Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva noslēdzis sadarbības līgumu ar Krievijas tirdzniecības uzņēmumu Russikj Brend, kas paredz Spilvas produkcijas izplatīšanu lielākajā Krievijas mazumtirdzniecības ķēdē Retail Group X5, kā arī Magņit veikalos.

Saskaņā ar vienošanos Russkij Brend no Spilvas saņem Latvijā ražotus dresingus, tomātu mērces, ābolu biezeņus, saldās mērces un sīrupus, informē kompānija.

Iniciatīva par sadarbību nākusi no Krievijas partnera Russkij Brend puses. Eksportam izvēlēti produkti, balstoties uz Spilvas eskporta pieredzi sadarbībā ar citiem Krievijas partneriem, un starp eksportam izvēlētajiem produktiem ir Krievijā pieprasītākie Spilvas produkti – dresingi, ābolu biezeņi un sīrupi.

«Ar Spilvas un Russkij Brend noslēgto līgumu Spilvas eksporta apjomi uz Krieviju pieaug. Taču minēt precīzas prognozes ir pāragri, jo jāņem vērā produkcijas cenas konkurētspēja un arī birokrātiskie šķēršļi. Jāatzīst, ka eksports Krievijas virzienā saistās ar diezgan lielu birokrātijas apjomu, kas lielā mērā apgrūtina konkurētspēju un arī ir ļoti laikietilpīgi,» komentē Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Uzņēmums Spilva paziņojis, ka ir mainīts tā logo.

Ar šī gada oktobri Spilva ir uzsākusi jaunā logo ieviešanu. Mainot logo, tika nolemts atteikties no līdzšinējā logo, jo pasaulē logo evolūcija nozīmē, ka logo kļūst vienkāršāks un saprotamāks.

Kā risinājums tika izvēlēts atteikties no līdzšinējā logo sarežģītākajiem elementiem, būtiskas izmaiņas neieviešot un saglabājot zīmola formu un pamatkrāsas.

Par Spilvas logo pārmaiņām Db.lv komentāru sniedz Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa

Spilva mainās līdzi laikam, papildinās Spilvas produktu klāsts, mainās arī Spilvas logo. Ar oktobri ir uzsākta Spilvas jaunā logo ieviešana. Līdzās citām pārmaiņām radās nepieciešamība sakārtot arī Spilvas logo.

Īrijas tirgus ir viens no augošākajiem SIA Spilva eksporta tirgiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī eksports uz Īriju pieaudzis par 74 %, salīdzinājumā ar tādu pašu laikaposmu pērn, liecina Spilvas sniegtā informācija. Īrijas tirgus pieaudzis, pateicoties izbraucējiem no Latvijas. Otrs augošākais eksporta tirgus pirmajā ceturksnī Spilvai bijis Somija ar 19 % pieaugumu.

Straujāk par kopējo eksporta pieaugumu 4,1 % apjomā ir palielinājies Spilvas produkcijas eksports uz tās lielākajiem ārvalstu tirgiem – Krieviju un Igauniju. 2012. gada 1. ceturksnī Spilvas produkcijas eksports uz Krieviju pieauga 10,9% apjomā, bet uz Igauniju – par 15,3%, salīdzinot ar 2011. gada pirmajiem 3 mēnešiem.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Viens no vadošajiem Baltijas ēdiena un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumiem Spilva 2006. gadā strādājis ar LVL 9,7 milj. lielu apgrozījumu, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Gada laikā Spilvas apgozījums pieaudzis par 23%. Savukārt nodokļos pērn tika samaksāti LVL 1,6 miljoni.

Salīdzinot ar 2005. gadu, Krievijā, Lietuvā, Somijā un Igaunijā, uzsākot sadarbību ar pārtikas tirgotājiem Ukrainā un Īrijā pērn par 20% apgrozījums pieaudzis arī Krievijas tirgū. "Krievija pašlaik ir lielākais Spilvas produkcijas eksporta tirgus, taču, lai turpmāk vēl vairāk palielinātu mūsu produkcijas noietu Krievijas tirgū, šī gada februārī piedalījāmies vienā no pasaules lielākajām pārtikas izstādēm ProdExpo 2007, kur iepazīstinājām arī ar tiem produktiem, kurus pašreiz vēl uz Krieviju neeksportējam. Tāpat līdztekus pētām arī iespēju Krievijā paplašināt darbību ne tikai tirgojot produkciju, bet arī uzsākot tajā ražošanu," skaidro Dana Erciņa, Spilva mārketinga un attīstības direktore.

Vēršoties pret atdarinājumiem un negodīgu konkurenci, SIA Spilva pēdējo 10 gadu laikā 3 reizes ir mainījis burciņu dizainu un 4 reizes – populārāko produktu burciņu etiķetes.

