Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skāris kārtējais skandāls, jo Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis divas dienesta amatpersonas par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā un nestrādāšanu, informēja IDB.

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu IDB aizturējis vienu dienesta amatpersonu. Veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības, kratīšanās izņemti 23 iepakojumi ar kokaīnu. Izņemtās vielas daudzumu IDB patlaban neatklāja, taču saskaņā ar likumu tie ir lieli apmēri.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona regulāri neatradās darbavietā un nepildīja dienesta pienākumus, turpinot saņemt atalgojumu.

IDB sācis kriminālprocesu arī par iespējamu krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un dienesta viltojumu saistībā ar darba laika uzskaiti dienesta dokumentos.

Minētajai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas piektdien, 12.septembrī, piesaistot speciālistu zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu veikšanas jomā, atkārtoti devušās uz Ķekavas pagasta Lielvāržos esošajām SIA Roņu ieleja 2 piederošajām noliktavām Nr.2 un Nr.3, lai veiktu uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atkārtoti iesniegto zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu datu izlases pārbaudi.

Veicot kontrolmērījumus, konstatēts, ka zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu rezultāti noliktavu ēkās ir normas robežās un līdz ar to ugunsdrošības prasību pārkāpums ir novērsts. VUGD šodien izsniedza maksātnespējas procesa administratoram atļauju noliktavu darbības atjaunošanai, informēja dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Vienlaicīgi VUGD atgādina, ka brīdinājums par noliktavu darbības apturēšanu 2015.gada 5.janvārī, ja netiks novērsts konstatētais pārkāpums saistībā ar noliktavu nodrošināšanu ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi, ir spēkā. Turklāt VUGD vēl joprojām no maksātnespējas procesa administratora nav saņēmis pilnu dokumentāciju par objektu ugunsdrošību raksturojošo situāciju. Pēc šīs dokumentācijas saņemšanas VUGD amatpersonas veiks to izpēti un turpinās ugunsdrošības pārbaudi noliktavu telpās.

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Ičas upes ūdens un grunts analīžu rezultāti liecina, ka, visticamāk, Ičas zivju bojāejā ir vainojams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašūne pauda Panorāmā.

Ūdens un grunts paraugi tika ņemti vietā, kur notika VUGD mācības. «Paraugi norāda uz to, ka mācībās izmantotās vielas klātbūtne vēl joprojām ir gan gruntī, gan ūdenī,» pauda A. Stašūne, norādot, ka pašreizējie rezultāti liecina, ka atbildība par piesārņojumu, iespējams, būs jāuzņemas VUGD. Ūdens un grunts paraugi esot ņemti gan lejpus, gan augšpus notikuma vietai.

Tikmēr VUGD pārstāve Inga Vetere uzsvēra, ka ugunsdzēsēji ir mācībās izmantojuši Eiropas Savienībā (ES) sertificētas vielas, turklāt analīžu rezultātus VUGD no Valsts vides dienesta vēl nav saņēmis.

VUGD iepriekš skaidroja, ka izmanto Vācijā iepirktu un atbilstoši sertificētu putu koncentrātu Sthamex 5%, kurš, atšķaidot ar ūdeni, 5% koncentrācijā tiek izmantots ugunsgrēkos, kuros kā dzēšanas līdzekli nevar izmantot vai nav efektīvi izmantot ūdeni, piemēram, naftas produktu dzēšanai, autoavārijās, dzelzceļa avārijās. Putu koncentrātu ugunsdzēsībā izmanto visā pasaulē, tā ir otra efektīvākā dzēšamā viela pēc ūdens un līdz šim tai nav radīta alternatīva. Šo putu koncentrātu Sthamex 5% VUGD izmanto jau vairāk nekā 10 gadus, tajā skaitā arī mācībās. Līdz šim nav bijuši gadījumi, ka pēc mācībām tiktu saņemta informācija par izveidojušos piesārņojumu un bojā gājušām dzīvām radībām. VUGD rīcībā nav informācijas arī no citu valstu dienestiem par to, ka putu izmantošanas rezultātā būtu konstatēta zivju bojāeja.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Algas darbiniekiem, kas novāc gruvešus, dzēš un zāģē nokritušos kokus, jeb ugunsdzēsējiem un glābējiem uz rokas ir trīs simti latu, tajā pašā laikā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) strādāt gribošo netrūkst, dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš atzina LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc O. Āboliņa teiktā, cilvēki labprāt nāk darbā uz dienestu un tas ir pozitīvi. Tajā pašā laikā viņam kā VUGD priekšniekam ir jādomā, kā veicināt darbinieku motivāciju apstākļos, kad glābējiem un ugunsdzēsējiem nevar solīt, piemēram, ikgadēju algas pieaugumu.

