Kārtējo reizi uzvirmojis ieilgušais strīds par Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumu. Pašlaik dievnams juridiski ir bezsaimnieka manta, jo Saeima tā arī nav pieņēmusi atbilstošu speciālo likumu, pirmdien informē laikraksts Neatkarīgā.
«Baznīcā saimnieko speciāli izveidota pārvalde ilggadējās direktores Mariannas Ozoliņas vadībā. Gan viņas saimnieciskā darbība, gan viņas izpratne par sakrālās celtnes izmatošanu garīgām un kultūras aktivitātēm jau ne reizi vien kritizēta no dažādām tribīnēm. Domstarpības saasinājušās, tapēc, visticamāk, jau jaunā gada sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tiks iesniegta prasība uzsākt baznīcas apsaimniekotāju darbības izvērtēšanu,» vēsta laikraksts.
Viens no aktīvākajiem Sv. Pētera baznīcas pašreizējās apsaimniekošanas modeļa kritiķiem esot mācītājs un Rīgas domes deputāts Jānis Šmits (LPP). Viņš kategoriski iestājas par dievnama atdošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumā.
Fakts, ka 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tas vēl nav noticis, liecinot vien par kādām šauri subjektīvām, iespējams, pat materiālām interesēm.
Deputāts iepazīstinājis ar faktiem, ka, pēc viņa domām, ēkas apsaimniekotāji ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem nereti izrīkojušies, mazākais, neprasmīgi un nelietderīgi. Piemēram, 2007. gadā torņa metāla konstrukciju ugunsdrošajam krāsojumam iztērēti 57 200 latu. Pēc apmēram pusgada, apsekojot torni, J. Šmits konstatējis, ka tā dēvētā ugunsdrošā krāsa jau nolobījusies, turklāt paraugos speciālisti neesot atraduši ugunsdrošu materiālu. Arī gadu vēlāk baznīcas ieejas durvju restaurācija, kas izmaksājusi vairāk nekā 52 000 latu, pēc J. Šmita domām, ir bijusi nemotivēti dārga. «Un tie nebūt nav vienīgie gadījumi, tādēļ esmu lūdzis domes Revīzijas komisiju uzsākt paplašinātu M. Ozoliņas darbības izpēti,» apgalvojis deputāts. Tāpat viņš neslēpis, ka ar secinājumiem iepazīstinājis juristus, kuri jau esot sagatavojuši iesniegumu KNAB.
