Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

No spraigiem pieņēmumiem par ASV politikas veidošanos prezidenta Trampa vadībā līdz Eiropas Savienības eksistenciālajiem jautājumiem saspringtajā Eiropas vēlēšanu kalendārā – valūtas darījumu veicējiem ir daudz steidzamu jautājumu, ko apsvērt attiecībā uz gaidāmo gadu, informē Saxo Bank valūtu stratēģijas vadītājs Džons Hārdijs.

USD vērtības prognozētājiem ir pienākuši grūti laiki, jo 2017. gada ieskaņā ASV dolārs kļūst salīdzinoši dārgs, dolāra indeksam pat sasniedzot jaunu augstāko līmeni pēdējo 13 gadu laikā. Īsumā, jauna stimula gaidās paaugstinājušās procentu likmes un Federālo rezervju sistēmas likmju kāpumi ātri pielāgosies jebkurai tautsaimniecības izaugsmei un galu galā arī apgrūtinās kredītus un palēninās visas iesāktās darbības. Neskaidrais faktors šajā situācijā ir laiks – vai jau pirmajā ceturksnī būs manāma traucēkļu veidošanās, vai arī mēs nepietiekami novērtējam šā cikla spēju paplašināties uzticības atjaunošanās rezultātā? Tirgotājiem kā vienmēr būs jāsaglabā modrība.

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

Sterliņu mārciņas cenu pret ASV dolāru šonedēļ līdz pēdējo desmit mēnešu zemākajai atzīmei nometa politiskā neskaidrība valstī un spekulācijas, ka britu ekonomikas atveseļošanās būs vāja un, lai to padarītu stiprāku, būtu nepieciešams sadrukāt vēl pāris miljardus mārciņu, raksta Reuters.

Šādas spekulācijas saglabājas pat neskatoties uz to, ka Anglijas Banka šo ceturtdien savu aktīvu pirkšanas programmu nepalielināja no esošajiem 200 miljardiem mārciņu.

Šonedēļ mārciņa cena noslīdēja līdz pat 1,478 ASV dolāru atzīmei pēc tam, kad britu vēlētāju aptaujas rezultāti norādīja, ka neviena no britu partijām varētu negūt vēlēšanās stabilu vairākumu. Pat neskatoties uz to, ka sterliņu mārciņa ir spējusi atkarot nelielu daļu savu pozīciju pret dolāru (piektdien mārciņas cena atradās nedaudz virs 1,5 dolāriem), analītiķi norādījuši, ka sterliņu mārciņa zem pārdošanas spiediena atradīsies vēl tuvākās nedēļas vai pat mēnešus, tā Reuters.

Lieliem mazumtirgotājiem drukātā reklāma ir vairāk nekā divas reizes efektīvāka nekā reklāma televīzijā, atsaucoties uz Microsoft Advertising pētījumu, raksta The Times.

Katra 1 Lielbritānijas sterliņu mārciņa, kas iztērēta drukātajās reklāmās, ienes 5 sterliņu mārciņas ieņēmumos, savukārt televīzijas reklāma - 2.15 sterliņu mārciņas, bet tiešsaistes reklāma - 3.44 sterliņu mārciņas, liecina pētījums, kas ietvēris 26 vadošos Lielbritānijas mazumtirgotājus.

Microsoft Advertising pētījumā tika aptaujāti anonīmi dalībnieki, starp kuriem bija lieli apģērbu veikali, lieli pārtikas mazumtirgotāji un universālveikali. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24 atrodas Lielbritānijas kompāniju Top 100 attiecībā uz tēriņiem medijos.

Pētījuma autori iesaka mazumtirgotājiem palielināt tiešsaistes un drukāto reklāmu budžetus par 10% un par tādu pašu apjomu samazināt televīzijas reklāmu budžetus.

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Sakarā ar Grieķijas parādu problēmu saasināšanos, pēdējā laikā presē parādījās daudz rakstu, kuri pareģo drīzu eiro krahu. Vai Grieķijas problēmas patiešām var izraisīt krasu vērtības samazināšanos vienotai Eiropas valūtai? Mēģināsim tikt skaidrībā ar šo problēmu.

Fiskālas un parādu problēmas tradicionāli ir Eirozonas dienvidu valstu – Portugāles, Spānijas, Itālijas un Grieķijas – «galvassāpes». Un ir dabiski, ka pēdējas pasaules finanšu krīzes laikā tās problēmas krasi saasinājās.

