Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Valdība atbalstījusi Veselības ministrija (VM) rosinājumu sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku.

Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzēja, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidroja, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsvēra, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Atbildot šobrīd esošajam pieprasījumam, arī industriālā marķējuma ražotājs "Silmor" sācis sejas aizsargvairogu ražošanu.

Uzņēmuma kapacitāte ir 1000 vairogi astoņu stundu maiņā. Ja pieprasījums pārsniegs uzņēmuma jaudu, tas ir gatavs veidot papildu maiņu.

"Drīzumā gaidām jaunu iekārtu, kas palīdzēs divkāršot jaudu. Taču mēs sagaidām, ka arī citi uzņēmumi būs atsaucīgi un papildus ikdienas produktu plūsmai uzsāks sabiedrībai vajadzīgu produktu ražošanu, kā jau to dara daudzi uzņēmumi, kas uzsākuši ražot dezinfekcijas līdzekļus. Šobrīd ir nenopietni domāt par konkurenci. Visiem ir jāmetas iekšā, lai nodrošinātu pieprasījumu ar atbilstošu piedāvājumu. Ikvienam Latvijas uzņēmumam ir jārada produkti un sadarbības, kas var palīdzēt sabiedrībai - jo ātrāk, jo labāk. Jau šobrīd medijos ir ziņas, ka "Shield48" ir problēmas ar kapacitāti, kas ir pamatoti, jo izmantotā 3D tehnoloģija nav piemērota un rada lielas izmaksas, ja runājam par lielu tirāžu un ātru ražošanu. Mēs koncentrējamies, lai tehnoloģija atbilstu produktam, ražošanas laiks būtu īss, efektīgi pielietoti droši materiāli, kas gala rezultātā spētu nodrošināt adekvātu cenu un pieejamību gana īsā laikā. Pasaulē dažādiem produktiem, kas var palīdzēt pandēmijas apkarošanā, ir noņemti jebkādi patenti un ražošanas ierobežojumi. Tas ir loģiski, jo šobrīd prioritāte ir veselība, drošība un cilvēku aizsardzība," apgalvo Jānis Siliņš, SIA "Silmor" izpilddirektors.

No 2019.gada 1.janvāra Drošības policija (DP) mainīs nosaukumu un turpmāk to dēvēs par Valsts drošības dienestu (VDD), informē DP.

Šādas izmaiņas paredz šogad pabeigtais darbs pie valsts drošības iestāžu (DP, Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD)) tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, nostiprina dienestu valsts drošības iestādē kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē.

DP nosaukuma maiņa ir saistīta ar tiesiskās pēctecības principa nodrošināšanu arī pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības jomā. Proti, dienests atbilstoši misijai, funkcijām un tam dotajiem uzdevumiem ir pēctecis 1919. gadā dibinātajam Valsts drošības departamentam - pirmajam civilajam pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienestam Latvijā.

Virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomanda "Shield48" pašlaik saražo un sapako apmēram 3 500 sejas vairogus dienā un 17 dienu laikā "Shield48" bija saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā.

4 694 sejas vairogi piegādāti 1233 ģimenes ārstu praksēm (NVD pasūtījums); 920 sejas vairogi 29 reģionām medicīnas iestādēm (NVD pasūtījums); 4 400 sejas vairogi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai; 3 393 sejas vairogi 155 citām valsts un pašvaldību, privātām medicīnas iestādēm un aptiekām; 2 124 sejas vairogi 33 citām valsts un pašvaldību institūcijām; 3 123 sejas vairogi 187 tirdzniecībās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem un privātpersonām.

"Esam eksportējuši 950 sejas vairogus uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir iegādājusies "Shield48" sejas vairogus testēšanos nolūkos. Paldies komandai, sadarbības partneriem un visiem klientiem par uzticēšanos," uzsver "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Itāļu uzņēmums "Avio Interiors" ieskicējis dažus risinājumus aviokompānijām, ko likt lietā pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.

Dizaineri piedāvā divus variantus, kā turpmāk pasažieri varētu lidot kaut cik izolēti viens no otra.

Lidmašīnu salonos, kur pasažieri sēž rindās pa trim, centrā sēdošais pasažieris sēž atmuguriski un visus trīs pasažierus atdala vairogs, kas izgatavots no caurspīdīga materiāla, kas tos izolē viens no otra, izveidojot aizsargbarjeru visiem. Katrs pasažieris tā iegūst savu telpu, kas ir izolēta no citiem, pat no cilvēkiem, kas staigā pa eju, pamato dizaineri.

Sēdekļus piedāvāts izgatavot no viegli tīrāmiem un higiēniskiem materiāliem. Variēt iespējams arī ar vairogu materiāla caurspīdīguma pakāpēm.

Dizaineru piedāvājums aplūkojams vizualizācijās!

No 2020. gada 7. oktobra sabiedriskajā transportā būs obligāta deguna un mutes aizsega lietošana, tāpēc reģionālās nozīmes maršrutu autobusa vadītājam vai vilciena konduktoram būs tiesības atteikt iekāpšanu vai lūgt pamest transportlīdzekli, ja pasažieris būs bez attiecīgā aizsega.

Konflikta situācijas gadījumos šoferis vai konduktors varēs izsaukt policiju, informē VSIA Autotransporta direkcija pārstāve Lilita Pelčere.

Jau vēstīts, ka Covid-19 dēļ turpmāko mēnesi (līdz 6. novembrim) pasažieriem sabiedriskajā transportā obligāti jālieto medicīniskā, higiēniskā maska, vizieris vai sejas vairogs (bet ne šalle, lakats u.tml.).

Papildus tam Autotransporta direkcija aicina autobusos un vilcienos maksimāli ievērot distanci, iespējas gadījumā sēdvietas ieņemt pamīšus (aizņemot katru otro sēdvietu), kā arī iegādāties biļeti internetā, autoostā vai autobusā, neizmantojot skaidras naudas norēķinus.

Tāpat pasažieri tiek aicināti būt atbildīgiem un ievērot noteiktos drošības pasākumus, lai nebūtu vajadzība ieviest papildu ierobežojumus.

Veselības ministrija rosina sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku, liecina valdības dienas kārtībā iekļautais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidro, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsver, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

SIA "3D Technology", kas strādā ar zīmolu "Shield48", saņēmusi vairākkārtīgi lietojamā sejas vairoga sertifikātu par produkta kā individuālā aizsardzības līdzekļa atbilstību Eiropas Savienības Regulas 216/425 prasībām.

Lielbritānijas laboratorijas "SATRA Technology" izsniegtais sertifikāts ir derīgs līdz 2025. gada 10. jūlijam.

"Shield48" uzsāka produkta sertifikāciju 2020. gada maijā, taču, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc laboratorijas pakalpojumiem, produkta sertifikācija aizņēma ilgāku laiku nekā sākotnēji bija plānots.

"Esam lepni! Šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. Manuprāt, esam vienīgais sejas vairogu ražotājs no Latvijas, kurš ir sertificējis produktu. Esam gandarīti, ka pandēmijas divu saspringtāko mēnešu ietvaros spējām, ne tikai izstrādāt un piegādāt gandrīz 20 000 vairākkārtīgi lietojamos sejas vairogus klientiem Latvijā, bet pilnveidot produkta dizainu un izveidot ražošanas procesu, ko varējām sertificēt, lai ražotu produktu arī pēc pandēmijas beigām. Paldies Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Rīgas Stradiņu universitātes Darba drošības un vides veselības institūta ekspertiem par konsultācijām sertificēšanas procesa laikā," teic uzņēmuma pārstāvis Didzis Dejus.

Eiropas Tiesa ceturtdien par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm.

Tiesa paziņoja, vienošanās "Datu privātuma vairogs" nepietiekoši aizsargā ES pilsoņu datus ASV.

Tiesa norādīja, ka nacionālajiem regulatoriem ir jārīkojas stingrāk, lai aizsargātu lietotāju datu privātumu.

Tomēr tiesa atstāja spēkā citu Eiropas Komisijas (EK) normu kopumu, kas ir standarta līguma noteikumi par datu nodošanu un līdz ar to privāto datu nodošana ārpus ES var turpināties.

Taču līdz ar "Datu privātuma vairoga" atcelšanu datu nodošanas kontrole tiks pastiprināta un ES un ASV varētu nākties veidot jaunu sistēmu, kas garantē eiropiešu datiem tādu pašu privātuma aizsardzību ASV kā Eiropas Savienībā.

Lieta sākās pēc bijušā ASV Nacionālās drošības aģentūras līgumstrādnieka Edvarda Snoudena 2013.gadā atklātās informācijas, ka ASV valdība izspiego lietotāju datus internetā un viņu saziņu. Atklātā informācija arī sniedza ieskatu, kā "Facebook" devis ASV drošības dienestiem piekļuvi eiropiešu personīgajiem datiem.

