"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Pieņemts lēmums par SIA Staburadzes Konditoreja reorganizāciju pievienošanas ceļā, liecina Lursoft dati.

Reorganizācijas rezultātā pie Staburadzes Konditorejas pievienos SIA Detente. Tādējādi Staburadzes Konditoreja ir iegūstošā sabiedrība, toties Detente pēc pievienošanas beigs pastāvēt. Kreditori nodrošināmos prasījumus var pieteikt Staburadzes Konditorejas juridiskajā adresē - Artilērijas ielā 55, Rīgā.

Aizvadītajā gadā Staburadzes Konditorejas peļņa bija 571,667 tūkstoši eiro, un tā bija 2,5 reizes lielāka nekā iepriekšējā pārskata periodā, kad tā nopelnīja 229,581 tūkstotis eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma neto apgrozījums pērn pieauga līdz 13,735 miljoniem eiro. Konditorejas rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā sasniedza 15,11 un tā nodokļos nomaksāja 2,212 tūkstošus eiro.

Laimas, Staburadzes un Guttas īpašnieks NP Confectionary AB gatavojas pirkt vairākus uzņēmumus ārpus Latvijas, investējot ap 300 milj. eiro divos gados. Intervijā Db NP Confectionary AB izpilddirektors un a/s Laima padomes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atklāj, ka izstrādāts biznesa plāns, kas paredz jaunu kompāniju iegādi, kas nodarbojas ar saldumu, dzērienu un ātri un ērti pagatavojamo produktu ražošanu.

Apzina uzņēmumus

Patlaban tiek apzināti uzņēmumi Baltijas valstīs un tām tuvumā esošajos tirgos - Pēterburgā, Maskavā, Polijā, kur NP Confectionary AB jau pieder Lider Artur, kā arī Čehijā, Skandināvijā un interese ir arī par Lielbritāniju. Šobrīd aktīvs darbs notiek ar 12 projektiem un šo uzņēmumu apgrozījums ir, sākot no pieciem līdz 150 miljoniem eiro. J. Jonaitis klāstīja, ka jau tuvākajā laikā noslēgsies viena ātri un ērti pagatavojamas pārtikas uzņēmuma iegādes darījums vienā no kaimiņvalstīm, taču viņš pagaidām neatklāja kompānijas nosaukumu.

Savukārt, raksturojot Krievijas tirgu, J. Jonaitis norāda, ka pēdējos gados uzņēmumi ir ļoti strauji attīstījušies un investīcijas tajos, iespējams, ir bijušas daudz intensīvākas nekā Baltijā. Krievijas uzņēmumi ir tehniski un tehnoloģiski daudz labāk aprīkoti un produktu kvalitāte ir augstāka nekā Latvijā, tā uzņēmējs. "Ir atsevišķas sfēras, kur redzam, ka kompānijas kvalificējas diviem svarīgiem faktoriem - augošs pārtikas tirgus un otrs - mēs varam pievienot savas zināšanas vai gūt labumus, apvienojot jaunos uzņēmumus ar tiem, kas jau mums ir tagad," tā J. Jonaitis.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Saldumu ražotājs SIA Staburadze ieviesusi jaunu šokolādes toršu ražošanas tehnoloģiju, kas ļauj pilnveidot izstrādājumu garšu, struktūru, kā arī veidot netipisku formu tortes, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

«Jaunā šokolādes izsmidzināšanas metode ļauj gatavot jauna veida tortes. Latvijā plaša patēriņa segmentā līdzīgu piedāvājumu nav. Tā ļauj radīt produktus ar maigu, samtam līdzīgu faktūru. Pasaulē šāda veida produkti ir populāri desertu piedāvājumā restorānos. Šī metode arī ļauj piedāvāt tortes dažādās neklasiskās formās,» sarunā ar Nozare.lv sacīja R. Gulbis.

Viņš arī norādīja, ka pirmās ar jauno tehnoloģiju radītās tortes tirdzniecībā būs pieejamas šajās dienās Rimi, Maxima, Elvi un citos lielveikalu tīklos, kā arī AS Laima saldumu veikalos.

Tāpat R. Gulbis sacīja, ka turpmāk Staburadzes izstrādājumiem tiks izmantota jauna grafiskā identitāte un iepakojums, kurā ieguldīti 15 tūkstošus latu.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Staburadzes konditorejai šis ir pats spraigākais darba laiks, jo Ziemassvētku periodā realizācijas apjomi, salīdzinot ar vidējiem ikdienas rādītājiem, trīskāršojas, informē uzņēmums.

"Jau vairākus gadus šī tendence ir saglabājusies nemainīga. Neskatoties uz krīzēm, torte ir svētku neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā štovēti kāposti, šampanietis un piparkūkas," stāsta Staburadzes konditorejas mārketinga vadītāja Sanita Erdmane. "Domāju, ka šogad iepirkšanās apjomi varētu būt lielāki par ierastajiem, jo svētki būs gari. Cilvēkiem noteikti būs laika apciemot savus draugus un radus, attiecīgi, būs iespēja svētkus nosvinēt vairākkārt dažādās kompānijās," tā S. Erdmane.

Iecienītāko Staburadzes konditorejas toršu topa virsotnē atrodas: Cielaviņa, Roko, kā arī jaunie produkti Siera kūka un Skudrupūznis.

Vasaras saulgriežos Staburadzes konditorejas tortes Siera kūka realizācijas apjomi trīskāršojas, salīdzinot ar vidējiem ikdienas rādītājiem.

Siera kūka ir roku darbs tāpat kā visa Staburadzes konditorejas produkcija - Jāņu laikā šīs kūkas tiek izgatavotas vairāk nekā 1.6 tonnas jeb 2500 tortes, kas ir trīs reizes vairāk nekā ikdienā.

«Jau trešo gadu, kopš ražojam Siera kūku šī tendence ir saglabājusies nemainīga. Siera kūka jau kļuvusi par jau tradicionālu Jāņu svētku mielasta sastāvdaļu. Iedzīvotāji to izvēlas kā papildinājumu citiem tradicionāliem produktiem kā siers, alus un speķa pīrādziņi un plātsmaize, uzsver Staburadzes konditorejas mārketinga vadītāja Sanita Erdmane. «Neskatoties uz situāciju valstī, iedzīvotāji joprojām svin svētkus un torte joprojām ir neatņemama svētku sastāvdaļa - iedzīvotāji svētkos ēda tortes, ēd un ēdīs,» tā S. Erdmane.

Konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Staburadzes konditoreja, ieguldot vairāk nekā 230 tūkst. Ls, grasās kompleksi nomainīt esošās ražošanas tehnoloģijas pret jaunām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Iekārtu maiņa tiks veikta ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu, un projekta ietvaros tiks nomainītas cepamās krāsnis, mazinot CO2 emisiju jeb izmešu samazinājumu par 213 tonnām gadā.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 230 tūkstoš latu, un tas tiks īstenots, izmantojot Latvijas valsts piedāvātās iespējas, ko sniedz līdzekļi no emisiju kvotu tirdzniecības saskaņā ar Kioto protokolu. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums ir 45% apmērā.

Projektu plānots pabeigt 2013. gada pirmajā pusgadā.

Staburadzes konditoreja tāpat kā a/s Staburadze, a/s Laima un a/s Gutta pārvalda vadības uzņēmums NP Foods. Staburadzes konditoreja tiek ražoti produkti ar pzīmolu Staburadze. Piedāvāto produktu klāstā ietilpst tortes, kūkas, kūciņas, žagariņi, kēksi, pīrāgi.

Otrdien notikušajā A/S Staburadze akcionāru ārkārtas pilnsapulcē, kurā piedalījās 88,29% balsstiesīgo akcionāru, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma akciju iekļaušanu A/S Rīgas Fondu Birža Brīvajā akciju sarakstā, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību konsultants Ingars Rudzītis.

