Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Lai gan Lietuvas valdība saistībā ar Covid-19 epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos nākamnedēļ plāno spriest par iespējamu karantīnas ieviešanu, tā tomēr centīsies iztikt bez jauniem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ceturtdien paziņojusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Sarunājoties ar žurnālistiem Seimā, viņa vēlreiz skaidrojusi, ka karantīnas režīms tiktu ieviests tikai tādēļ, lai iegūtu juridisku pamatojumu noteikt sejas masku valkāšanu iekštelpās par obligātu prasību, kamēr pašlaik tai ir tikai ieteikuma raksturs.

"Redzu, ka vārds "karantīna" pēc trešdien notikušās valdības apspriedes ieņēmis galveno vietu ziņu virsrakstos, tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka faktiski šā režīma būtība slēpjas vispārējā masku valkāšanā - tas jau būtu cits režīms, un tas ir juridisks jautājums. (..) Par darbības ierobežošanu tika runāts, taču valdība neuzskatīja par nepieciešamu piedāvāt šādu risinājumu," izteikusies premjere.

Kā ziņots, trešdienas apspriedē visi ministri bija vienisprātis attiecībā uz nepieciešamību atgriezties pie obligātas masku valkāšanas, bet Lietuvas varas institūcijas vēl lemj, vai šai nolūkā valstī jāievieš karantīna, vai arī pietiks ar ārkārtējo stāvokli, kas ir spēkā jau pašlaik.

Vāciešiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, no 1.novembra vairs netiks maksātas algas kompensācijas par karantīnā pavadīto laiku, trešdien pavēstīja veselības ministrs Jenss Špāns.

Valdība šobrīd maksā kompensācijas vāciešiem, kuriem pēc kontakta ar inficētu personu vai atgriešanās no augsta riska valsts jāievēro vismaz piecu dienu karantīna.

Tomēr šī pieeja tiks izbeigta 1.novembrī, sacīja Špāns pēc tikšanās ar 16 federālo zemju veselības ministriem, informējot par valdības jaunākajām iniciatīvām, kas tiek īstenotas centienos panākt, ka vakcinējas vairāk vāciešu.

Izšķiršanās par vakcinēšanos arī turpmāk būs "personīgs lēmums", tomēr līdz ar to ir "jāuzņemas atbildība par finansiālām konsekvencēm".

"Daži cilvēki teiks, ka tas nozīmē spiedienu uz nevakcinētajiem. Es uzskatu, ka mums uz to ir jāraugās no citas puses - tas arī ir jautājums par godīgumu," skaidroja ministrs.

Lietuvas valdība trešdien pagarināja valstī Covid-19 dēļ noteikto karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnija beigām, taču nolēma mīkstināt ierobežojumus.

Karantīna pagarināta līdz 30.jūnijam.

Ierobežojumu atvieglojumi stāsies spēkā 1.jūnijā.

Pašlaik restorānu, kafejnīcu un bāru āra terases jāslēdz plkst. 22, bet nākammēnes tās drīkstēs strādāt līdz plkst.24. Būs atļauts arī apkalpot iekštelpās tos klientus, kuriem ir "iespēju pases". Tādas Lietuvā tiek izmantotas kopš šīs nedēļas, un tās apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs koronavīrusa testa rezultāts.

Naktsklubiem, kas slēgti kopš novembra, būs atļauts strādāt no plkst. 7 līdz 24, taču arī tos drīkstēs apmeklēt tikai tie, kuriem ir "iespēju pases".

Tiks samazināti ierobežojumi publiskiem pasākumiem. Brīvdabas pasākumos drīkstēs piedalīties neierobežots cilvēku skaits, bet pasākumos iekštelpās - 250 cilvēki. Taču, ja organizatori pasākumos telpās ielaidīs tikai tos, kuriem ir iespēju pases, tad tos drīkstēs apmeklēt līdz 2000 cilvēkiem.

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Francija no pirmdienas mīkstinās Covid-19 dēļ ieviestos izolācijas noteikumus, lai mazinātu to ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, paziņojusi valdība.

Pilnībā vakcinētiem pēc pozitīva testa būs izolācijā jāpavada septiņas dienas, neskaties uz koronavīrusa variantu, ar kuri viņi inficējušies, un viņi varēs izbeigt karantīnu pēc piecām dienām, ja uzrādīs negatīvu testu.

Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, kuri kontaktējušies ar inficētu personu, karantīna nebūs jāievēro.

Līdz šim cilvēkiem ar pozitīvu testu bija jāievēro desmit dienu izolācija, bet viņu kontaktpersonām - nedēļu ilga karantīna.

Noteikumu izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā omikrona varianta straujo izplatību Francijā.

Kā pavēstīja Veselības ministrija, sākotnējie dati liecina, ka omikrona inkubācijas periods ir īsāks nekā iepriekšējiem variantiem, kas ļauj samazināt izolācijas laiku.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās pēc ASV patērētāju pārliecības samazināšanās, bet Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga un naftas cenas pasaulē palielinājās, Ķīnai mīkstinot savu Covid-19 ierobežošanas politiku.

Ķīna otrdien par pusi samazināja obligāto Covid-19 karantīnas laiku ieceļotājiem. Obligātās karantīnas laiks ieceļotājiem samazināts no aptuveni 21 dienas karantīnā un pašizolācijā līdz septiņām dienām karantīnā un pēc tam trīs dienām pašizolācijā.

Pekinā un Šanhajā otrdien netika neģistrēts neviens jauns Covid-19 gadījums, un tas vedināja pieņemt, ka šīs pilsētas ir lielākoties ierobežojušas koronavīrusa uzliesmojumus.

"Izskatās, ka kovidkrīze Ķīnā ātri atkāpjas," atzīmēja "Hargreaves Lansdown" vecākā investīciju un tirgu analītiķe Suzanna Strītere.

Tirgu dalībnieki arī ieklausījās Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņotajā, ka ECB darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī".

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Miljoniem Sidnejas iedzīvotāju svētdien sākusies divu nedēļu karantīna, Austrālijai ieviešot jaunus ierobežojumus, lai apturētu koronavīrusa Indijas jeb delta varianta izplatīšanos.

Sestdienas vakarā rīkojums uzturēties mājās pilsētas centra rajonu iedzīvotājiem tika attiecināts uz visu pilsētu un tuvējiem piekrastes un kalnu reģioniem, slēgti restorāni, bāri un kafejnīcas.

Lai arī Sidnejas centrs ir faktiski tukšs, liels skaits sērfotāju un peldētāju pulcējušies Sidnejas Bondi pludmalē, jo sportošana ārā joprojām ir atļauta.

Austrālijas ziemeļu pilsēta Dārvina arī svētdien noteikusi 48 stundu karantīnu, reģistrējot vairākus inficēšanās gadījumus, kas saistīti ar uzliesmojumu nomaļā zeltraktuvē.

Austrālijā reģistrēti vairāk nekā 110 koronavīrusa gadījumi kopš jūnija vidū inficēšanās ar Indijas paveidu tika apstiprināta starptautisko avioreisu apkalpes šoferim.

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Grieķija atcēlusi prasību par karantīnas ievērošanu tiem tūristiem no Eiropas Savienības (ES) un vairākām citām valstīm, kuri būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu vai spēs uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu.

Jaunie noteikumi attieksies uz ES, ASV, Lielbritāniju, Izraēlu, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

No pirmdienas iebraucējiem no šīm valstīm vairs nav jāievēro nedēļu ilga karantīna, ja viņi var uzrādīt pierādījums, ka viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, vai negatīvu Covid-19 testu, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā, paziņojusi Grieķijas Civilās aviācijas pārvalde.

Citi ierobežojumi, kas attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem avioreisiem, paliks spēkā līdz 26.aprīlim, paziņoja pārvalde.

