Lielbritānijā bāzētā lēto cenu aviokompānija easyJet bijusi spiesta lūgt četriem pasažieriem izkāpt no lidmašīnas, kas plānojusi doties no Liverpūles uz Ženēvu, jo tās svara ierobežojums pārsniegts par 300 kilogramiem, vēsta thelocal.se.

Iemesls bijis «ārkārtīgi lielais pasažieru - vīriešu īpatsvars» Airbus A319 lidmašīnā, informējusi easyJet.

Lidmašīnā atradušies 135 vīrieši un tikai 19 sievietes.

Pasažieri bijuši spiesti ziedot naudu, jo aviokompānija tiem brīvprātīgajiem, kas piekristu pamest lidmašīnu, piedāvājusi vien 100 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram. Galu galā savākts pietiekami daudz naudas, lai tiem četriem vīriešiem, kuri piekrituši pamest lidmašīnu, piedāvātu 200 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Par 20% samazinātas dienesta un mācību komandējumu dienas naudas normas, dodoties uz visām pasaules valstīm.

To paredz valdība atbalstītie Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. Dienas naudas normas samazinātas atbilstoši ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulē. Par šādu grozījumu nepieciešamību valdībā tika lemts šā gada 8. septembrī.

Tā kā gan valsts iestādēs, gan privātā sektora uzņēmumos pēdējā gada laikā izdevumi darbinieku komandējumiem jau ir būtiski ierobežoti, šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt grozījumu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Tomēr Finanšu ministrija paredz, ka kopējā ietekme uz valsts budžetu varētu būt pozitīva.

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

Facebook, MySpace un vairāki citi sociālie mediji tika sūtījuši reklāmas kompānijām datus, kas varēja tikt izmantoti patērētāju vārdu un citu personas datu iegūšanai, lai gan tika solīts, ka šie sociālie portāli neatklāj šādu informāciju bez patērētāju piekrišanas.

Sociālie portāli piekopa praksi, kurā reklāmdevējiem tika nosūtīti lietotāju vārdi un personas kodi kopā ar personīgo profila informāciju ikreiz, kad lietotājs atvēra kādu reklāmas logu. Pēc The Wall Street Journal aktualizētajiem jautājumiem Facebook un MySpace nolēma veikt izmaiņas savās darbībās. «Mēs izlabojām problēmu tiklīdz par to dzirdējām,» atklāj Facebook pārstāvis.

Reklāmas kompānijas saņem informāciju, kura var tikt izmantota, lai sameklētu individuālos profilus, kurus atkarībā no lapas informācijas lietotājs ir padarījis publiski pieejamu un kuros ietverta tāda informācija kā personas īstais vārds, vecums, dzīvesvieta un nodarbošanās.

Tiesu administrācija noslēgusi iepirkuma procedūru par komandējumu organizēšanu un nodrošināšanu administrācijai, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vajadzībām. Konkursā atkārtoti uzvarējusi Mārupē reģistrēta kompānija SIA Explain.

Kopumā šajā konkursā savus piedāvājumus iesniedza seši pretendenti.

Tiesu administrācija noslēdza iepirkumu procedūru jau šā gada maija beigās, par saimnieciski izdevīgāko pasludinot SIA Explain piedāvājumu, tomēr pēc tam par konkursa rezultātiem sūdzības iesniedza SIA Averoja un a/s Estravel filiāle Latvijā, kā rezultātā IUB, izvērtējot sūdzības, liedza Tiesu administrācijai slēgt līgumu ar Mārupē reģistrēto uzņēmumu. Kā liecina informācija IUB atkārtotā konkursā par uzvarētāju atkārtoti atzīta SIA Explain.

Administrācija diviem gadiem komandējumu nodrošināšanai plāno tērēt 120 tūkst. Ls. Informācija IUB liecina, ka 2010. gadā noslēgtais konkurss par komandējumu organizēšanu, kurā uzvarēja SIA Kaleva Travel, bija 20 tūkst. Ls apmērā.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Zemkopības ministrija (ZM) noslēgusi iepirkumu konkursu saistībā ar ministrijas darbinieku komandējumu nodrošināšanu. Kopējā summa, ko ministrija šim mērķim atvēlēs, ir 949 tūkstoši latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par komandējumu nodrošināšanas pakalpojumu pieteicās septiņi uzņēmumi, bet par uzvarētāju tika izvēlēta SIA Averoja, kas piedāvājusi zemāko cenu.

