SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Līdz šim maizes ceptuvē Lāči darbaspēks nav importēts, taču, ja šāda nepieciešamība radīsies, situācija būs jārisina un cilvēki no kaut kurienes būs jāimportē.

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, kurš atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos uzņēmums izjūt gan patēriņa, gan darbaspēka resursu samazināšanās ziņā.

«Viena vieta, kur varētu atbrīvot darbaspēka resursus, ir sen nereformētā valsts pārvalde. Tur 30 procentus darbinieku mierīgi varētu atlaist, nekas nenotiktu. Viņi nonāktu darba tirgū, pārkvalificētos un samazinātu valsts izdevumus. Ik pēc laika valsts pārvaldē ir jāveic audits: kāpēc mums 2014. gadā ir tāda valsts pārvalde, kādiem mērķiem, vai mums tur tiešām ir nepieciešams tik daudz cilvēku?» runājot par darbaspēkau Latvijā, saka Skauģis.

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Pēc tam, kad ceptuves Lāči vadītājs Normunds Skauģis publiski pauda savus uzskatus par ideju krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, biedrības «Par godīgumu un taisnīgumu» vadītājs Aleksandrs Gapoņenko nolēmis boikotēt Lāču produkciju.

Runājot par to, ar kādām metodēm patlaban tiek aizstāvēti Krievijas iedzīvotāji un krievu valoda, Gapoņenko laikrakstam Вести Сегодня norādīja, ka perspektīvas joprojām ir Vladimira Lindermana aizsāktas idejas, piemēram, aicinājumi boikotēt Krievijas pilsoņiem un krievu valodai nedraudzīgu organizāciju un uzņēmumu preces un pakalpojumus.

«Piemēram, firma Lāči paziņoja, ka krievu valoda nav valsts valodas cienīga – es vairs nepērku viņu produktus. Manam piemēram nav aizliegts sekot arī citiem. Lai jūt savu paziņojumu cenu!» norāda Gapoņenko.

Iepriekš N. Skauģis plašsaziņas līdzekļiem esot izteicies, ka krievu valoda nekad nekļūs par Latvijas otro valsts valodu. Lāču vadītājs arī piekrīt tiem, kas uzskata, ka uz raksts krievu valodā – veikalā vai aptiekā – ir zaimošana.

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Galvenais aspekts, uz kura rēķina varam pieaudzēt iekšējo patēriņu, ir vietējais patriotisms, patērējot tos produktus, ko tepat uz vietas saražojam, jo tad nauda nonāk pašmāju ekonomikā, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena norāda uzņēmuma Lāči saimnieks, Uzņēmumu reputācijas topa uzvarētājs Normunds Skauģis.

«Ja veikala plauktā ir pašmāju tomāts un importa, jāsaprot, ka, pērkot vietējo produktu, mēs dodam darbu šejienes strādājošajiem, un viņiem būs nauda, ar ko iet uz veikalu,» atzīst maiznieks.

Viņš arī pauž viedokli, ka, ja reiz iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi mazākām jākļūst arī valsts pārvaldes izmaksām. «Ja Latvijā būtu tikai viens miljons iedzīvotāju, valsts aparāta izmaksas arī tad būtu tikpat lielas, kā šobrīd? Tas nav pareizi! Šādā veidā ir jāskatās daudzas lietas, saprotot, kā varam mainīties, un ko varam darīt citādāk. Visās valstīs šobrīd skatās, kā būt efektīvākiem – arī mums tas ir jādara,» tā N. Skauģis.

Pārtikas rūpnieki norāda, ka iespējamā PVN celšana var samazināt ražotāju skaitu un iedzīvotāju pirktspēju

Iespēju palielināt PVN līdz 23%, kas minēts kā viens no iespējamiem risinājumiem papildu līdzekļu gūšanai veselības aprūpes finansēšanai, ražotāji sauc par pilnīgi nepieņemamu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pikts par šo ieceri ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Lāči saimnieks Normunds Skauģis. «Tas nestu ļaunumu gan dārzeņu ražotājiem, gan maizniekiem. Maize paliktu par 2–3 santīmiem dārgāka, un mēs kā ražotāji ciestu. Laika gaitā arī starpnieki gribētu savu tiesu un pieliktu maizes cenai klāt, līdz ar to pieaugums būtu vēl lielāks. Ja PVN celtu par 1%, tas vēl nebūtu tik dramatiski, bet ja par vairākiem procentiem, tad gan,» teica N. Skauģis. Ieguvēji būtu lēto tomātu un gurķu importētāji, jo viņu ražotājvalstīs PVN likme ir krietni vien mazāka.

