Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Kampaņa Stop Drugs!, kurā iesaistījušies vairāk nekā 1000 cilvēku, ir devusi rezultātus, norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. «Taču cīņa būs jāturpina, jo Saeimai trūkst politiskās gribas kriminalizēt šo narkotiku tirdzniecību, savukārt narkotiku ražotāji un tirgotāji izgudro arvien jaunus veidus, kā attīstīt savu biznesu,» tā viņš.

Ceturtdien, 16. janvārī, Rīgas domē notika otrā sabiedriskā darba sanāksme cīņai pret legālajām narkotikām, lai pārrunātu sociālās kampaņas Stop Drugs! rezultātus un plānotu turpmāko rīcību.

Kustības Stop Drugs! koordinators Sandris Bergmanis sanāksmes laikā informēja, ka pērnā gada novembra, kad tika izveidoa Stop Drugs! kustība, pilsētā bija 52 zināmas tirdzniecības vietas. Kopš kustības izveidošanas notikuši astoņi reidi. Pateicoties tiem, pirms jaunā gada aktīvas tirdzniecības vietas bija palikušas ne vairāk kā 15, pārējās aizvērušās uz laiku vai vispār. «Diemžēl jāatzīst, ka tiklīdz šie tirgoņi netiek aktīvi apciemoti, «točkas» atkal atveras. Tādēļ pēc pēdējiem datiem šobrīd aktīvi darbojas 32. Tas liecina, ka ir nepieciešama aktīva sabiedrības darbība to ierobežošanā, un jācenšas to darīt tik ilgi, cik vien būs nepieciešams – līdz beidzot tiks veiktas izmaiņas krimināllikumā un šīs vielas atzītas par narkotikām,» tā Bergmanis.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

Ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja noteikumus, kas ļaus operatīvāk no tirgus izņemt bīstamās psihoaktīvās vielas, kas pazīstamas kā legālās narkotikas, informē EP pārstāvji.

Deputāti vēlas aizsargāt jauniešu veselību un drošību, vienlaikus neierobežojot zemāka riska vielu izmantošanu rūpniecības un komerciāliem mērķiem. Par bīstamāko vielu izplatīšanu varētu draudēt līdz 10 gadiem cietumsoda.

Ierosināto noteikumu mērķis ir risināt problēmas, ko rada jaunu vielu, kas izraisa līdzīgu efektu kā, piemēram, ecstasy vai kokaīns, parādīšanās un straujā izplatīšanās. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu, 5% ES jauniešu vismaz reizi dzīvē ir lietojuši šādas vielas. Vislielākais lietotāju īpatsvars ir Īrijā — 16%, tai seko Polija un Latvija ar 10% jauniešu.

Naktī uz 1.jūniju Valsts policija (VP) uzgājusi apmēram 15 tonnu kontrabandas degvīna kravu, un saistībā ar to aizturēts arī bijušais Saeimas deputāta amata kandidāts no partijas «Saskaņa» Ziedonis Apariņš.

Viņš kopā ar pašreizējo Rīgas domnieku Sandri Bergmani (S) un bijušo Saeimas deputātu Andri Morozovu (S) nodibinājuši biedrību «Latvijas transports», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijā apstiprināja, ka naktī uz 1.jūniju tika konstatēta kontrabandas alkohola krava bez akcīzes markām 15 tonnu apjomā. Saistībā ar šo noziegumu tikušas aizturētas divas personas un uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221.panta otrās daļas jeb alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju, ja tā veikta grupā.

Policijā norādīja, ka šobrīd turpinās izmeklēšana.

Morozovs, Bergmanis un Apariņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no partijas «Saskaņa» saraksta, bet Saeimā tika ievēlēts tikai Morozovs. Bergmani vēlāk ievēlēja Rīgas domē.

Ceturtdien, 16.janvārī, Rīgas domes sēžu zālē notiks otrā sabiedriskā sanāksme cīņai pret legālajām narkotikām, kuras mērķis ir pārrunāt sociālās kampaņas «Stop drugs!» līdzšinējos rezultātus un plānot turpmāko rīcību, informē Rīgas dome.

Sanāksmē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji, sabiedriskas organizācijas, dažādu sporta klubu dalībnieki.

Jau ziņots, ka Rīgā jau vairākkārt organizētas iedzīvotāju akcijas «Stop drugs» patruļas.