Vissliktākā situācija izveidojās tieši Grieķijā, kur 2009. gadā budžeta deficīts sasniedza 12,7% no IKP, bet valsts parāds pieauga līdz €300 mljrd., jeb 120% no IKP. Pēc pēdēja rādītāja Grieķija pat apsteidza nemainīgu zonas līderi šajā ziņā – Itāliju (115%). Tas ne tikai izraisīja skaudru kritiku no Eiropas Savienības varu puses, bet arī lika investoriem sākt domāt par to, cik droši ir ieguldījumi eirozonas aktīvos. Eirozonas valstu valsts vērtspapīru cenu un ienesīgumu izlīdzināšanās, kas notika pirms krīzes, tagad nomainīja pamatīga to nesaskaņa. Piemēram, Grieķijas valsts parādu cenas 2009. g. decembrī–2010. g. janvārī krasi krita, bet garo vērtspapīru ienesīgums gandrīz divkāršojās. Grieķijas garo vērtspapīru spreds (ienesīguma starpība) pret Vācijas vērtspapīriem pieauga līdz 3%. Spredi pieauga arī citu Eirozonas problemātisko valstu vērtspapīriem. Toties lēta aizņemšanās bija viena no svarīgākām vienotās valūtas telpas priekšrocībām un stimuls pievienoties tai.

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

ASV ekonomikas izaugsmei esot straujākai nekā Eiropā un Japānā, ASV dolārs, visticamāk, kļūs par nākamo desmit gadu «izaugsmes valūtu», uzskata banka UBS, kas ir pasaulē otrs lielākais ārvalstu valūtu tirgotājs, vēsta Bloomberg.

ASV dolārs varētu atgriezties pie savas lomas, kāda tā bija 1980. gadu sākumā un 1990. gadu beigās, kad, pieaugot akciju cenām, palielinājās dolāra vērtība, skaidro UBS valūtu maiņas stratēģis Singapūrā Mansūrs Mohi-Udins.

«Nākamo desmit gadu laikā dolārs, visticamāk, kļūs par pamatu pozitīvam investoru sentimentam, jo ASV tirgus ieguldītājiem šķiet vairāk pievilcīgs nekā eirozona, Lielbritānija un Japāna,» norāda UBS eksperts, piebilstot, ka ASV dolāram, pieņemoties spēkā, gaidāmas būtiskas izmaiņas valūtu tirgos.

Līdz šim ASV dolārs bija investoru «patvērums», jo tam bija zemas procentu likmes, proti, tā vērtība auga, investoriem izvēloties drošus ieguldījumus, un samazinājās, pieaugot akciju, kredītu un preču cenām. Taču jau tagad novērojamas pēdējo desmit gadu tendenču izmaiņas, jo dolāra vērtība palielinājusies pat laikā, kad akciju cenas ir augušas. Turklāt, tā kā arī suverēnie ieguldījumu fondi, īpaši naftas ieguves valstīs, varētu sākt izmantot dolāra priekšrocības, ņemot vērā spēcīgāku ASV ekonomisko izaugsmi, dolāra vērtība varētu augt arī laikā, kad palielināsies naftas cenas.

Izskanot ziņām par situācijas saasināšanos Itālijas ekonomikā, trešdien kritumu piedzīvoja Eiropas biržu indeksi. Tikmēr ASV biržu indeksi pieauga, jo beidzot tika atrisināts jautājums ar valsts parādu griestiem. Nedaudz pieaugušas naftas cenas, bet zelta cenas turpina pārsist visus rekordus.

Pēc panāktās vienošanās par ASV parāda griestu paaugstināšanu trešdien kāpuši ASV biržu indeksi. Dow Jones Industrial Average trešdien kāpis par 0.25%, S&P 500 par 0,50%, bet Nasdaq Composite pieaudzis par 0.89%.

Savukārt Eiropas biržu indeksi trešdien, reaģējot uz ziņām par parādu krīzes uzliesmošanu Itālijā, ievērojami samazinājās. Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 2,34%, Frankfurtes biržas indekss DAX par 2,30%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 1,93%.

Pastiprinoties investoru bažām par ASV ekonomikas perspektīvām, trešdien turpināja krist naftas cenas, sasniedzot 91,93 ASV dolārus par barelu (WTI) un 113,44 dolārus par barelu (Brent). Tomēr ceturtdienas rītā naftas cenas uzrāda nelielu kāpumu - WTI jēlnaftas cena septembra piegādēm sasniegusi 92,08 ASV dolārus par barelu, bet Brent – 113,32 dolārus.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

ASV dolārs būs drošs ieguldījums nākamajos sešos līdz divpadsmit mēnešos, jo pasaules tirgi ir koncentrējušies uz eirozonas nepatikšanām, bet situācija mainīsies, trešdien Reuters sacījis Ķīnas centrālās bankas padomdevējs.

