«Latvijai reitings ir zems ne tikai pēc reitingu aģentūras skaitļiem, bet arī reputācijas ziņā, kas nekur nav fiksēta, bet tā ir relatīvi slikta, un visiem jāstrādā, lai to atgūtu. Pazaudēt reputāciju ir viegli, bet to atgūt – sarežģīti,» intervijai laikrakstam Neatkarīgā, norāda habilitēta ekonomikas doktore, Eiropas Komisijas Eurostat Sociālās statistikas un informācijas sabiedrības direktorāta direktores Inna Šteinbuka.
«Es ne tikai kā speciāliste, bet arī kā cilvēks esmu optimiste. Zinot arī ekonomikas teoriju, optimistiski skatos nākotnē. Protams, mums būs izaugsme! Kad, man grūti teikt, jo tagad arī Eiropas un visas pasaules prognozes ir ļoti nenoteiktas. Ir ļoti daudz scenāriju, un mēs zināmā mērā esam atkarīgi no tā, cik ātri atgūsies Eiropa, mūsu kaimiņvalstis, Krievija, mūsu partneri, kuri veido pieprasījumu pēc mūsu precēm un pakalpojumiem. Tas, ka mums tagad krītas algas, ir ļoti nepatīkami katram individuāli, bet, lai arī tas skan nežēlīgi, no ekonomikas, konkurētspējas, produktivitātes viedokļa tas ir pluss, jo mūsu preces un pakalpojumi kļūst lētāki un konkurētspējīgāki. Jo lētāk mēs tos piedāvājam, jo lielāks pēc tiem varētu būt pieprasījums, un tā ir cerība,» uzsver I. Šteinbuka.
I. Šteinbuka ir pārliecināta, ka devalvācijas rezultātā ieslēgtos daudz sliktāks scenārijs nekā tas, kas notiek šodien, jo tāpat nauda būtu atņemta gan no pensionāriem, gan citiem, tikai citā veidā. «Cenas pieaugtu nekontrolējami, un tāpat cilvēkiem tiktu atņemti ienākumi, veidotos inflācijas cenu – algu spirāle. Tā būtu tikai ilūzija, ka algas augtu, bet cenas augtu vēl straujāk. Un mēs vispār nevarētu tikt pie starptautiskiem aizņēmumiem – Latvijai tāpat ir zems kredītu reitings, un, ja sāktos devalvācija, būtu pavisam drūmi. Tāpēc no visiem sliktajiem scenārijiem šis ir labākais, lai gan arī slikts,» nobeigumā norāda I. Šteinbuka.