Polija ir sākusi būvēt aizsardzības nocietinājumus uz robežas ar Krieviju programmas "Austrumu vairogs" ietvaros, sociālo mediju platformā "X" paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Tusks apstiprināja savu paziņojumu, pievienojot būvdarbu sākuma fotogrāfiju. Tajā redzams, kā ar ekskavatoriem tiek veikti rakšanas darbi pie robežas ar Krievijas pārvaldīto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Nocietinājumu pamatdaļu ir plānots pabeigt līdz 2028.gadam ar Baltijas valstu, Lielbritānijas un ASV armiju atbalstu. Ir paredzēts izveidot ievērojamu aizsardzības infrastruktūru gar robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.

Polijas varas iestādes paziņoja, ka projekta mērķis ir paaugstināt nacionālās drošības līmeni un nodrošināt Eiropas Savienības (ES) austrumu robežu papildu aizsardzību.

Iepriekš par šo darbu sākumu pavēstīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks. Viņš arī paziņoja, ka projekta realizācijai ir pievienojušās Baltijas valstis, kā arī Lielbritānijas un ASV militārie kontingenti. Sadarbība paredz gan finansiālu, gan tehnisku atbalstu no starptautisko partneru puses.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Lauksaimnieks Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju.

Interesentiem ir iespēja aplūkot tādus modeļus kā, piemēram, Opel Admiral kabrioletu, Latvijā būvētu septiņvietīgu Ford - Vairogs automašīnu, kā arī 1927.gada Pakard luksusa ugunsdzēsēju auto. Kopumā muzejā ir 100 dažādas 20. gadsimta mašīnas.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk. Noteikti tā mērāma vairākos miljonos. Ja citā biznesā iet mīnusos, tad šeit vienmēr iet plusos, viņš joko.

Šobrīd notiek vēl aptuveni piecu antīku eksemplāru atgādāšana uz Latviju. Muzeja īpašnieks visbiežāk tās iemaina vai iegādājas.

Muzejs atrodas atpūtas kompleksā «Miķelis», Bauskas novadā.

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Košais MyKi Touch dod bērniem iespēju piezvanīt no viedpulksteņa, bet vecākiem – vienmēr zināt, kur atrodas atvase

Mācību gada sākums daudzās ģimenēs aktualizējis jautājumu, kā efektīvāk un drošāk sazināties ar bērniem, kuri tikko sākuši skolas gaitas vai vēl apmeklē bērnudārzu. Šajā vecumā rotaļīgums bieži vien ņem virsroku pār atbildības apziņu, tādēļ vecāku sarūpētais mobilais tālrunis mēdz nokrist zemē un saplīst vai vienkārši pazust kaut kur rotaļu laukumā. Risinājums varētu būt tā dēvētie drošības pulksteņi – ap roku apliekams viedpulkstenis, kurā var ievietot SIM karti. Viens tāds – MyKi Touch – nonāca arī DB rīcībā un trīs nedēļas pavadīja sešgadnieku visās ikdienas gaitās.

Dizains

Jāsaka, ka MyKi Touch ir liels pulkstenis. Uz sešgadnieka plaukstas locītavas tas pat izskatās milzīgs, jo katrā pusē sniedzas pāri rokai vismaz centimetru. Līdz ar to virsjakas uzvilkšana ir īstas mocības. Pulkstenis ķeras aiz piedurknes, iestrēgst, un gumijotā siksniņa negrib slīdēt pa audumu. Arī velkot nost jaku, siksniņa bieži vien neizturēja bērna nepacietīgo ģērbšanās manieri un atsprāga vaļā. Pie tā lielā mērā vainojama MyKi Touch uzbūve. Plastmasas korpuss ar skārienjutīgo ekrānu ir ievietots gumijas siksniņā, kas «piepūš» ierīci visos četros virzienos. Tas ir 3x4 centimetrus liels un pusotru centimetru biezs, taču nav pat mitruma drošs, kas nav laba ziņa dauzonīgu bērnu vecākiem. Zem gumijas ir paslēpta SIM kartes un micro USB pieslēgvieta uzlādei, tādēļ ierīci bieži nākas «izģērbt». Labās malas apakšā atrodas vienīgā fiziskā poga, kas vienlaikus veic atgriešanās un SOS taustiņa funkciju.