Li Daokui, centrālās bankas monetārās politikas komitejas akadēmiskais loceklis, sacījis, ka ASV obligāciju cenas un dolārs kritīs tad, kad Eiropas ekonomiskā situācija stabilizēsies.

«Tagad tirgus uzmanība joprojām ir vērsta uz Eiropu un turpmākajos sešos līdz divpadsmit mēnešos tā nepavērsīsies uz ASV pusi,» sacījis Daokui.

Taču, pēc viņa domām, «fiskālā situācija ASV ir daudz sliktāka nekā Eiropā». «Viena vai divu gadu laikā, kad Eiropas parādu situācija stabilizēsies, finanšu tirgu uzmanība noteikti pāries uz ASV. Šajā brīdī ASV Valsts kases obligācijas un dolārs piedzīvos ievērojamu kritumu,» uzskata Ķīnas centrālās bankas padomdevējs.

Veiksme nevar turpināties mūžīgi, un arī visām labajām lietām pienāk gals. Līdz šim ASV dolārs bija salīdzinoši veiksmīgs attiecībā pret citām valūtām, taču nu viss pavērsies citādāk.

Tam par pamatu bija ASV Nodarbinātības dienesta 16. martā izplatītā paziņojumu, ka ASV patēriņa cenu indekss februārī pieaudzis par 0,4%. Patēriņa preču cenu kāpumā 80% noteica degvielas cenu pieaugums. ASV inflācija pieauga vairāk nekā iepriekšējos 10 mēnešos un, neskatoties uz Bena Bernanka (Ben Bernanke) un citu federālās politikas lēmumu pieņēmēju izteikumiem, ka šis būs tikai īslaicīgs lēciens, ASV dolāra kurss strauji kritās pret citām «lielajām» valūtām. Dolārs pagājušās nedēļas piektdienā bija piedzīvojis smagāko dienas kritumu šomēnes. Dow Jones Dollar Index bija nokrities par 0,58 %, kamēr eiro piedzīvoja kāpumu no 1,3080 līdz 1,3182, bet britu mārciņa sasniedza 1,5842 atzīmi. Līdzīga tendence turpinājās arī pirmdien, kad eiro un Lielbritānijas mārciņa turpināja pieaugt līdz attiecīgi 1,3238 (EUR) un 1,5899 (GBP), kā arī otrdien, kad dolārs nokritās par 0,4%. Tendences liek domāt, ka ASV dolāra apbrīnojamam kāpumam veiksmīgajam posmam būs pienācis gals.

Jūnijs ASV akciju tirgū nebija pārsteigumu mēnesis – FRS rīkojās paredzami, indeksi ierastā gaitā virzījās uz augšu un tehnoloģiju sektors atkal bija līderis šajā rallijā uz jaunām virsotnēm. S&P 500 pieauga par 3,5%, bet Nasdaq-100 par 6,2%, dārgāks kļuva arī “Lieliskais septiņnieks; Dow Jones Industrial Average Index pieauga par 1,4%, bet Russell 2000 samazinājās par 0,6%.

Tikmēr Eiropas STOXX 600 indekss, kas atspoguļo 17 Eiropas valstu biržās kotēto 600 lielāko uzņēmumu dinamiku, zaudēja 1,62%.

Negaidītais Emanuela Makrona lēmums pēc neveiksmīgajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlaist Francijas parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas nepalīdzēja Francijas CAC 40, kas mēneša laikā zaudēja 6,4%. Francijas vadošo banku akcijas tika pakļautas spēcīgam spiedienam: Societe Generale zaudēja gandrīz 20% no vērtības, Credit Agricole – 14,1% un BNP Paribas – 12,2%. Lai gan galvenais pārdošanas vilnis, visticamāk, ir beidzies – jārēķinās, ka vēl kādu laiku var saglabāties pārdevēju spiediens uz akciju cenām.

Politiķi ir uzmanības centrā

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Nostiprinoties dolāram, dārgmetāli piedzīvojuši samērā strauju cenu kritumu – decembra laikā zelta cenas samazinājās par vairāk nekā 12% ASV dolāra izteiksmē un 8,7% eiro izteiksmē. Vēl lielāka cenu korekcija bijusi sudrabam – par 15% kritusi šī dārgmetāla cena ASV dolāros un par 11,5% eiro valūtā, liecina jaunākais Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats.

