Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

No nākamā gada Ministru kabineta (MK) noteikumi un citi tiesību akti tiks publicēti elektroniski, un līdz ar to ar to paredzēts atteikties no oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis izdošanas papīra formātā. Tādā veidā tiks ietaupīta vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas patlaban nepieciešami oficiālās publikācijas nodoršināšanai.

2011. gadā no iedzīvotājiem un uzņēmējiem SIA Latvijas Vēstnesis iekasējis ap 1,4 milj. Ls, un tā uzturēšanai nodarbinājis 80 darbinieku.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis interneta tikai vietnē vestnesis.lv būs pieejams no 2012. gada 1. jūlija, bet vēl pusgadu - līdz 2013. gada 1. janvārim - vienlaikus tiks nodrošināta arī oficiālā publikācija papīra formā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pārejas periods esot nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par elektroniskās publikācijas drošību, ērtību un uzticamību un, ja nepieciešams, novērst radušās problēmas. Valdībai būs jāizvērtē elektroniskā izdevuma drošums un pieejamība un līdz šī gada 1. novembrim par to būs jāiesniedz ziņojums Saeimai, skaidro Saeimas Preses dienests.

Polimērbetona un kokosa šķiedru lampa Leons Betons ir Līgas Vanagas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā, ko viņa ar laiku cer pārvērst uzņēmējdarbībā

Ideja par betona lampu Līgai radās pirms pāris gadiem. «Viss sākās Anglijā, kur es trīs gadus mācījos arhitektūru un studijās daudz eksperimentējām ar materiāliem. Atgriezos, sāku strādāt arhitektu birojā un daudz darbojos ar betonu, vairāk gan konstruktīvā nozīmē – projektējot pamatus, sienas. Parasti cilvēkiem ir stereotips, ka betons ir vēss, bez identitātes, kaut kas smags, raupjš. Taču betons ir tik skaists un interesants materiāls, ka to varētu izmantot arī interjera objektos. Tāpēc es gribēju radīt lampu, kaut ko pretēju stereotipiem – vieglu, plānu interjera objektu, kas nav masīvs,» viņa stāsta.

Ar betona lampu Līga vēlas lauzt aizspriedumus. Noliekot betona priekšmetu uz galda, ir skaidrs, ka tas tur var stāvēt. Raugoties uz lampu, rodas pretējas sajūtas. Kā tas var būt, ka materiāls it kā lido, kontrastē, turklāt tiek izgaismots? – viņa jautā un atzīst, ka mainīt cilvēku uzskatus un domāšanu ir ambiciozs un grūts uzdevums.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicinās Valsts kontroli un Konkurences padomi izvērtēt VSIA Latvijas Vēstnesis nelietderīgu valsts līdzekļu izmantošanu, šķērssubsidējot biznesa pakalpojumu un veidojot negodīgu konkurenci.

LDDK norāda, ka jau iepriekš ir vērsusi lēmumpieņēmēju uzmanību uz to, ka Latvijas Vēstnesis izmanto uzņēmēju un privātpersonu obligātās iemaksas savas komercdarbības finansēšanai, un rosinājusi veikt strukturālas izmaiņas oficiālās publikācijas funkcijas nodrošināšanai, kas atbilstu labas pārvaldības principiem un ļautu samazināt obligātos maksājumus vismaz par sešām reizēm.

«Uzskatām, ka valstij ir efektīvi jāveic savi pienākumi, nevis jāveido komercuzņēmumi vai valsts aģentūras un jānodarbojas tajos ar saimniecisko darbību, kas nav rentabla un kropļo konkurenci,» sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa arī uzsvēra, ka Valsts kontroles un Konkurences padomes rīcībā ir mehānismi, kā novērtēt faktisko situāciju un izsvērt minēto problēmu ieteki ietekmi uz tautsaimniecību.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis noslēgusi iepirkumu konkursu par sludinājumu reģistrācijas informācijas sistēmas SuRIS uzturēšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Noslēdzoties konkursam, noskaidrojies, ka šos pakalpojumus valsts SIA Latvijas Vēstnesis par 91,5 tūkstošiem latu sniegs SIA Doltex.

Iepirkumā iekļauta sludinājumu reģistrācijas informācijas sistēmas SuRIS uzturēšana, programmas darbības kļūdu apsekošana un novēršana, programmas pilnveidošana.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis nodarbojas ar laikrakstu izdošanas pakalpojumiem, un tā dibināta 1993. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 tūkst. lati. Latvijas Vēstnesis valdē darbojas valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Matīss Markus un Aivars Maldups.

Viss internets sver tikpat daudz, cik viena liela zemene, aprēķinājuši YouTube zinātnes kanāla Vsauce veidotāji.

Tomēr tik smags internets ir tikai tad, ja uzskaita tajā uzkrātos datus un ņem vērā arī elektrību, kas nepieciešama tīmekļa darbināšanai.

Vsouce veidotāji savos aprēķinos balstījušies uz amerikāņu zinātnieku lietoto metodi, lai aprēķinātu elektroniskās tekstu lasīšanas ierīču svara izmaiņas.

Jau ziņots, ka Kalifornijas universitātes datorzinātnieks profesors Džons Kubjatovics nesen aprēķināja, ka elektroniskās lasīšanas ierīces ar katru lejupielādēto tekstu kļūst smagākas, jo jaunu datu saglabāšana saistīta ar elektronu turēšanu noteiktā vietā ierīces atmiņā.

Kaut arī elektroni jau atrodas ierīcē, datu saglabāšana nozīmē elektronu noturēšanu nekustīgi, kas patērē papildu enerģiju - aptuveni miljardo daļu no mikrodžaula uz vienu bitu datu.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Tievas sievietes pelna vairāk nekā apaļīgās, liecina amerikāņu un vāciešu kopīgi veikta pētījuma rezultāti. Tajā pašā pētījumā arī konstatēts, ka ļoti tievi vīrieši saņem mazāk nekā vīrieši ar vidēju svaru, vēsta The Wall Street Journal.

Vienlaikus arī aptaukojušies vīrieši saņem mazāk nekā tie, kuriem ir vidēja masa.

Tievi vīrieši nopelnot par 8530 ASV dolāriem mazāk nekā vīrieši ar vidēju svaru. Taču visvairāk pelnot vīrieši, kuri sver 94 kilogramus.

Pētījuma autori secinājuši, ka ļoti tievas sievietes (tādas, kas sver par 11 kilogramiem mazāk nekā vidēji) nopelna vidēji par 15 700 ASV dolāriem vairāk gadā nekā sievietes ar normālu svaru. Savukārt smagākas sievietes (tādas, kas sver 11 kilogramus vairāk nekā vidēji) nopelna par 14 tūkstošiem ASV dolāru mazāk nekā sievietes ar normāli svaru.

Pētījumā bijuši iesaistīti 11 253 vācieši un 12 686 ASV iedzīvotāji.

Oficiālās publikācijas funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, valsts ik gadu ietaupītu 1,4 miljonus latu, uzskata uzņēmēji.

Izmaksas, kas saistītas ar oficiālo publikāciju nodrošināšanu, būtu paredzamas valsts budžetā; oficiālo publikāciju nodrošināšanas funkcija nododama Tieslietu ministrijas pārziņā un organizējama caur publisko iepirkumu sistēmu - ir pārliecināti uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri.

«Oficiālo publikāciju funkciju organizējot caur publisko iepirkumu sistēmu, kas būtu esošajai tirgus situācijai atbildoša procedūra, valsts gadā varētu ietaupīt 1,4 miljonus latu,» uzsver LTRK padomes loceklis, pakalpojumu padomes vadītājs Aldis Gulbis, paskaidrojot, ka, pat rēķinoties ar paaugstinātām pakalpojuma pieejamības un datu drošības prasībām, brīvas tirgus konkurences apstākļos šī pakalpojumu cena nepārsniedz 600 tūkst. latu gadā.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis pagājušajā gadā apgrozīja 2,07 miljonus latu, kas ir par 10,5% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Ieņēmumu lielāko daļu jeb 93,7% veidoja apmaksātās oficiālās publikācijas. Apgrozījuma kritums pērn saistāms ar šo publikāciju skaita samazinājumu, skaidro Valsts SIA Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 368 tūkstošus latu.

Pērn Latvijas Vēstneša galvenais uzdevums bijis nodrošināt elastīgu pāreju uz oficiālo publikāciju elektroniskā formātā, kā to noteica Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā. Likums nosaka, ka informācija turpmāk tiek publicēta elektroniski tīmekļa vietnē vestnesis.lv, atgādina uzņēmuma vadība.

Valsts SIA Latvijas Vēstnesis reģistrēta 1993. gadā un nodarbojas ar laikrakstu izdošanu, datu apstrādi un uzturēšanu un interneta portālu darbību, liecina Lursoft dati. Pērn uzņēmumā strādāja vidēji 75 darbinieki. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, kā arī valdes locekļi Aivars Maldups un Matīss Markus.

Līdzīgi kā visās jomās, arī saziņā šobrīd esam kļuvuši digitālāki. Tā, piemēram, pašreizējais aktīvo Facebook lietotāju skaits jau pārsniedzis 2 miljardus, Youtube izmanto vairāk nekā 1,5 miljardi lietotāju, savukārt Instagram vietnē pulcējušies nu jau 800 miljoni. Zīmolu komunikācijā šī tendence ir jāņem vērā un jāizmanto tās sniegtie ieguvumi.

Viena no jaunākajām un aktuālākajām lietām, ko šobrīd izmanto uzņēmumi, ir viedokļu līderu piesaiste. Citiem vārdiem sakot, zīmols ne tikai pats stāsta par sevi, bet uztic to darīt arī kādai sabiedrībā zināmai personībai (Instagram slavenībai, blogerim, Youtube zvaigznei u. c.), kas noteiktos informācijas kanālos spēj uzrunāt un ietekmēt lielu daļu auditorijas.

Kas jāievēro, lai viedokļa līderu jeb zīmola vēstnešu iesaiste būtu pēc iespējas efektīvāka?

Match jeb svarīgi, lai jums saskan

Pats svarīgākais un būtiskākais priekšnoteikums ir atrast personību, kas būs īstais zīmola vēstnesis. Svarīgi, lai šim cilvēkam uzņēmuma ražotā produkcija būtu nepieciešama un atbilstoša viņa dzīvesstilam un vērtībām. Ne mazāk nozīmīgi ir raudzīties, lai viņa izteiksmes veids un komunikācijas platforma būtu saskaņā ar to, ko vēlas ieraudzīt konkrētais uzņēmums. Ja uzņēmums vēlas, lai par tā produkciju tiek vairāk stāstīts un skaidrots, tad par zīmola vēstnesi jāizraugās cilvēks, kuram padodas tekstu radīšana un kura veidotajā saturā ieklausās tās sabiedrības grupas, kas uzņēmumam ir svarīgas un ko tas vēlas uzrunāt. Savukārt, ja uzņēmums vēlas kāpināt savu atpazīstamību un būt vairāk saredzēts, jāizvēlas tāds zīmola vēstnesis, kuram tuvākais un ērtākais izteiksmes veids ir attēli vai video. Tātad – uz ekopulvera izmēģināšanu aicināsim kādu vides aktīvisti-mammu, kas ar pieredzi dalīsies savā blogā, savukārt par stilīgu kafejnīcu ļausim runāt fotogrāfam-gardēdim un krāšņiem Instagram attēliem.

Lai gan diskusija par laikraksta pāriešanu no drukāta formāta uz elektronisko notiek jau kopš 2006. gada, Tieslietu ministrija sola drīzumā iesniegt valdībā attiecīgus grozījumus, lai oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis varētu lietot elektroniskā vidē, nevis drukātā.

Pirmdienas rītā problēmas radās pastniekiem, kam bija jāpiegādā Latvijas Vēstnesis tiem 1292 abonentiem, kas abonējuši oficiālo laikrakstu, ziņo Neatkarīgā. Jau vēstīts, ka 640 lappušu biezajā un pusotru kilogramu smagajā izdevumā publicēts viens dokuments.

«Diskusijas par pāriešanu uz elektronisko publikāciju ilgst jau vairākus gadus, un TM šādu nostāju pilnībā atbalsta un vēlas to ieviest. Tieši tādēļ šā gada februārī tika izveidota darba grupa, kurai tika dots uzdevums sagatavot valsts oficiālās elektroniskās publikācijas pieejamības veicināšanas koncepciju,» Neatkarīgajai pastāstījusi Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina likvidēt VSIA Latvijas Vēstnesis.

Organizācija arī lūdz Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) izveidot darba grupu oficiālās e-publikācijas izveidei, kura būtu vērsta uz sabiedrības interesēm, izmaksu efektīva un balstītos tiesiskas valsts pamatprincipos.

LDDK uzskata, ka šobrīd diskusija par oficiālās elektroniskās publikācijas izveidi nonākusi strupceļā, jo problēma tiek risināta nevis pēc būtības, bet tā, lai tiktu saglabāts viens valsts uzņēmums – Latvijas Vēstnesis.

Tieslietu ministrija izstrādājusi koncepciju, kas paredz, ka no nākamā gada valsts oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis tiks izdots tikai elektroniskā versijā. Pirmdien valdības komiteja vēl nepieņēma lēmumu šajā jautājumā.

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludināts starptautisks konkurss uz Latvijas Universitātes rektora/-es amata vietu.

Augstākās izglītības likums noteic, ka viena persona nevar pretendēt uz rektora amatu vairāk par diviem izpildes termiņiem.

Pašreizējam Latvijas Universitātes rektoram profesoram Indriķim Muižniekam šis ir jau otrais izpildes termiņš, kas tuvojas noslēgumam, līdz ar to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir izsludināts atklāts konkurss uz rektora/-es amata vietu.

Pretendentiem/-ēm ir izvirzītas pamatprasības, lai varētu kandidēt uz LU rektora amatu:

Lai nodrošināta oficiālā izdevēja «Latvijas Vēstnesis» turpmāku darbību, nākamajos trīs gados no valsts budžeta ir nepieciešami 2 256 070 eiro, teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā ziņojumā, ko šodien prezentēs Ministru kabineta sēdē.