Lielāks privāto zīmolu īpatsvars lielveikalu plauktos strauji samazina ražotāju oriģinālpreču piedāvājumu.

To Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Veselīga konkurence - attīstības pamats norādīja Konkurences padomes (KP) vecākā ekonomiste Skaidrīte Ābrama. KP prognozes liecina, ka mazumtirgotāju koncentrēšanās turpināsies un paredzams iepirkumu varas pieaugums. Tāpat sagaidāms lielāks privāto zīmolu īpatsvara pieaugums lielveikalos, kā arī ražotāju zīmolu kopēšana, kas var samazināt pieprasījumu pēc ražotāju oriģinālprecēm.

KP sniegtie dati liecina, ka 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu atsevišķos tīklos pat vairāk nekā trīskāršojies mazumtirgotāju privāto zīmolu preču īpatsvars kopējā preču klāstā. Turklāt daudzās valstīs jau parādās tā saucamie trešās un ceturtās paaudzes privat label (privāto preču zīmju) - augsti kvalitatīvas, ekoloģiskas un citādi augstvērtīgas preces, kuru vidū mēdz būt gan inovatīvi produkti, gan ražotāju zīmolu kopijas, kas situācijā, kur kopējais patēriņš nepalielinās, samazina pieprasījumu pēc attiecīgajām ražotāju oriģinālprecēm. Latvijā ražotāji vēl nav vērsuši uzmanību uz šo problēmu, bet potenciāli arī tas var radīt konfliktu mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās tuvākajā nākotnē, prognozē KP.

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.

Kampaņas Nepērc svešu sākotnējās izmaksas ir 15 tūkst. Ls - par to Db.lv informēja viens no kampaņas iniciatoriem Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

Šobrīd kampaņā apvienojušies jau 17 ražotāji, galvenokārt pārtikas nozares uzņēmēji, bet kampaņā iesaistījusies arī Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR).

Kampaņai nepieciešamos līdzekļus sedz kampaņas dalībnieki.

Viens no kustības mērķiem ir panākt, lai 2014. gadā «Nepērc svešu» kļūst par dzīvesveidu. Paredzēts, ka kampaņas dalībnieki tuvākajā laikā apvienosies biedrībā.

«Aicinu katram būt sējējam katru dienu, lai pēc gadiem sabirst zelta graudi savejiem,» tā N. Skauģis.

Kampaņas līdzautors Ēriks Stendzenieks atzina, ka ļoti svarīgs kampaņas aspekts ir «neļauj ierēdnim pirkt svešu».

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Maizes un konditorejas ražotājs SIA Lāči pievērsies konfekšu ražošanai.

Jaunajā projektā investēti 30 tūkstoši eiro un konfektes ir roku darbs. Patlaban uzņēmums ražo četru veidu konfektes, bet nākotnē paredzēts paplašināt produktu klāstu. N. Skauģis negatavojas konkurēt ar lielajiem saldumu ražotājiem, bet Lāču konfektes būs nišas produkts. Viņš uzskata, ka tirgū ir liela importa konfekšu pārpilnība un Lāču konfektes var būt labs importa aizstājējprodukts. «Mums visiem ir vieta tirgū kā vietējiem ražotājiem,» tā N. Skauģis.

SIA Lāči šogad svin 20 gadu jubileju. Uzņēmums attīstījies soli pa solim un šo gadu plāno pabeigt ar 4.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums apgrozīja 4.6 miljonus Ls.

Atzīmējot SIA Lāči pilngadību, piektdien, 12. augustā, maizniekmeistars Normunds Skauģis ceps lielāko rudzu maizes kukuli, kura svars plānots 60 kg.

Tas būšot līdz šim lielākais izceptais rudzu maizes klaips Latvijā. Plašākai sabiedrībai milzu klaips tiks izrādīts svētdien, 14. augustā, kad Lāčos notiks dzimšanas dienas svinību pasākums. «Ideja par lielākā rudzu maizes klaipa cepšanu Lāčos ir jau kādu laiku. Nolēmām to realizēt uz Lāču pilngadības svinībām, godinot 18 gadskārtu kopš Lāču uzņēmums darbojas. Lielo klaipu cepsim klona krāsnī un tas, kā visi rudzu maizes klaipi, tiks gatavots ar rokām un krāsnī ielikts un izņemts izmantojot tam speciāli gatavotu milzu lizi,» stāsta saimnieks Normunds Skauģis.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri: