Jaunākais izdevums

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Tāpat tiesa lems par blakus lēmumu, nodot lietu prokuratūrai, jo vietējās būvvaldes rīcībā, pieņemot laipu ekspluatācijā, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

«Kārtojot visu atbilstoši likumam, objekta izmaksas var veidot tik lielu summu,» portālam Kas Jauns pauda Alojas novada domes būvvaldes vadītāja Agnija Kurzemniece un būvinspektors Valdis Andersons. «Objekta izmaksas veido ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī projektēšanas. Tā kā tāmes veidoja un pārbaudīja sertificēti tāmētāji, kā arī objekts tika izbūvēts atbilstoši projektam, būvvaldei nav juridisku tiesību pārmest pasūtītājam, ka tā izbūvējusi «pārāk dārgu» laivu piestātni un peldvietu,» norādīja būvbvaldes pārstāvji.

Tikmēr J. Bakmanis atzina, ka ne mirkli nenoliedzot, ka projektu būtu bijis iespējams realizēt arī lētāk, bet «par to jau vajadzēja domāt pirms projekta apstiprināšanas un līdzekļu piešķiršanas 2011. gadā».

Biedrība Delna norāda, ka Alojas novada domes deputāta J. Bakmaņa rīcībā «nepārprotami saskatāmas krāpšanas pazīmes» un vērsīsies policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Alojas, Amatas, Beverīnas, Dundagas, Garkalnes, Kārsavas un Kokneses novads. Tāpat šajā sarakstā būs iekļauts arī Līgatnes, Mālpils, Raunas, Salacgrīvas, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Epidemioloģiski drošas pašvaldības būs arī Ventspils un Valmiera.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās - Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diena.lv

Komentāri

Pievienot komentāru