Atdarinātāju biežāk kopētie produkti ir Spilvas tomātu mērces; atdarinājumi sastopami arī zupu, dresingu un citās uzņēmuma ražoto produktu kategorijās, informē kompānija.

«Atdarinātāju iecienītākie Spilvas produkti, protams, ir tie, kuriem ir vislielākās tirgus daļas. Maldinot pircēju – atdarinot Spilvas burciņu un etiķešu dizainu, burtveidolu un arī produkta nosaukumu, atdarinātāji cenšas paņemt kādu daļu no Spilvas produkta tirgus. Protams, daļa pircēju, kuri maldināšanas rezultātā ir iegādājušies atdarinājumu, turpmāk īpaši pievērš uzmanību produkta izskatam un cenšas turpmāk nopirkt iecienīto produktu; tomēr šādi gadījumi ietekmē tirgus daļu un atļauj kopētājiem nopelnīt uz tirgus līderu rēķina. Ir bijuši gadījumi, kad Spilvā saņemam kritiku no pircējiem par produktu, kurš izrādās nav Spilvas produkts, bet ir atdarinājums, un kritizētājs to nav pamanījis,» situāciju komentē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne. Lai pasargātu produktus no negodīgas konkurences, Spilvas ražojumiem ne tikai tiek regulāri mainīts dizains, kas, protams, prasa papildu investīcijas, bet arī attiecīgās preču zīmes un to dizaini tiek reģistrēti Latvijas Republikas Patentu valdē.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Lai gan pagājušajā gadā kopumā iepirkts par 58% vairāk dārzeņu un ogu, nekā plānots, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumam Spilva tomēr aptrūcies izejvielu populāro Latvijas lauku gurķu ražošanai, atzīst uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«2011.gada vasarā nevarējām iepirkt pietiekošu apjomu Latvijā audzētu gurķu. Ar iepirktajām 39 tonnām Latvijas gurķu pietika, lai varētu saražot tādus produktus kā Marinēti kreptīgie gurķi ar mārrutkiem, Latgales salāti, Mednieku salāti, Piknika salāti. Bet Latvijas lauku gurķu ražošana uz sezonu bija pārtraukta,» sacīja Erciņa-Užāne.

Šo produktu daļēji aizstāja pēc Spilvas pasūtījuma Vācijā ražotie Lauku gurķi, no kuru nosaukuma, lai nemaldinātu patērētāju, tika izņemts vārds Latvijas.

«Latvijas lauku gurķu ražošanu ražotnē Babītes novadā ir paredzēts atsākt šovasar, jau pēc diviem mēnešiem. Pēc pašreizējiem plāniem, Spilvas ražotne plāno iepirkt vismaz 62,6 tonnas gurķu, ar ko vajadzētu pietikt Latvijas lauku gurķu un citu produktu saražošanai,» sacīja Spilvas pārstāve.

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Spilva sācis savas ražotās produkcijas eksportu uz Azerbaidžānu.

Sakaņā ar 17. martā noslēgto līgumu uz Azerbaidžānu nosūtītas kravas ar tomātu mērcēm, dresingiem, ievārījumiem, sinepēm, mārrutkiem, kečupiem, saldajām mērcēm un citiem produktiem. Pirmajā sūtījumā uz Azerbaidžānu ir nosūtītas 17 100 Spilvas produkcijas vienības. Azerbaidžānā īpašu interesi ir izraisījuši Spilvas dresingi un deserta mērces.

«Azerbaidžānas tirgus specifika ir tāda, ka cilvēki pārtikas patēriņā ir ļoti atsaucīgi jauniem, nebijušiem produktiem. Azerbaidžānā cilvēki ir vairāk gatavi galdā celt kaut ko jaunu nekā, piemēram, Latvijā. Tādēļ kvalitatīviem importa produktiem ir iespēja ienākt Azerbaidžānas tirgū,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva pērn apgrozīja 13.8 milj. latu, kas ir par 13% vairāk nekā 2007. gadā, liecina kompānijas auditētie dati.

«2008. gads bija ievērojams ar apjomīgu investīciju ieguldīšanu Spilvas attīstībā. Vasarā atklājām jauno ražotnes korpusu, savukārt, gada beigās uzsākām darbu pie loģistikas centra izbūves. Līdz šī gada vidum plānojam atklāt jauno loģistikas centru, kas ievērojami atvieglos un uzlabos Spilvas darbību jau tuvākajā laikā,» skaidro Spilvas valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Latvijas tirgū 2008. gadā ir apēsti 86% Spilvas saražotās produkcijas, bet 14% produkcijas eksportēts. Lielākais eksporta apjoms sasniedza kaimiņvalstis: Krieviju (6% no kopējā produkcijas apjoma); Igauniju (3%), Lietuvu (3%). Savukārt, 2009. gads ir sācies ar jauna veida produkcijas eksportu uz Igauniju un Somiju. Uz Igauniju uzsākts Spilvas ievārījumu un tomātu mērču eksports, bet Somijas tirgū tiek eksportēti dresingi. 80% Spilvas produkcijas tiek gatavoti uzņēmuma ražotnē Babītē, bet 20% ārpus Latvijas – galvenokārt Orkla Grupas meitas kompānijās un sertificētos uzņēmumos. 2008. gadā Spilva uzņēmuma attīstībā investēja kopumā 3 miljonus latu, bet nodokļos samaksāja LVL 1.49 miljonus Ls.

Laikā, kad lielākā daļa piemājas dārziņu īpašnieku un entuziastu tomātus ziemai jau ir iekonservējuši, Db.lv viesojās Spilvas ražotnē Babītes novadā, kur aktīvākā ražošanas sezona ilgst no jūlija līdz septembrim. Db.lv augstāk galerijā piedāvā aplūkot, kā tiek ražota tomātu mērce.

Tomātu mērce viennozīmīgi ir Spilvas pārdotākais un attiecīgi visvairāk ražotais produkts. Kā Db.lv stāstīja ražošanas direktore Egita Bērziņa, kopumā tomātu mērce no visām 800 tonnām produktu, ko Spilva vidēji saražo ik mēnesi, aizņem vismaz 40%.

Patlaban Spilvas tomātu mērces Latvijā ir līderes un aizņem vairāk nekā 60% tirgus daļas, Db.lv uzzināja uzņēmumā. Kopumā Spilva tomātu mērču un kečupu kategorijā ražo 26 dažādus produktus, un tie tiek gatavoti no Spānijā pirkta tomātu biezeņa.

Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi posmā no šā gada janvāra līdz augustam ir Krievija, Ukraina un Īrija. Kopumā eksporta apjoms šajā laika posmā gada griezumā ir audzis par 8%, savukārt straujākais eksporta apjomu pieaugums ir Lielbritānijā (+392,8%) un Baltkrievijā (+373,5%).

Pateicoties pieaugošajam Īrijas latviešu pieprasījumam, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums SIA Spilva produkcijas eksports uz Īriju šā gada desmit mēnešos pieaudzis par 190% salīdzinājumā ar analogu periodu pērn.

Šajā laikā strauji auguši eksporta tirgi arī Lietuvā un Krievijā - attiecīgi 13% un 5% pieaugums.

«Lielākos produkcijas apjomus Īrijā cilvēki iegādājas Dublinā, kur mitinās un strādā lielāks skaits iedzīvotāju, tostarp latvieši, kuri pārsvarā pērk Spilvas produktus. Uzņēmuma produkcija ir pieejama arī Korkā, Limerikā, Kildērā, Droedā,» sacīja uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Populārākie Spilvas produkti Īrijas tirgū ir sinepes, mārrutki, zaļie un pelēkie zirņi, marinēti gurķīši, tomātu mērces.

Patlaban Spilvas ražojumi tiek eksportēti uz Igauniju, Īriju, Krieviju, Lietuvu, Somiju, bet pēdējā gada laikā no jauna sākts vai atsākts produkcijas eksports uz Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Lielbritāniju, Ukrainu, Vāciju, Zviedriju.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs SIA Spilva 2010. gadu pabeidzis ar 11,118 miljonu Ls apgrozījumu un 370 tūkstošu Ls peļņu.

Par to liecina Spilvas sniegtā informācija. Spilvas finanšu direktors Toms Didrihsons atzīst - «galvenais iemesls, kādēļ uzņēmuma 2010. gada peļņa ir par 48% lielāka nekā 2009. gadā, ir aizdevuma procentu maksājumu samazināšanās aptuveni uz pusi. Savukārt, uzņēmuma operacionālās peļņas līmenis ir saglabājies 2009. gada līmenī, kas norāda uz faktu, ka uzņēmuma pamatdarbībā nav būtisku rentabilitātes izmaiņu.»

Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa norāda, ka noturēšanos 2009. gada līmenī sekmēja eksporta attīstīšana Austrumu virzienā, kā arī jaunie eksporta tirgi – Zviedrija, Īrija. Būtisku ieguldījumu sniegusi arī Spilvas nostiprināšanās jaunajās – dzērienu, tēju, garšvielu – kategorijās. 2010. gadā ir noslēgti investīciju projekti, kopumā 3 gadu posmā veidojot investīciju summu 5 miljonu latu apjomā.

