Iespējams, ka vīrushepatīta uzliesmojumu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Stella Pub izraisījusi pavāre, kura strādājusi, būdama slima, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Darba attiecības ar pavāri tika pārtrauktas pirms mēneša pēc pašas darbinieces vēlēšanās, savukārt vīrushepatīts A viņai ticis konstatēts pāris nedēļas pēc darba attiecību pārtraukšanas. Arī par to Stella Pub vadība netika informēta. Rezultātā nepastāvēja iespēja uzņēmumam reaģēt pāris nedēļas ātrāk, kas, iespējams, būtu ļāvis pasargāt citus no saslimšanas.

Uzņēmumā par vīrushepatīta A jeb dzeltenās kaites gadījumiem uzzināja 21.aprīlī, kad saslima kāds cits uzņēmuma darbinieks. Pēc šī gadījuma Stella Pub pieņēma lēmumu krogu Rīgā, Šķūņu ielā 19, aizvērt ārkārtas dezinfekcijas pasākumu veikšanai, negaidot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu.

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub, kas atrodas Rīgā, Šķūņu ielā 19, darbu varēs atsākt tikai tad, kad laboratorisko izmeklējumu rezultāti apliecinās, ka iestādē veiktā dezinfekcija ir bijusi pietiekama un kad visi iestādes darbinieki varēs uzrādīt ārsta izziņas par to, ka tie ir veseli.

Db.lv informēja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdienas vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub darbību, jo tur konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi, kuru rezultātā vairāki šīs iestādes apmeklētāji ir saslimuši ar vīrushepatītu.

Pārtikas un veterinārais dienests uzsver, ka pārbaudes brīdī Stella Pub nebija dezinfekcijas līdzekļu, lai ikdienā nodrošinātu dezinfekcijas procedūras! Šis apstāklis un personīgās higiēnas neievērošana ir galvenie iemesli, kādēļ vīrushepatīts netraucēti varēja izplatīties no inficētajiem Stella Pub darbiniekiem uz Stella Pub apmeklētājiem.

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub turpina darbību. Pēc uzņēmuma paša iniciatīvas uz pārbaudes laiku ir aizvērta tikai sabiedriskās ēdināšanas iestāde Šķūņu ielā 19.

Stella Pub atsaucoties uz nepatīkamajām ziņām medijos, nāca klajā ar informāciju, ka ne viss ir tik traki, un iestāde slēgta pēc pašu iniciatīvas.

„Reaģējot uz uzņēmuma darbinieka saslimšanas gadījumu, pirmdien pēcpusdienā mēs pieņēmām lēmumu ēdināšanas iestādi Šķūņu ielā 19 aizvērt papildu dezinfekcijas pasākumu veikšanai,” stāsta Stella Pub direktors Nauris Grāveris.

Pašreiz Pārtikas un veterinārais dienests un Sabiedrības veselības aģentūra ir paņēmuši analīzes Stella Pub sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, bet informāciju, ka būtu atklāti kādi pārkāpumi, uzņēmums nav saņēmis.

Pēc mēneša slimošanas ar vīrushepapītu, kas tika saķerts pēc pusdienošanās restorānā Stella Pub mājās atgriezies viens no smagi cietušajiem – ieguldījumu brokeru sabiedrības Finasta vadītājs Andrejs Martinovs.

"Man dzīves pēc šī gadījuma sagriezusies par 180 grādiem," atzina Martinovs, piebilstot, ka diemžēl slimošana izraisījusi arī citas veselības problēmas. Jautāts, vai plāno vērsties tiesā pret Stella Pub īpašniekiem, A. Martinovs atzina, ka par to vēl domā, bet šaubās, vai spēs no šī restorāna ko piedzīt.

"Īstenībā es drīzāk tiesā sūdzētu Pārtikas un veterināro dienestu, kas nepārbaudīja, tādējādi jau preventīvi nenovēršot nepilnības," atzina A. Martinovs. Tāpat Db.lv kļuva zināms, ka cietušo vidū bijuši arī pārstāvji no vairākām bankām, tostarp Parex bankas un Baltikums.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgas pilsētas pārvalde izsniegusi atļauju restorāna Stella Pub Šķūņu ielā 19 darbības atjaunošanai.

PVD apturēja šī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma darbību 22.aprīļa vakarā, jo konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus, kas izraisīja daudzu apmeklētāju saslimšanu ar vīrushepatītu A jeb dzelteno kaiti.

PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja Ina Šubina informē: „Šodien esam izsnieguši atļauju restorāna Stella Pub darbības atjaunošanai. Šajā laikā viņi ir veikuši telpu daļēju kosmētisko remontu, darbinieku papildus apmācību higiēnas jautājumos un sašaurinājuši izgatavojamo ēdienu sortimentu, paredzot darbu tikai ar augstas gatavības pakāpes pusfabrikātiem. Visi darbinieki uzrādījuši ģimenes ārstu slēdzienus, ka ir veseli un var strādāt pārtikas aprites uzņēmumos.”

Sabiedriskās ēdināšanas iestāde Stella Pub atvainojas visiem saviem klientiem un aicina atsaukties tos, kuri ir saslimuši ar A hepatītu, lai risinātu jautājumu par iespējamām kompensācijām. Savukārt veselības aizsardzības institūcijas tiek aicinātas uz sadarbību un informācijas aprites uzlabošanu, lai izvairītos no tā, ka uzņēmums par bijušā darbinieka saslimšanu netiek informēts.