Šajās patruļās to dalībnieku galvenais uzdevums ir atturēt potenciālos interesentus no bīstamo vielu iegādes, tāpēc pircējiem, kas mēģināja iegādāties augu maisījumus, tika stāstīts par postu, kādu šīs narkotikas var nodarīt organismam.

Šonedēļ iedzīvotāji un policisti sākuši patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, tāpat pie tām izvietoti plakāti ar «legālo narkotiku» upuriem.

Iedzīvotāju patruļās var iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā.

Patlaban Rīgā darbojas 52 šādas apreibinošo vielu tirdzniecības vietas. «Faktiski tas ir tikpat izplatīts tīkls kā Narvesen vai citu kiosku tīkli,» iepriekš atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iedzīvotāju patruļu darbu koordinē Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Gatavību iesaistīsies patruļās apstiprinājis vairums nevalstisko organizāciju, sporta asociāciju, federāciju vadītāji un to domubiedri, arī motokluba «Free Hawks» biedri.

Pandēmijas apstākļos Nīderlandes marihuānas kafejnīcas piedzīvojušas nepieredzētu klientu pieplūdumu un apgrozījuma kāpumu.

Pēdējo divu gadu laikā daudzi marihuānas pircēji ir palielinājuši legālās narkotikas patēriņu, lai mazinātu trauksmi vai garlaicību.

Kad pērn martā Nīderlande ieviesa pirmo tā dēvēto mājsēdi, pie marihuānas kafejnīcām veidojās garas rindas, izraisot "zālītes paniku".

Lai gan pandēmijas laikā bāri, restorāni un naktsklubi ilgstoši bijuši slēgti, marihuānas kafejnīcas varēja turpināt darbu, piedāvājot savu preci iegādāties līdzņemšanai.

Kā liecina mentālās veselības un atkarību izpētes institūta "Trimbos" aptaujas rezultāti, 90% marihuānas lietotāju Nīderlandē atzinuši, ka pandēmijas laikā smēķē "zālīti" tikpat bieži vai biežāk nekā iepriekš. Trīs ceturtdaļas aptaujāto marihuānu smēķē katru dienu.

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) un deputāts Sandris Bergmanis (GKR).

«Par» abu pārstāvju ievēlēšanu nobalsoja 35 domnieki. Savukārt opozīcija asi kritizēja plānotās izmaiņas brīvostas valdē.

Kā ziņotājs sēdē bija uzaicināts Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš, bet deputāts Vilnis Ķirsis (V) rosināja iztaujāt tieši abus kandidātus, norādot, ka nevar atbalstīt pārstāvjus, nemaz nezinot, kādi ir viņu plāni.

Liepiņš sacīja, ka domes reglaments nosaka, ka jautājumu jāuzdod ziņotājam, taču atzina, ka ir bijuši precedenti, kad iztaujātas arī privātpersonas.

Ķirsis norādīja, ka abiem kandidātiem noteikti nebūtu jābaidās no jautājumiem, ja reiz ir atbilstoši šim amatam, pēc kā Burovs izsludināja pārtraukumu un sasauca apspriesties visu frakciju vadītājus. Pēc pārtraukuma Burovs Ķirša lūgumu akceptēja.

Rīgā ceturtdien otro reizi tika organizētas iedzīvotāju akcijas «Stop drugs» patruļas, un šajā reizē akcijā piedalījās jau vairāk nekā 300 cilvēku no dažādām nevalstiskajām organizācijām, tiem pievienojās arī citi brīvprātīgie, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Jau ziņots, ka pirmajā akcijā, kas norisinājās 13.novembrī, piedalījās aptuveni 200 brīvprātīgo.

Patruļu dalībnieku galvenais uzdevums ir atturēt potenciālos interesentus no bīstamo vielu iegādes, tāpēc pircējiem, kas mēģināja iegādāties augu maisījumus, tika stāstīts par postu, kādu šīs narkotikas var nodarīt organismam.

Uz visu tirdzniecības vietu durvīm, logiem un sienām tika līmēti plakāti, kuros redzams 20 gadus vecs jaunietis smagā veselības stāvoklī guļam slimnīcas gultā. Puisis šogad Ziemeļīrijā nomiris pēc «legālo narkotiku» lietošanas. Plakāts aicina aizdomāties, vai indīgo vielu lietotāji vēlētos savu fotogrāfiju redzēt kā nākamo uz šāda veida plakātiem.