Elektroenerģijas cenu lēciens pērn par vairāk nekā 2,5 reizēm ir ne tikai sadārdzinājis preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas, bet vienlaikus arī stimulējis meklēt iespējas, kā samazināt rēķinus.
Lai arī bieži vien uzņēmumu vadītāji kā būtiskākos elektroenerģijas rēķinu samazināšanas stūrakmeņus redz vecu, neefektīvu iekārtu nomaiņā ar jaunām, kuras daudz mazāk ēd elektrību, kā arī ražošanas procesu optimizāciju (lai tukšgaitā nekas negriežas), tomēr vienlaikus ir vairāki citi faktori, kuri var būtiski ietekmēt ne tikai elektrības patēriņu, bet arī rēķinus par to. Ne viens vien ražotājs Latvijā un ārzemēs ir sācis izmantot virtuālo enerģētiķu pakalpojumus, kā rezultātā izdodas atrast pavisam dīvainus iemeslus palielinātam elektrības patēriņam. Savukārt, novēršot šos pārsteidzošos elektrības zudumus, izdodas samazināt elektroenerģijas rēķinus. “Elektroenerģijas cenu pieaugums patiešām ir ne tikai veicinājis interesentu skaita kāpumu, bet rezultējies arī jaunos līgumos,” situāciju skaidro SIA AdvanGrid izpilddirektors Oskars Gūtmanis.
Viņš norāda, ka tieši pēdējā gada laikā pieprasījums pēc elektrības menedžmenta pakalpojumiem ir būtiski pieaudzis. Interesanti, ka pie SIA AdvanGrid vēršas uzņēmumi, kurus iepriekš uzrunājuši uzņēmuma darbinieki, taču sadarbība citu prioritāšu dēļ neesot bijusi uzsākta. “Tas liek saskatīt tiešu elektrības cenu straujā pieauguma un elektrības menedžmenta pakalpojuma pieprasījuma korelāciju,” secina O. Gūtmanis.
Daudz slēpto rezervju
Nenoliedzami, ka katram uzņēmumam var būt (un arī ir) sava darbības specifika, sākot ar to, kā veidota elektroinstalācija, kādu aprīkojumu tas izmanto, kādā režīmā un cik maiņās tas strādā. “Praksē ir redzēti visādi brīnumi, par kuru esamību pārsteigti bija ne tikai kompānijas speciālisti, bet arī kompāniju vadītāji,” stāsta O. Gūtmanis. Viņš atzīst, ka nereti ražošanas objekti atrodas jaunās telpās ar jaunu, atbilstošu infrastruktūru, bet ir gana daudz ražotņu, kuras izvietotas vēl PSRS laikos celtās ēkās, darbnīcās un kuru elektroinstalācija ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Šādos uzņēmumos nereti konstatētas neadekvātas elektrības pieslēguma jaudas, kas realitātē konkrētajam ražotājam nav vajadzīgas.
“Uzņēmējs maksā ne tikai par patērēto elektroenerģiju, bet arī par pieslēguma jaudu neatkarīgi no tā, vai to izmanto pilnībā vai daļēji,” uz, iespējams, pirmo ietaupījuma avotu norāda O. Gūtmanis. Kā nākamo izmeklējumu vietu viņš min konkrētu ražotņu, kuras nestrādā 24/7 režīmā, jaudu izmantošanas paradumu analīzi, jo nereti pie iekārtu ieslēgšanas tās patērē lielāku elektroenerģijas jaudu nekā darba režīmā. “Ja daudzas iekārtas tiek ieslēgtas vienlaicīgi, tad, protams, tajā brīdī ir liels elektroenerģijas patēriņš un vajadzīga lielāka jauda nekā tad, ja to pašu dara pakāpeniski vai arī, izmantojot iekārtas, kuras izlīdzina šīs krasās patēriņa svārstības,” skaidro O. Gūtmanis. Viņš norāda, ka uzņēmuma izstrādātie sensori elektroenerģijas patēriņu fiksē, pat sākot no sekundes desmitdaļas, tādējādi sniedzot iespēju redzēt, kurā brīdī, kas, cik daudz apēd elektrību.
Visu rakstu lasiet 8.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!