Visi Stella Pub klienti, kuri ir saslimuši ar A hepatītu, ir aicināti atsaukties, zvanot Stella Pub direktoram Naurim Grāverim personīgi pa tālruni 29359779 darba dienās no pulksten 10.00 – 18.00, lai risinātu jautājumu par iespējamām kompensācijām. "Latvijā vispārpieņemtā prakse ir, ka par darījumu apliecinošo dokumentu kalpo čeks. Taču šajā gadījumā mēs centīsimies nebūt birokrātiski, un to, vai saslimušais tiešām ir mūsu klients, mēģināsim kopīgi noskaidrot, izmantojot uzņēmuma rīcībā esošās ziņas," saka Nauris Grāveris.

Uzņēmumam saviem spēkiem pašreiz ir izdevies apzināt 10 no saslimušajiem klientiem, lai gan medijos minētais skaitlis ir lielāks.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Restorāns Stella Pub tā vietā, lai segtu ārstēšanās izdevumus ar vīrushepatītu A saslimušajiem, sola dāvanu karti 1 000 latu vērtībā paēšanai restorānā, kur cilvēki saindējās ar pārtiku, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzskata, ka nav ētiski no uzņēmuma puses piedāvāt klientiem to pašu pakalpojumu – pusdienas, kuras nesušas fiziskus un emocionālus pārdzīvojumus.

Db.lv jau ziņoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 22. aprīļa vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub darbību, jo tur konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus, kas izraisīja aptuveni 40 apmeklētāju saslimšanu ar vīrushepatītu A. Tagad restorāns ir atsācis savu darbu, taču klienti pagaidām kompensācijas nav saņēmuši.

"Ar draugiem ēdām Stella Pub un saindējāmies. Televīzijā redzēju sižetu, kurā restorāna īpašnieks Nauris Grāveris aicināja atsaukties visus cietušos, lai runātu par problēmas risinājumiem. Sarunājām tikties 13. maijā. Līdzi paņēmu čeku par pusdienām un ārsta zīmi, ko restorāna īpašnieks nokopēja un solīja mēneša laikā piezvanīt. Nepiezvanīja," laikrakstam stāsta viens no cietušajiem Eduards. Nekādu ziņu nesagaidījis, Eduards pats nolēmis piezvanīt restorāna īpašniekam. Tikai ap pusvienpadsmitiem vakarā Eduardam izdevies ar N. Grāveri aprunāties, kurš lūdza piezvanīt vēlreiz pēc vasaras saulgriežiem. Restorāna klients tā arī darījis. Nekādi risinājumi netika piedāvāti arī nākamajā reizē, vien teikts, lai darot, ko gribot, kaut vai sūdzot restorānu tiesā.

Vismaz daļa no sabiedriskās ēdināšanas iestādes Stella Pub klientiem, kas šopavasar inficējās ar A hepatītu, solītās kompensācijas nav saņēmuši, tādēļ gatavo pret uzņēmumu prasību tiesā.

Db jau ziņoja, ka kompānijas vadītājs Nauris Grāveris iepriekš aicināja cietušos griezties Stella Pub, lai risinātu jautājumu par iespējamajām kompensācijām. Kā Db apstiprināja vairāki cietušie, uzņēmums atteicies izmaksāt finansiālu sāpju naudu vai atlīdzināt ārstēšanās izdevumus, tā vietā piedāvājot bezmaksas ēdināšanu. Kompānija to pamatojusi ar to, ka tai šim mērķim neesot līdzekļu.

N.Grāveris Db sacīja, ka šobrīd "viss ir procesā", visiem ar hepatītu inficētajiem Stella Pub klientiem esot izteikti piedāvājumi, tomēr viņš noliedza informāciju, ka kompānija esot uz maksātnespējas robežas.

Pārtikas un veterinārais dienests vakar vakarā apturēja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Stella Pub (Rīgā, Šķūņu ielā 19) darbību, jo uzņēmumā konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi, kuru rezultātā vairāki šīs iestādes apmeklētāji ir saslimuši ar vīrushepatītu.

PVD inspektori veica ārpuskārtas pārbaudi uzņēmumā uzreiz pēc tam, kad saņēma informāciju no Sabiedrības veselības aģentūras par vairākiem ar vīrushepatītu saslimušiem cilvēkiem, kas strādājuši vai ēduši Stella pub.

PVD inspektori nekavējoties pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu.

Kad uzņēmums būs novērsis visas konstatētās nepilnības, tam ir tiesības vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā ar iesniegumu par uzņēmuma darbības atjaunošanu. Ja PVD inspektori atzīs, ka uzņēmums ir novērsis pārkāpumus, tiks lemts par uzņēmuma darbības atjaunošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Rīgas pašvaldība nākamo gadu laikā iecerējusi ievērojami paplašināt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru «Stella maris», gan uzlabojot esošās telpas, gan uzbūvējot jaunu korpusu, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Stella maris» apmeklējuma laikā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādīja, ka jau pašlaik pakāpeniski tiek remontētas telpas un palielināts vietu skaits, labiekārtota teritorija. «Šī ir ideāla vieta sociālās aprūpes centram, tāpēc domājam par esošo telpu remonta turpināšanu, jauna korpusa būvniecību, jaunu pacēlāju izvietošanu un teritorijas tālāku sakārtošanu,».

«Stella maris» darbu sāka 1994. gadā un patlaban nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 116 klientiem, kuri izvietoti divos aprūpes namos. Lai nodrošinātu klientu drošību un nepieciešamo aprūpi, pamatojoties uz katra individuālajām vajadzībām, ir izveidota specializēta nodaļa personām ar demenci. «Stella maris» priekšrocība ir lieliskā atrašanās vieta starp jūru un upi. Centra teritorijā ir savs parks, kurš ieskauj ēkas.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?