Tikmēr koronavīruss turpina strauji izplatīties, un Grieķijā pēdējā laikā katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1500 jaunu Covid-19 gadījumu.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Norvēģija otrdien pazinoja, ka atceļ lielāko daļu Covid-19 ierobežojumu, neraugoties uz omikrona paveida veicinātu infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

Lai gan lipīgais omikrona paveids izraisījis Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, smagi slimu Covid-19 pacientu hospitalizācija nav palielinājusies, un vakcinācijas aptvere valstī ir augsta.

"Mēs beidzot esam sasnieguši punktu, kad varam atcelt daudzus no ierobežojumiem, ar kuriem mums bija jāsadzīvo šajā ziemā," preses konferencē paziņoja premjerministrs Jūnass Gārs Stūre.

"Mums būs jāsadzīvo ar augstu inficēšanās līmeni - mēs varam sadzīvot ar augstu inficēšanās līmeni," viņš piebilda.

Norvēģiem turpmāk nevajag doties karantīnā pēc kontaktēšanās ar inficēto, lai gan ir ieteikts piecas dienas veikt testus katru dienu. Izolācijas periods Covid-19 gadījumiem tiek samazināts no sešām līdz četrām dienām.

Igaunija varētu atcelt Covid-19 sertifikāta izmantošanu no 21.februāra, ja 17.februārī tiks konstatēts, ka iepriekšējo desmit dienu laikā slimnīcās uzņemts mazāk par 25 jauniem koronavīrusa pacientiem dienā, trešdienas vakarā sociālajos tīklos paziņojusi premjerministre, Reformu partijas līdere Kaja Kallasa.

Tāda vienošanās panākta starp abām valdošās koalīcijas loceklēm - Reformu partiju un Centra partiju.

Vienlaikus Kallasa uzsvērusi, ka gan valdības konsultatīvā zinātniskā padome, gan Veselības departaments, gan mediķi, kas vīrusa izplatīšanās dēļ izjūt lielu pārslodzi, ļoti piesardzīgi izturas pret ierobežojumu vājināšanu.

"Tādēļ no Covid-19 sertifikāta izmantošanas savas valsts teritorijā mēs varēsim atteikties tad, ja šīs slimības pacientu skaits tuvāko nedēļu laikā nepieaugs," skaidrojusi valdības vadītāja.

Koalīcijas partijas arī vienojušās, ka no pirmdienas, 7.februāra, bērniem, kam skolā, bērnudārzā vai interešu izglītības nodarbībās bijusi ciešā saskare ar personām, kas inficējušās ar koronavīrusu, nebūs jādodas karantīnā neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinēti, bet nedēļu vēlāk - no 14.februāra - tiks atcelti Covid-19 sertifikāti nepilngadīgajiem.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Melburnas pilsēta Austrālijā Covid-19 krīzes karantīnas režīmā kopumā pavadījusi 245 dienas, kas ir rekords pasaules pilsētu vidū, liecina Austrālijas raidsabiedrības ABC aplēses.

Viktorijas štata galvaspilsēta Melburna svētdien uzveikusi Buenosairesu, kas karantīnas režīmā pavadīja 234 dienas no 2020.gada 20.marta līdz 11.novembrim un tad vēl īsu desmit dienu karantīnas posmu šogad no 21. līdz 31.maijam.

Kopš pandēmijas sākuma Melburnā šobrīd ir jau sestā karantīna, un tā turpināsies vēl vismaz trīs nedēļas.

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Viktorijas štatā nule pārsniedzis rādītājus kaimiņos Jaundienvidvelsā, kur jauno Covid-19 gadījumu skaits pēc nemainīga posma sācis sarukt.

Pandēmijas ierobežojumu dēļ situācija sabiedrībā saglabājas nervoza.

Pagājušajā mēnesī demonstranti izgāja ielās vairākas dienas pēc kārtas, protestējot pret obligāto vakcināciju būvniecības sektorā.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.