Sapulcē tika pieņemts lēmums uzdot Staburadzes valdei nodrošināt iespēju akcijas kotēt Rīgas Fondu Biržas Brīvajā sarakstā. Uzņēmuma vadošā akcionāra, Nordic Partners grupas, kam tieši vai pastarpināti pieder 87,8% Staburadzes akciju, mērķis ir iegūt vairāk akciju, lai vēl vairāk samazināt akcionāru sastāva sadrumstalotību.

Vienlaikus, ņemot vērā uzņēmuma darbības pozitīvos finanšu rādītājus, mazākuma akcionāriem tiek radīta iespēja gūt ienākumus no akciju pārdošanas biržā.

Staburadzes apgrozījums 2005. gadā sasniedza 8,2 miljonus latu, un uzņēmuma peļņa bija 611 tūkstoši latu.

Šokolādes, konditorejas izstrādājumu un sāļo uzkodu ražotājam un vairumtirgotājam SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pievienots tā māsas uzņēmums SIA «Staburadzes konditoreja», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz ar SIA «Staburadzes konditoreja» pievienošanu, SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pamatkapitāls palielināts no līdzšinējiem 40 240 268 eiro uz 42 856 075 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 13.novembrī.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» vienīgais īpašnieks, kam līdz šim piederēja arī SIA «Staburadzes konditoreja», palicis nemainīgs - tas ir Norvēģijas kompānija «Orkla ASA».

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» dibināta 2009.gadā un līdz 2015.gada beigām bija pazīstama ar nosaukumu «NP Foods». Uzņēmums nodarbojas ar cukura, šokolādes un citu konditorejas izstrādājumu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī kartupeļu pārstrādi.

Viens no vadošajiem Baltijas ēdiena un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumiem Spilva 2006. gadā strādājis ar LVL 9,7 milj. lielu apgrozījumu, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Gada laikā Spilvas apgozījums pieaudzis par 23%. Savukārt nodokļos pērn tika samaksāti LVL 1,6 miljoni.

Salīdzinot ar 2005. gadu, Krievijā, Lietuvā, Somijā un Igaunijā, uzsākot sadarbību ar pārtikas tirgotājiem Ukrainā un Īrijā pērn par 20% apgrozījums pieaudzis arī Krievijas tirgū. "Krievija pašlaik ir lielākais Spilvas produkcijas eksporta tirgus, taču, lai turpmāk vēl vairāk palielinātu mūsu produkcijas noietu Krievijas tirgū, šī gada februārī piedalījāmies vienā no pasaules lielākajām pārtikas izstādēm ProdExpo 2007, kur iepazīstinājām arī ar tiem produktiem, kurus pašreiz vēl uz Krieviju neeksportējam. Tāpat līdztekus pētām arī iespēju Krievijā paplašināt darbību ne tikai tirgojot produkciju, bet arī uzsākot tajā ražošanu," skaidro Dana Erciņa, Spilva mārketinga un attīstības direktore.

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Draugiem Group autoparku pārvaldības risinājumu uzņēmums Mapon piesaistījis gan privātus, gan institucionālus investorus, kuri uzņēmuma obligācijās ieguldījuši 3 miljonus eiro.

Investīcijas tiks izmantotas savas nozares uzņēmumu iegādes darījumu finansēšanai un Mapon darbības paplašināšanai Eiropā.

Mapon mērķtiecīgi īsteno uz klientiem orientētu pieeju, ieviešot jaunus risinājumus un produktus, vienlaikus paplašinot klientu bāzi. Uzņēmuma komandas mērķis ir turpināt pēdējo piecu gadu laikā sasniegto izaugsmes tempu – teju 30% gadā, kas ievērojami apsteidz nozares vidējos rādītājus. Neauditētie dati liecina, ka pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17,3 miljonus eiro, un šogad plānotais apgozījums ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.

Kopš Mapon dibināšanas uzņēmums ir ievērojami paplašinājis savu darbību, iegādājoties citus uzņēmumus ārvalstīs. Mapon ir filiāle Spānijā un pārstāvniecības Somijā un Dānijā. Pēdējo septiņu gadu laikā Mapon sekmīgi iegādājies uzņēmumus un klientu portfeļus Igaunijā, Somijā, Lietuvā un Dānijā, kļūstot par vienu no vadošajiem nozares spēlētājiem gan Baltijā, gan Ziemeļeiropā.

Pirmdien (5. novembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja AS Viisnurk, kura akciju cena palielinājās par 9,82%, sasniedzot 2,20 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rytu skirstomieji tinklai, kurām akciju cena samazinājās par 14,53% un slēgšanas brīdī bija 0,91 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (165) - pērkot un pārdodot 202 429 akcijas 187 549,15 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgozījums bija a/s Kalev akcijām - 2 957 761,35 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. novembrī kopumā veikti 1 162 darījumi un tirgotas 3 729 396 akcijas, veidojot 5 085 395,84 LVL apgrozījumu.

5. novembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 508 darījumi un tirgotas 4 469 801 akcijas veidojot 5 416 103,72 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2. novembrī, kad tika veikti 522 darījumi un tirgotas 3 911 903 akcijas 4 661 999,45 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 2,54%, sasniedzot 7,28 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas Gāze, kurām akciju cena samazinājās par 0,53% un slēgšanas brīdī bija 9,35 LVL.

AS Lode konsolidētais gada pārskats par 2006. gadu liecina, ka uzņēmums strādājis ar Ls 1 903 719 lielu kosolidēto peļņu. 2005. gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija Ls 882 433.

AS Lode konsolidētais apgozījums 2006. gadā bijis Ls 9 234 423, 005. gadā tas bija Ls 6 602 825.

Akciju sabiedrība koordinē savu četru meitas uzņēmumu darbību, kuras ražo keramiskos ķieģeļus, kārniņus, Keraterm blokus, klinkeru, tenisītu, māla pulveri, apsaimnieko karjerus – veido mālu, kvarca smilšu krājumus, izgatavo nestandarta iekārtas , apkures katlus.

2006.gadā AS Lodes grupas uzņēmumu darbība bija sekojoša:

SIA Līvānu ķieģelis saražoti keramiskie bloki 35 076.49 m , pārdoti 39 760.3 m . Uzņēmumam bija arī peļņa LVL 290 306 no CO2 kvotu pārdošanas.

SIA Kalnciema ķieģelis pārskata gadā darbojās divas ražotnes: Kalnciemā ražoja apdares ķieģeļus un jaunu produkcijas veidu – keraterm blokus, Ānē – celtniecības ķieģeļus. Lai to panāktu tika ieguldīti bloku līnijas izveidošanā 154 tūkst. Ls un Ānes mālu iecirkņa rekonstrukcijā 155 tūkst.Ls. Rezultātā neto apgrozījums pieauga 2,3 reizes. 2006.gada oktobrī pieņemts lēmums par Ānes ražotnes modernizāciju. Ānē

Šīs nedēļas skatījumā vērtības kāpumu piedzīvoja visi Baltijas biržu raksturojošie indeksi.

Straujāko izaugsmi demonstrēja pašmāju – Rīgas biržu raksturojošais OMXR indekss, kura vērtība pieauga par 4,49%. Viļņas un Tallinas biržu raksturojošie indeksi tikmēr palielinājās par attiecīgi 2,45% un 0,68%. Jāpiebilst, ka tirdzniecība Baltijas biržās vairāk zaļās krasās (cenas auga) bija nedēļas sākumā. Tikmēr nedēļas beigās Eiropas akciju tirgos atgriezās bažas par Grieķijas ekonomiku un tās negatīvo ietekmi uz reģionu. Tādējādi lielāko Eiropas akciju tirgu mīnusi nedēļas izskaņā atbalsojās arī Baltijas biržās.

Nedēļas laikā no Baltijas Oficiālā saraksta akcijām straujākos cenas kāpumus piedzīvoja Ventspils naftas (+22,22%), Panevėžio statybos trestas (+12,32%) un Pieno žvaigždes (+12,11%).

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Šogad vismaz 14,184 milj. Ls valsts budžeta naudas plānots iztērēt, apmaksājot ārštata darbinieku pakalpojumus.

«Šeit būtu jāvērtē - varbūt ir jēga turēt kaut kādu pastāvīgu ekspertu ar pastāvīgu darba samaksu, jo viss, ko tu dari fragmentāri, vienmēr maksās dārgāk nekā pastāvīgs cilvēks, kas strādā uz pilnu slodzi,» norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. februāra, Dienas Biznesā.

Severstaļlat plāno pārspēt rekordus

2011. gadā plānojam pārsnieggt pat vislabākajos gados iespēto, stāsta metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Enerģētika

Devām zaļo gaismu AES kaļiņingradā

Dažus dzirkstošos vīnus varbūt labāk pārdot izsolē nekā izšaut gaisā, kādās jubilejas svinībās. Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar iekārojamākajiem vīniem pasaulē.

Nemainīgi par iecienītāko dzirkstošo vīnu pasaulē žurnāls Forbes ir atzinis Krug. Krug šajā sarakstā ir ieņēmis pirmās piecas pozīcijas.

10 iecienītākie dzirkstošie vīni pasaulē.

Cena - 2 350 GBP (2 075 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 56.7%.

2. Krug 1985

Cena - 2 340 GBP (2 066 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 52.4%.

3. Krug 1990

Cena - 2 200 GBP (1 942 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 51.7%.

4. Krug 1988

Cena - 2 400 GBP (2 119 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 50.5%.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Pārtikas uzņēmumu vadības, produktu tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu grupas NP Foods uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service apliecināja NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

NP Foods grupas uzņēmumi, piemēram, Laima un Staburadze, iepriekš jau kotēja akcijas biržā, un tas varētu notikt arī nākotnē, sacīja Jonaitis. «Tiesa, tad uzņēmumu grupai ir jāsasniedz lielāks apgrozījums nekā pašlaik un jāatrod pareizā birža, kur kotēt akcijas,» viņš paskaidroja.

Jonaitis pieļāva iespēju, ka NP Foods varētu neaprobežoties ar Rīgas Fondu biržu. «Pašlaik var redzēt, ka diezgan daudz uzņēmumu gan no Krievijas, gan Ukrainas kotējas Varšavas biržā, kur ir ļoti labi nosacījumi un ļoti labs tirgus,» viņš klāstīja.

«Bet patlaban tā drīzāk ir viela pārdomām, nevis reāls plāns. Pašlaik mums ir jāsakārto un jānostiprina sava darbība, jāsagaida, kad nozarē un ekonomikā būs pieaugums, un jāpelna nauda,» atzina NP Foods vadītājs.

Ziemassvētku un Jaungada svētku periodā Staburadzes konditorejas tortu realizācijas apjomi, salīdzinot ar vidējiem ikdienas rādītājiem, četrkāršojas.

Par to informē SIA Staburadzes konditoreja mārketinga vadītāja Sanita Erdmane. Šogad svētku periodā uzņēmums plāno sagatavot par 20% vairāk toršu kā pērn.

Pēdējā laika novērojumi liecina, ka gan ikdienā, gan uz svētkiem tērēts tiek apdomīgāk, un iedzīvotāji svētkiem gatavojas jau savlaicīgi – jau iepriekš apsverot, kam tiks tērēts un kas tiks celts galdā, tāpēc vairāk iezīmējas tendence, ka lielākā daļa pārtikas pirkumu koncentrēti tieši pašos svētkos.