijas augstskolās ir samazinājies par 30 000. Tas liecina par nopietnu sistēmas krīzi Latvijas augstākajā izglītībā.

Diemžēl augstākās izglītības likums politisku iemeslu dēļ jau vairākus gadus ir iestrēdzis parlamentā. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, nākamajai Saeimai būs jāpieņem nopietni lēmumi.

Pasaulē pāriet uz «trešās paaudzes universitāšu» sistēmu. Vadošajās pasaules universitātēs ir akumulējušies milzīgi līdzekļi un grandiozs intelektuālais potenciāls. Veselīga augstākās izglītības sistēma ir spējīga uzturēt sevi pati – sinerģijā ar ekonomiku un biznesu, sinerģijā ar militāri rūpniecisko kompleksu un zinātni, sinerģijā ar valsts pārvaldi. Labākās augstskolas visā pasaulē nodarbojas ar augstākās izglītības eksportu. Valsts finansējums, ja nepieciešams, tiek virzīts uz konkrētām valsts vajadzībām – valstij vajadzīgu profesiju apguvi, valstij vajadzīgu pētījumu veikšanu, tas tiek virzīts studijām un zinātniskiem pētījumiem, nevis augstskolu birokrātijas uzturēšanai.

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus.

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ.

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru?

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Nespēja segt studiju maksu, došanās ārpus Latvijas, nesekmība - izplatītākie studentu atskaitīšanas iemesli, noslēdzoties šā akadēmiskā gada pirmajam semestrim. Galvenokārt no augstskolām izslēgti maksas studenti, informē laikraksts Neatkarīgā.

Vidzemes augstskolas studiju programmu metodiķe Anžela Jurāne - Brēmane norādījusi, ka atskaitīti 137 studenti, kas ir 10,4% no kopējā studentu skaita. 36 bija par valsts līdzekļiem studējošie, pārējie - par maksu.

Viņa stāstījusi, ka, apskatot pēdējo gadu statistiku, situācija ir līdzīga - ik gadu, beidzoties pirmajam semestrim, no augstskolas tiek izslēgti vairāk nekā 100 studenti. «Runājot par atskaitīšanas iemesliem šogad, tie ir dažādi, piemēram, 55 pārtrauca studijas pēc pašu vēlēšanās, 56 - neizpildīja studiju programmu,» skaidrojusi Jurāne - Brēmane. Vairāki studenti izslēgti finanšu parādu dēļ.

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.