Venecuēlas iedzīvotājos valda liela neziņa par tālāko situācijas attīstību valstī - patlaban arī trūkst medikamentu, ir sarežģījumi ar ūdens un elektrības piegādi, daudzi iedzīvotāji arī nespēj nopelnīt sev iztiku, pastāstīja Venecuēlā dzīvojošais Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda pārstāvis Dienvidamerikā un Karību valstīs Guntars Gedulis-Stengrevics.

Pēc viņa teiktā, vairums dienu paiet «normālā režīmā», cilvēki dodoties uz tirgu un darot citas ikdienišķas lietas. Tomēr vienlaikus iedzīvotāju vidū valda arī liela neziņa par to, kas valstī notiks tālāk, kā attīstīsies politiskā situācija.

«Dažādas protestu demonstrācijas notikušas arī agrāk, jau vairāku gadu garumā. Taču valdība tās vienmēr ignorējusi, lai gan arī iepriekš nemieros tikuši nogalināti cilvēki. Lai arī parlamenta spīkers Huans Gvaido pasludinājis sevi par jauno Venecuēlas prezidentu, Maduro joprojām sēž savā pilī un mēs vēl esam tālu no kādām reālām pārmaiņām politikā,» stāstīja latvietis.

Runājot par to, kāda ir ekonomiskā un sadzīves situācija, Gedulis-Stengrevics teica, ka ļoti «pieklibojot» ūdens un elektrības piegāde, sevišķi valsts iekšzemē. Tāpat neesot ļauts izpumpēt atļauto petrolejas dienas devu, kas esot galvenais līdzekļu ieguves avots valstī.

Nesen Kazahstānā izcēlās vardarbīgi protesti par sašķidrinātās naftas gāzes cenu pieaugumu. Valdība atkāpās, un dažās jomās izsludināja ārkārtas stāvokli.

Satricinājumi enerģētikas nozarē atbalsojas globāli daudzos procesos, kaut gan šis nav galvenais cēlonis Kazahstānas nemieriem.

Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs pieņēma savas valdības atkāpšanos pēc vardarbīgiem protestiem par degvielas cenu kāpumu. Tokajevs par premjerministra pienākumu izpildītāju nosaucis Alikhanu Smailovu.

Politiskais satricinājums neizbēgami ir radījis trauksmi pārvadājumu nozarē. Dažās valsts daļās dzelzceļa satiksme mēneša sākumā tika pilnībā bloķēta, un tika slēgtas vairākas nozīmīgas dzelzceļa stacijas Kazahstānas rietumos, tostarp Makat un Beineu. Pašlaik gan paziņots par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu. Almati, kuru nemieri ir skāruši visvairāk, ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls un diemžēl pārrāvumi šajā piegāžu posmā neizbēgami atsauksies arī uz piegādēm Eiropā.

Naftas cena šīs nedēļas sākumā tuvinās 108 ASV dolāru par barelu atzīmei, kas ir augstākais līmenis trīs mēnešu laikā.

Naftas cenai kāpt likusi politiskā nestabilitāte Ēģiptē, kas rada bažas, ka nemieri var izplatīties arī citos Tuvo Austrumu reģionos. Tiek ziņots, ka Ēģiptē atklāts uguns uz atsauktā valsts prezidenta Muhameda Mursija atbalstītājiem.

Naftas frontē valda bažas, ka nemieri izplatīsies un varētu tikt traucēts arī melnā zelta transports pa Suecas kanālu. Pagaidām gan transports pa šo kanālu traucēts nav, ziņo Reuters.

Tāpat naftas cenai pieaugt likušas gaidas par pasaules lielākās ekonomikas - ASV – ātrāku atveseļošanos. Jūnijā ASV tautsaimniecība spējusi radīt vairāk jaunu darba vietu nekā pirms tam prognozēja analītiķi, bet bezdarba līmenis atradies pie 7,6% atzīmes, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā. Arī citi ASV ekonomikas dati pēdējā laikā spējuši pārspēt prognozes vai vismaz nesagādāt vilšanos. Tiesa gan, līdz ar labākiem ASV tautsaimniecības datiem, šķiet, drīzāk agrāk nekā vēlāk varētu pienākt laiks, kad pasaulei gandrīz pēc piecu gadu pārtraukuma nāksies sadzīvot ar pakāpenisku dolāru drukāšanas ēras izskaņu.