Bitcoin revolucionārā ienākšana valūtu pasaulē aizsākās pirms gadu desmita, nu tas sen izaudzis no bērna autiņiem. Raugoties uz bitmonētas panākumiem, radušies arī sekotāji - eksistē daudzas citas kriptovalūtas, piemēram, NEO, litecoin un ethereum, tomēr bitcoins ir vispazīstamākā virtuālā kriptovalūta.

Kriptovalūta ir digitālā valūta, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi - bez centrālo banku vadošajiem norādījumiem un regulējumiem. Līdzšinējās pasaules valūtas ir pakļautas stingriem noteikumiem, bet kripto ķēdes regulē paši lietotāji.

Kriptovalūta ir izvietota blokķēžu tehnoloģiju pasaulē. Tajā ir savi noteikumi un procesi - bitcoinus var iegūt ar rakšanas (mining) palīdzību, saņemot atalgojumu par padarīto darbu.

Bitmonētu rakšana ir pa spēkam jebkuram, lai gan ir vajadzīgi ieguldījumi datortehnikā un programmatūrā. Jebkuru darījumu blokķēdē apstiprina vairāki sistēmas dalībnieki, tāpēc nekāda banku vai regulatora uzraudzība vienkārši nav vajadzīga. Vienkārši izsakoties, bitcoins ir decentralizēta kriptovalūta, ar netraucētu attīstības ciklu. Jāpiebilst, ka bitcoinus var arī iegādāties par naudu, proti, iemainīt pret eiro, dolāriem un citām valūtām. Tāpēc kriptovalūtas ir kļuvušas par daudzu iecienītu investīciju mērķi.

Sony ar Xperia XZ1 turpina tradīciju aizvien pilnveidot tālruni, gadiem ilgi būtiski nemainot tā izskatu

Japāņu sabiedrībā dziļi iesakņojusies tradīciju cienīšana un zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē. Ne velti pieci pasaulē senākie joprojām eksistējošie uzņēmumi radušies tieši Japānā un no piecarpus tūkstošiem par 200 gadiem vecāko pasaules kompāniju vairāk nekā trīs tūkstoši dibināti uzlecošās saules zemē. Paļaušanās uz pārbaudītām vērtībām lielā mērā izskaidro, kādēļ Sony viedtelefoni gadu gaitā mainās pavisam minimāli.

Desmitgades pirmajā pusē Sony labākā sērija Xperia Z jau saņēma kritikas devu no tehnoloģiju apskatniekiem par faktiski nemainīgo dizainu. Šoruden prezentētais Xperia XZ 1 modina aizdomas, ka japāņi nolēmuši pa līdzīgu tradīciju godāšanas taku staigāt arī tagad, jo jaunais modelis faktiski ir pērnā gada XZ kopija ar dažiem tehniskiem uzlabojumiem.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām.

Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.

Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID «baltajā sarakstā», atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri. Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Pasažieru prāmim «Isabelle», kas cieta pagājušās nedēļas vētrā, pēc remonta saņēmis kuģošanas pagaidu atļauju un turpina kursēt starp Rīgu un Stokholmu. Taču pasažieri, kas pirmdien ar to atgriezās no Stokholmas, LNT Ziņām pauda bažas, ka prāmis, iespējams, cietis krietni vairāk nekā iepriekš izskanējis.

Rīgā no prāmja izkāpušais Gaitis Grūtups neslēpj satraukumu, jo atrodoties uz prāmja esot dzirdēti visdažādākie nostāsti, tostarp arī no prāmja personāla: «Tagad ir ļoti liels cilvēku pieplūdums no Lietuvas, Latvijas uz Skandināviju strādāt. Un kuģim apstāties un pateikt, ka neies…es jūtu, ka tas komerciālais spiediens ir liels, ka tam reisam ir jābūt.»

Latvijas Jūras administrācijā LNT ziņām skaidro, ka prāmim «Isabelle» vētras laikā cietis viļņlauzis. Taču aiz tā vēl atrodas durvis, kas hermētiski noslēdz kuģa auto klāju, līdz ar to viļņlauža bojājumi drošību neietekmē Sarma Kočāne, Latvijas Jūras administrācijas (LJA) pārstāve skaidro: «Viņš izskatās briesmīgāks, nekā ir patiesībā. Šis te priekšgals nenodrošina hermētiskumu, tas ir viļņu lauzējs, kas uztver viļņu sitienus un tas arī ir tā tiešais uzdevums. Taču kuģis būs jāremontē, mēs šobrīd esam devuši atļauju kuģi izmantot uz mēnesi.»