Minētais līgums paredz, ka ceļojumu birojs Averoja sniegs komandējumu nodrošināšanas pakalpojumus ministrijai piecus gadus, un 949 tūkst. Ls (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) ir maksimālais šim mērķim atvēlētais budžets.

Komandējumi tiks nodrošināti ar šādu Eiropas Savienības fondu atbalstu – LAP (Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. un 2014.-2020.gadam atbalsta pasākuma «Tehniskā palīdzība» finanšu līdzekļiem), EZF (Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. - 2013. gadam prioritārā virziena «Tehniskā palīdzība» paredzētiem finanšu līdzekļiem), EJZF (Rīcības programmas Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2014.-2020.gadam prioritārā virziena «Tehniskā palīdzība» paredzētiem finanšu līdzekļiem).

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja (Kanceleja) 2009. gadā, tāpat kā iepriekšējā, ir atlīdzinājusi komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei un Kancelejas komisiju locekļiem.

Revīzijā esošā informācija liecina, ka Lilitai Zatlerei prezidenta kanceleja nodrošinājusi aviobiļetes gan uz trim oficiālajām Valsts prezidenta ārvalstu vizītēm, gan desmit darba vizītēm. Kopumā aviobiļetes arī prezidenta dzīvesbiedrei iegādātas 65% no V. Zatlera komandējumiem. Tam iztērēti Ls 15 555 jeb 18% apmērā no kopējiem Kancelejas veiktajiem maksājumiem par aviobiļešu iegādi, raksta portāls diena.lv.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka nav runa par prezidenta dzīvesbiedres tiesībām doties līdzi savam vīram ārvalstu vizītēs, bet gan likums šobrīd to neparedz, uz ko vairākkārt revīzijās norādījusi VK.Komandējumu izdevumu atlīdzināšana tika organizēta un veikta atbilstoši iekšējam normatīvajam aktam, taču ārējie normatīvie akti 2009. gadā tāpat kā 2008. gadā nereglamentēja komandējumu izdevumu atlīdzināšanas principus Valsts prezidentam un viņa laulātajam, kā arī Kancelejas oficiālās delegācijas pārstāvjiem un Kancelejas komisiju locekļiem, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Tēriņi ministriju darbinieku komandējumiem pērn sasnieguši teju 6 miljonus eiro; visdārgāk darba braucieni izmaksājuši Finanšu ministrijai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadu Latvijas politikā spilgti iekrāsoja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, tāpēc likumsakarīgi, ka liela daļa komandējumu naudas pasmelta no šī notikuma nodrošināšanai paredzētiem līdzekļiem. Arī komandējumu galamērķis līdz ar to daudzos gadījumos bijis Beļģija, Brisele. Bez valsts budžeta naudas finansējums komandējumiem rasts arī Eiropas Komisijas un ES fondu, ārvalstu finansēto projektu, starptautisko institūciju un citos makos. Piemēram, Valsts kasei bija iespēja izmantot Ziemeļu Investīciju bankas līdzekļus, tāpat ir pasākumi, ko apmaksā rīkotājvalsts.

Kopumā ministriju darbinieki 2015. gadā pabijuši 10 535 komandējumos. Tiesa, liela daļa darba braucienu notikuši dzimtenes robežās. Absolūts līderis pēc komandējumu skaita ir Ārlietu ministrija (ĀM) ar aptuveni 2600 darba braucieniem uz tuvākiem un tālākiem galamērķiem. Tai seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar 1826 komandējumiem, kā arī Finanšu ministrija (FM) ar 1382 darbinieku izbraukumiem. Virs tūkstoša (1023) komandējumu ir vēl tikai Zemkopības ministrijai (ZM), kam seko Aizsardzības ministrija (798), Ekonomikas ministrija (649) un Satiksmes ministrija (525). Pārējo ministriju strādājošie darba darīšanās ceļojuši mazāk nekā 50 reižu.

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.

Darījumu braucienos un komandējumos brauc aktīvāk, bet sarežģītāki kļuvuši iepirkumu konkursi, nozarē nerimst arī vecās «kaites».

Kur lielākas summas, tur lielāks risks, ka konkursa rezultāti tiks apstrīdēti. Līdz ar to pasūtītājs baidās, ka tiks novilcināts līguma slēgšanas brīdis, un mēģina nodrošināties, konkursos izvirzot kompānijām brīžiem pat neloģiskas prasības, tādu novērojumu budžeta iestāžu komandējumu pakalpojumu nodrošināšanas iepirkumos pauž tūrisma eksperti.