Nemieri Ukrainā plešas plašumā ārpus galvaspilsētas Kijevas. Patlaban protestētāji varētu būt ieņēmuši administrācijas ēkas desmit Ukrainas pilsētās, ziņo BBC.

Tikmēr Ukrainas tieslietu ministre Olena Lukaša (Olen Lukash) brīdinājusi protestētājus, kas «okupējuši» viņas ministriju, ka lūgs Nacionālās drošības un aizsardzības padomi «sākt rīkoties». Tieslietu ministrijas ēku Kijevā protestētāji ieņēma svētdienas vakarā bez pretošanās no ministrijas puses.

«Ja protestētāji nepametīs Tieslietu ministrijas ēku, es prasīšu Nacionālās drošības un aizsardzības padomi Ukrainā pasludināt valstī ārkārtas stāvokli,» O. Lukaša paziņoja telekanālam Inter TV.

Protestētāji aktivizējušies un grasās ieņemt administrācijas ēkas arī austrumu rajonos, kas tradicionāli ir atbalstījuši Viktoru Janukoviču un viņa valdību, liecina informācijas sociālajos tīklos.

Naftas cena turpina turēties augtos līmeņos, un šīs nedēļas pirmajā pusē Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena dzīvojās nedaudz virs 110 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Kā galvenie iemesli, kāpēc naftas cena joprojām ir tik augta, tiek minēti ģeopolitiskie faktori. Proti, pamiers Gazas joslā ir trausls, nemieri notiek Ēģiptē un karš turpinās Sīrijā. Pastāv bažas, ka nemieri var izplatīties uz citām Tuvo Austrumu valstīm, kas atšķirībā no minētajām valstīm, ja būtu ievērojamas melnā zelta ražotājas.

Ja nebūtu tuvo Austrumu faktors, naftas cena, visticamāk, būtu ievērojami zemāka. Pasaules vadošo ekonomiku dati ir pārsvarā vāji, kas liecina, ka pieprasījuma izaugsme pēc naftas saskatāmā nākotnē varētu būt mazāk strauja. Tāpat milzīgs nezināmais ir tas, vai līdz ar šā gada beigām ASV iestāsies tā saucamā «fiskālā krauja» jeb process, kad līdz ar 2013. gada sākumu ASV beigsies nodokļu atlaides un iestāsies automātiska izdevumu samazināšana 600 miljardu ASV dolāru apmērā. Daudzi ekonomisti uzskata, ka tas pasaules lielākajai ekonomika liks nonākt recesijā.

Pirmdienu ASV vieglā jēlnafta WTI sāka ar kāpumu.

Cenas pieaugumu veicināja signāli par ekonomisko atveseļošanos Eiropā, kā arī runas par iespējamo Rietumu valdību militāro iejaukšanos Sīrijā, raksta Bloomberg. ASV paziņojusi, ka apsver iespēju izmantot militāru spēku Sīrijā pēc tam, kad pret iedzīvotājiem tika izmantoti ķīmiskie ieroči.

Kaut arī Sīrija nav lielākais naftas ražotājs, nemieri tajā var veicināt bažas par jēlnaftas piegādēm, tādējādi dzenot cenas uz augšu.

Tādējādi WTI oktobra piegādēm pieauga par 95 centiem līdz 107,37 dolāriem par barelu. Šajā gadā naftas cenas jau palielinājušās par 16%.

Savukārt Brent oktobra piegādēm saruka par 0,3% līdz 110,72 dolāriem par barelu.

Ēģiptei importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem, aģentūrai Reuters paziņojis valsts nu jau bijušais valsts Sagādes ministrs Basems Ouda, kas tika atstādināts līdz ar Muhameda Mursija valdības krišanu.