Galvenā ietekme uz dārgmetālu cenu svārstībām bija notikumiem valūtu tirgos. Decembrī ievērojami stiprinājās ASV dolāra attiecība pret eiro, un mēneša laikā dolārs nostiprināja savas pozīcijas pret eiro par vairāk nekā 3%, pārsniedzot psiholoģiski svarīgo 1,30 USD/EUR līmeni. Eiropas parādu krīzes un eiro valūtas neskaidrā nākotne radīja labvēlīgu augsni kapitāla pārvietošanai uz dolāra zonu, tādējādi dolārs kļuva par sava veida «drošo ostu», kuru daudzi izvēlējās kā alternatīvu zeltam. Dolāra stiprināšanās atjaunoja ierasto dolāra/zelta virzību – jo stiprāks dolārs, jo zemāka zelta cena.

«Ne mazāk svarīgs iemesls cenu samazinājumam, iespējams, ir arī gada nogale. Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad finanšu institūcijām jāuzlabo savi likviditātes rādītāji, lai veiktu tekošos norēķinus. Lai uzlabotu rādītājus, jau tā grūtajos līdzekļu likviditātes apstākļos, daudzi investori spiesti likvidēt daļu no savām peļņu nesošajām aktīvu pozīcijām,» norāda a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš, piebilstot, ka vienlaicīgi ar cenu straujo kritumu netika novērota pasūtījumu mazināšanās pēc fiziskā zelta. Tieši otrādi – pasūtījumu apjoms pēc fiziskā zelta piegādes strauji pieaudzis.

Piektdien ASV dolārs turpināja atrasties zem spiediena, jo tirgū nenorimst spekulācijas par sagaidāmo ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmu Nr. 2 (dolāru sadrukāšana).

Daudzi analītiķi izteikušies, ka dolāra cenas nonākšana augstākos līmeņos ir maz ticama pirms ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes šā gada 2. – 3. novembrī, raksta Reuters.

Valdot šādam fonam, šodien eiro cena dzīvojās nedaudz zem 1,41 ASV dolāru atzīmes. Tikmēr Austrālijas dolāra cena šodien ar ASV dolāru gandrīz sasniedza paritāti (viens ASV dolārs = viens Austrālijas dolārs), tā cenai atrodoties gandrīz pēdējo 28 gadu augstākajā līmenī.

Jāpiebilst, ka runas par ASV FRS dolāru drukāšanas pasākumiem ievērojami mainījušas arī banku analītiķu prognozes par eiro/dolāra kursa līmeņiem nākotnē. Piemēram, Danske Bank jaunāka prognoze ir , ka eiro cena pēc gada atradīsies pie 1,5 ASV dolāriem (iepriekšējā Danske Bank prognozē eiro cenai šim termiņam bija pie1,38 dolāru atzīmes). Tikmēr pēc trīs un sešiem mēnešiem Danske Banka eiro cenu prognozē pie attiecīgi 1,45 USD un 1,48 USD atzīmēm.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Piektdien ASV dolārs nedaudz atguvās, mazinot iepriekšējās divās dienās piedzīvoto kritumu, liecina MarketWatch dati.

Investoru uzmanība patlaban ir vērsta uz ASV nodarbinātības datiem, kas tiks publicēti šodien.

Dolārs iepriekšējo dienu laikā piedzīvoja kritumu pēc tam, kad sasniedza augsto 100 Japānas jenu atzīmi, jo tirgus dalībnieki prognozēja vērtības kāpuma bremzēšanos, turklāt daudzi paredz, ka ASV Federālo Rezervju sistēma drīz dos mājienus par bāzes likmes paaugstināšanu nākamajā gadā.

Eiro vērtība saruka par 0,17% līdz 1,2654 dolāriem, bet dolāra kurss pret jenu pakāpās līdz 108,84 jenām.

Barclays Bank vecākais brokeris Motonari Ogava prognozē, ka dolārs visdrīzāk atjaunos savu augšupejošo virzienu, ko balstīs ASV darba tirgus datu.

Ceturtdien ASV dolārs piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējā mēneša laikā.

Dolāra vērtība kāpj, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmes septembra detalizētu pārskatu, kas atspoguļoja lielas daļas politikas veidotāju vēlmi sākt 85 miljardu ASV dolāru lielās ikmēneša monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu jau šajā gadā.

Bloomberg veidotais U.S. Dollar indekss ceturtdien pakāpās par 0,6%, kas ir straujākais kāpums tirdzniecības sesijas laikā kopš 5. septembra. 3. oktobra sesiju indekss noslēdza pie 1007,87 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 20. februāra.

Dolāra kurss pret eiro palielinājās par 0,4% līdz 1,3524 dolāriem pret eiro un pēc tam sasniedza 1,3486 dolāru atzīmi, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 30. septembra.