Viņš pauda, ka nākamajiem četriem gadiem VUGD piešķirti 25,5 miljoni latu jaunas tehnikas iegādei. Patlaban aptuveni puse no VUGD speciālās tehnikas ir vecāka par 20 gadiem. Daļu no novecojušās VUGD tehnikas varat aplūkot galerijā šeit.

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas aizdomās par kukuļošanu nolūkā noslēpt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus kādā būvniecības veikalā Rīgā, informēja IDB.

Aizdomās par kukuļdošanu personu grupā aizturēts Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors. VUGD mājaslapā esošā informācija liecina, ka Ugunsdrošības normatīvu nodaļu vada Aleksandrs Drozds.

Savukārt par iespējamu kukuļņemšanu aizturēts inspektors, kura pārziņā bija ugunsdrošības pārbaudes veikšana minētajā objektā.

Visām trim aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu VUGD.

Kukuļošanas gadījums atklāts sadarbībā ar VUGD.

VUGD preses sekretāre Inta Palkavniece pavēstīja, ka dienestā jebkāda veida informācija vai signāli par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību tiek rūpīgi izvērtēti un, sadarbojoties ar izmeklējošām iestādēm, tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai to pārbaudītu.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir saņēmis pirmos 11 bezpilota gaisa kuģus jeb dronus un tuvākajā laikā tiks uzsākta to izmantošana izsaukumos.

Dronu integrēšana VUGD darbībā tiek īstenota Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta «Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā» ietvaros.

Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji dronus izmantos, lai veiktu izlūkošanu, tajā skaitā, apzinātu notiekošā mērogus, uguns vai bīstamās vielas noplūdes izplatīšanos un citus svarīgus faktorus, kuri nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Īpaši nozīmīga dronu izmantošana ir plašos ugunsgrēkos, kuros «skats no augšas» sniedz objektīvu informāciju par notiekošo.

Ar droniem netiks padots ūdens ugunsgrēka dzēšanai vai veikta cilvēku glābšana no bīstamās zonas, tie tiks izmantoti papildu operatīvās informācijas iegūšanai notikuma vietā.

Šodien, 4.febuārī, sasauktajā sanāksmē par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo ēku Akmeņu ielā 17 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs uzdevis atbildīgajām pašvaldības institūcijām divu nedēļu laikā izvērtēt sociālā atbalsta statusa piemērošanas iespējas ēkā mītošiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd izmanto telpas bez tiesiska pamata.

Pašvaldība VUGD depo ēku Akmeņu ielā 17 plāno līdz 1.aprīlim pārņemt savā īpašumā un Rīgas domes Īpašuma departaments telpu atbrīvošanas jautājumus ar iedzīvotājiem risinās līdz 1.jūlijam.

Nekustamais īpašums Akmeņu ielā 17, Rīgā, ir Rīgas pilsētas pašvaldībai vēsturiski piederošs īpašums un Zemesgrāmatā reģistrēts 1998. gadā. Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes gabals ar kopējo platību 5041 m² ar VUGD depo ēku, četrām palīgceltnēm un atsevišķām pagalma izbūvēm.

VUGD depo ēka ir būvēta apmēram 1910. gadā kā ugunsdzēsības depo ar dzīvojamajām telpām personālam. Saskaņā ar 1998. gada tehniskās inventarizācijas lietu ēkā atrodas 16 telpu grupas, kas apzīmētas kā dienesta dzīvokļi. 2002. gada tehniskās inventarizācijas lietā norādītas 15 telpu grupas ar šādu izmantošanas veidu, kā arī viesnīcas telpu grupa. Pašreizējais nekustamā īpašuma lietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas nodaļas pārvalde.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gatavos negatīvu atzinumu par Daugavas stadiona ledus treniņu halles atbilstību ugunsdrošības prasībām, apliecināja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

VUGD piektdien veica halles pārbaudi saistībā ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Pārbaudes rezultātā tiek gatavots negatīvs atzinums, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības, kas objektam ir jānovērš, lai tas atbilstu ugunsdrošības prasībām.

VUGD amatpersonas patlaban turpina objekta dokumentācijas izskatīšanu un atzinumu paredzēts izsniegt sestdienas laikā. Nepilnību novēršanas termiņi ir dažādi, taču plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka oficiāli VUGD atzinums Daugavas stadionā vēl nav saņemts, bet uz nepilnībām tika norādīts jau objekta apsekošanas laikā, kas bija piektdien, 7.maijā. Tādēļ uzreiz pēc VUGD vizītes tika sākta trūkumu novēršana, lai maksimāli operatīvi novērstu visas nepilnības un varētu organizēt atkārtotu VUGD vizīti, sacīja Severs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) neplānotā pārbaudē tirdzniecības parkā «Alfa», kuras laikā pārbaudīti evakuācijas ceļi un automātiskā ugunsgrēku atklāšanas sistēma, atklājis vairākus pārkāpumus, kā arī nepilnības, pastāstīja dienesta pārstāve Agrita Vītola.