Ministrs ziņoja, ka Ēģiptei palicis aptuveni 500 tūkst. tonnu importēto kviešu, kas būtu pietiekami vien termiņam, kas ir mazāks par diviem mēnešiem. Tiesa gan, valstij vēl esot aptuveni trīs milj. tonnu vietēji izaudzēto zemākas kvalitātes kviešu graudu krājumi (tos esot nepieciešams sajaukt ar importētajiem kviešiem, lai vispār no tiem varētu cept maizi).

Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par savu kviešu importu.

Šangpu ciematā Ķīnas dienvidu daļā vietējie zemnieki pieprasa demokrātiskas vēlēšanas, un, lai panāktu savu, ciema iedzīvotāji izveidojuši barikādes no akmens un stieplēm, kā arī aizsprostojuši ceļu ar izdemolētām un aizdedzinātam automašīnām, vēsta ārvalstu mediji.

Nemieri norisinās jau otro nedēļu, un Ķīnas zemnieku dusmas vietējās amatpersonas izpelnījušās rūpnīcas būvdarbu dēļ. Ražotni paredzēts izbūvēt uz zemes, ko līdz šim zemnieki izmantoja lauksaimniecībai.

Zemnieku nemieri ir jau otrā šāda veida «sacelšanās» Guanduna provincē pēdējo 15 mēnešu laikā, un šī epizode norāda uz tādām problēmām kā politiskās atbildības trūkums un juridisku normu neievērošana, ziņo NRT.

Šangpu ir ciematiņš, ko ieskauj zemkopības zemes, banānu audzes un palmu koki. Fermeri te vēl joprojām strādā, izmantojot roku darbu.

Kādu dienu ciemā esot ieradušies «bandīti», kas uzbrukuši vietējiem fermeriem, stāsta 60 gadus vecais ciemata iedzīvotājs Lī, kuram uzbrucēji, kas, pēc vietējo teiktā, ieradušies, lai «lauztu valdošo opozīciju pret jaunās ražotnes būvi», viņam ar kapli esot salauzuši celi. Vietējie pašaizsardzības nolūkos sāka apmētāt iebraucējus ar akmeņiem, tāpat viņi aizdedzinājuši «bandītu» automašīnas un bloķējuši ceļus.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Šodien notikušajā asociācijas Latvijas auto (LA) ārkārtas sapulcē, kas bija sasaukta pēc vairāku desmitu neapmierinātu biedru aicinājuma, nebija kvoruma. Toties bija haotiska pārmetumu izteikšana un jautājumu uzdošana valdei, kā arī neveiksmīgi tās mēģinājumi skaidrot savus lēmumus.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka ar aicinājumu pie LA biedriem izvēlēt jaunu LA padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses, bija vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, bija radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču šobrīd ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums iepriekš DB atzina par nepamatotiem. Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu vēstulē izskanēja arī pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu.

Šā gada otrajā ceturksnī esam piedzīvojuši samēra lielas svārstības - uzplaukuši nemieri tādās valstīs kā Turcija un Brazīlija, otrais Arābu pavasara vilnis pāršalc Ēģipti un arī aktuāla joprojām paliek parādu krīze eirozonā, teikts izpētes kompānijas S&P Captial IQ ziņojuma, kas ik ceturksni apkopo pasaules kredītu tirgus skatījumu uz valstu spēju norēķināties par savām parādsaistībām.

S&P Captial IQ pētījums liecina, ka šobrīd valstis ar vislielāko defolta iespējamību tuvāko piecu gadu laika ir Argentīna, Kipra un Venecuēla. Daudz no pirmā trijnieka neatpaliek Grieķija.

Savukārt valstis ar vismazāko defolta iespējamību ir Norvēģija, Zviedrija un Somija. Iespējamība, ka Latvija tuvāko piecu gadu laikā nespēs norēķināties par savām parādsaistībām tiek vērtēta ar 9,28%.

Avots: S&P Capital IQ

Krievijas policija «preventīvos reidos» arestējusi vairāk nekā 1,2 tūkstošus kaukāziešu imigrantu, kas strādā tirdzniecības centrā, kuram svētdien uzbruka protestētāji, raksta BBC.

Db.lv jau rakstīja, ka nemieri sākušies pēc tam, kad Biruļovas rajonā tika nogalināts kāds jauns krievu vīrietis, un šajā slepkavībā aizdomās tiek turēts kaukāziešu izcelsmes imigrants. Nogalinātais ir 25 gadus vecais Jegors Ščerbakovs, kurš ceturtdienas naktī esot gājis mājup. Pēc policijas paustā, viņš uz ielas ticis sadurts līdz nāvei. Vairāki simti iedzīvotāju protestējuši miermīlīgi, prasot tiesīgu spriedumu slepkavam, taču vēlāk jaunu vīriešu grupa sākusi izsist logus tirdzniecības centrā un galu galā to aizdedzināja. YouTube ievietotā video redzams, kā tiek izkliegti rasistiski saukļi, piemēram, «White power!». Protestos aizturēti aptuveni 380 cilvēki, pret viņiem uzsāktas krimināllietas.

Pirmdien Ziemeļjūras naftas Brent cena turpināja kāpumu, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām par iespējamiem piegāžu traucējumiem Lībijā, raksta Bloomberg.

Naftas cena jūlija piegādēm pakāpās par 0,5% līdz 110,33 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā cena pieauga par 1,7%, pārtraucot divu nedēļu ilgo kritumu.

Pakāpās arī ASV vieglās jēlnaftas WTI cena – par 0,7% līdz 102,74 dolāriem par barelu.

Lībijas amatpersonas apsūdz pensionētu armijas ģenerāli par apvērsuma plānošanu, kā arī citi nemieri ir veicinājuši piegāžu traucējumus. Kā liecina Bloomberg dati, Lībijas jēlnaftas ražošanas apjomi gada laikā mazinājušies par 80%.

Tāpat spriedze starp Ukrainu un Krieviju ir viens no faktoriem, kas varētu Brent cenai likt turēties ievērojami virs 100 dolāriem par barelu, norāda Nomura Holdings eksperts Gordons Kvans.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Vismaz divdesmit Šveices likumsargu guvuši ievainojumus sadursmēs ar vardarbībā pāraugušas tehno mūzikas parādes dalībniekiem. Nekārtību laikā policija izmatojusi asaru gāzi, ūdensmetējus un aizturējusi 60 demonstrantus, no kuriem liela daļa pārstāvējusi Black Bloc anarhistu kustību.

Nemieri izcēlās svētdienas agrā rītā Šveices galvaspilsētā Bernē, kur norisinājās nesankcionēta tehno parāde Tanz Dich Frei (Dejo brīvs). Maskās tērpti parādes dalībnieki centās izlauzties cauri ap parlamentu esošajiem nožogojumiem. Šveices likumsargi novērsa mēģinājumu izlauzties līdz parlamentam, tomēr sadursmes turpinājās Bernes dzelzceļa stacijas tuvumā, kur demonstranti demolēja bankomātus, izsita logus bankām un veikaliem. Saskaņā ar policijas aplēsēm, vardarbīgajos nemieros radušies zaudējumi vairāku simtu tūkstošu Šveices franku apmērā.

Likumsargi norāda, ka nesankcionētajā parādē piedalījušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no kuriem bijuši miermīlīgi. Parādes dalībnieki nesuši plakātus ar pret kapitālismu, neliberālo ekonomiku un policijas brutalitāti vērstiem uzrakstiem.

Turcijas premjerministra vietnieks Bulents Arinčs atvainojies demonstrācijās pret koku izciršanu Gezi parkā ievainotajiem protestētājiem, kā arī kritizējis likumsargus par pārmērīga spēka pielietošanu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Sākotnējie protesti pret koku izciršanu Gezi parkā bijuši taisnīgi un likumīgi, sacījis B. Arinčs. «Pārmērīga spēka pielietošana pret tiem, kas aizstāv apkārtējo vidi ir nepareiza un netaisnīga. Es atvainojos šiem pilsoņiem,» sacīja premjerministra vietnieks. Tomēr Turcijai neesot jāatvainojas tiem, kas protestu akciju laikā nodarbojušies ar demolēšanu. B. Arinčs arī piedāvājis sarīkot tikšanos ar Gezi parka protestu organizētājiem un aicinājis pārtraukt vardarbīgos nemierus.

Sadursmes demonstrantu un likumsargu starpā Turcijā turpinājušās arī naktī uz otrdienu. Protesta akcijām Turcijas pilsētās vēršoties plašumā, valsts lielākās arodbiedrības uzsākušas divu dienu streiku.

Sekojot asiņainām demonstrācijām, kurās nogalināts 51 cilvēks, Ēģipte paziņojusi par vēlēšanu rīkošanu. Tikmēr partija Musulmaņu brālība, kurai piederīgs arī militārā apvērsumā gāztais prezidents Muhameds Mursi, aicina tās atbalstītājus arī otrdien pulcēties ielās, ziņo Reuters.

Izjūtot spiedienu ātrāk atjaunot demokrātiju, Ēģiptes pašreizējā pagaidu valdība ar Adli Mansuru (Adli Mansour) vadībā paziņojusi par vēlēšanu rīkošanu ātrāk nekā tās tika paredzētas. Parlamenta vēlēšanas gaidāmas pēc sešiem mēnešiem, un tām sekos arī prezidenta vēlēšanas.

Otrdienas rītā Kairas ielas bijušas mierīgas, tomēr vēlāk atkal gaidāmas gāztā prezidenta atbalstītāju protesta akcijas, ziņo Reuters.

Jau ziņots, ka Ēģiptē kopš prezidenta M. Mursi gāšanas plosās nemieri, un, saskaņā ar aculiecinieku pausto, armija uzbrukusi demonstrētājiem. «Tie izsmidzināja uz mums asaru gāzi, gumijas lodes – visu. Tad viņi izmantoja īstas lodes,» stāstīja Abdelazizs Abdels Šakua (Abdelaziz Abdel Shakua), 30 gadus vecs protestētājs, kurš pēc demonstrācijām ievainots kājā.

Bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tiks piemērots mājas arests.

H. Mubaraka atbrīvošana notiek «saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumu», kas šobrīd noteikts valstī, pavēstījusi Ēģiptes pagaidu valdība. Paredzēts, ka 85 gadus vecais H. Mubaraks no cietuma tiks atbrīvots ceturtdien. Pret viņu gan joprojām būs noteiktas apsūdzības saistībā ar protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā, kas beidzās ar H. Mubaraka gāšanu un apcietināšanu. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā, tomēr pēc viņa apelācijas tiesa lika lietu izskatīt no jauna.

Ēģiptes notikumu vērotāji norāda, ka H. Mubaraka atbrīvošana no cietuma liecina par pazīmēm, ka valstī – vismaz īstermiņā – atgriežas represīva iekārta. «Mubaraka atbrīvošana ir pašsaprotama, vidē, kura šobrīd, diemžēl, ir redzama [Ēģiptē]. Nav īpašas nozīmes tam, ka Mubaraks ir atpakaļ, jo visi viņa [režīma] simptomi ir atpakaļ jau kādu laiku,» atzīmēja Kairas Cilvēktiesību pētniecības institūta direktors Ziads Abdels Tavabs.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

Otrdien zelta cena samazinājās līdz gandrīz nedēļas zemākajai atzīmei, jo tirgus dalībnieki izvērtēja, vai jaunā Ukrainas prezidenta vēlēšanas mazinās spriedzi starp Ukrainu un Krieviju.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm saruka par 0,6% līdz 1285,5 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 21. maija. Šajā gadā zelta stieņa cena ir pieaugusi par 7,1%, ko daļēji veicināja nemieri Ukrainā.

Tāpat zelta cena augusta piegādēm samazinājās par 0,4% līdz 1287,1 dolāram par unci.

Zelta cenas pievilcību mazina eiro vērtības kritums,jo dolāros nominētais zelts kļūst dārgāks tā turētājiem citās valūtās, ja dolāra vērtība pieaug.

Šajā mēnesī zelta cena ir samazinājusies par 0,2%, savukārt eiro vērtība – pieaugusi par 1,4%. Pirmdien eiro cena pret dolāru sasniedza trīs mēnešu zemāko līmeni, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka Eiropas Centrālā banka jūnijā paplašinās savu ekonomikas stimulēšanas instrumentu klāstu.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?