Stradiņu slimnīcas A korpusa II kārtas īstenošanas finansējuma iztrūkums veido aptuveni 30 miljonus eiro, šo naudu lūdz atrast valsts makā, jo savulaik 2016. gadā pieņemtās aplēses bijušas aplamas.
Ar šādu lūgumu nosūtīta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, to parakstījis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka pēc savulaik 2016. gada augustā valdībā skatītā Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma A korpusa II kārtas īstenošana iecerēta par 91,068 milj. eiro (sākotnēji par 75,88 milj. eiro), no kuriem 68,47 milj. eiro paredzēti būvniecībai, 17,118 milj. eiro – telpu aprīkošanai, 3,423 milj. eiro – projektēšanai un 1,369 milj. eiro – būvuzraudzībai. Šīs ieceres īstenošanai ir trīs finanšu avoti – 64 milj. eiro no ES struktūrfondiem, 4,5 milj. eiro no pašas slimnīcas un 22 milj. eiro no valsts budžeta.
DB 19.09.2018. jau vēstīja, ka Saeimas komisija konstatēja, ka SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A korpusa II kārtas būvniecības izmaksas, visticamāk, pārsniegs (par 18–24%) sākotnēji aplēstos 68,47 milj. eiro. Tas nozīmē, ka nauda slimnīcai būs jārod neatkarīgi no tā, kādi spēki veidos valdību un kas būs veselības ministra amatā. Tādējādi var secināt, ka 2016. gada risinājums, kas balstījās uz neatbilstošiem pieņēmumiem, radīja īstermiņa efektu – papildu naudu reģionos strādājošajiem veselības aprūpes centriem vairāku miljonu apmērā, bet finansējums valsts nozīmes slimnīcai jaunajai valdībai jāmeklē papildus.
Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:
https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-3oktobra-numurs
Pēc Saeimas deputātes Ingūnas Sudrabas sacītā, problēma slēpjas faktā, ka savulaik – 2016. gadā – tika veikts neatbilstošs pieņēmums par to, ka slimnīcas 1m2 būvniecība izmaksās 1500 eiro bez PVN, bet jau pašlaik ir skaidrs, ka tas nav izpildāms un būs vajadzīga papildu nauda no valsts maka. «Šim projektam ir paredzēts ES līdzfinansējums, taču, ja savulaik nebūtu politiska lēmuma – samazināt Stradiņu slimnīcas A korpusa II kārtas izveides izmaksas –, tad šis ES atbalsts naudas izteiksmē varētu būt bijis arī lielāks, bet tagad tas vairs nav iespējams un iztrūkstošie desmiti miljonu būs vien jāmeklē valsts makā,» uzsver I. Sudraba. Viņa atzīst, ka savulaik daļa no Stradiņu slimnīcas projekta naudas tika pārdalīta reģionālajām slimnīcām, kurām arī, protams, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir vajadzīgs finansējums.
Papildu līdzekļi būšot nepieciešami ne tikai būvniecībai, bet arī aparatūras iegādei – aptuveni 12 milj. eiro. «Papildu 30 miljoni eiro nosacīti ir pirmās aplēses rezultāts, kas iegūts, saņemot tehniskā projekta kontroltāmi, taču vēl jau savus piedāvājumus nav iesnieguši potenciālie šī projekta īstenotāji – būvnieki,» uz jautājumu, vai šī summa (pašlaik 121 milj. eiro) nevar vēl pieaugt, atbild I. Sudraba. Viņasprāt, slimnīca ir vajadzīga un tai jābūt funkcionāli racionālai gan no pacientu, gan veselības aprūpes speciālistu skatupunkta, gan no šīs ēkas ekspluatācijas aspekta. «Ir jau vēl arī slimnīcas B korpusa izveides plāns, un arī par tā patiesajām izmaksām (pašlaik nosaukti 136,99 milj. eiro) ir grūti spriest, tāpēc tā vairāk atgādina kājas ielikšanu durvīs,» norādīja I. Sudraba.
Visu rakstu Stradiņiem jāatrod papildus 30 miljoni eiro lasiet trešdienas, 3.oktobra laikraksta Dienas Bizness!