Tajā skaidrots, ka 2017.gadā izdevējs darbojies ar 254 529 eiro lieliem zaudējumiem, kas segti no «Latvijas Vēstneša» uzkrājumiem, savukārt 2018.gadā prognozēts, ka izdevēja ieņēmumi turpinās samazināties un plānoto zaudējumu segšanai būs nepieciešami 723 222 eiro.

Ņemot vērā pieaugošos zaudējumos, pastāv nopietns risks, ka izdevējs jau nākamgad nespēs īstenot savus uzdevumus, tostarp normatīvo aktu publicēšanu un konsolidēšanu, skaidro TM.

Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka 2017.gadā starptautiskā auditorkompānija SIA «Pricewaterhouse Coopers» veica vispārīgu izdevēja efektivitātes, lietderības un atbilstības izvērtējumu. Galā ziņojumā auditorkompānija norādīja, ka analīzes rezultātā nav konstatētas pazīmes, kas liecinātu par esošo resursu neefektīvu izmantošanu.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Pēc nesaņemta pasūtījuma kāds Latvijas uzņēmējs sašūpojis laba servisa stūrakmeni, kas paredz, ka klients vienmēr ir pirmajā vietā.

Uzņēmums Carat saistībā ar stikla sienu demontāžas un uzstādīšanas nepieciešamību sazinājies ar jau vairākkārtēju sadarbības partneri — kompāniju Stikla Studija. Elektroniskā sarakstē uzzinot, ka izmaksas par vienas dienas darbu būs 350 Ls (ietverot nodokļus), uzņēmums aizrādījis, ka šāda summa ir «visnotaļ dīvaina» un par šādu cenu no pakalpojuma nolēmis atteikties.

Kā DB pastāstīja Stikla Studijas pārstāvis Guntars Zeics, viņaprāt, šāda atbilde esot pilnīgi normāla. «350 Ls dienā ir tas, kā mēs pelnām. Ja kāds nevar apmaksāt mūsu pakalpojumus, tad tā arī vajag teikt. Nav korekti citam uzņēmumam jaukties iekšā tajā, cik mūsu uzņēmums pelna vai grib pelnīt un teikt, ka tas ir dīvaini. Esmu savā e-pastā viņiem pretī pavaicājis tieši to pašu.»

Rīgas Zooloģiskajā dārzā ceturtdien tika svērtas Galapagu bruņrupucienes Trīne un Čelsija. Ņemot vērā bruņurupuču svaru, šajā darbā palīdzēja spēkavīrs Teodors Bergmanis un Latvijas Olimpiskās izlases karognesēji Raimonds Bergmanis un Voldemārs Lūsis, informē zoodārza pārstāvji.

Šogad rāpuļi tika svērti divpadsmito gadu pēc kārtas. Iepriekšējās Galapagu brunrupuču svēršanās Rīgā piedalījies olimpietis Viktors Ščerbatihs, Mr. Visums 2009 Aivars Visockis un «spēkasieva» Jolanta Logina, un daudzi citi.

2001. gadā bruņurupuce Trīne svērusi 79 kilogramus, bet šogad – 109. kilogramus. Tiesa gan, kopš pagājušā gada Trīne nokritusies svarā par diviem kilogramiem. Čelsija šogad sver 81 kilogramu iepretim 84 kilogramiem pērn.

Kā norāda zoodārza pārstāvji, Trīne un Čelsija ir 19 gadus vecas un straujš svara pieaugums tām nav gaidāms. Bruņurupuči aug visu mūžu, taču, kļūstot vecākiem, to augšana palēninās un svars var svārstīties.

Taivānas kompānija Asus uzbūvējusi pēcteci savam pirms septiņiem mēnešiem izziņotajam planšetdatoram Transformer.

Jaunais Transformer Prime ir plānāks un vieglāks par Apple iPad 2, turklāt Asus ierīce ir pirmā, kas aprīkota ar jaunāko kompānijas Nvidia grafisko procesoru Tegra 3, kas, pēc pašu ražotāju teiktā, ir trīs reizes jaudīgāks par savu priekšteci un arī patērē par 61% mazāk elektroenerģijas.

Asus Transformer Prime ir 0,84 cm biezs un sver 585 gramus. Apple iPad 2 sver 603 gramus un ir 0,86 cm biezs.

Transformer Prime ir divas kameras – 1,2 megapikseļu kamera priekšpusē un 8 megapikseļu kamera ar zibspuldzi ierīces aizmugurē. Attiecībā uz skaņas kvalitāti – jaunais Asus planšetdators aprīkots ar SonicMaster tehnoloģiju.