Viņa informēja, ka par tirdzniecības centrā atklātajiem pārkāpumiem un nepilnībām ir sagatavots VUGD lēmums un administratīvais akts.

Vienlaikus Vītola nekomentēja, vai uzņēmumam ir piemērots jebkāda veida sods.

Tirdzniecības parka «Alfa» sabiedrisko attiecību konsultante Ilze Žūka aģentūrai LETA apstiprināja, ka VUGD ir veicis ārpuskārtas ugunsdrošības pārbaudi tirdzniecības centrā. «Par pārbaudes rezultātiem plašāku informāciju varēsim sniegt tikai pēc tam, kad no VUGD būs saņemts pārbaudes akts,» viņa piebilda.

Vienlaikus Žūka minēja, ka pirmdien, 21.janvārī, tirdzniecības parkā «Alfa», veicot iekšējo sistēmu pārbaudes, fiksēta tehniska kļūda automātisko durvju atvēršanas sistēmā, taču minētais defekts novērsts. Otrdien, VUGD atkārtoti pārbaudot šo sistēmu, visas automātiskās durvis, tostarp arī iepriekš minētās, nekavējoties atvērās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Kultūras ministrijai (KM) sniedzis pozitīvu atzinumu par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas nodošanu ekspluatācijā, stāstīja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs.

Kā norādīja Drozdovs, būvniecībā iesaistītās puses ir izpildījušas visus nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī ar dienestā iesniegto dokumentāciju viss ir bijis kārtībā. Līdz ar to KM atliek iesniegt nepieciešamos dokumentus Rīgas būvvaldē, kura pieņems gala lēmumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Aizvadītajā nedēļā VUGD devies pārbaudē uz LNB ēku un atzinis, ka būvniecībā iesaistītās puses gandrīz pilnā mērā izpildījušas visus VUGD rosinātos alternatīvos risinājumus.

Jau ziņots, ka marta vidū Kultūras ministrija (KM) solīja, ka jauno bibliotēkas ēku varēs nodot ekspluatācijā paredzētajā laikā - marta beigās vai aprīļa sākumā. Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde iepriekš apgalvoja, ka plāna izpildē nobīžu neesot. Viņa stāstīja, ka marta beigās paredzēta VUGD pārbaude jaunajā LNB ēkā. Ja nekādi pārkāpumi netiks atrasti, tad pēc VUGD atzinuma saņemšanas varēs vērsties Rīgas būvvaldē. Pēc atzinuma saņemšanas Rīgas būvvalde dos gala atzinumu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku algu palielināšanas efekts ir jūtams, jo jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Ugunsdzēsēju algas divu gadu laikā vidēji pieaugušas par 40%, sacīja Āboliņš. Ja pērn algas palielinātas līdz aptuveni 580 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad šogad šī summa ir vidēji 800 eiro.

Āboliņš ir pārliecināts, ka šis pieaugums palīdzēs risināt kadru problēmu. Viņš atzina, ka efekts jau ir jūtams. Vienlaikus grūtāk sokas ar virsnieku, inspektoru piesaisti.

Ja pērn VUGD bija 185 brīvas vakances, šogad tādas ir 163, piebilda dienesta priekšnieks.

Āboliņš arī atzīmēja, ka šogad VUGD budžets ir «ar plus zīmi», tomēr visas problēmas par šiem līdzekļiem aizvien nav iespējams atrisināt. Viņš norādīja uz slikto depo stāvokli un novecojušo tehniku.

Patlaban visā Latvijā tiek dzēsti teju 30 ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šodien līdz plkst.16.45 ugunsdzēsēji glābēji steigušies uz 86 ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 73 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem.

29 no visiem saņemtajiem izsaukumiem uz ugunsgrēkiem patlaban vēl tiek dzēsti.

Plkst.17.13 VUGD saņēma izsaukumu uz Brīvības gatvi Rīgā, kur pie kanāla bija izcēlies kūlas ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pērnā zāle un pastāv liesmu izplatīšanās draudi, kā arī notikuma vietā izveidojies spēcīgs sadūmojums. Patlaban tiek veikti arī šī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbi.

VUGD informēja, ka, redzot dūmus, iedzīvotājus māc ziņkāre un vēlme savām acīm redzēt, kas ir noticis. Tomēr, tuvojoties ugunsgrēka vietai, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo atrašanās dūmos var kaitēt veselībai. Tāpēc VUGD aicinām iedzīvotājus, redzot dūmus, tomēr netuvoties ugunsgrēku vietai.

