Ēnu ekonomikas apkarošanai Latvijā plānots stingrāk uzraudzīt skaidras naudas darījumus virs 1000 latiem.
DB jau rakstīja, ka uzņēmēji piedāvātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām vērtē kritiski. Saeima tos atbalstījusi konceptuāli.
Grozījumi paredz pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu - arī ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādējādi, piemēram, tirgotājam būs pienākums ziņot, ja kāds Latvijas iedzīvotājs, norēķinoties skaidrā naudā, iegādājas preci, kas dārgāka par 1000 latiem. Vienlaikus tiek samazināts slieksnis, sasniedzot kuru ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus no 3000 līdz 1000 latiem, kā arī samazināts slieksnis, sasniedzot kuru nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā no 10 000 latiem līdz 5000 latiem. Līdz ar grozījumiem plānots ierobežot nelegālās naudas plūsmu.
Daudz darījumu skaidrā naudā notiek tirdzniecībā, jo daudzi uzskatot, ka tā ir drošāk. Turklāt darījumi ar skaidru naudu ir lētāki, nekā izmantojot banku pakalpojumus, DB iepriekš teica Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadītājs Henriks Danusēvičs. Viņš pauda viedokli, ka uzņēmumiem šādi nosacījumi radīs papildu pienākumus. «Var jau prasīt atskaites, bet ir jautājums - kas tās analizēs,» sacīja H. Danusēvičs.
Liekas birokrātijas radīšanu atzina arī Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs, bet Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners brīdināja par to, ka ar šādiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām var saskatīt personas tiesību uz privātīpašumu ierobežošanu.