Aģentūras FTB Latvia vadītāja Anta Jokste atzīmē, ka aģentūras apgrozījums aug, un tas nozīmē, ka cilvēki sākuši ceļot vairāk. Lai arī vispārējā gan budžeta iestāžu, gan privātu uzņēmumu interese ir ceļot ar iespējami mazākiem izdevumiem, tai pašā laikā neviens negrib pat domāt par zemāka standarta pakalpojumiem, un kvalitāte tiek prasīta ļoti augsta, viņa norāda. Kopumā situāciju komandējumu un darījumu braucienu segmentā uzņēmēja vērtē kā stabilu, aktīvi ceļo gan valsts, gan privātie uzņēmumi, kam ceļošana ir ikdienas vajadzība.

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns iecerējuši doties uz Ženēvu, lai diskutētu par HIV. Valstij tas maksātu ap 3000 Ls.

Šodien valdība skatīja Labklājības ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredzēja E.Egles un E. Baldzēna dalību Starptautiskās darba konferences 98. sesijā Ženēvā segt no līdzekļiem, kas Finanšu ministrijas budžetā paredzēti neparedzētiem gadījumiem. Tomēr rīkojuma projekts pagaidām netika pieņemts, jo finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir rūpīgi jāizvērtē tas, vai valsts var atļauties turpināt tradīciju apmaksāt sociālo partneru braucienus uz ārzemēm.

Labklājības ministrija aplēsusi, ka E. Egles un E. Baldzēna aviobiļešu apmaksai būtu nepieciešami 900.12 Ls, viesnīcas izdevumu segšanai – 1795 Ls.

Uzņēmumi komandējumus izvērtē pēc lietderības un darbiniekiem jāsniedz atskaites par braucieniem, tiek izmantotas arī videokonferenču iespējas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu, kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, pirms laika rakstīja DB, tāpēc laikraksts vēlējās noskaidrot lielāko uzņēmumu praksi komandējumu jomā. Secinājumi ir tādi, ka valsts resori var daudz ko mācīties no biznesa, jo uzņēmumos komandējumi pārsvarā tiek izvērtēti pēc lietderības, un darbiniekiem ir jāsniedz atskaites par braucieniem, kā arī tiek izmantotas videokonferenču iespējas. Savukārt valsts resoru jomā DB konstatēja, ka visbiežāk tiek apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos netrūka arī eksotisku galamērķu nosaukumu. Piemēram, darba braucienos apgūta franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerikā.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Sociālie partneri un valdošās partijas piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.

Pēc NTSP sēdes Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka šodien NTSP apakškomitejas sēdē darba devēji uzturēja prasību, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina - vai nu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vai sociālās iemaksas, par ko sociālie partneri un Finanšu ministrija (FM) panākuši vienošanos iepriekš un kas būtu saskaņā ar nodokļu stratēģiju.

Sociālie partneri izprot, ka prioritāro jomu finansēšanai ir nepieciešami alternatīvi finansējuma avoti. «Ja ministrijas ir atradušas iespēju par 3% samazināt izdevumus, bet aizsardzības finansēšanai joprojām nepietiek līdzekļu, mēs piedāvājām variantu palielināt pievienotās vērtības nodokli par 1%. Tāpat redzam, ka ir sarežģīta situācija ar mikrouzņēmumu nodokli un sociālajām iemaksām, tāpēc sociālās iemaksas 120 eiro apmērā būtu ieviešamas no nākamā gada,» sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Sākot ar 1. jūliju Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Šveices otru lielāko pilsētu Ženēvu.

airBaltic veiks tiešos lidojumus no Rīgas uz Ženēvu trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un sestdienās. Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Boeing 737-500 tipa lidmašīnu, un tā ilgums būs 2 stundas 50 minūtes. Vienvirziena biļetes cena būs, sākot no 29 latiem (EUR 42), ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

Ženēva tiek uzskatīta par vienu no aktīvākajiem pasaules diplomātijas centriem. Tā atrodas pašos Šveices rietumos un ir mājvieta daudzām starptautiskām organizācijām, tostarp vairākām ANO aģentūrām un Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai. Ženēva ir atzīta par pasaules sesto būtiskāko finanšu centru.

Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim (PP) nebija tiesību vienpersoniski attiecībā uz sevi izdot rīkojumu par komandējumu uz Tamperi, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

VARAM norāda, ka jautājums par rīkojumiem ir noregulēts Rīgas pašvaldības nolikumā, kurš paredz, ka par komandējumu lietderību un akceptēšanu lemj Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Vienlaikus ministrijas rīcībā esot informācija par 2023.gadā izdotu iekšēju normatīvo aktu par komandējumiem. Tas nav publiski pieejams, un Rīgas pašvaldība to VARAM neesot gatava uzrādīt, kamēr nav sagatavots oficiāls pieprasījums.

VARAM norāda, ka attiecīgs pieprasījums šodien tiks nosūtīts Rīgas domei.

"Pēc iepazīšanās ar dokumentiem varēsim papildus sniegt informāciju," norāda VARAM, piebilstot, ka amatpersonai nav tiesību vienpersoniski attiecībā uz sevi izdot rīkojumu.

Vētru va/s Latvijas pasts (LP) iekšienē izraisījis uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja komandējums uz Kipru, lai piedalītos ikgadējā asamblejā PostEurop Plenary Assembly. Kaut gan asambleja tiekot organizēta katru gadu un tajā parasti piedalās Eiropas valstu pastu vadītāji, jautājumus radījis fakts, ka komandējumā LP vadītājs devies kopā ar savu sievu Daci Salnāju, kas ir LTV raidījuma TE! vadītāja, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Izskanējušo neoficiālo informāciju par to, ka, iespējams, abu lidojuma un viesnīcas izmaksas segtas no LP līdzekļiem, A. Salnājs Dienai pilnībā noliedz. «Protams, ka tā nav. Mums ir skaidri noteikumi, un kā valsts uzņēmums nedrīkstam neko tādu atļauties. Pasts apmaksāja tikai manu lidmašīnas biļeti vienam cilvēkam. Es pats apmaksāju viesnīcu. Viesnīcas rezervāciju veicu privāti,» īsziņā no Kipras raksta A. Salnājs.

Arī LP sniegtā informācija apstiprina, ka no uzņēmuma budžeta segta tikai valdes priekšsēdētāja biļete – Rīga–Larnaka–Rīga, par kopējo summu 663 eiro. Iespējams, baumas izplatītas, lai sašūpotu jau tā nestabilo LP vadītāja krēslu.

Divu gadu laikā par komandējumu organizēšanas pakalpojumiem visām Iekšlietu ministrijas struktūrām paredzēts iztērēt 641 tūkst. Ls.

Konkursā, kas noslēdzās pērnā gada pēdējās dienās, uzvarējušas trīs kompānijas – FTB Latvia, CB Express Travel un Explain.

Kā DB skaidro Iekšlietu ministrijas (IeM) Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vecākā referente Ieva Rekšņa, līgums ir noslēgts uz diviem gadiem, un šie izdevumi attiecināmi uz visām IeM struktūrām, galvenokārt uz Valsts policiju un Valsts robežsardzi.

Arī iepriekšējā šīs Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumā par komandējumu organizēšanas pakalpojumiem 2010. – 2011. gadā uzvarētāju vidū bija CB Express Travel un FTB Latvia, toreiz pie iepirkuma tika arī SIA Kaleva Travel (tagad - CWT Latvia), liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā rodamā informācija. Kopējā līguma summa bija 602 tūkst. Ls.

Pagājušajā gadā premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) komandējumu izmaksas bija 26,1 tūkst. Ls, kas bija nedaudz vairāk nekā 2009. gadā.

Aizpērn V. Dombrovska komandējumu kopējās izmaksas bija 24,1 tūkst. Ls, informē Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Visdārgākais premjera brauciens 2010. gadā bija vizīte ASV, kas izmaksāja 7,7 tūkst. Ls. Viņa viesošanās izstādē World Expo 2010 Ķīnā izmaksāja 5,3 tūkst. Ls.

Turpretim 2009. gadā V. Dombrovskis tik dārgās vizītēs nav devies. Aizpērn visvairāk izmaksājis nedēļu ilgais brauciens uz Zviedriju, Poliju, Beļģiju un Portugāli – 3,3 tūkst. Ls. Jāatgādina, ka V. Dombrovskis premjerministra amata pienākumus sāka pildīt 2009. gada martā.

Dati par iepriekšējo valdības vadītāju – Ivara Godmaņa (LPP/LC) un Aigara Kalvīša (TP) – komandējumu izmaksām nav apkopoti, informēja A. Freidenfelds.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.