Aizvadītajā gadā lielākais Spilvas produkcijas apjoms eksportēts majonēžu, tomātu mērču, desertu un dresingu (salātu mērču) kategorijās. 2015. gadā sākts dresingu eksports uz Dāniju un majonēzes ražošana Čehijas tirgum, bet kopējais Spilvas produkcijas eksporta apjoma pieaugums 2015. gadā veidoja +20,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«2015. gadā straujš izrāviens notika majonēžu kategorijā, kas iepriekš eksporta tirgos pēc apjoma bija septītajā vietā, bet aizvadītajā gadā kļuva par līderi starp kategorijām,» informē Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

«Pieprasījums pēc konkrētiem produktiem eksporta tirgos atšķiras. Piemēram, majonēzes kategorijas pieaugums galvenokārt veidojies, uzsākot ražošanu Čehijas tirgum. Bet Spilvas produkcijas eksporta pieaugums Dānijā (+46,3%) un Igaunijā (+6,6%) ir veidojies, pateicoties dresingu pārdošanas apjoma pieaugumam šajās valstīs. 2015. gadā uzsākts Spilvas Premium dresingu eksports uz Dāniju. Šajā tirgū esam strādājuši jau iepriekš, un Ziemeļvalstīm raksturīgie ēšanas ieradumi mums nav sveši. Dāņi, līdzīgi kā zviedri un norvēģi, novērtē salātu mērces, kas ir saldākas, nekā Latvijā ierasts, bet majonēzes Ziemeļvalstīs pieprasa skābākas, nekā pie mums,» skaidro Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Saskaņā ar šīs vasaras tirgus datiem, Spilvas tomātu mērces ieņem 72.1% tirgus daļas tomātu mērču segmentā Latvijā, un 81.5% - dresingu segmentā.

Tomātu mērču segmentā tuvākais Spilvas sekotājs aizņem 5.8 % tirgus. Latvijas pircēju uzticību Spilvas produkcijai ražotājuzņēmuma speciālisti skaidro ar nemainīgo Spilvas tomātu mērču garšu un receptūru. Savukārt Spilvas dresingu popularitāte (81.5% tirgus) tiek skaidrota ar dresingu receptūrām, kas tiek pielāgotas īpaši Latvijas iedzīvotāju garšas vēlmēm un specifikai.

«Nenoliedzami, ekonomisko apstākļu ietekmē mainās arī cilvēku iepirkšanās ieradumi. Nereti pircēji atsevišķos pārtikas produktu segmentos pāriet uz lētākiem produktiem, eksperimentējot ar kvalitāti un pat atsakoties no tās par labu cenai. Taču joprojām vairums cilvēku izvēlas pārbaudītu produktu,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Topošā Spilvas ražotne nākotnē ļaušot palielināt majonēžu ražošanas apjomus par 20%. Kaut arī majonēžu ražošanas apjomi tiek palielināti katru gadu, tomēr arvien pieaugošais pieprasījums Spilvai liekot atrast jaunus risinājumus.

Šo mērķi palīdzēšot sasniegt jaunā ražotne, kuru plānots atklāt 2008. gada vasarā. Tajā esošā majonēžu ražotne ļaušot Spilvai ne tikai nodrošināt Latvijas tirgu ar savu produkciju, bet arī uzsākt eksportu uz ārzemēm. Kā pirmās valstis, kurās piedāvāt Spilvas majonēžu produkciju, izvēlētas Lietuva un Krievija. Ārzemju tirgos gan netiks piedāvātas visas Spilvas majonēzes. Plānots, ka šajos tirgos tiks realizēts Spilvas īpašais piedāvājums: Baraviku, Siera un Luksus majonēzes.

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

2007. gadā Spilva nodokļos samaksājusi 1,9 miljonus latu, bet Spilvas neto apgrozījums pērn bijis 12,2 miljoni LVL, apliecina auditēti finanšu rezultāti.

Apgrozījums pieaudzis par 25,8%, salīdzinājumā ar 2006. gadu, kad Spilvas apgrozījums bija 9,7 miljoni latu. Apgrozījuma pieaugums galvenokārt skaidrojams ar ražošanas jaudu palielināšanu, kā arī jaunu produktu kategoriju un produktu sekmīgu virzīšanu tirgū.

16% jeb 2 miljoni latu no kopējā apgrozījuma veido Spilvas produkcijas eksports. Joprojām lielākais eksporta tirgus ir Krievija, tomēr liela uzmanība tiek pievērsta arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem. Kopā 2007. gadā Spilvas produkcija tika eksportēta uz 11 valstīm.

Pašu ražotās produkcijas apjomi pieauguši par vairāk nekā 20%. Tirgū tika virzīti arī jauni produkti. Viens no nozīmīgākajiem produktu jaunumiem 2007. gadā bija Spilvas ienākšana dabīgo sulu kategorijā ar Pai dabīgajām sulām.