No šī gada 19.februāra oficiālā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) adrese un atrašanās vieta turpmāk būs Talejas iela 1, Rīgā, informē VUGD.

Vairāku desmitu gadu garumā VUGD vadība un centrālā aparāta struktūrvienības atradās Maskavas ielā 5, Rīgā. Ēka ar ugunsdzēsību bija saistīta jau kopš 1918.gada, kad tur atradās Rīgas brandmajora nams, bet padomju laikā tajā atradās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības pārvalde, savukārt pēc neatkarības atgūšanas - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Laikam ritot, telpas fiziski un morāli novecoja, ēkas tornis ir avārijas stāvoklī, līdz ar to bija nepieciešams rast risinājumu, lai nodrošinātu drošu un ērtu vidi VUGD nodarbinātajiem. Maskavas ielas ēka ir Rīgas Domes īpašums, savukārt jaunās telpas Talejas ielā 1 Nodrošinājuma valsts aģentūra īrē no Valsts nekustamajiem īpašumiem.

Ugunsgrēks SIA Ventspils nafta termināls (VNT) teritorijā ir lokalizēts un negadījumā cietušo nav, aģentūru LETA informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Pašlaik atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav. VNT vadība apliecina, ka apdraudējums nepastāv ne uzņēmuma darbiniekiem, ne arī vietējiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiks sākta iekšējā izmeklēšana.

Cilvēki no notikuma vietas ir evakuēti. Notikuma vietā ir atslēgta elektrība, kā arī visa VNT darbība ir apturēta.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste aģentūrai LETA uzsvēra - lai gan atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav, ugunsgrēks vēl nav lokalizēts. VUGD turpina darbu negadījuma vietā, rezervuārs no sāniem tiek dzesēts, bet no augšas pildīts ar speciālām putām, lai novērstu atkārtotas aizdegšanās iespējamību, skaidroja Gribuste.

Šogad stājušās spēkā ugunsdrošības prasības attiecībā uz publiskajiem objektiem, ja tajos atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēta cilvēku izmitināšana naktī, bet tas tiks darīts un cilvēki nakšņos – objektā ir jābūt ierīkotai automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, balss izziņošanas sistēmai, evakuācijas ceļu skaitam un platumam jābūt atbilstoši izmitināto cilvēku skaitam, kā arī evakuācijas ceļam jānodrošina cilvēku drošu izkļūšana no objekta, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šobrīd daudzviet vietās, kur tiek organizētas diennakts nometnes, konkrētie objekti nav paredzēti cilvēku izmitināšanai naktīs un tajos nav ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, kā arī balss izziņošanas sistēma. Ņemot vērā, ka pie VUGD vēršas daudzu nometņu organizatori, kuri diennakts nometnēm izmanto telpas, kuras ikdienā nav paredzētas nakšņošanai un nav aprīkotas atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, VUGD nevar saskaņot atļaujas nometņu organizēšanai.

VUGD informē, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu 340.punkts, kas nosaka, ka publiskā objektā, ja tas atbilstoši lietošanas veidam nav paredzēts cilvēku izmitināšanai naktī, atļauts izmitināt cilvēkus naktī, ja ir ievērotas šādas prasības:

Šodien, 8. februārī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma četras jaunasspecializētās autocisternas IVECO MAGIRUS TLF 3000, ar kurām jau tuvākajā laikā uz izsaukumiem dosies Alūksnes, Preiļu, Dobeles un Ventspils ugunsdzēsēji glābēji, informē VUGD.

Turpinot papildināt specializēto transportlīdzekļu klāstu ar jaunām automašīnām, VUGD šogad saņems kopumā 38 jaunas un modernas ugunsdzēsības automašīnas. Jaunie specializētie transportlīdzekļi ir pilnībā aprīkoti ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgoti VUGD vajadzībām.

Šobrīd VUGD rīcībā esošais tehniskais nodrošinājums joprojām ir nepietiekams, jo no 338 ugunsdzēsībai un glābšanas darbiem paredzētajiem transportlīdzekļiem lielākā daļa ir vecāki par 20 gadiem un 46% no tiem ir uz ZIL, GAZ un KAMAZ bāzes. Lai uzlabotu šo situāciju, Ministru kabinets piešķīra vairāk kā 36 milj.eiro VUGD autotehnikas iegādei, kur šo līdzekļu ietvaros plānots iegādāties vairāk kā 80 jaunos specializēts transportlīdzekļus, kā arī papildus plānots transportlīdzekļus iegādāties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros.