Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic izmaksājusi atlīdzību SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars, kas šā gada 11.martā ugunsgrēka laikā cieta ievērojamus zaudējumus, informēja apdrošinātājs.

Ugunsgrēkā, kas izcēlās rūpnīcas ēkas trešajā stāvā, bojātas ražošanas iekārtas, izejvielas, kā arī gatavā produkcija. Būtiski ir cietusi arī pati ēka. Kopējā izmaksātās atlīdzības summa, ko segs apdrošinātājs, ir 550 tūkstoši latu.

Kopumā AAS Gjensidige Baltic šā gada pirmajā pusgadā atlīdzībās klientiem ir izmaksājusi 14,5 miljonus latu, kas ir par 13,7% vairāk nekā pirms gada.

Db.lv jau rakstīja, ka rūpnīcā ugunsgrēks izcēlās neilgi pēc pusnakts un degušas trīsstāvu ražošanas ēkas telpas 3000 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā cieta kāda privātpersona, kā arī četri ugunsdzēsēji, kuri saelpojušies degšanas produktus.

Jūta ceturtdien kļuva par pirmo ASV štatu, kur ir pieņemts likums, kas ierobežos pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem.

Jūtas republikāņu gubernators Spensers Kokss parakstīja likumu, kura mērķis ir ierobežot bērnu un pusaudžu iespējas izmantot sociālos medijus un atturēt uzņēmumus no bērnu pievilināšanas šīm vietnēm.

Līdzīgi likumprojekti ir izstrādāti arī citos ASV štatos, tostarp Ārkanzasā, Teksasā, Ohaio un Luiziānā.

Pieņemtais likums paredz, ka sociālo mediju uzņēmumiem ir jānodrošina vecākiem piekļuve viņu bērnu kontiem, jānosaka aizliegums bērniem izmantot sociālos medijus no plkst.22.30 līdz plkst.6.30, kā arī jāpārbauda vecums visiem Jūtas iedzīvotājiem, kas grib izmantot sociālos medijus.

Sociālo mediju uzņēmumiem ne vien jānodrošina tas, ka bērni izmanto sociālos medijus tikai ar vecāku piekrišanu, bet arī jāizpilda likuma noteiktais aizliegums piesaistīt nepilngadīgos ar reklāmām un parādīt tās meklēšanas rezultātos.

ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās republikāņu kandidāts Donalds Tramps sev nodrošinājis vismaz 246 elektoru balsis, savukārt viņa sāncense demokrātu kandidāte Kamala Herisa - 182 elektoru balsis, liecina televīzijas kanālu CNN un BBC aplēses.

Balsu skaitīšana turpinās.

Jaunākās aplēses rāda, ka Herisa uzvarējusi Ņūmeksikas štatā, nodrošinot sev tā piecu elektoru balsis.

No septiņiem vēlēšanu iznākumam izšķiroši svarīgajiem tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, Tramps uzvarējis divos - Džordžijā un Ziemeļkarolīnā.

Pagaidām nav noskaidrots uzvarētājs vēl piecos svārstīgajos štatos - Arizonā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā un Viskonsinā, tomēr aplēses rāda, ka tajos vadībā ir Tramps.

Herisas vēlēšanu štābs paziņojis, ka viņa neuzstāsies ar publisku uzrunu pēcvēlēšanu naktī, bet tā gaidāma trešdien. ASV austrumkrastā pašlaik ir pāri vieniem naktī. Savukārt Tramps drīzumā gatavojas uzrunāt savus atbalstītājus Vestpalmbīčā, Floridā.

Lietuvas valsts enerģētikas holdingkompānijā Lietuvos energija ietilpstošā dabasgāzes piegādes un tirdzniecības kompānija Lietuvos duju tiekimas iegādāsies otro sašķidrinātās dabasgāzes kravu no ASV.

Kompānija parakstījusi līgumu ar sašķidrinātās dabasgāzes tirgotāju Natural Gas Fenosa, kas paredz, ka septembra vidū Lietuvai būtu jāsaņem 140 000-150 000 kubikmetru sašķidrinātās gāzes no ASV Sabīnpasas termināļa.

Tā būs otrā sašķidrinātās gāzes krava, ko Lietuva iegādājas no ASV, un ceturtā krava, ko šogad iegādājusies kompānija Lietuvos duju tiekimas.

«Papildu gāzes apjoms iegādāts, ņemot vērā klientu vajadzības Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs. Pasaulē augošās sašķidrinātās gāzes ražošanas jaudas palielina tirgus likviditāti un tūlītējo darījumu piedāvājumu. Tāda situācija paver iespējas iegādāties gāzi par konkurētspējīgām cenām,» norādījis Lietuvos energija vadītājs Daļus Misjūns.

AS “Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,950 miljoni eiro, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS “SEB banka” ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no šogad jūnijā noslēgtā overdrafta līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta otrdien, 19.jūnijā. “Lursoft” izziņa liecina, ka šī ir vienīgā šobrīd uzņēmuma aktuālā komercķīla.

AS “Olaines ķīmiskā rūpnīca “Biolars”” ražo tehnoloģiski sarežģītus ķīmiskos produktus, laku un krāsu izstrādājumus, kā arī celtniecības, auto un sadzīves ķīmiju. Uzņēmums dibināts 1995.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 708 444 eiro.

2016.gadā AS “Olaines ķīmiskā rūpnīca “Biolars”” strādāja ar apgrozījumu 14,971 miljons eiro un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,614 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja 189 darbiniekus. Uzņēmuma 2017.gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami.

AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» ir pārsūdzējusi Valsts vides dienesta (VVD) izdotos lēmumus saistībā ar Zemgalē piesārņotajām ceļmalām, tādējādi dienests uzskata, ka uzņēmums apzināti novilcina procesa izskatīšanu un piesārņoto vietu sakopšanu.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, uzņēmums ir pārsūdzējis VVD lēmumus par piesārņojošās darbības operatoru un par neatliekamo pasākumu veikšanu un sanācijas plāna izstrādāšanu.

«VVD uzskata, ka «Biolars» sākotnēji maldināja gan VVD, gan sabiedrību, publiski paužot apņēmību piesārņojumu likvidēt un saucot sevi par sociāli atbildīgu uzņēmumu. Šobrīd ir skaidrs, ka ar šādu retoriku uzņēmums ir centies tikai mazināt spriedzi, kas tobrīd bija sabiedrībā,» sacīja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, «iespējams, piesārņotā grunts ar laiku varētu pašattīrīties, bet sakopšanas darbu novilcināšana rada reālus zaudējumus lauksaimniekiem, kuri, lai izslēgtu jebkādus piesārņojuma riskus, nevar pilnībā izmantot saimnieciskajai darbībai skartās teritorijas.»

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars investē modernās tehnoloģijās, rada konkurētspējīgus produktus un apgūst jaunus eksporta tirgus

Šobrīd uzņēmumā ir 184 darbinieki, no tiem daudzi ir veterāni, kuri rūpnīcā strādā kopš tās pirmsākumiem. Pašlaik Biolars ražo aptuveni 100 dažādu nosaukumu produktus, galvenais fokuss uz polimerizācijas iniciatoriem. Puse no 18 hektārus lielās rūpnīcas teritorijas kopš padomju laikiem netiek izmantota, vairākas ražošanas ēkas ir iekonservētas. Pagaidām rūpnīcas vadība tās negrasās nedz pārdot, nedz iznomāt, cerot uz to pielietojumu, kad tiks paplašināta ražošana.

1994. gadā rūpnīcu privatizēja Jurijs Daņilko, kurš līdz tam bija izveidojis veiksmīgu karjeru Rīgas laku un krāsu rūpnīcā un 1986. gadā dibinājis kooperatīvu Nitra, kurš vēlāk tika iekļauts rūpnīcā Biolars kā krāsu ražošanas struktūrvienība. «Kad tēvs privatizēja uzņēmumu, tajā ražošana nenotika, cehu darbība bija apturēta. Rūpnīcā strādāja tikai kādi 10–15 cilvēki, kuri uzturēja infrastruktūru, un administrācija,» atceras Pāvels Daņilko, kurš uzņēmumu vada kopš tēva nāves 2015. gadā.

Valsts vides dienests šodien, 5.jūnijā, ir izdevis lēmumu - brīdinājumu par AS «Olaines ķīmiskās rūpnīcas «Biolars» darbības iespējamo daļēju apturēšanu – porofora ražošanas pārtraukšanu.

Atbilstoši likumdošanai, brīdinājums ir pirmais solis, lai rosinātu uzņēmuma darbības apturēšanu. VVD inspektori pārbaužu laikā atklājuši būtiskus pārkāpumus bīstamo atkritumu – dažādu ķīmisko vielu atlikumu, kas kas satur Aceton - cianhidrīna izmantotās izejvielas sastāvdaļas, apsaimniekošanā. Tie uzņēmumā pieļauti ilgstoši.

«Brīdinājuma mērķis nav apturēt uzņēmuma darbību, bet dot skaidru signālu, ka tā darbībā vajadzīgas būtiskas izmaiņas. Uzņēmuma darbības analīze un pārbaudēs konstatētais norāda uz to, ka AS «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars»» vides aizsardzības prasības ilgstoši nav ievērotas,» norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne – Ansberga. «Vienlaicīgi uzglabājamo bīstamo atkritumu apjoms ir pārsniegts 40 reizes un tie tiek uzglabāti neatbilstošā veidā.»

SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars, kas nodarbojas ar krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu ražošanu, 2012. gadā apgrozīja 11,67 miljonus latu, savukārt rūpnīcas peļņa bija 99,8 tūkstoši latu, kas ir par teju 70% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma aizvadītajā gadā veidoja ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas Savienībā – 7,3 milj. Ls, savukārt Latvijā kompānijas ieņēmumi bija 1,3 milj. Ls.

2011. gadā uzņēmuma peļņa bija 331 tūkst. Ls, savukārt apgrozījums veidoja 11,79 milj. Ls.

SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, ko veido laikraksts Dienas Bizness un Lursoft, ierindojas 383. vietā.

78,5% uzņēmuma daļu pieder Jurim Daņilko, kurš pilda arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Valdes locekļu amatā darbojas Jeļena Daņilko un Pāvels Daņilko.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 24.novembrī, atkārtoti apelācijas kārtībā vērtējot SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars prasības lietu pret zinātniekiem par patenta atzīšanu par spēkā neesošu, prasību noraidīja, informē AT.

Pilns tiesas spriedums tiks sagatavots 9.decembrī un pēc šī datuma lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

AT Civillietu departaments pērn martā atcēla AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru bija noraidīta rūpnīcas "Biolars" prasība pret zinātniekiem par pelējuma sēnes celma patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Kasācijas instances tiesa spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesas secinājums par apstrīdētā patenta atbilstību Patentu likuma noteikumiem nav balstīts uz nodibināto apstākļu, kuriem var būt nozīme lietā, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu, norādot, ka tiesai jāizvērtē apelācijas tiesvedības procesuālajā stadijā iegūtais jaunais pierādījums – Patentu valdes atzinums un tajā izteiktie secinājumi.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 210 tūkstošu eiro apmērā industriālo ventilatoru ražotājam SIA Ventspils ventilatoru rūpnīca. Līdzekļus uzņēmums investēs divu jaunu iekārtu iegādē.

Ventspils ventilatoru rūpnīcā tiek izgatavoti visa veida un modifikācijas industriālie ventilatori – zema, vidēja un augsta spiediena radiālie ventilatori, dūmu nosūcēji, putekļu, jumtu un ass ventilatori, kā arī dažāda veida metālkonstrukcijas. Uzņēmums nodrošina pilna cikla produkcijas ražošanu: ventilatoru detaļas ar lāzeru tiek izgrieztas no tērauda, alumīnija vai nerūsējošā tērauda loksnēm, tālāk tās apstrādā metināšanas speciālisti, noslēgumā detaļas tiek attīrītas un krāsotas mūsdienīgi aprīkotajā pulverkrāsošanas cehā.

Uzņēmums plāno papildināt ražotnes aprīkojumu ar divām jaunām iekārtām, kas palielinās ražošanas jaudu un nodrošinās kvalitatīvus metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus, ļaujot uzņēmumam būtiski palielināt apgrozījumu un paplašināt sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Kopējās jauno iekārtu izmaksas ir 259 tūkstoši eiro, no kuriem 210 tūkstošus nodrošina Luminor banka ar Altum garantiju nodrošinājumu, bet atlikušie 49 tūkstoši ir uzņēmuma paša ieguldījums.

Rīgā, Ūnijas ielā, uzņēmumam Biolars piederošā īpašumā šodien atklāts liels daudzums bīstamu ķīmisku vielu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Šodien pēcpusdienā VVD tika saņemta informācija, ka Ūnijas ielā 11b dažādos iepakojumos lielā daudzumā atrodas ķīmiskas vielas, tostarp bārija hidroksīds. Ūnijas iela 11 ir izbijusi rūpnieciska teritorija, kur tagad iekārtotas daudzu uzņēmumu telpas.

Ķīmisko vielu teritorijā konstatējuši Latvijas Gāzes darbinieki, kuri šajā teritorijā bija atklājuši nelikumīgu gāzes pieslēgšanu, TV3 ziņu raidījumam pastāstīja Latvijas Gāzes analītiķis Vinets Veldre.

Pašlaik speciālisti, balstoties uz provizoriskām aplēsēm, lēš, ka teritorijā varētu atrasties aptuveni 18 tonnas ķīmisko vielu. Teritorijā saskaitītas 18 paletes, uz kurām atrodas dažādu izmēru iepakojumi ar ķīmiskām vielām. Kādas tieši ķīmiskās vielas atrastas, tiks noteikts ekspertīzē.

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori un policijas darbinieki aizturējuši vides piesārņotāju, kurš Zemgalē ceļmalas nolējis ar indīgu šķidrumu, informēja dienestā.

Pēc divu dienu novērošanas, VVD Jelgavas reģionālā vides pārvalde (RVP) kopīgi ar Valsts policijas (VP) darbiniekiem nedēļas nogalē aizturēja vides piesārņotāju, kas no automašīnas ar indīgām ķīmiskām vielām bija nolaistījis ceļmalas Jelgavas un Bauskas novadā vairāku kilometru garumā. Par konstatēto pārkāpumu ir sākts kriminālprocess.

VVD maijā saņēma vairākas sūdzības no iedzīvotājiem par nezināma šķidruma nonākšanu vidē. Veicot pārbaudes, inspektori konstatēja, ka nezināmas izcelsmes šķidrums ar ķīmiskām vielām raksturīgu smaku nonācis vidē Rundāles novada Viesturu pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā, Ozolnieku novada Salgales pagastā, Jelgavas novada Jaunsvirlaukas un Vircavas pagastos un Tērvetes novada Augstkalnes pagastā.

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Netālu no Hjūstonas esošā ķīmiskā rūpnīca, kas applūda vētras Hārvijs laikā, ceturtdien uzsprāgusi.

Rūpnīcā Arkema, kas ražoja organiskos peroksīdus, nogranduši divi sprādzieni, un virs ēkas paceļas melnu dūmu mākonis, ziņo vietējās amatpersonas.

Arkema vadība jau gatavojās šādam scenārijam, jo plūdu dēļ rūpnīcā pārtrauca darboties dzesēšanas iekārtas un rezerves ģeneratori, tādēļ eksplozija un ugunsgrēks bija nenovēršami.

Iedzīvotāji trīs kilometru rādiusā ap rūpnīcu ir evakuēti.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Ziņa papildināta ar fotogaleriju!

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu saistībā ar Olaines ķīmiskajā rūpnīcā Biolars aizvadītajā naktī izcēlušos ugunsgrēku, kurā cieta pieci cilvēki, no tiem - četri ugunsdzēsēji.

Process sākts par iespējamiem noziegumiem pret īpašumu, šobrīd notiek izmeklēšana un apstākļu noskaidrošana, lai atklātu iemeslu kāpēc ugunsgrēks izcēlās, DB norādīja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Ugunsgrēks izcēlās neilgi pēc pusnakts un degušas trīsstāvu ražošanas ēkas telpas 3000 kvadrātmetru platībā.Ugunsgrēkā cieta kāda privātpersona - 41 gadu veca sieviete, kura guvusi plašus apdegumus un nogādāta slimnīcā, kā arī četri ugunsdzēsēji, kuri saelpojušies degšanas produktus.

Kā viens no iespējamajiem ugunsgrēka iemesliem tiek minēta kļūme tehnoloģiskajā procesā.Ugunsgrēks lokalizēts tikai šorīt plkst.6.33, bet dzēšanas un uzraudzības darbi turpināšoties vēl krietnu laiku.

Bīstamo ugunsgrēku Molycorp Silmet AS rūpnīcā Igaunijas pilsētā Sillamē izdevies apdzēst naktī, tomēr objektā trešdienas rītā divas reizes atsākusies degšana, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

Igaunijas Sillamē pilsētā otrdienas pēcpusdienā izcēlās augstākās sarežģītības kategorijas ugunsgrēks retzemju metālu kompānijas Molycorp Silmet AS rūpnīcā, kas radīja ķīmiskā piesārņojuma draudus. Ugunsgrēks izcēlās piestāvu rūpnieciskā ēkā, kurā uzglabātas 135 tonnas reto metālu tantala un niobija. Ēkai daļēji iegruvis ēkas jumts, bet rūpnīcas darbinieki nav cietuši.

Sarežģīto ugunsgrēku izdevās lokalizēt ap pusnakti, bet likvidēt ap plkst.2 trešdienas rītā. Ēkas sabrukšanas draudu dēļ ugunsdzēsēji tajā nevar ieiet, tāpēc dzēšana notiek tikai no ārpuses.

Neliela degšana objektā atsākusies ap plkst.4.30 naktī, kad liesmas izdevies apdzēst 25 minūšu laikā, un vēlreiz plkst.9. Trešdienas rītā uz rūpnīcu no jauna izbraukuši ugunsdzēsēji no Sillamē, Narvas un Jehvi.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Pirmdien, 28.novembrī, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas RVP inspektori ir paņēmuši augsnes paraugus no teritorijas Ūnijas ielā 11b, lai identificētu iespējamo vides piesārņojumu, informē VVD.

SIA Rīgas ūdens pārstāvji paņēma paraugus no pilsētas kopējās kanalizācijas sistēmas.

Vides inspektori strādā arī SIA Olaines ķīmiskā rūpnīcā Biolars Olainē, Rūpnīcu ielā 3 un ar atkritumu apsaimniekotāju SIA Corvus Company, ar kuru šim uzņēmumam ir līgums par atkritumu apsaimniekošanu, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 7d, veicot pilnu teritorijas apsekošanu un grāmatvedības datu pārbaudi.

Nedēļas nogalē no Ūnijas ielas 11b izvesto nezināmas izcelsmes bīstamo ķīmisko vielu paraugi ir nodoti akreditētai laboratorijai ekspertīzes veikšanai.

Bīstamo atkritumu izvešanas darbi šodien tiks turpināti arī no Ūnijas ielas 11b iekštelpām, kurās var iekļūt nepiederošas personas.

Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.