Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.
Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.
Rudzu sējplatības 2006.gadā pieaugušas par 3.5 tūkst.ha jeb par 8.8%, salīdzinot ar 2005.gadu; pieaugusi arī kopraža – par 29.6 tūkst. tonnu jeb par 33.8%, palielinoties rudzu vidējai ražībai no 22.2 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 27.3 cnt no 1 ha 2006.gadā. Tomēr, jāatzīmē, ka 2005.gadā rudziem vidējā ražība bija ievērojami zemāka nekā pārējiem ziemāju graudaugiem. Ar tritikāli apsētās platības samazinājušās par 2.0 tūkst.ha jeb 15.0%, bet, kritoties vidējai ražībai no 23.9 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 19.6 cnt no 1 ha 2006.gadā, tritikāles kopievākums samazinājies par 30.3%.
Vasarāju graudaugu kultūru kopējā sējumu platība 2006.gadā pieaugusi par 19.5 tūkst. ha jeb par 6.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču īpaši nelabvēlīgi sausums ietekmējis vasarāju ražu. Graudu kopievākums samazinājies par 139.4 tūkst. tonnu jeb par 20.2%. Lai gan sējumu platības pieaugušas visām vasarāju kultūrām, kopraža ievērojami samazinājusies.
Vasaras kviešu sējplatības 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugušas par 7.4 tūkst. ha jeb par 13.4%, bet kopraža samazinājusies par 41.8 tūkst.tonnu jeb par 23.4%, ar miežiem apsēts par 3.9 tūkst.ha jeb par 2.7% vairāk, bet kopraža kritusies par 59.0 tūkst.tonnu jeb par 16.5%, auzu sējumi palielinājušies par 4.9 tūkst.ha jeb par 8.4%, bet kopievākums sarucis par 30.4 tūkst.tonnu jeb par 24.8%, vārpaugu mistru platības pieaugušas par 1.2 tūkst.ha jeb par 32.1%, bet kopraža samazinājusies par 0.6 tūkst.tonnu jeb par 8.3%, griķu sējumu platības pieaugušas par 3.6 tūkst.ha, bet kopraža kritusies par 3.0 tūkst.tonnu jeb par 30.4%. Vasarāju kultūru vidējā ražība no 1 ha bija tikai 18.2 cnt un tā ir zemākā pēdējo piecu gadu laikā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies iznīkušo vai nenovākto graudaugu sējumu īpatsvars. 2006.gadā iznīka vai palika nenovākti 19.5 tūkst.ha graudaugu sējumu jeb 3.5% no iesētajām platībām (2005.gadā atbilstoši 5.4 tūkst. ha jeb 1.2%).
Apkopotie dati par graudu iepirkumu labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās liecina, ka 2006.gadā iepirkts par 64.9 tūkst. tonnu jeb par 12.1% mazāk graudu nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms samazinājies par 64.6 tūkst. tonnu, tai skaitā pārtikas kviešu – par 30.8 tūkst.tonnu. Nelabvēlīgie laika apstākļi nav ietekmējuši graudu kvalitāti. Pārtikas kviešu īpatsvars visu iepirkto kviešu kopapjomā 2006.gadā pieaudzis līdz 60.5% (2005.gadā – 40.6%). 2006.gadā iepirkts par 26.0 tūkst. tonnu vairāk rudzu nekā iepriekšējā gadā. Pārtikas rudzu īpatsvars iepirkto rudzu kopapjomā pieaudzis līdz 80.1% (2005.gadā – 20.0%). Ievērojami pieaugušas graudu vidējās iepirkuma cenas - no 59.80 Ls par tonnu 2005.gadā līdz 73.33 Ls par tonnu 2006.gadā, tai skaitā pārtikas kviešu - no 70.34 Ls līdz 81.50 Ls par tonnu, pārtikas rudzu – no 60.90 Ls līdz 68.21 Ls par tonnu graudu.
2006.gadā turpināja samazināties pākšaugu platības – par 36.8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, arī to kopraža sarukusi par 2.1 tūkst. tonnu jeb par 58.9%.
Ievērojami palielinājušās gan ziemas, gan vasaras rapša sējplatības – attiecīgi par 4.0 tūkst. ha jeb 17.9% un par 7.8 tūkst.ha jeb 15.9%. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši arī rapša ražu - vidējā ražība samazinājusies no 28.4 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 21.0 cnt no 1 ha 2006.gadā ziemas rapsim un atbilstoši no16.7 cnt līdz 11.4 cnt vasaras rapsim. Rapša kopraža kritusies par 25.1 tūkst.tonnu jeb par 17.2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Kartupeļu platības palikušas iepriekšējā gada līmenī, bet, samazinoties vidējai ražībai no 145.9 cnt no 1 ha līdz 122.2 cnt no 1 ha 2006.gadā, novākts par 107.3 tūkst.tonnu jeb par 16.3% mazāk kartupeļu nekā iepriekšējā gadā.
Cukurbiešu sējumu platības samazinājušās par 0.8 tūkst.ha jeb par 6.2%, salīdzinot ar 2005.gadu. Vidējā ražība kritusies par 11 cnt no ha, arī kopraža sarukusi par 46.0 tūkst. tonnu jeb par 8.8%.
Atklātā lauka dārzeņu platības pieaugušas par 0.5 tūkst.ha, bet vidējā ražība samazinājusies no 123.1 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 115.6 cnt no 1 ha 2006.gadā. Visu veidu dārzeņu, ieskaitot siltumnīcās izaudzēto, kopraža pieaugusi par 2.2 tūkst.tonnu jeb par 1.3%. Šo pieaugumu ietekmēja dārzeņu kopražas pieaugums segtajās platībās par 42.7%.
Ievērojami palielinājušās ilggadīgo zālāju platības siena ieguvei – par 45.0 tūkst. ha jeb par 23.0% un zaļbarības, skābbarības ieguvei – par 13.1 tūkst. ha jeb par 21.4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.